21 septembrī dēvos uz dienvidiem lai drusciņ pagarinātu vasaru. Bija doma pavizināties pa zemajiem Austrijas Alpiem un tikt līdz Adrijas jūrai, nakšņojot teltī, nepiesaistoties konkrētajām vietām, taupot naudu un pārbaudot savas spējas kempingot teltī rudenī.Čehijā nakšņoju uz augstas klints virs kādas dziļas alas Moravijā, un tā bija visforšāka nakšņošana no visām 10 teltī pavadītajām naktīm. Atbraucot uz Austriju, es spontāni paliku Vīnē uz divām diennaktīm, apmeklējot Vīnes festivālu, kura norise notika uz kalna. Festivāla laikā gandrīz visu pasaules tautu pārstāvji izmītinājās vīnogu adzētāvā starp vīnogulāju rindām, baudīja sauli un atvasaru.Tajā dienā bija 26 grādi. No tā kalna bija tik fascinējošs skats, kā es atgriezos tur naktī un baudīju Vīnes nakts skatu vienatnē. Atbraucot uz Itāliju, man pēkšni prātā ienāca doma apmeklēt Venēciju, kas bija 130 km atrālumā no manas nakšņošanas vietas Itālijā. Drusciņ pavizinoties,dedzinot Itālijas cenas benzīnu, es devos uz Latviju, kura no Polijas virziena sagaidīja mani ar vissliktākajiem laika apstākļiem, kas bija ceļojumā. Braucu naktī ar atvērto ķiveri, jo caur vizoru nevarēja redzēt ceļu, un lietus man koda acis, fūras mani dzina no mugurpuses... Bet tomēr bija vērts izturēt to pēdējo gabalu, lai pirms tam ieraudzītu to visu, ko ceļojumā man palaimējās ieraudzīt. Kopūmā nobraucu 4.5k .
