Online
Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Motorradisma Retrospekcija | |
| Pievienota: 27. May 2013, 23:26 | Citas galerijas no lietotāja VATERLAND |
šoreiz maķenīt man ir īstais brīdis ieslīgt reminiscencēs par senākām, ne tik senām dienām un mototechniku ar ko sākusies mana
motociklisma epopeja.
Vairs īsti neatceros kurā gadā konkrēti,bet tā arī neizsapņojot pusaudža sapni par 50cc Deltu,ap 17 gadu vecumu aktualizējās nepārvarama tieksme pēc mototechnikas.
Apkārtesošo klasesbiedru/draugu K750, jeb kaškas, virzīja mani smagās PSRS lauktechnikas virzienā un šķiet 1995.gadā beidzot
iegādājos pirmo moto. Par 200 Latvijas Rubļiem, no Pāvilostas. - 1991.gada Urālu ar sānkabi,pretīgā salātzaļā krāsā.
Akurāt tādu kā šajā attēlā redzams
Kā jebkurš vēlīnais padsmitgadnieks, kuram nācies saskarties ar PSRS techniku, sekoja tradionālās dzimumattiecības ar dzelžiem.
Loģiski, ka 2/3 no moo veltītā laika tapa pavadītas skrūvējot dzežus, tikai 1/3 reālai braukšanai.
Neizplūdīšu visās Hemaroidālajās niansēs, kas saistījās man ar PSRS techniku, un konkrēto Urālu, varu absolūti droši teikt -
Kropls kopš dzimsānas brīža Irbitā.
Spožākā atmiņa, kas man saistās ar šo Urālu - Sietiņiezis, LMA studentu kompānija. Pēc Sietņieža apskates viens no čomiem izdomā, ka
nu nevar tak neizrādīties publikai, prasa "Dot izbrauGt"(c).
Izrādīsanās nolūkos čoms gasē pa stāvlaukumu, riņķo, paspolē oļus.Ar to, protams, nav gana. Seko pasākuma nagla - čoms izdomā, ka vajag
taču pademostrēt Ratinenu.
Viens mēģinājums dabūt priekšu augšā, otrs. Beidzot čoms izdomā, ka viss izdosies, ja ieskriesies ātrāk.
Ieskrienās, raun augša ar švunku, uzraun,sāk žvāgoties un jūtot, ka nevar vairs iztaisnot palaiž moo vaļā brīvā kritienā.
Viss būtu sū,visa ākstība nenorisinātos auto stāvlaukumā. Lidošais Urāls ar dārdošnu piezemējas ar priekšējo ratu kautkāda hečbeka nissana aimugures
logā, kas izšķīst, iemīca vāku un norauj aizmugurējo bamperu vāģim.
Situacija idiotiski pamācoša līdz pēdējam - vainīgais bez tiesībām, moto bez tehniskās, tolaik šķiet OCTA vēl neeksistēja,autiņš sabuktēts,īpašnieki kkur
tuvākajā perifērijā.
Mocis arī nedaudz sajāts, palocīta dakša un dubļenieks sabuktēts.
Nepietika ar šo, kad īisi pēc visu šaizīšu novēršanas gadījās man piedzīvot pirmo motora noklapēšanu.
Dragājot no Cēsīm Rīgas virzienā īsi pirms Ieriķiem ir tādi pakalniņi, kuros mēģināju maukt ar pilnu klapi.Motors dabūja klemmi akurāt pēc pakalniņu pievarēšanas.
Urāla brauksānas/uzķīlēšanai tika pielikts punkts, un pec pāris gadu nostāvēšanas aizņemot vietu garažā, laimīgi tiku vaļā no šī PSRS motobūves tradīciju
nesēja
Ap 2001. gadu sapratu, ka vajag moo un vajag civilizētu techniku. Primārais kritērijs - NE PSRS technika, bet Kardāna piedziņa.
Studējot Somu krastā acīs iekrita Yamaha XJ900F, pirmsdiversijas modelis.
Sapratu,jā! Tas ir tas ko man vajag.
Nākamā gada aprīlī jau uzsāku dragāt ar XJ900F91.gada,no Vaterlandes, ar saviem 54 000km.
Ja varētu salīdzināt nesalīdzināmo,tad XJ bija raķete pret Padomju lūžņiem.
Kardāns,900 ccm,4 cilindri un 98 Poniji.
Visā mana XJ braukšanas posmā vienīgā reālā lieta, ko mn nācās nomainīt bez bremžu klučiem ,tupelēm un eļļas bija Spido trosīte, kas bija novērpusies
vecuma dēļ, plus aizdedzēpienākušie vadi, kas arī dēļ vecuma bija noplīsuši un man bija pazuduši aizmugurējie gabarīti.
Progresējot savās prasībās pret moto techniku, nonācu pie atziņas, ka ar XJ900F nav īsti gana, gan dēļ aiztures, kas tipiska karburātoriem, gan 5 gaņģiem,
ar kuriem ir par īsu, ja vēlies braukt ātrāk par 160km/h. Plus vibrācija, kas manāmi pastiprinājās kārtīgi verot vaļā droseli.
