Online

Pašreiz MOTOpower skatās 59 viesi un 9 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Itālija, Gardas ezers 2015

Pievienota: 26. Jan 2016, 16:16
Atjaunota: 26. Jan 2016, 23:39

Komentāri (22)

Citas galerijas no lietotāja Beercha

2015. gada ieskaņā saņēmu piedāvājumu vasaras beigās ar močiem aizceļot uz Itāliju. Kā gala mērķis paredzēts Gardas ezers (apceļot apkārt tam). Tā kā tālākais punkts, līdz kuram biju pabijis ar motorizēto divriteni, bija Igaunijas Tartu, tad āķis bija aizķēries lūpā un tamdēļ ilgi nedomājot, piedāvājumam piekritu. Ātri sakomplektējāmies 4 motocikli - trīs vīri un viena meitene (palikām gan divi, bet par to vēlāk). Vasaras gaitā tika sapirkts jauns ekipējums, čainīzeru moto rācijas un citi knibuči.

Ceļojuma plāns īsos vilcienos bija sekojošs: startēt no Liepājas ar Prāmi uz Vācijas ostas pilsētu Travemundi, tad pa bāni cauri visai Vācijai līdz pašiem Vācijas dienvidiem. Tālāk, maksimāli izvairoties no lielceļiem, dodot priekšroku motociklistu iecienītiem ceļiem un kalnu pārejām, virzīties caur Austriju uz Itāliju. Itālijā apiet Gardas ezeru no austrumu puses, sasniegt galamērķi - ezera pašu galējo punktu, un tad virzīties mājup augšup pa rietumu pusi atpakaļ uz Austriju, bet pa citiem ceļiem. Mājup Vācija atkal pa bāni, tā līdz Travemundei, un no turienes atpakaļ ar prāmi uz Liepāju.

Mocis sapakots startam:


Diena nr. 01 (P. 2015.08.31). Mājas - Liepāja
Tā kā prāmja atiešana no Liepājas ostas uz Travemundi ir paredzēta 04:00 naktī, tad visi tiekamies Rīgā un startējam ap plkst. 16:30. Lai ceļš līdz Liepājai būtu kaut cik acīm baudāmāks, braucam caur Kandavu, Sabili, Kuldīgu un Ēdoli. Posms pēc Ēdoles pēc taisnajiem gaisa gabaliem kļūst līkumaināks un interesantāks. Krēslas pavadībā iebraucam Pāvilostā, apskatām mazo ostas pilsētiņu un uzņemam kursu uz Liepāju.

Izbraucot no Pāvilostas bija kļuvis krietni tumšāks un tuvojoties Liepājai bija iestājusies jau piķa melna tumsa, kā arī no debesīm sāka krist neliels un smalks lietus. Apmēram 15km pirms Liepājas pa rāciju piesaku, lai galvenais idejas autors pārņem priekšā braucošā moča lomu, jo manā navigācijā nebija savadīts tālākais maršruts līdz ostai. Tā, viņam pārņēmot vadību, nobraucam nepilnus 12km, līdz mani, kā kāds ar bomi iebelztu, pārsteidza dzirksteļu jūra un skaļš blīkšķis. Tajās sekundes simtdaļās nesapratu, kas notiek, bet varu pateikties visiem iesaistītajiem maņu orgāniem, ka tie spēja likt smadzenēm operatīvi nokoordinēt veiksmīgu izvairīšanos no priekšā šļūcošā motocikla un tam pavadībā šļucošā vadītāja. Pa priekšu braucošais mocis bija izjaucis stirnas ieplānotās gaitas pār ceļu. Aiz manis abi braucošie moči ātri tuvojās manos spoguļos, bet, par laimi visiem, iztikām bez kontakta. Rezultāts - stirna pušplēsta, mocim radiators caurs kā zeķe, dakša līka kā mugurkauls, kā arī vēl daži defekti. Mocis tātad nebraucams. Pašam braucējam no padsmit metru šļūkšanas viss bija labākajā kārtībā, jo nebija taupījis uz ekipējumu - no kāju pirkstiem līdz pašai galvai bija pārvilkta otra āda. Ieteikums citiem un pašam - tumsā lieki neskriet un starp braucošajiem ieturēt lielāku distanci , kā arī, ne mazāk svarīgi - labs ekipējums.

