Online
Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
|
Tēma: Mūzika..Ko klausāmies? Kas patīk?
| Autors | Ziņojums |
|---|
| Superyder | |  Kopš: 25. Jan 2010
No: Rīga
Ziņojumi: 399
Braucu ar: kmxxx
| pēc gadiem 20 varēšu citēt postus un likt   |  Offline
| | |
| ansizzz | |  Kopš: 30. Dec 2009
No: Rīga
Ziņojumi: 405
Braucu ar: divriteni
| patreiz aktualakais grupu Live un Candlebox apvienojums
The Gracious Few - Honest Man
+ Fastarow par Sapnju Teatri
-----------------
Objects in mirrors can be faster than you appear
| Offline | | |
| kurbuls | |  Kopš: 21. Apr 2008
Ziņojumi: 2150
Braucu ar: Sherco 300 2T
| Senos laikos (80to beigas) Melnais (Husqvarna ģitārists (solo vai basesne atkarībā no reibuma pakāpes)) mēģināja ielāgot, ka rokmūzika jāsāk klausīties ar Pink Floyd, jo vieglāk uztverama. Tā arī darīju. Kaimiņam vēl bija lentas ar senīlu Uriah Heep un 1968 Pink Floyd. Bija labs. Bet pēc pāris gadiem parādījās Nirvana un Pearl Jam un visu kopskatu sajāja. Tajā pašā laikā parādījās AC/DC ar Razors Edge (Thunderstruck). Laikam to varu uzskatīt par savu rokmūzikas izprašanas sākumu
-----------------
per rectum ad astra | Offline | | |
|
|
| Archy96 | |  Kopš: 22. Apr 2008
No: Rīga
Ziņojumi: 13383
Braucu ar: Husqvarna TE300i, 1290 Super Adventure un TLC120
|
14 Nov 2010, 17:39:29 kurbuls rakstīja:
Senos laikos (80to beigas) Melnais (Husqvarna ģitārists (solo vai basesne atkarībā no reibuma pakāpes)) mēģināja ielāgot, ka rokmūzika jāsāk klausīties ar Pink Floyd, jo vieglāk uztverama. Tā arī darīju. Kaimiņam vēl bija lentas ar senīlu Uriah Heep un 1968 Pink Floyd. Bija labs. Bet pēc pāris gadiem parādījās Nirvana un Pearl Jam un visu kopskatu sajāja. Tajā pašā laikā parādījās AC/DC ar Razors Edge (Thunderstruck). Laikam to varu uzskatīt par savu rokmūzikas izprašanas sākumu
Es ar faktiski sāku ar Pink Floyd, tā ir nemirstoša vērtība 
-----------------
BevelGear Individual Solutions | Offline | | |
| Arturs | |  Kopš: 21. Apr 2008
No: Rīga
Ziņojumi: 1316
Braucu ar:
| Tas kas patīk ir garš saraxts, bet no ikdienas iecienītajiem mana dzīve paiet ar šaiem:
Korn - Love Song (unpluged)
Rammstein - Tequiero Putta
Blur - Song 2
The Exploited - Beat the Bastards
| Offline | | |
| atv | |  Kopš: 18. Mar 2009
No: Valmiera
Ziņojumi: 419
Braucu ar: divriteni
| Laaaps... 
Frank Zappa- Boby Brown Links
-----------------
Karstākā vieta uz zemes ir saule!!
-----------------------------------
Dažādu pasākumu apskaņošana,apgaismošana.
"Sound Service" | Offline | | |
| atv | | Kopš: 18. Mar 2009
No: Valmiera
Ziņojumi: 419
Braucu ar: divriteni
| Kurbul.....laba izveele!!
-----------------
Karstākā vieta uz zemes ir saule!!
-----------------------------------
Dažādu pasākumu apskaņošana,apgaismošana.
"Sound Service" | Offline | | |
| Niksons | |  Kopš: 10. Sep 2008
No: Rīga
Ziņojumi: 4597
Braucu ar: VOLVO
|
14 Nov 2010, 17:41:06 Archy96 rakstīja:
14 Nov 2010, 17:39:29 kurbuls rakstīja:
Senos laikos (80to beigas) Melnais (Husqvarna ģitārists (solo vai basesne atkarībā no reibuma pakāpes)) mēģināja ielāgot, ka rokmūzika jāsāk klausīties ar Pink Floyd, jo vieglāk uztverama. Tā arī darīju. Kaimiņam vēl bija lentas ar senīlu Uriah Heep un 1968 Pink Floyd. Bija labs. Bet pēc pāris gadiem parādījās Nirvana un Pearl Jam un visu kopskatu sajāja. Tajā pašā laikā parādījās AC/DC ar Razors Edge (Thunderstruck). Laikam to varu uzskatīt par savu rokmūzikas izprašanas sākumu
Es ar faktiski sāku ar Pink Floyd, tā ir nemirstoša vērtība
Pink Floyd nekad tā 100 % nav patikuši.
Plants - jā...
Metālika patīk - tāds trulums, dziesmā pāris akordi, bet kopumā baigi pavelk
Ņirvannaja un tās veidīgie (Redhotčillipepers, naininčnails) baigi pavelk
Sistem of a dovn -
Visu laiku jau tos griezējus arī nevar, pārmaiņas pēc uzlieku Santanu, Kris Kornel, Depešmode - of koz...
No modernā popsa patīk Šakīra - tāda enerģiska, pozitīva. Alīšija Atslēdzina (Keys) arī pavelk.
No jauniem puikiem ne1 tā īpaši izcelt nevaru. Muse - tā uz 75 %...
Un vēl mašīnā katrs piektais disks ir kllassic. Pavaroti baigi patīk, tāpat Mozarts....
