Online
Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 1 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Slovākijas Tatri | |
| Pievienota: 29. Jul 2014, 18:25 Atjaunota: 29. Jul 2014, 20:01 | Citas galerijas no lietotāja Ex |
Pilnīgi nejauši novācamies maza BMW motorrad kompānija.
Smaidīgi pirms starta Ķekavas Staoilā.
Kā jau pieklājas pirmajā dienā, velkam cauri Lietuvai un pēc iespējas tālāk Polijas plašumos. Vakars pienāk nemanot un sākam meklēt vietu kur teltis uzsliet. Apkārt tikai ciemi, tīrumi, nu ne vella nevar atrast! Beigu beigās iebraucam nelielā offroad starp diviem pauguriem labības lauka malā un avenājiem, atrodam šauru zāles strēmelīti ar relatīvi horizontālu virsmu, kur teltis uzsliet. Avenes jau birst zemē, brīnamies kāpēc neviens tās nelasa. Septiņos no rīta brīnumi beidzās, atpukšķina traktoriņš ar aveņu lasītājiem, jāceļas augšā un jāgāž tālāk. Pirmajā dienā gandrīz 800 km pievārēti.
Šķērsojot Slovākijas robežu ieraugam kārtīgu metāllūžnu kaudzi izteiksmīgā noformējumā. Tur obligāti ir jānobildējas!
Pabraucot vēl kādus kilometrus tālāk nonākam vietā, kuru sauc par nāves ieleju, jo iepriekšējā kariņā tur ir risinājusies tanku kauja.
Tur pat blakām ceļmalas krodziņā tiek nomēģināts gulašs Slovāku gaumē, kā arī atklāts vietējais padzēriens Kofola. Rekomendēju, auksts ar citroniņu ir baigi garšīgs.
Nākamās naktsmājas tiek sameklētas kempingā, kurš atrodas pie slēpošanas trases. Teltis var celt tieši zem pacēlāja.
Ainava krietni jaukākā kā Polijas tīrumā.
Ripinot pa Tatru ceļu līkločiem, nonākam vietā, kur kārtīgi paplosījušies dabas spēki un šobrīd notiek
sagāztā meža izvešanas darbi.
Šaurajos kalnu ceļos ar lielo meža tehniku izmainīties nav nemaz tik vienkārši, ja mocim vēl ir sānu koferi.
Kārtīgi pavirināts pa Tatru līkumainajiem ceļiem un tiek atrasts kempings kārtīgā post soviet stilā.
Tiek nolemts gultiņā izgulēties un aliņu iebaudīt. Cena pilnīgi šokējoša : 8 EUR + 2 EUR par mo parkingu.
Nākamajā dienā dodamies iekarot Augstos Tatrus. Ap pusdienas laiku nolemjam ar pacēlāju uzbraukt Lomnicky Peak ~ 2600 m augstumā. Izstāvot rindu pie kases uzzinām, ka biļetes ir tikai uz 5 vakarā. Gaidīt negribās, nolemjam, ka kalnā var uzbraukt arī ar mo. Diemžēl Augstie Tatri mūs nemīlēja, pēc brītiņa sākās kārtīgs negaiss, kurš mūs aizskalojā Zemo Tatru virzienā
Tinot kalnu serpentīnus, priekšā parādās kārtējie melnie negaisa mākoņi. Ceļa malā svaigi uzcelts krodziņš ir kā radīts negaisa pārlaišanai.
Protams, Kofola ir neatņemama Slovākijas pusdienu sastāvdaļa!
Kaut kādā miestā apstājamies ceļmalā atpūsties un dūmu uzvilkt. Apkārt mazi čigāni rosās un mājas tādas ļoti aizdomīgas
Kārtējais ciematiņš pirms mazajiem kalnu celiņiem.
Mājupceļā nolemjam apskatīt Zakopani. Skats no augšas ir iespaidīgs.
Diemžēl pamalē jau atkal parās melnie negaisa mākoņi.
Slapinātāji spiesti, braucam prom no Zakopanes, kas izrādās nemaz nav tik vienkārši. Satiksme kā karstā brīvdienā Jūrmalā, ceļa remonti, ieliņas šauras, autosi abos virzienos, ar koferiem pa vidu izspraukties var ar mokām, un lietus gāž kā ar spaiņiem. Arī ārpus pilsētas korķi nemazinās, tur gan ar mo ir vieglāk. Izrādās, ka lielā šoseja ir ciet, zaļais vīriņš visiem piedāvā griezties vai nu pa labi vai kreisi un meklēt kādus citus ceļus. Ar to sastrēgumi nebeidzās un mēs vairāku stundu laikā esam nobraukuši tikai nedaudz vairāk par 100 km.
Atrodam svaigi uzceltu viesnīciņu ceļa malā, iebaudam vakriņas ar garšīgu aliņu.
Nākamajā dienā gāžam līdz mājām. Startējam laicīgi septiņos no rīta jo priekšā 1000 km.
Kaut kur pa ceļam Polijas benzīntankā.
Vienpadsmitos vakarā esam Rīgā, kopumā piecās dienās
pievārēti ~2700 km.
P.s. Šīs un vēl citas bildītes no brauciena ir apskatāmas un novelkamas
šeit:http://failiem.lv/u/bcxorkz