Galvenajam brauciena organizatoram, plānotājam un bīdītājam brauciens bija beidzies pat īsti vēl nesākoties. Pieņēmām lēmumu, ka es un otrs draugs turpinam plānoto maršrutu, bet kritušajam un viņa draudzenei pakaļ atbrauks buss no Rīgas. Zīmīgi, ka neviens no daudzajiem garām braucošajiem auto nepainteresējās, kas noticis un vai ir nepieciešama palīdzība. Viens buss gan piestāja un vāciski runājošs tā vadītājs piedāvāja aizvest moci uz tuvumā esošu angāru, kuram blakus ir arī serviss. Bet tā kā ceļa jūtīs bija jau buss no Rīgas, tad piedāvājums nebija aktuāls. Sašķeltajām komandas pusēm novēlot labus ceļus katrai savā virzienā, divatā devāmies tālāk. Atkaltikšanās bija jau pēc pāris dienām, jo majās paliekošie apņēmās atlidot uz Itāliju un noīrēt auto.

Kritušā mocis:


Paņēmu no kritušā moča Tom Tom navigāciju un vēl pāris noderīgu lietu. Atlikušos 3 km līdz Liepājai veicām tik lēnu, ka mūs pat varētu panākt Šuriks uz ēzeļa. Nesenie pārdzīvojomi mūsos bija atstājuši zināmas piesardzības pēdas.

Ostā iebraucām ap pulkstens vieniem un ap 01:30 jau bijām kuģa piestātnē ar cerību tikt vieniem no pirmajiem uz pulkstens 04:00 atejošo kuģi, bet figu, uz kuģa tikām paši pēdējie, īsi pirms 04:00. Dabūjām gaidīt divas ar pus stundas zem pērkona dūcošām debesīm, skatoties kā uz prāmja kārtojas nesaskaitāmās fūres. Sākām jau domāt, ka viņas pa otru pusi brauc ārā, jo negāja kopā mazais prāmītis ar tik daudz lielajām fūrēm. Prāmja saturs: 90% fūres un busi, 9.9% vieglie un 0.1% divi motociklisti.

Gaidot savu kārtu uz prāmja:




Beidzot esam tikuši uz prāmja:


Dienas rezumē:
* Pievarēti 392km;
* Prāmja biļete 82EUR no cilvēka;
* Iepildīta degviela par summu 27,81 EUR.

Diena nr. 02 (Ot. 2015.09.01). Liepāja - Vācija
Prāmja biļetē bija minētas četras personas, bet tā kā pasažieru reģistratores priekšā stāvējām tik divi, tad mums piešķīra divas vietas kajītē bez piemaksas, tiesa kopā ar diviem gruntīgiem fūristiem. Ātri sapratu, ka no tādas želsirdības dāvanas tik tas kā vienas galvassāpes. Kajītē bija karstums kā čekas pagrabos un abu fūristu skaļā krākšana neļāva ieslīgt sapņu pasaulē ne uz minūti. Ņēmu savu guļammaisu un vērā iepriekš lasīto, ka cilvēki mēdz gulēt arī prāmja restorānā uz grīdas vai ērtajos krēslos, tāpēc apmetos uz ērtā restorāna tepiķa un nu varēju gulēt saldi kā runcis uz krāsns.



Dienas rezumē:
* 10EUR par kasti alus;
* Duraks izspēlēts gadam uz priekšu.

Diena nr. 03 (Tr. 2015.09.02). Travemunde - Minhene
Ap astoņiem rītā bijām nobraukuši no prāmja Travemundes ostā, vēl kārtīgi sagatavojāmies garajam ceļam un varējām uzsākt tā mērošanu. Pa bāni bija plānots nobraukt līdz pašai Minhenei, tātad savi 870km. Sākām ceļu un ātri vien sapratu, ka rokas Garminā nevar īsti saprast pa kurām nobrauktuvēm jābrauc nost un pa kurām jābrauc virsū, jo tas nerāda joslu sadalījumu un vispār grūti koncentrēties ceļam un paralēli saredzēt topogrāfiju mazajā ekrānā braucot ar moci. Rezultātā ieperinājāmies uz maksas ceļa (3 EUR). Sāka dīkt jau mazi panikas pumpuriņi, jo kādu stundu perinājāmies pa ceļiem un “hiking” navigācija neviesa uzticību. Tad atcerējāmies, ka mums somā ir no Latvijā palikušā moča TomTom Riders. Piedzīvinājām to un visas raizes tika noņemtas kā ar roku. Tā viņš tika izmantots visu ceļojumu.