-----------------
When you turn your ride on, does your ride turn you on ? | Offline | | |
| Archy96 | | Kopš: 22. Apr 2008
No: Rīga
Ziņojumi: 13383
Braucu ar: Husqvarna TE300i, 1290 Super Adventure un TLC120
| Nu re, a man likās, ka ar BMW tūreriem tādi šlāgeru un kantrī fani, sēņveidīgie tikai brauc
-----------------
BevelGear Individual Solutions | Offline | | |
| kurbuls | | Kopš: 21. Apr 2008
Ziņojumi: 2150
Braucu ar: Sherco 300 2T
|
14 Nov 2010, 18:01:33 Niksons rakstīja:
14 Nov 2010, 17:41:06 Archy96 rakstīja:
14 Nov 2010, 17:39:29 kurbuls rakstīja:
Senos laikos (80to beigas) Melnais (Husqvarna ģitārists (solo vai basesne atkarībā no reibuma pakāpes)) mēģināja ielāgot, ka rokmūzika jāsāk klausīties ar Pink Floyd, jo vieglāk uztverama. Tā arī darīju. Kaimiņam vēl bija lentas ar senīlu Uriah Heep un 1968 Pink Floyd. Bija labs. Bet pēc pāris gadiem parādījās Nirvana un Pearl Jam un visu kopskatu sajāja. Tajā pašā laikā parādījās AC/DC ar Razors Edge (Thunderstruck). Laikam to varu uzskatīt par savu rokmūzikas izprašanas sākumu
Es ar faktiski sāku ar Pink Floyd, tā ir nemirstoša vērtība
Metālika patīk - tāds trulums, dziesmā pāris akordi, bet kopumā Santanu, Kris Kornel, Depešmode - of koz...
Kornels tač ir greindžers no Soundgarden
-----------------
per rectum ad astra | Offline | | |
| kurbuls | | Kopš: 21. Apr 2008
Ziņojumi: 2150
Braucu ar: Sherco 300 2T
| Mans viedoklis - Metallica ir ne tikai trash pamatlicēja, bet arī grupa ar baigi labiem ģitāristiem un bungām. Diski Kill em all (1984) Masters of Puppets (1986) un Justice For All (1988 ). Tur ir vārdi un tur ir ideja. Sākot ar 1990 (laikam Sony bija izdevējs) grupa komercializējās. Bet ir arī labi gabali (Unforgiven, Enter Sandman, Sad but True). Ir visi Metallica konertDVD. Hammet un Ulrich dzīvajā ir baigi labi. Runā, ka Hetfield ir lābākais rythm ģitārists. Nevaru nepiekrist [ Šo ziņu laboja kurbuls, 14 Nov 2010, 18:23:39 ]
-----------------
per rectum ad astra | Offline | | |
| kurbuls | | Kopš: 21. Apr 2008
Ziņojumi: 2150
Braucu ar: Sherco 300 2T
| Kāds var apgaismot, kas notiek ar jaunajām rokgrupām?
Nesen atklāju, ka ir (bija) tāda grupa Averange 7fold, kuras nu jau bijušais bunģieris (Sullivan) tika atzīts par visu laiku labāko 3. Sūtīju koncerta DVD. Jā, koncertā viņi ir labāki nekā studijā. Ja kas Bonham (LZ), Jordisson (Slipknot), un Ulricch ieņem attiecīgi 5,6 un 7 vietu pēc Rolling Stones datiem.
Krustmeita stāsta par Kings of Leon. paklausījos - it kā OK
-----------------
per rectum ad astra | Offline | | |
| nelaime | | Kopš: 12. Sep 2010
Ziņojumi: 187
Braucu ar:
| atļaušos palabot Avenged Sevenfold. iesildīja metallicu 2009. gada pasaules death magnetic tūres ietvaros @ marlay park, nu nevar tev nepiekrist, dzīvajā kaut kā daudz labāk bija, tās viņu dziesmas agrāk patika, tagad vairs ne. | Offline | | |
| kurbuls | | Kopš: 21. Apr 2008
Ziņojumi: 2150
Braucu ar: Sherco 300 2T
|
14 Nov 2010, 18:48:22 nelaime rakstīja:
atļaušos palabot Avenged Sevenfold. iesildīja metallicu 2009. gada pasaules death magnetic tūres ietvaros @ marlay park, nu nevar tev nepiekrist, dzīvajā kaut kā daudz labāk bija, tās viņu dziesmas agrāk patika, tagad vairs ne.
Sullivan nesen nomira. Viņš labi bungoja un vēl solo. Pēdējais disks nekāds. Sīkais kaut ko te stāstīja, ka A4 formāta papīram 7fold nav iespējams. Wikipēdijā 7fold bija saistīts ar Bībeli
-----------------
per rectum ad astra | Offline | | |
| Niksons | | Kopš: 10. Sep 2008
No: Rīga
Ziņojumi: 4597
Braucu ar: VOLVO
|
14 Nov 2010, 18:04:47 Archy96 rakstīja:
Nu re, a man likās, ka ar BMW tūreriem tādi šlāgeru un kantrī fani, sēņveidīgie tikai brauc
mēģināji uzdir$t ? 
Labi, man ar pašvērtējumu viss kārtībā, uz lētiem trikiem neiekrītu 
Varu tikai pierakstīt vēl to kas man riebjas:
kvalitātes trūkums jebkuram žandram
krievu estrāde
nēģerveidīgie tuc-tuc un 
pašmāju un vāču šlāgeri
Bet īstenībā patīk baigi plašs loks - no BīBīKinga un Džonija Keša līdz Kings of Leon, no Andrea Bočelli līdz ācē - zibens - dēcē 
-----------------
When you turn your ride on, does your ride turn you on ? | Offline | | |
| oss | |  Kopš: 21. Apr 2008
No: Ventspils
Ziņojumi: 991
Braucu ar: KTM Adventure 950
| vēl man patīk tā dziesma, kas skan fonā pēc 5. alus kausa
-----------------
"No Club" club | Offline | | |
| nelaime | | Kopš: 12. Sep 2010
Ziņojumi: 187
Braucu ar:
|
14 Nov 2010, 19:55:30 oss rakstīja:
vēl man patīk tā dziesma, kas skan fonā pēc 5. alus kausa
+1 | Offline | | |
| Archy96 | | Kopš: 22. Apr 2008
No: Rīga
Ziņojumi: 13383
Braucu ar: Husqvarna TE300i, 1290 Super Adventure un TLC120
|
14 Nov 2010, 19:38:27 Niksons rakstīja:
14 Nov 2010, 18:04:47 Archy96 rakstīja:
Nu re, a man likās, ka ar BMW tūreriem tādi šlāgeru un kantrī fani, sēņveidīgie tikai brauc
mēģināji uzdir$t ?
