Online

Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Sekss dienvidu saulē.

Pievienota: 13. Feb 2013, 19:10
Atjaunota: 17. Feb 2013, 21:10

Komentāri (18)

Citas galerijas no lietotāja bluefire

Februāra sākums 2013 Gads. Track days CIRCUITO CARTAGENA.


Tāds un vēl citi lozungi ir pamanāmi tieši pirms iebrauc CIRCUITO CARTAGENA, kas var likt šaubīties par trases ģeogrāfisko izvietojumu.
Ja nav navigācijas un pats īsti nezini kur trase atrodas, tad var sanākt krietni papūlēties to atrast, jo nekādas ceļa zīmes uz Circuito Cartagena nenorāda. Uz to caur "pakaļu" pieved pavisam necils un šaurs celiņš.





Dienu pirms mūsu 4 dienu treniņnometnes nolemjam to sākumā atrast lai no paša rīta nav jāmaldās, un labi ka tā izdarījām. Mūsu viesnīca ir apmēram pusstundu braucienā no trases, ciemā ar nosaukumu San Pedro del Pinatar, kur ziemas laikā aktīvam cilvēkam īsti nav ko darīt, pilsētele ir gluži kā izmirusi. Ir saulains un stiprs sānvējš, kas liek mums mazliet bažīties par rītdienu.




Šis agregāts pievērsa daudzu uzmanību.




Kaimiņi.






Kopā uz nometni sabrauca ap 120 dalībnieku no UK & Ireland, ko organizē www.hottrax-motorsport.co.uk. Visi tika sadalīti 3 grupās. Zilā (ātrā), Sarkanā (vidējā) un Zaļā (iesācēji). Organizatori pirms brauciena caur epastu ar katru sazinājās uzzinot par katra dalībnieka moto pieredzi, tādā veidā sadalot braucējus grupās. Sarkanā kurā biju iedalīts es, bija visvairāk dalībnieku ap 55. Es redzēju dažus kuriem iesācēju grupā nebija ko darīt, tāpat zilajā ātrajā, viens otrs varēja būt labāk sarkanajā. Visas četras dienas mums padomus sniedza pieredzējuši vīri, ar sacensību pieredzi un to vēsturi. No pirmās dienas, arī pirms atbraukšanas caur epastu es sakontaktējos ar Woolsey Coulter. Šis pieredzes bagātais vīriņš ir vairāk pazīstams Britu salās un Ziemeļīrijā no deviņdesmitajiem gadiem, vairākkārtēji tituli 250 klasē un pavisam nesen Ducati 848 Challenge Championship podiumu ieguvējs. Lāga vīrs ar labu humoru, viņš arī sniedza ļoti daudz vērtīgu padomu gan braukdams pa priekšu un no aizmugures, vērodams progresu un veikdams korekcijas.




Pirmais ļoti agrais rīts ap 7iem esam klāt.Vējš ir rimies bet ir vēl diezgan pavēss, drīz vien paliek arī siltāks. Turpmākās dienas laiks paliek gandrīz nemainīgs, līdz +20 dienā, vakaros gan ātri paliek vēss, vienīgi ceturtajā dienā spēcīgs vējš pabojā daudziem pēdējo track day.
Nakts nav gulēta nemaz, istabas kaimiņš krāc kā vepris, un tā veselu nedēļu katru nakti. Protams nākamās naktis biju jau sagatavojis sev aizsargmateriālu ar aizbāžņiem un mūzikas austņām, bet bija vēl viens bet, es biju atbildīgais par laicīgu pamošanos, bailes par modinātāja zvana nesadzirdēšanu man sagādāja arī turpmākās bezmiega naktis.