Dienas ritējums bija apmēram sekojošs: 200km brauc, 20 minūtes benzīna uzpilde tankā, kas apvienota ar atpūtu, un tā vairākas reizes. Ceļš, kā jau varēja gaidīt, bija ļoti vienmuļš un garlaicīgs. Beigās jau esi tā notrulinājies no pretvēja un ceļa, ka jūties kā pašplūsmā braucošs, nedomājošs gaļas gabals. Par laimi bija rācijas ar kurām varēja sarunāties ar otru braucošo, kā arī klausīties kādu nebūt mūziku un dungot līdzi.

Stundas četras pirms Minhenes atradām McDonalds, kur tikām pie interenta un rezervējām viesnīcu Minhenes centra tuvumā. Ap 19:30 bijām Minhenē, iečekojāmies viesnīcā, izkravājāmies, nomazgājāmies un devāmies uz krogu gruntīgi paēst. Pēc kārtīgām vakariņām un pārīti alus kausiem, garā ceļa rūpes bija izkvēpējušas gaisā.

Runājot par bāņiem - ļoti augstā kvalitātē, kā arī biežās norādes līdz tuvākajai un nākošajai degvielas uzpildes stacijai deva zināmas ceļa plānošanas priekšrocības.

Minhenes viesnīcā:


Dienas rezumē:
* Pievarēti 904km;
* Viesnīca 26.35 EUR no cilvēka;
* Iepildīta degviela par summu 38.70 EUR;
* Atpakaļceļā Vāciju dalīt pa divām dienām.

Diena nr. 04 (Ce. 2015.09.03). Minhene - Austrija
Drīz jau pēc dienas uzsākšanas, saproti, ka beidzot sākas tas pēc kā brauci šajā ceļojumā - skaisti, līkumaini un mazi lauku ceļi. Nē bāņiem. Pirms Austrijas veicam braucienu gar Kochelsee un Walchensee ezeriem. Tā kā līdz Insbrukai tiekam diezgan ātri un negribam tajā pašā dienā jau iebraukt Itālijā, tad nolemjam nakti pārlaist ziemas kūrorta pilsētiņā Mayrhofen, kas atrodas aptuveni 70km no Insbrukas un līdz ar to arī no plānotā maršruta.

TomTomam ir makten laba funkcija - “Izvēlēties līkumotus ceļus”, kam pateicoties tikām izvesti pa šauriem un stāviem kalnu celiņiem un vietējo “laukiem”. 30km pirms viesnīcas pamanīju navigācijā, ka turpat kalnos augšā ir slēpošanas trases (protams, šajā gadalaikā nestrādājošas). Ilgi nedomājot, švilpām augšā. Izrādās, ka pusceļā ceļš transformējās par maksas ceļu (5 EUR no ķiveres), jo paveras fantastiski skati. Pusceļā sāka līt lietus. Kamēr izdomājām, ka jāvelk lietus tērps, jau bijām viscaur slapji (kā ar daudzām lietām - mūžu dzīvo, mūžu mācies). Turpinājām ceļu tālāk viesnīcas virzienā un par patīkamu pārsteigumu nobraucām tieši pie pašas viesnīcas. Neskatoties uz to, ka pamatīgi izlijām, maksājām par ceļu un pavadījām uz to 3 neplānotas stundas, katrs metrs bija tā vērts.

Viesnīca bija vairāk kā glauna, vienīgo rūgtumu pilienu sagādāja pirms tam bookingā.com neievērotā piezīme, ka jāmaksā vēl par mistisku cleaning service 17EUR. Pamanot mūsos izbrīnu, viesnīcas īpašnieks apžēlojās un mazliet nolaida cenu.

Minētais izbrauciens pirms viesnīcas:






Dienas rezumē:
* Pievarēti 245km;
* Viesnīca 36.50 EUR no cilvēka;
* Iepildīta degviela par summu 15.23 EUR;
* Lietus tērpu vilkt savlaicīgāk;
* Improvizēt ar maršrutu uz vietas, nevis strikti turēties pie plānotā.