Labi, man ar pašvērtējumu viss kārtībā, uz lētiem trikiem neiekrītu
Varu tikai pierakstīt vēl to kas man riebjas:
kvalitātes trūkums jebkuram žandram
krievu estrāde
nēģerveidīgie tuc-tuc un
pašmāju un vāču šlāgeri
Bet īstenībā patīk baigi plašs loks - no BīBīKinga un Džonija Keša līdz Kings of Leon, no Andrea Bočelli līdz ācē - zibens - dēcē
Nevis "uzdirst", bet biki "pavilkt uz zoba" 
-----------------
BevelGear Individual Solutions | Offline | | |
| eds | |  Kopš: 10. Jul 2008
No: Liepāja
Ziņojumi: 3237
Braucu ar: laivu
| mana mīļākā dziemsa ir kaija. es nezinu, kas izpilda, bet nu dri;ši vien, ka pašmāju mākslinieki.
-----------------
http://www.oxyehho.com/ | Offline | | |
| undo | |  Kopš: 25. Sep 2009
No: Rīga
Ziņojumi: 1552
Braucu ar: FZ6 Fazer
| Raksts nav mans 80s METAL
Par 80s metal mūsdienās (bieži nicīgā nozīmē) apzīmē 80o gadu heavy/power metal, tamdēļ skat. attiecīgo rindu. Šobrīd zviedru Hammerfall popularitāte ir apstulbinoša, aiz kam visur aug viņu sekotāji Sacred Steel, Paragorn, Pegazus, Wizard, u.c.
ALTERNATIVE
Šobrīd jau maz izsakošs termins, ar alternative vēl pirms gadiem pieciem apzīmēja visu, kas kaut kādā mērā neietilpa mainstream mūzikā, savas saknes meklējot ASV koledžu rokā, punkrokā, grunge, un vēl šur tur. Mūsdienās šī mūzika vairs nav alternatīva bet ietilpst tajā pašā mainstrīmā. Ar ko arī apsveicam. Lai noskaidrotu alternative grupas, ielūkojieties amerikāņu top 40. Tur jābūt.
AOR
AOR atšifrējas kā "Adult-Oriented Rock" (vai arī dažreiz "Album-Oriented Rock", tātad, mūziķi koncentrējas uz laba albuma kopumā, nevis hitu radīšanu), un to raksturo augsti vokāli, smalki izstrādātas vokālu harmonijas, mierīgi un neaizvainojoši ģitāru rifi un taustiņu partiju gūzmas, bet imidžs šeit spēlē izteikti nelielu lomu. Par pirmajām AOR grupām var saukt Journey, Boston, Toto, un vispār tas vairāk tiek kultivēts ASV. Arī mūsdienās AOR kustība ir pietiekami spēcīga, taču reti kura grupa spēj radīt jaunas intonācijas. Viena no tām varētu būt britu Ten.
BLACK METAL
Protams, Black Sabbath bija pirmie ar savām savām okultismam un melnajai maģijai veltītajām tēmām, bet žanram nosaukumu un grūdienu deva Venom ar otro Lp "Black Metal", Bathory un Hellhammer, kā arī vieglākas grupas kā Mercyful Fate, Angelwitch. Principā ar black metal vēl pirms gadiem desmit sauca jebkuru grupu, kuras lirika bija izteikti virzīta uz Luciferu un viņa draugiem (kā Morbid Angel, Deicide, Acheron, Blasphemy), bet tieši ziemeļnieki Emperor, Mayhem, Burzum izcēla šo žanru saulītē (jeb, tumsā, kā vēlaties), un viņiem ir neskaitāmi sekotāji, Dimmu Borgir, Satyricon, Impaled Nazarene, Dissection...Anglijā Cradle Of Filth, Hecate Enthroned, Grieķijā Septic Flesh, Nightfall, Rotting Christ. Uz bieži uzdoto jautājumu - ar ko black atšķiras no death? - nav viegli atbildēt, tomēr black ir atmosfēriskāks, parasti melodiskāks, bieži izmantoti taustiņi, atbaidošs production darbs, pie tam, jauno laiku blackmetalleri gandrīz vienmēr valkā melnbaltas grima maskas a la extremāls Alice Cooper. Tā, protams, ir tikai viegla norāde. Ne mazums black metal grupu pēdējā laikā pievēršas arī vikingu un pagānu tēmām (kā Enslaved), pie pēdējām pieder arī latvieši Skyforger.
Pēdējā laikā black metal ir sadalījies divās nometnēs - true black metal, kas uzskata par savu godu turēt oriģinālo black metal soundu, un rībīnāt pēc iespējas agresīvāk (Marduk, Immortal, Dark Funeral), un melodic black metal, kas atšķaida savu mūziku ar melodiskiem taustiņiem, soprāniem un tml. jaukām padarīšanām (Dimmu Borgir, Old Man's Child, Borknagar). Un tad vēl ir vampīriskie Cradle Of Filth ar saviem pakaļdarinātājiem, fantasy/dragon lietu piekopēji (mūsu paši Heresiarh, piemēram), un es noteikti esmu kaut ko piemirsis.