Par trases īpatnībām te jau iepriekšējās galerijās daži kungi ir stāstījuši, tā ka par to man īpaši plātīt muti nav vajadzības, tā arī ir, tā prasa labu fizisko sagatavotību. To izjutu es un varēja pamanīt arī citos, ceturtajā dienā man gandrīz iestājās lūzuma punkts, dažas tehniskas ķibeles un stiprs sānvējš to vēl pastiprināja. Kad uz pēcpusdienu tas norimās, možums kaut kā atgriezās.












Trešajā dienā bija 2 stundu Endurance Race. Sacensības ar tā saucamo "roll on" startu. No rīta kvalifikācija, gonka pēcpusdienā. Komandas varēja komplektēt no 2-4 braucēji. Mūsu komanda bija 3 braucēju sastāvā. Šeit ieguvēji bija tie, kas bija tikai 2 dalībnieku komandā, tiem bija mazāk jāmainās čakarējot laiku pa pitleinu un mētājot transponderi ( citi to sauc par laptaimeri) no viena pie otra, jo tie bija tikai pa vienam uz katru komandu. No divdesmit komandām finišu sasniedza 17 komandas. Mēs finišējām 8.vietā ar apļa labāko laiku 1.47. Protams ka šis apļa laiks nepiederēja man. Dažiem citiem vīriņiem bija krietni labāki ātrākie apļu laiki 1.41. Uzvarētāji bija divi čalīši no UK ar R6, aprunājos ar vienu no viņiem. Stāsta ka uz moča pirmo reizi esot kāpis pirms gada, iepriekšējā moto pieredze esot bijusi tikai motokross. Viņš šogad ņems dalību BSB Superstock sacensībās. Kā jau mēs paši zinām ka ne viens vien pasaules čempions ir sācis ar motokrosu. Tas pats čalīts man stāstīja ka pirmo līkumu viņš ņemot sānslīdē ap 50 metru pirms līkuma ar agresīvo downshiftu no 6. uz 3. Tiem kas te ir bijuši to būs vieglāk prātā uzzīmēt. Gan jau būs spečuki kas izteiks arī savu viedokli.










Bokss ar laimīgo Nr. 17 kas dažiem nekādu laimi nenesa, arī ieskaitot mani. Bet man salīdzinoši ar citiem paveicās vairāk. 3. Dienā rīta 1. kvalifikācijas laikā 3. līkumā sadomāju izmēģināt offroudu un norāvu uz acīm. Biju uzlicis jaunu pakaļējo riepu, nobraucu pāris apļus iebraucu atpakaļ boksos uzlikt transponderi, vai laptaimeri. Kamēr gaidu komandas biedru paiet kāds brīdis, Vai riepas atkal nav atdzisušas nezinu, tapēc dodos atpakaļ trasē ar domu vēl vienu apli pa mierīgo, lai uzsilst. Zināju ka aiz manis nāca grupa ar iesilušiem zēniem, palaidu vienu garām, nobīdos uz nepareizo trajektoriju lai palaistu arī pārējos, negribēju izčakarēt kādam kvalifikāciju, bet neviens tā arī nenāca, kad pēkšņi pats sevi noliku stulbā situācijā. Izejot no trešā līkuma atskārtu ka man nepietiek vietas trasē, domāju izbraukšu pa tiem oļiem mierīgi cauri. Kā iebraucu oļos, tā mocis ieurbās tajos iekšā un gar zemi. Skāde pavisam neliela, salauzu būrim kronšteinu ( ko ar līmlentu un savilcējiem ātri sastiķēju kopā ) un apskrāpēti plastmasi. Ceturtā diena man iesākās pagalam neveiksmīgi. Iebraucot trasē kā eju līkumā tā slāpst nost. Sākumā domāju ka muļķis aizmirsu bendžu ieliet. Nākamajā sesijā atkal tas pats, varbūt kwick shifters sācis čakarēties, atslēdzu to, atkal tas pats. Beigās atcerējos par savu iepriekšējās dienas horizontālo vizīti pa oļiem, skatos ka kritiena sensors galīgi karājās. Tā man rīta sesijas bija galīgi izčakarētas un dūša gar zemi. Nesaprotu tik, kā man izdevās iepriekšējā dienā visas sesijas un Endurance Race bez noslāpšanas. Tas man arī nekādi nelika aizdomas uz kritiena sensoru.