Diena nr. 05 (Pk. 2015.09.04). Austrija - Itālija (Smarano)
Veicam atpakaļceļu no viesnīcas līdz Insbrukai, lai turpinātu ceļu uz Itāliju pa motociklistu iecienīto Brenner Pass. Braucam pa B182 ceļu, kas iet paralēli Brenner bānim. Ceļs fantastisks, citu motobraucēju arī ļoti daudz. Spēj tik katrā līkumā moci locīt. Beigās gribas mest moci ap savu asi un izbraukt vēlreiz to pašu ceļu.

Pa augšu iet Brenner bānis:


Brenner bānis turpina vīties:


Tikuši Itālijā, braucam augšā Jaufenpass kalnu pārejā. Skaista pāreja, ar garu uzbraucienu un tādu pašu nobraucienu.

Jaufenpass:












Pusdienas nobrauciena vidū:


Pēc ilgās Jaufenpass kalnu pārejas izbaudīšanas virzāmies tālāk. Norezervējam viesnīcu tālāk no plānotā maršruta un uzņemam kursu uz to. Šajā brīdī sāc izjust to Itālijas burvību - ceļi ved pa neskaitāmiem kalnu ciematiņiem, ielas visur šauras un līkumainas, jo tās no visām pusēm aptver milzīgi ābeļu lauki. Laiks arī lutina. Tā acis lutinot pienācis jau vakars un nonākam kādā paugura virsotnē esošā ciematā (Smarano), kur ir arī mūsu viesnīca. Pa vakaru vēl izstaigājām tukšās ciema ielas un dzerot alu noskatāmies uz tālumā tāda paša ciema gaismām.



Skats no viesnīcas gultas:


Dienas rezumē:
* Pievarēti 289 km;
* Viesnīca 24 EUR no cilvēka;
* Iepildīta degviela par summu 22.77 EUR.

Diena nr. 06 (S. 2015.09.05). Smarano - Gardas ezers
Dienas plāns - nobraukt Gardas ezeram gar vienu sānu un palikt tam lejas galā (ceļojuma tālakais punkts). No rīta puses rādās apmācies.. taktiski uzvelkam lietus tērpus un neesam kļūdijušies. Līdz pusdienas laikam mazliet līņā, bet pēc tam jau saule izbāž savu degunu. Ceļš turpinās tikpat pasakains kā iepriekšējo dienu. Braucam iepriekš notēmētajā virzienā, bet speciāli nogriežot dažādos mazākas nozīmes ceļos.

Kādā no daudzajiem ciematiem:


Kārtējie kalni un pirmie riteņbraucēju bari. To neērto esamību izjutu vēlāk braucot Stelvio pārejā. Braucot lejup pa čuskas izliekumformas kalnu, pie kājām lejā parādās paliela pilsēta (Riva del Garda) un Gardas ezera sākums visā tās zilumā:






Ceļš vijas ap pašu ezeru un esmu pārņemts ar fantastiskajiem skatiem, kad pēkšņi attopos jau citā Itālijā. Jūti, ka laiks paliek arvien karstāks, zeme paliek dienvindieciskāka un sāk parādīties pirmie olīvkoki. Izjūtas tādas kā būtu nonācis kādā Spāņu seriālā. Apdzīvotās vietas ir nosētas dārgām villām un viesnīcām. Iepriekš tiku brīdināts, ka ceļš var ieilgt, jo (pašsaprotami) maršruts ir populārs tūristu vidū. Bet tā kā esam tūrisma sezonas beigās, tad par lielu satiksmes berzi nevar sūdzēties.







Vakarpusē esam sasnieguši galamērķi - Gardas ezera dienvidpunktu. Tā kā virs ezera sāk vilkties melni, baisi padebeši, tad triecamies uz viesnīcu. Nakti pārlaižam muižai līdzīgā viesnīcā. Tās īpašnieki un palīgstrādnieki liekas tikko paņēmuši pauzi filmas Krusttēvs filmēšanas laukumā. Pie ieejas Don Korleonam līdzīgais tipāžs pavada tikai ar caururbjošu skatienu. Viesnīcā bardaks liels, sākumā mums ielaiž istabā, kur jau kāds dzīvo. Pēc tam gaidām pusstundu kamēr no cita mums paredzēta numuriņa izvācas kāds no viesnīcas personāla. Viņš liek mums justies, ka esam viņu izlikuši uz ielas. Neskatoties uz visu, atmosfēra bija laba un varējām gaidīt nākošo dienu.