DEATH METAL
Lai gan jau Lemmijs ar Motorhead, atliecis galvu 45 grādu leņķī un rēkdams 2-3 nošu diapazonā, vienoja punk ar metal, tomēr par death metal aizsācējiem var dēvēt Venom, Hellhammer, Bathory, bet amerikāņi vēlēsies pievienot Possessed vai Death. Protams, Chuck Schuldiner grupa deva nosaukuma šim žanram, ekstremālam thrash ar asiņainiem, sapuvušiem un vardarbīgiem tekstiem un tādu pašu mūziku. Bez Death par pirmajām zināmākajām death metal grupām var minēt arī Morbid Angel, Obituary, kuri pārstāv tā saucamo Floridas skolu (Morrissound studija ar producentu Scot Burns), bet Eiropā 1990. gadā augšup cēlās producents Tomas Skogsberg, kurš savā Sunlight Studios ierakstīja pie Scandinavian death metal piederošās grupas. Taču ar laiku death mūzikā parādījās izsmalcināti aranžējumi un cilvēcīgi teksti, un šo virzienu pārstāv Atheist, Cynic, Sadist, Nocturnus, un galīgi nepazīstamā austrāliešu grupa Alchemist. 90o gadu vidus death metālā bija praktiski tukšs, taču sākot ar 1998. gadu, un pateicoties, piemēram, Nile pūlēm, death metal Amerikā ir atdzimis un vēl brutālāks nekā agrāk.
DOOM METAL
Black Sabbath parasti tiek dēvēts par visas smagākās mūzikas pirmsācēju, tomēr viņu pirmie albumi vistiešakajā veidā ietekmējuši tieši doom metal pārstāvjus. Kamēr gandrīz visi ekstremālās mūzikas piekritēji 80o gados centās satriekt nenormālos ātrumos, atradās dīvaiņi, kuri, pārņemot Black Sab tradīcijas, dienas kārtībā lika lēnus, pulsējošus ritmus, un dažreiz arī lieliskas melodijas. Trouble un Candlemass ir zināmākie, vēl ir un bija Pentagram (amerikāņi), Penance, Witchfinder General, St. Vitus. 90ajos viņiem pievienojās Solitude Aeturnus un absolūti sabbatiskie Iron Man un zviedri Count Raven.
Atsevišķi jānodala doom/death (kuru dažreiz nepareizi sauc vienkārši par doom), kas ir (bieži) gotiskā mērcē iejaukts doom ar death vokālu. Aizsācēji - Paradise Lost ar disku "Gothic", kaut Asphyx un Autopsy arī flirtēja ar lēnām pasāžām. Toties pēc "Gothic" iznākšanas doom/death ierunājās pilnā spēkā - My Dying Bride, Cathedral, Anathema (visi no UK), somi Amorphis, portugāļi Moonspell, vācieši Pyogenesis. Tomēr pēdējos gados gandrīz visas doom/death grupas no death vokāla atteikušās, tādējādi tās var mierīgi atkal dēvēt par doom.
Un, vēl jāizceļ Type O Negative, kuri savienoja NYC hardcore ar doom un gothic, ar visiem viņu sekotājiem - Life Of Agony, Pist*On, Darklands.
Skat arī Stoner rock
EUROMETAL
Par Euro metal amerikāņi (nereti nicīgi) dēvē Eiropā radīto heavy/speed/power metal, kurā dominē melodijas, nevis rifi. Nu, kā Rhapsody, Helloween, Gamma Ray, Hammerfall.
FUNK METAL
Aerosmith drosmīgi uzaicināja Run DMC sarepot vecā Aerosmith hitā "Walk This Way", un 1986. gadā funk metal bija dzimis. Ne obligāti funk bija piebāzts ar repošanu, bet Mordred, Ignorance, Faith No More dažreiz izmanto arī to (Mindfunk gan ne). Tas tomēr bija tikai īss uzplaukums.
GLAM ROCK/METAL
Glam metal aizsākumi meklējami 70ajos, kad Garijs Glitters, Slade, Sweet un T-Rex spēlēja vienkāršotu hard rock, taču ne jau mūzika bija galvenais, bet gan image - māmiņas kosmētikas maciņa saturs uz sejas, extravaganti, mirdzoši tērpi un apžilbinoši šovi. 70o gadu vidū Amerikā pāragrā nāvē "nomira" New York Dolls, toties sasparojās Kiss, un šo grupu daudzi slaveni un izcili ģitāristi sauc par saviem pirmajiem skolotājiem. 80o gadu sākumā dominēja Losandželosas grupas Motley Crue, Ratt, Poison, Pretty Boy Floyd, Britny Fox, Enuff Z'Nuff, Warrant, kā arī ņujorkieši Twisted Sister. Bet Anglijā savulaik bija Wratchchild UK un Girl, un pat Somijā muzicēja Hanoi Rock.
Atsevišķi var minēt Shock rock/metal, kur arī parasti galvenais ir image un publikas šokēšana visādos, bieži pusperversos veidos, tomēr mūzika lielākoties neietilpst parastā hard rock, bet var būt no heavy/power līdz pat death. Kā vēsta gudri avoti, to aizsāka Screaming Jay Hawkins un vēlāk pārņēma Screaming Lord Sutch un Alice Cooper, bet tuvāk mūsdienām piekopj GWAR, Genitorturers, Green Jelly, The Great Kat, Halloween (Detroitas grupa), (agrīnais) WASP, un vells vien zina kas vēl.
GOTHIC METAL
Es īsti nezinu, vai var šo te nodalīt atsevišķi, jo drīzāk tas iederētos pie visiem tiem cirkulējošiem epitetiem, līdzīgi kā "melodic", "brutal", "technical", "symphonic", utt. Ja nu pieņemam, ka tas ir atsevišķs novirziens, tas, protams, slēpjas gotiska roka ietekmēs, vai extremālākā formā, doom/death vai doom pēdējo gadu ierakstos. Citi savukārt uzskata, ka šo epitetu var pierakstīt jebkurai mūzikai, kur dominē viduslaiku pūķu/piļu tēmas, un attiecīga depresīva un minora toņos iezīmēta mūzika, tādējādi pierakstot šo apzīmējumu Black Sabbath, agrīnajiem Rainbow, Dio, Black Sabbath un vēlāk Mercyful Fate, Savatage, un vēl vēlāk jau minētājiem doom/death, kā Paradise Lost, My Dying Bride un Anathema.
GRINDCORE
Pilnīgi extremāls death, varētu iedomāties, ka tas ir death+punk (vēl tālāk iet tikai noise vai noisecore, bet par to es zinu baigi maz), grindcore grupas uzdzinušas ritmus neklausāmos ātrumos (Suffocation, Brutal Truth, Agathocles), labākajā gadījumā lieto disharmoniskas skaņas (tagadējais Napalm Death), bet sliktākajā - vienkārši rada troksni (agrīnais Napalm Death). Grindcore grupas, protams, pastāv arī tagad, un Amerikā tām sākusies otra elpa.