Daži interesanti aparāti.




Arī meitenes brauca, loģiski ar sev piemērotu krāsojumu.




Ja kāds domā ka šie mopēdi ir Tyco un Relentless replikas, tad viņi maldās, tie ir vis īstākie Guy Martin pagājušā gada Tyco Suzuki un iepriekšējā gada Relentless Suzuki un Alastair Seeley aparāti. Čaļi jau gadu iepriekš uz tiem bija metuši acis un pieteikušies, nopirkti pa 10 000£ ( man jau liekas ka šie fleitē par cenu, lai tik citiem uzsistu asins spiedienu ). Kā šie paši smej "one careful owner''. Ja tie būtu mani mopēdi, es viennozīmīgi liktu replica krāsojumus, oriģinālos taupītu displejam.






Puikam ar šo Suzuki nenoveicās vispār. Viņam mocis jau pirmajā dienā neizturēja pat līdz otrās sesijas beigām. Salauza kloķeni. Tika iepirkts no US and A, ko tūnējuši bija Jordan Suzuki speciālisti. 13 000 Eiro pa kāju. Bija vēl daži neveiksminieki ar nokautiem motoriem jau pirmajā dienā, viens arī no mūsu boksa.




Tas necilais, knapi salasāmais uzraksts uz sienas ir neoficiālais Tommy Hill rekorda apļa laiks 1.32.9.




Šī mopēda īpašniekam ( arī no mūsu laimīgā boksa) pēdējā diena visu sabojāja. Kā jau minēju bija spēcīgs sānvējš, kas vienā no virāžām negaidīti ar spēcīgu rāvienu destabilizēja viņu, un lūk rezultāts. Pats gar zemi, ķivre, jaunie cimdi, kombis pilnīgi norakstīti, pašam laimīgā kārtā viss bez nopietnām traumām, tikai dziļi nobrāzumi uz vienas rokas.




Mocis gar zemi...




Un pilna mute ar zemi...




Pēc aktīvās treniņnometnes 2 dienas atpūtai. Piektdiena tika vienkārši nogulēta ar minimālu pastaigu un pusstundu pamīcījos fitnesa telpā. Sestdienā aizbraucām uz Alicante. Tur pavisam cits dzīves ritms un krāsas, tautas stipri vairāk un redzēt arī ir ko daudz vairāk.






Lab, man jāiet atpakāļ uz savu laivu.




Tiem kas nav galīgi aizmiguši no šīs galerijas , pāris VHS no mājas arhīva.



Kopsavilkums:

Pa četrām dienām tika nobraukti ap 70 litru degvielas. 1 priekšējā riepa un 2 aizmugurējās.
Pirmās divas dienas nobraucu ar Michelin Power Cup ,priekšā Soft ,aizmugurējā Medium. 3.un 4. diena priekšējā palika tā pati Michelin, aizmugurējā Pirelli Diablo Supercorsa SC2.
Varu teikt vienu, ka Pirelli man patika daudz labāk, man jūtami uzlabojās apļa laiki un sajūta bija daudz stabilāka. Tikai taupības nolūkos priekšējo riepu es atstāju veco, domāju ja būtu licis abas Pirelli, tas būtu vēl uzlabojis rezultātu.

Liels PALDIES JZ par daudz vērtīgiem padomiem pirms šī brauciena, ieteikumi par riepu izvēli un šīs trases īpatnībām man bija zelta vērta, kas man ļoti noderēja.

Kaut šī trase mani pamatīgi izpumpēja, man tā ļoti patika. Ja līdzekļi un laiks atļaus braukšu noteikti atkal.

Paldies par uzmanību.


Bilde seksuālai noskaņai.