Dienas rezumē:
* Pievarēti 198 km;
* Viesnīca 31.50 EUR no cilvēka.

Diena nr. 07 (Sv. 2015.09.06). Gardas ezers - Livinjo
Ceļamies un veļamies, jo pulkstens desmitos pie Gardas ezera sarunāts brokastu kafijas randiņš ar Latvijā palikušo divnieku. Dienu iepriekš viņi atlidoja uz Milānu, noīrēja auto un tagad mums būs divu dienu kopīgs maršruts. Satikušies padalāmies ar piedzīvojumiem un varam doties ceļā. Kā beigās izrādījās, diena ievilkās līdz vēlam vakaram.

Cauru dienu braucam pa neskaitāmiem ceļiem, daudz tiek apskatīts. Pa dienas vidu izlemjam pamainīt maršrutu un pārlaist nakti slēpošanas kūrortā Livinjo.

Īrētais auto brauc savā ritmā un labu gabalu mums priekšā. Ir vēla pēcpusdiena un priekšā vēl kalnu pāreja. Braucam augšā, skati fantastiski - klinšaini un sniegoti kalni. Katrs līkums ir tāds, kurā gribas apstāties, pafotogrāfēt un uzkavēties ar skatu izbaudīšanu, tāpēc brauciens ievelkas divtik ilgi. Tā kā saule krīt arvien zemāk un mēs triecamies arvien augstāk, laiks paliek arvien dzestrāks. Pa visu kalnu pāreju tik sastaptas nieka desmit automašīnas un tieši neviens motobraucējs.













Pamētājam sniega pikas:




Augšā telefona zonas nav, tā, ka sakari ar automašīnu ar nav. Tikuši lejā, sazvanam pāriniekus. Viņi aizskrējuši lielā steigā uz Livinjo, jo tur rezervētā kalnu namiņa īpašnieces gaidīšot tikai līdz noteiktai stundai un pēc tam naktsmājās varēšot tikt tikai pa skursteni. Nāk jau tumsa virsū un esam pārsaluši, lieki piebilst, ka jābrauc vēl augšā uz Livinjo. Otrs divnieks ir iečekojušies jau namiņā un sagaidīšot mūs Livinjo centrā, jo namiņš atrodas mazliet nostāk. Pēc pulkstens astoņiem ierodamies ļoti omulīgā un siltā kalnu nogāzes namiņā. Pasakaina vieta. Nebiju tik ilgi novērtējis siltu māju un alus nekad nebija garšojis tik smeķīgi.



Dienas rezumē:
* Pievarēti 306 km;
* Viesnīca 27 EUR no cilvēka;
* Iepildīta degviela par summu 12.45 EUR.

Diena nr. 08 (P. 2015.09.07). Livinjo - Stelvio - Merano
Gardi pabrokastojam un briestam Stelvio pārejas šķēršošanai.

Mocis pa nakti pasalis:


Mazliet Livinjo no augšas:


Braucam Stelvio no rietumu puses. Ceļā daudz dolomītu klinšu un plašumu:








Augšā brauc ļoti daudz velo braucēju un tā cauri visu gadu. Ja vien ceļi nav slēgti dēļ sniegiem. Tas ir tāds kā riteņbraucēju lielais sapnis - uzbraukt Stelvio pārejā (augstums 2758m). Tāpēc brīžiem to apdzīšana ir apgrūtinoša. Apskatot video (uztīt uz 11:00 minūti), kā izskatās brauciens vasarā, priecājos, ka braucām vasaras izskaņā:


Sasnieguši augstāko punktu:










Pošamies uz leju:




Visu brauciena laiku rācijas turējām ieslēgtas, lai varētu ko nebūt paklačot un pakomentēt apkārt redzēto. Braucot lejā pa iepriekšējā bildē redzamo kalnu, dzirdu pirms trim līkumiem esošā drauga pēkšņu lamāšanos. Saprotu, ka bijis kritiens. Braucu atpakaļ un skatos, jā.. mocis pastumts malā. No lejas braucošs Rumāņu izcelmes motociklists izdomāja stāvajā līkumā no iekšmalas šķērsot visu ielu un noparkoties tur esošajā pleķītī pafotografēt skatu. Rezultātā draugam nācās stāvajā, asājā līkumā strauji bremzēt un nogāzt moci. Par laimi nekas traks nebija, kā tik nolauzts spogulis. Spoguļa kāju ietērpot “skaistā” makgaiverenes kleitā, turpinājām ceļu. Uz riteņbraucējiem ar vairs nelija dusmīgu vārdu jūra. Mums visu ceļu no Stelvio augšas līdz apakšai pa priekšu lidoja viens sava sapņa piepildījuma velosipēds. Nevienā mirklī neprasījās viņu apsteigt.

Nakti plānojam pārlaist Merano, bet naktsmājas vēl nav rezervētas. Merano ir arī vieta, kur šķiras mūsu ceļi no otra divnieka. Viņi gar Gardas ezera labo krastu dodas atpakaļ uz diendiviem , mēs, savukārt, Austrijas virzienā. Iebraucam Merano un sākam dzīt pēdas internetam. Ja Vācija ar internetu nav devīga, tad Itālija ar internetu ir skopa. Paiet divas stundas līdz esam tikuši pie modema ātruma interneta. Tā kā viss tik ilgi ievilkās un Merano vairs nekādu pieņemamu viesnīcu nebija, tad uz 35km attālumā esošo viesnīcu līkumus locījām pa piķa melna tumsu.

Dienas rezumē:
* Pievarēti 178km;
* Viesnīca 30 EUR no cilvēka;
* Iepildīta degviela par summu 10.50 EUR;
* Nākošreiz nopirkt vietējo SIM karti ar interneta piekļuvi.

Diena nr. 09 (Ot. 2015.09.08 ). Merano (Itālija) - Austrija
Atvadāmies no autobraucējiem un tulīt pēc viesnīcas braucam augšā pa stāviem, mežu un lauku māju ieskautiem ceļiem. Daudzie ceļi veido ko līdzīgu zirnekļtīklam, tāpēc, izaicinot navigāciju, sākam braukt, kur acis rāda. Tīksminoties par ārpasauli sāku piefiksēt, ka aizmugurējās bremzes sāk pildīt tām vienīgo uzdoto uzdevumu tik ar otro spiedienu. Ahā.. “iedegas spuldzīte virs galvas”, esmu pārkarsējis bremzes. Pēc 40 minūšu bremžu dzesēšanas pieturas un sev solījuma “es tā vairs nedarīšu” došanas, atsākam braukt.



Pēdējā kalnu pāreja Itālijas ietvaros - Timmelsjoch (2474 m). Zīmīgi, ka tās smailē ir robeža starp Itāliju un Austriju. Nespēju iztēloties labāku robežpunktu, neskatoties, ka par ceļu jāmaksā padsmit eiro.

Braucot augšā Timmelsjoch:




Robeža Itālija - Austrija Timmelsjoch:








Nakti pārlaižam mazā, kalnu ieskautā pilsētiņā (Ehrwald), 20km attālumā no Vācijas robežas:




Dienas rezumē:
* Pievarēti 156km;
* Viesnīca 29 EUR no cilvēka;
* Iepildīta degviela par summu 11.45 EUR.

Diena nr. 10 (Tr. 2015.09.09). Austrija - Vācija
Uzsākuši ieplānoto garo ceļu, īsi pirms Vācijas robežas, virs šosejas pamanām augstu jo augstu gājēju tiltiņu. Metam pļerdakus riņķī un braucam skatīties kam tur būt. Noparkojamies pie sena cietokšņa, kurā tagad mitinās muzejs. To izstaigājuši, kāpjam augšā stāvā kalnā, kurā atrodas sirmas pilsdrupas (Ehrenberg Castle) un no kurienes ved iepriekš minētais tiltiņš uz otru kalna virsotni, kurā izslējies cietoksnis. Uzkāpt kalnā ar moto ekipējumu nav nekāds vieglais darbs, mugura slapja. Mierina doma, ka pirms gadiem 400-500 tur mītošajiem bruņinieniekam bija daudzreiz smagāks ekipējums. Tilta augstums (http://www.highline179.com/en/) ir 114.60 m un garums 406 m. Objektu noteikti iesaku apmeklēt, vienīgi muzeja daļu gan var izlaist.