GRUNGE
Ja 80ajos visi metālisti ienīda glam/pop, tad 90ajos par lielo naidnieku kļuva grunge. Ja kāds nezin Kurtu Kobeinu, Nirvana un viņu "Smells Like Teen Spirit", tad tas pēdējos gadus 8-9 ir dzīvojis strausa dzīvi Austrālijas vidienē. Fakts gan ir tāds, ka Nirvana bija pirmā, kuru mūzikas bosi izvirzīja, jau pirms viņiem Sietlas apvidū šo post-punk un metal apvienojumu spēlēja ne viena vien grupa. Grunge vieglākā formā sastopams bija Pearl Jam darbos, bet Stone Temple Pilots, Alice In Chains, Mother Love Bone, Soundgarden bija dusmīgāki. Kopš slavenā cauruma galvā gan grunge ir stingri apsīcis.
HARD MUSIC
Maz ko izsakošs termins, kādā tagad pieņets dēvēt visas jaunās un modernās grupas, tādējādi izvairoties no tradicionālā "heavy metal" pieminēšanas. Marilyn Manson, Korn, Deftones, Limp Bizkit, Soulfly, un viss, ko demonstrē MTV Superock un par ko raksta britu Metal Hammer, ir šeit. Skat arī nu metal
HARD ROCK
Tāpat kā heavy metal, arī hard rock šodien nenozīmē neko, ja nu vienīgi dzīvo dažu 80o gadu metaļugu atmiņā. Toreiz par hard rock sauca mierīgāku, vienkāršāku un acīmredzami pieejamāku versiju, trīs-četri akordi un skaistas meldijas par meitenēm un vēl šo to. 80ajos hard rock mūziķi sajaucās ar glam un pop metal, un tāda īsteni nopietna un klausāma hard rock mūzika ir un paliek retums. Van Halen, Lillian Axe, Def Leppard, Extreme, Mr.Big, Europe? Nu, kaut kas tamlīdzīgs.
HARDCORE
Hardcore ir precīzi cēlies no punk, un robežas starp abiem ir pamatīgi izplūdušas. Riskēšu teikt, ka hardcore vienkārši ir metalizēta punk versija (dažreiz pat pievienojot repošanu), īpaši populāra Ņujorkas nomācošajā, industrializētajā gaisotnē, kas izspļāva tāds grupas kā Biohazard, Agnostic Front, Madball, Cro-Mags, Sick Of It All, Murphy's Law, bet nedrīkst nepieminēt arī Wašingtonas grupas Minor Threat, bad brains, Fugazi, un tādas ietekmīgas vienības kā Amerikas rietumu piekrastes Black Flag, Dead Kennedys, un vēl citur dzimušās SS Decontrol, Negative Approach, Die Kreutzen, Reagan Youth, un kas tur vēl arī nē. Pastāv uzskats, ka tieši Black Flag un Dead Kennedys ir stāvējušas pie hardcore šūpuļa, jo pirmās sākušas punk vest galējībās.
Nedrīkst paiet garām tam, ko savulaik dēvēja par crossover. Par galējo hardcore+metal apvienotāju kļuva bijušie un esošie Anthrax mūziķi, apvienojoties zem nosaukuma S.O.D. un trīs dienu laikā ierakstot "Speak English Or Die". Vēl pirms tam Anglijā plosījās Discharge un Broken Bones, bet no abiem novirzieniem aizņēmās gan Corrosion Of Confirmity, gan D.R.I., gan M.O.D.
Iespējams, var arī nodalīt panka ietekmju atbalstītāji metālā, kurus gan īsti pie hardcore pieskaitīt nevar, teiksim, Suicidal Tendencies.
HEAVY METAL
Jau gadu desmitiem šis vārdu savienojums biedē cienījamus, pie televizora hamburgerus gremojošus pilsoņus, bet viņu dumpīgajās atvasēs tas saisījās ar ko aizliegtu un tāpēc iekārojamu. 90o gadu beigās šīm atvasēm tas gan saistās ar ko izsmejamu un neglābjami novecojošu, vienvārdsakot - ar astoņdesmitajiem. Heavy metal var mēģināt piekarināt jebkurai mūzikai, kura ietilpst zem "metal" jumta, ja nav vēlēšanos sadalīt to sīkāk (kā tas darīts šajās lappusēs), taču mūsdienās par heavy metal pārsvarā sauc 80o gadu "parasto" metālu, tipa kā spēlēja Accept, Judas Priest, Iron Maiden, Manowar, Ozzy Osbourne, Saxon, Savatage, un mazāk zināmie Armored Saint, Riot, Leatherwolf, Virgin Steel, Krokus, Loudness, un 1000iem citu. BTW, es izvairos saukt par heavy metal tādas grupas kā Motley Crue, Whitesnake, Slaughter, Van Halen, Korn, Limp Bizkit, Marylin Manson, un iesaku jums darīt tāpat. Par nosaukuma izcelsmi šaubu nav. Pirmoreiz lietots William Burroughs grāmatā "Naked Lunch", taču mūzikā pirmoreiz parādījās Steppenwolf dziesmā "Born To Be Wild", tekstā "I like smokin' lightning / heavy metalthunder".
INDUSTRIAL
Nosaukumu izdomāja Peter Christopherson no grupas Throbbing Castle. Distortētas balsis, vienveidīgi, kompjūterizēti ritmi un tāda pati ģitāru skaņa, tas mums ir ēdienkartē. Ministry ar savu līderi Al Jourgenson bija pazīstamākie no pirmsācējiem - pirms viņiem attiecīgajās aprindās zināja gan Godflesh, gan KMFDM, gan Killing Joke. Viņiem vēlāk pievienojās Nine Inch Nails, Skrew, Filter, Treponem Pal, un, teiksim, White Zombie vai pat izcili mīļais puisis Marilyn Manson. Ar industrial skaņām draugos ir arī tādas pasmagas vienības kā Fear Factory, Strapping Young Lad
MELODIC METAL
Pēdējā laikā sastopams apzīmējums, kas it kā neko neizsaka ("melodic" var piekarināt jebkurai melodiskai mūzikai), bet ar to parasti tiek domāts pēdējās desmitgades AOR un hard rock grupas. Balance Of Power, Emerald Rain, FM, The Dare, Snakes In Paradise, Fair Warning, Prime Time, Unruly Child un tml. tomēr pazīstamas tikai attiecīgajos fanu pulciņs.