Ar XJ900F man saistās daudz un jaukas atmiņas. Kā viena no tādām - Gaujas titls, braucu uz atļautajiem 90km/h, kaut kādā momentā astē iesēža 7.bmw. Seko nooormaals Dragreiss liidz pat Lilastei, un tā ir reize, kad esmu izgriezis XJ900 liidz diviitim
Sasniedzot 70 000km nobraukumu XJ900F saaka manāmi daudz vairāk strēbt eļļu, kas bija signāls, ka ir laiks atvadīties.
Pirms pašas, pašas krīzes reālā sākuma notirgoju XJ čalim vārdā Gints no Saldus.
Jau apzinoties savas vēlmes pēc augstāk uzskaitītajiem kritērijiem sāku nākamā moto meklējumus. Man izvēle krita uz 1998.gada BMW K1200RS.
2006.gada pavasarī saņēmu savu K1200RS no Diseldofas. 55 000km nobraukums, 6 gaņģi, kardāns, inžektori, apsildāmie rokturi, hidrosajūgs.
Viss būtu labi,ja jau samērā īsi pēc pirkuma un uzsākšanas nenāktos konstatēt, ka motora kloķenes galējais blivslēgs ir nospēlējis savu dziesmu.
Kā vēlāk izteicās Teikas Arnis, viņš vairs nevēlas redzēt manu agregātu
Pārpīpētās techniskās BMW uzbūves dēļ, K1200Rs motora jaukšana ir reāla pi*&.
Tā visa būtu pusbēda. 2007.gada vasarā velkot no Rīgas uz Jūrmalu,naakot ar 180km sapratu, ka vajadzētu biku nomest, uz kkaadiem 150km/h sajūtu,ka no labā moto sāna gāžas ārā
balti dūmi un moo sāk ģibt nost. Tajā momentā biju malējā ātrākajā joslā. Paspējot īstajā mirklī izspiest sajūgu, šķēršām visām joslām noripinos ar visu
pasazzieri ceļa malā.
Pirmā doma - galvas blīve izšauta.
Pēc tā, ka visa labā kāja bija vienā vienīgā mašīneļļā uzreiz sapratu, ka būs kas mazliet nopietnāks.
Dēļ nokorodējuša eļļas līmeņa devēja vada
kuram vajadzētu brīdinātu par zemo eļļas līmeni, klanis bija izdomājis parādīt savu draudzīgo roku.
Tesiens ar kādu ticis triekts virzulis pret vārstiem bija tāds, ka virzuļa šķembas bija izšāvušas caur motorblokam un tas bija saplaisājis.
Saprotot, ka nav jēgas ieguldīt naudu nobrauktā un nokautā motorā nolēmu pirkt citu dzinēju.
Vinnēju Vaterlandes ebay izsolē absolūti jaunu K1200LT dzinēju, kura vienīgā atšķirība no K1200Rs bija citu grādu sadales vārpstas,eļļas radiatora neesamība
un mazāk lopu.
Pēc pašrocīgi apgūtās K1200rS motora demontēšanas un atpakaļinstalēšanas rāmī,vairs nekādu būtisku technisku kataklizmu nesekoja.
Ar K1200RS nobraukāju savus 35 000km.Apzinoties, ka Moo jau padsmit gadus vecs, nolēmu pāršķirt jaunu lappusi savā motorradisma vēsturē, un
šoreiz biju uzlicis aci jau uz svaigu motorrad techniku.
Pa starpu modernās technikas meklējumiem, tika paķertas pāris Drūmās Militārās klasikas.
Kā reize priekš LV totālā bezceļa apstākļiem
Ja savulaik 2006.gadā biju paņēmis BM Autā notestēt K1200R, tad sapratu, ka vēlos kā minimums K1200S, jo toreizējā atziņa par K1200R bija tāda, ka
ap 180km/h guļot uz bākas, tik un tā vējš plēš nost. Būris ir vajadzīgs.
Šo pavasar ebayā uzpeldēja K1300S. Drošības pēc nolēmu apskatīt agregātu un pārdevēju.
Izrādījās, ka pārdevējs ir 57 gadus vecs onka, kam iepriekš bijis K1200S, un kurš tieši tāpat kā K1200S, paņēmis absolūti jaunu K1300S no dīlera un pats
iebraucis moto.
K1300S, 2009.g, 24 000km, 175Zs, ABS, ESA II,Apsildāmās griffeles. vienīgās extras, kas iztrukst - ASC un Šiftasistents.
Nolēmu, ka nav ko žāvēt un veiksmīgi darbojoties ebayā, esmu ticis pie šī K1300S.
Vakar tika nedaudz pahuligānēts tuvākajā naksnīgajā apkaimē.
Secinājumi - Veras vājprātā, jebkurā gaņģi.
Pat oriinālā Auspufa trobelis dodot iekšā ir vairāk nekā tīkams jebkura motorradista ausij, un, visticamāk, neciešams tuvākajiem kaimiņiem
Jaudas nejēgā.
Braukt legālaja diapozonā garlaicīgi un grūti
Jāmācās braukt ar baiku.
P.S Mežonīgs paldies Dainim par līdzēšanu ar Lustru priekš CSDD TA iegūšanai!
P.S Nr.2 - RedAktors sauss, pāri 7RPM negrasos pagaidām atgriezt
BMW
Paldies par pacietību, lasot šo ūdensgabalu.