Divas stundas pavadījuši muzejā un uz tiltiņa, dodamies tālāk. Pa Vāciju katrs braucam pa citiem ceļiem. Draugs grib apciemot vēl Vācijā dzīvojošos radus un tur pārnakšņot pa nakti, bet tas ir vēl 200km papildus jau tā paredzētajiem kilometriem. Sarunājam nākošajā dienā tikties ostā. Visa atlikusī diena paiet uz bāņa. Apņemos nobraukt pēc iespējas vairāk, lai rītdien atliktu mazāk. Nakšnoju no bāņa 30 km attālā ciematā.

Dienas rezumē:
* Pievarēti 658 km;
* Viesnīca 26 EUR;
* Iepildīta degviela par summu 25.67 EUR;

Diena nr. 11 (Ce. 2015.09.10). Bānis - Ķīle
Šodienas ceļa atlikums, kas jāpieveic - 350 km. Ceļš paiet bez sarežģījumiem, tik vien kā vienā brīdī, pie ātruma 130 km/h, pamanu, ka pie stūres vairs nav nedz TomTom Riders, ne tā maciņš. Sirds atguva sākotnējo pulsu, kad, pie kājām sitoties, sajutu zudušo navigāciju, kura pēdējiem spēkiem vēl turējas pie lādētāja vada. Pievīlis bija internetā pirktā maciņa stiprinājuma kājiņa, neizturēja spriedzi.

Atpakaļ no Travenmundes uz Liepāju, tāpat kā šurp braucot, bija paredzēts kuģot ar StenaLine , bet laiciņu pirms ceļojuma piezvanīja laipna dāmīte no StenaLine un paziņoja, ka atpakaļbrauciens ir atcelts. Piedāvāja citu datumu vai kā galamērķi Ventspili. Tā kā piedāvātie laiki mums nederēja, tad mums piedāvāja maršrutu ar citu pārvadātājfirmu - DFDS Seaways (Ķīle - Klaipēda). Šis variants derēja. Plus cenā iekļāvās visas ēšanas reizes.

Ķīlē ierados ļoti laicīgi, papusdienoju, palasīju grāmatu un tad jau arī draugs bija klāt. Ap 18:00 uz prāmja tikām gandrīz pirmie, atšķirībā no šurp braukšanas. 20:00 noskanēja kuģa taure un uzsākām kustību.

Gaidam nostiprināšanu:


Pasēžam:


Dienas rezumē:
* Pievarēti 350 km;
* Prāmja biļete 87 EUR no cilvēka;
* Iepildīta degviela par summu 22.50 EUR;

Diena nr. 12 (Ce. 2015.09.11). Vācija - Klaipēda
Prāmis bija solīdāks par StenaLine, labāks kuģis un mazāk fūru. Nakti atkal pārlaidu uz restorāna grīdas. No kuģa tiekam nost ap 19:30. Iebraucam vietējā Maximā un dodamies pārnakšnot pie drauga radiem turpat netālu no ostas.

Saullēkts uz klāja:


Iebraucam Klaipēdas ostā:


Lietuviešu lepnums - sašķidrinātās gāzes termināļa kuģis Independence:


Dienas rezumē:
* Nākošreiz labāk laikam izvēlēties DFDS Seaways prāmi;

Diena nr. 13 (Ce. 2015.09.12). Klaipēda - Latvija
Vienmēr prieks atgriezties mājās. Ap vēlu pēcpusdienu esam mājās. Paspēju vēl iebraukt laukos uz kartupeļu talku, diemžēl, tik uz vakariņām

Dienas rezumē:
* Pievarēti 367 km;
* Prāmja biļete 87 EUR no cilvēka;
* Iepildīta degviela par summu 19.50 EUR.


Ceļojuma rezumē:
* Pievarēti 4043 km;
* Viesnīcas 230.30 EUR no cilvēka;
* Prāmja biļetes 169 EUR;
* Iepildīta degviela par summu 206.58 EUR.

Ar laikapstākļiem mums ļoti paveicās - lija tikai vienā pēcpusdienā un vienā dienas vidū. Ceļojums izdevies un noteikti tuvākā tālākā nākotnē došos vēl līdzīgā braucienā.


Top.LV