NEO-CLASSICAL METAL
Neoklasiskajā metālā, kā jau nosaukums norāda, atrodamas daudzas norādes uz klasisko mūziku un tās formām, tomēr pārsvarā tās aprobežojas ar uz heavy/hard uzliktiem, mežonīgā ātrumā spēlētiem ģitāru vai taustiņu solo. Ričijs Blekmors gan Deep Purple, gan Rainbow stāvēja pie šūpuļa, un vai katrs neoklasiskā metāla ģitārists viņu min par iedvesmas avotu. Yngwie Malmsteen to pārnesa astoņdesmitajos, un tagad arī viņam ir nenormāli daudz sekotāju. Symphony X varētu būt veiksmīgākie, bet vēl ir Narnia, Majestic, Artension, tāpat neoklasiskās noskaņas izmanto Eldritch un pat death/black pārstāvji Children Of Bodom. Atsevišķi stāv ģitāristi, kas izdod neoklasiskos intrumentāļus. Tony Macalpine ir labs piemērs, taču nav vienīgais.
Nu metal
Tam nav nekāda sakara ar zirgu, "nu" ir vienkāršota ("nēģeriskota"?) rakstība vārdam "new", un Nu metal iznāk sinonīms iepriekš minētajam hard music (kas pēdējā laikā netiek lietots), un attiecīgi Korn, Limp Bizkit, Godsmack, un tml. ir mūsu raksta varoņi.
NWOBHM
"New Wave Of British Heavy Metal" radās Anglijā 70o gadu beigās, nenovēršamā un daudzu apsveiktā nāvē mirstot pankam. Nu, labi, punk tiešām deva spērienu metālam, un tas kļuva izsmalcinātāks un agresīvāks. Tikai dažas grupas spēja izdzīvot pēc 2-3 NWOBHM gadiem un transformēt savus panaivos sākumus jaunās dimensijās - Iron Maiden, Saxon, Def Leppard, tās mēs šodien zinam, bet ne visi atpazīst Samson, Tygers Of Pan Tang, Angelwitch, Witchfinder General un Diamond Head. Kā jau jebkurā žanrā, arī šeit ierakstu kompānijas īsā laikā izdeva desmitiem un desmitiem jauno grupu albumus, bet tikai dažas spēja izdzīvot un piemēroties jaunajiem apstākļiem.
POP ROCK/METAL
80o gadu īstenā metālista lielākais bieds, pop metal izklausījās kā stipri vien novienkāršots AOR, 3-4-min dziesmiņas ar viegli uztveramu piedziedājumu un pusminūtes laikā uzrakstītiem tekstiem acīmredzami bija mērķēts uz 13-gadīgu meitenīšu auditoriju. Flagmaņi - Bon Jovi, ar savu ultra-populāro "Slippery When Wet" albumu vai Def Leppard ar "Hysteria", vai varbūt vēl Motley Crue, Ratt, Dokken, bet ja sāktu saukt viņu sekotājus...Warrant, Bang Tango, Tyketto, Great White, (agrīnais) Skid Row ir pirmie, kurus es varēju atcerēties. Bieži vien to sauc vienkārši par hard rock, bet minētajām grupām man labāk patīk tieši šis apzīmējums.
POWER METAL
Par power metal apzīmējuma izcelsmi min Panteras tāda paša nosaukuma albumu, un sākotnēji arī viņu turpmākos albumus. Atskatoties atpakaļ, var teikt, ka to spēlēja Vicious Rumours, Metal Church, Artch, Helstar, un varētu pieskaitīt arī, teiksim, Judas Priest "Painkiller" disku. Mūsdienās par power metal uzskata kaut ko vidēju starp tradicionālo heavy metal un thrash metal, un tagad saradušās desmitiem šādā stilā muzicējošu grupu - Evergrey, New Eden, Destiny's End, Division, Syris un pazīstamākā būtu Iced Earth.
PROGRESSIVE METAL
Vienmēr esmu uzskatījis, ka pirmā grupa, kura krustoja progressive jeb art rock ar metālu, bija kanādiešu Rush, bet nosacīti var minēt arī amerikāņus Kansas. Progmetal grupas raksturo izsmalcināti aranžējumi, bieži ļoti tehniski gājieni un gandrīz vienmēr virtuozi sava amata meistari pie instrumentiem. Nav priekš vidējiem prātiem, to varētu arī saukt par elitāru metālu. Fates Warning, Psychotic Waltz, Watchtower atradās avantgardā, bet Dream Theater ar "Images And Words" panāca īstu šī novirzienu uzplaukumu 90o gadu sākumā. Kā sēnes pēc lietus auga un visās pasaules malās parādījās progmetal grupas - Amerikā Shadow Gallery, Eternity X, Altura, Cairo, Enchant, The Quiet Room, Holandē - Elegy, Anglijā - Threshold un Landmarq, Vācijā - Payne's Gray, Soul Cages, Ivanhoe, Dreamscape, Superior, Zviedrijā - Mayadome, Pain Of Salvation, Tad Morose, Kanādā - Heaven's Cry, nemaz nerunājot par Itāliju, kur radās Eldritch, Time Machine, Zen, Black Jester, Madsword, Skylark, Arkhe, Empty Tremor.
Atsevišķi var nodalīt tā saucamo intelligent, vai thinking man's metal, kur hard rock/heavy metal, kaut arī salīdzinoši vienkāršs, ir acīmredzami veikts ar smadzeņu klātbūtni. Queensryche to pierādīja ar "Operation: Mindcrime", Crimson Glory ar saviem pirmajiem diviem diskiem, un Lethal, Heir Apparent, Apocalypse (amerikāņu, nevis šveiciešu), Kamelot, Conception, Sacred Warrior, House Of Spirits viņiem sekoja.
Skat. arī Italian progmetal
RAPMETAL
Vai dažreiz sauktu par rapcore, īpaši jau niknākos pārstāvjus. Protams, to raksturo samērā vienveidīgs ritms ar virsū "uzrepotu" vokālu. Ar šādu piegājienu pamēģinājās gan Aerosmith, gan Anthrax, gan bad brains, taču nopietni aizrāvās politiskie Rage Against The Machine un Clawfinger, jokdari Beastie Boys, gan melnais puisis Ice-T ar savu grupu Body Count, un šodien šāda pieeja diezgan plaši tiek izmantota tādu grupu kā Korn, Deftones, Powermad5000, Limp Bizkit, Methods Of Mayhem, Static-X daiļradē.
RETRO (GROOVE, ROOTS) METAL
60o, 70o, kā arī 80o gadu sākuma ietekmes ir spīdīgiem burtiem rakstītas uz šo grupu albumiem. Monster Magnet, Kyuss, Thunder, Black Crowes, Electric Wizard, pēdējo gadu Cathedral savus skatus vērsuši šo gadu desmitu virzienā, bet dažreiz arī skatās uz priekšu.
SLEAZE & GARAGE ROCK/METAL
Vislabāk jau šis te padodas sleaze dzimtenē Amerikā, vēl precīzāk, Losandželosā, apzīmējot īpaši ielas bērnu problēmju un attieksmes attainošu minimalizētajā hārdrokā. Amerikāņu glam rock nemaz nav tālu no šī te. Love/Hate, Faster Pussycat, Dangerous Toys, un, arī agrīno Guns N' Roses varētu te minēt.
SOUTHERN ROCK/METAL
Es pat nezinu, vai citur kā Amerikā pastāv Southern metal. Tam jābūt no Teksasas vai apkārtējiem štatiem, viskija nogurdinātu vokālu uz pasmagiem boogie vai arī blūzīgiem ritmiem. To nevar aprakstīt, tas ir jājūt. Blackfoot, Lynyrd Skynyrd un The Allman Brothers bija (ir) zināmākie, bet pirmais Zakk Wylde grupas Pride & Glory disks arī tur iederas.
SPEED METAL
Tas ko jūs redzat, ir tas ko jūs saņemat. Pirmsākumos nosaukums speed aizvietoja thrash, un jāteic, tas nebija neprecīzi, jo ne "Kill 'Em All", ne "Show No Mercy" tā īsti pie thrash nepieskaitīsi. Speed metal tīrradņi sastopami bija reti, un to raksturoja diezgan monotona kasīšana 100 km/h, un Exciter un varbūt agrīnais Helloween darīja tieši tā. Tomēr tieši Helloween sāka ieviest melodiju speed metālā, un šodien viņu sekotājus i ne saskaitīt nevar. Agrīnie Blind Guardian un Rage, kā arī Iron Saviour, Gamma Ray (Helloween atzars), Scanner, Angel Dust būtu zināmākie no Vācijas, bet vēl var minēt brazīļus Angra, itāļus Labyrinth, spāņus Avalanch, amerikāņus Riot. Tomēr praktiski vienmēr lietots precīzāk raksturojošs termins Speed/power metal. Skat. arī German melodic metal
STONER ROCK
Par spīti maldinošajam nosaukumam, stoner rock ir diezgan pilnvērtīgs metāla novirziens, kas nosaukumu ieguvis vien 90ajos, taču gandrīz visu pārējo - 70ajos. Dažreiz to sauc arī par retro rock, retro metal, dirt rock, desert rock, biker rock un beard rock, un dažreiz arī par doom metal...bet pēdējais nebūs vis pareizi. Stoner rock arī praktiski vienmēr ir lēns, arī sakņojas Black Sabbath mūzikā, taču parasti ir (nopietns?) psihodēlisks party/r'n'r/baikeru muzons, atšķirībā no gotiskajiem Eiropas doomsteriem. Visvairāk stoner rock grupu ir Amerikā, taču arī Anglijā ir pietiekami daudz (arī Cathedral stouneri sauc par savējo). Visietekmīgākie grupējumi vēsturiski bijuši Kyuss un The Obssessed. Patlaban vislielāko atzinību bauda Monster Magnet, Orange Goblin, Fu Manchu, Queens of the Stone Age (ex Kyuss), Spirit Caravan, High On Fire, un sHEAVY.
TECHNO METAL
Es tomēr ieliku šos te atsevišķi. Tehniskais metāls, protams, sagriež un savirpina, negaidīti un neparedzami, komplicēti aranžējumi garās dziesmās. Dažreiz līdzīgu raksturojumu varētu saņemt arī progressive grupas (agrīnais Fates Warning, Power Of Omens, piemēram), un tas nebūtu brīnums, jo arī šeit Rush būtu pirmsācēji. Tomēr Watchtower, Spastic Ink, Sieges Even, Thought Industry (vismaz sākumā) un jaunās cerības Spiral Architect īsti pie progressive metal nederēs.
THRASH METAL
Thrash savienoja NWOBHM izsmalcinātību ar punk enerģiju, kā tieša reakcija pret 80o gadu vidus glam grupelēm, īpaši jau Amerikā, kur Motorhead, Venom un Diamond Head ietekme radīja tādus thrash flagmaņus kā Metallica, Slayer, Megadeth, Anthrax, Exodus, Overkill, Dark Angel, vēlāk Testament, Forbidden, Vio-Lence, Heathen, Vācijā radās Destruction, Sodom, Kreator, Tankard, Assassin, Anglijā - Xentrix, Sabbat, Onslaught, Kanādā - Voivod, Exciter, Austrālijā - Mortal Sin. Nenoliedzami, thrash lielā mērā sekmēja death metal attīstību, un tādas grupas kā Sepultura, Slayer vai Believer stāv ar vienu kāju katrā no žanriem. Bet, death savukārt iznīcināja thrash, un daudzas grupas, ja neizjuka, pārtapa par Panteras sekotājiem.
Skat. arī Bay Area thrash
TRADITIONAL METAL
Laikam skrienot, Tradicionālo metālu aizvien vairāk asociē nevis ar 70ajiem, bet ar 80ajiem. Lai uzzinātu, kādas grupas te varētu pieskaitīt, pietiek pārskatīt 80o gadu populārāko hard/heavy grupu sarakstu.
WHITE (CHRISTIAN) METAL
White metal, protams, ir īsts pretstats sātaniskajām tendencēm metālā. Par white metal dēvēja 80o gadu vidū īslaicīgu šādu grupu vilni, kuras bez tekstiem parasti vienoja piederība pie tradicionālā hard/heavy žanra (tur bija un dažas vēl tagad ir - Stryper, Shout, Petra, Rez Band, Barren Cross). Šobrīd tiek drīzāk lietots epitets "christian", kaut arī daudzas grupas no tā kratās vaļā. Christian metal grupas muzikāli var piederēt pie pilnīgi jebkura metāla novirziena - hard/heavy (Sacred Warrior, Recon), progressive (Royal Hunt, Shadow Gallery), neoclassical (Narnia), alternative/un tml. (King's X, Galatic Cowboys), punk (One Bad Pig), speed/power (Seventh Avenue), doom (agrīnais Trouble, Veni Domine), thrash/death (Believer, Touniquet, Seventh Angel, Extol) un pat grindcore (Mortification). Saraksts beidzot ir pilnīgs, jo ir arī kristiešu black metal grupas Horde, Antestor, u.c....
....un daži novirzieni pēc to dzīvesvietām:
BAY AREA METAL (THRASH)
Domāju, ka James Hetfield ar Lars Ulrich, pieaicinot draugus, ierakstīja pirmo kompozīciju ("Hit The Lights", ko varētu pieskaitīt pie Bay Area thrash pirmsākumiem. Pēc definīcijas šis thrash novirziens izcēlās ar vairāk vai mazāk melodisku un spēcīgu vokālu (nekādas pārspīlētas ķērkšanas un gārgšanas!), un arī mūzikā ievīdami pa kādai melodijas injekcijai, bet nepavisam nezaudējot pārējai thrash pasaulei enerģijā. Pēc Metallica radās Megadeth, Dark Angel, Testament, Death Angel, Forbidden, Vio-lence, Panic, un vēl ne mazums.
SCANDINAVIAN DEATH METAL
Skandināvu (varbūt var teikt "zviedru", jo vairums grupu nāca no Zviedrijas) apvieno viens faktors - producentam Tomasam Skogsbergam piederošā Sunlight Studio. Jauniņie Entombed paņēma death pasauli uz izbrīna ar savu pirmo albumu "Left Hand Path", ne tikai materiāla kvalitātes dēļ - tāda bieza, piesātināta, ripzāģim līdzīga ģitāras skaņa vēl nebija dzirdēta. Pati mūzika bieži vien atgādināja vēl niknāku Slayer. Entombed, protams, bija sekotāji ka vai cik - Carnage, Dismember, Grave, Hypocrisy, Unleashed.
Atsevišķi var minēt tā saucamo Gēteburgas saundu, kur pionieru gods pienākas At The Gates, un tad tūlīt pat Dark Tranquility un In Flames. Gēteburgas death metal grupas visas ir (bija) tehniskas, ar labu spēlētprasmi, tajā pašā laikā inkorporējot nepārtrauktu melodiju virkni, dažkārt izklausoties pēc tāda kā death-metāliska Iron Maiden. Viņiem sekotāji ir ne tikai Zviedrijā (Night In Gales ir vācieši), bet pārsvarā gan tur (Soilwork)
ITALIAN PROGMETAL
Itāļu progresīvā metāla kustība, vēl nesen daudzu apņirgta, tagad jau vairākus gadus ieņēmusi stabilu vietu šī žanra piekritēju vidū. Gandrīz visu šo grupu ietekme meklējama trīs virzienos. 1) Itāļu zeme izsenis izslavēta progressive roka pulciņā, un cik tur vairs tālu līdz metālam; 2) Vēl pirms progressive roka Itālija bija (un ir) slavena arī ar klasisko mūziku; 3) Dream Theater. Nezinu, kas bija pirmās grupas, vismaz senākās man zināmākās ir Black Jester un Time Machine, kas pie reizes ir arī visatšķirīgākās no pārējā pūļa, kurš sastāv no vairāk vai mazāk Dream Theater klonētājiem - Arkhe, Empty Tremor, Skylark, Madsword, Helreid.
Vēl ne mazāka ietekme Itālijā ir speed un power grupām, starp kurām pazīstamākās ir Labyrinth, Rhapsody, Shadows Of Steel, Heimdal, Athena, Saver, un teiksim, Eldritch.
GERMAN MELODIC SPEED METAL
Vispazīstamākā melodiskā speed grupa no Vācijas ir Helloween, par to šaubu nav. Viņu 80o gadu beigās (un arī mūsdienās) spēlētā mūzika bieži izklausījās pēc Iron Maiden vai Judas Priest vai pat Accept divreiz lielākā ātrumā, klāt piebīdot dažu labu kompleksitāti, tā lai ietekmju avots būtu dziļi noslēpts, toties Kai Hansen mīlestība uz Vāgneru izpaudās ārkārtīgi melodiskos, mazliet pat ungāriski/slāviski vai vienkārši neoklasiskos solo numuros, kas ir vismaz viena no melodiskā speed metal iezīmēm. Izveidojot Gamma Ray, Kai Hansen palika uzticīgs sev, bet pirms tam Vācijā saskrēja zem viņu lietussarga tādas grupas kā Blind Guardian, Scanner, Chroming Rose, un, pieņemsim, Angel Dust. Otrs uzplaukums notika 90o gadu vidū, kad šīs tradīcijas pārņēma desmitiem grupu no neiedomākajām pasaules daļām un nostūriem. Bet tas jau ir cits stāsts.
-----------------
homo homini lupus est | Offline | | |
|
|
