Online
Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Iisais kliidiens Polija Lietuva | |
| Pievienota: 02. Jun 2010, 17:39 | Citas galerijas no lietotāja Gasjs |
5dienaa tiek pieņemts lēmums uz ~4 dienaam doties mazbudzheta tuuree Polijas virzienaa.
6dienaa tiek iepirkts viss nepieciešamais (izņemot tankbagu, jo lētākie manis atrastie varianti ir ar magneetu stiprinājumu, kas man neder). Iepirkta tiek arii telts Maximaa (aprēķins vienkāršs – man un teltij jaaiztur 2 naktis un pirkums buus atmaksājies ar uzviju)
7dienaa viss tiek uzkrāmēts uz mo, savaakta inteliģenta, draudzīga kompānija, kuru speeju paciest es un kura speej paciest mani (lasi – es viens pats) un dodos celjaa.
Maršruts 1aa diena: Ikšķile – Ignaliina (Augshtaitijas nacionālais parks) – Druskininki.
Uzmeklēts Saltupju sveetavots Aknīstē, izstaigāta bioloģiskā taka Augshtaitijas nacionālajā parkaa, izbraukts cauri 7dienas tūristu pārbāztiem Trakai, dzerts alus Druskininkos peec 600km celjaa.
Tiltiņš paar Dienvidsuseeju, braukt paari neriskēju, pat paariet bija interesanti
Saltupju Sveetavots – ne no kurienes naak uudens un aizburbuļo pa paprāvu strauteli
Valsti pametot
Kaukaadi paaris dabas skati no Augshtaitijas nacionālā parka
Druskininku kempings. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jaasaka, ka shii tomeer bija vienīgā nakts teltii. Otrajaa vakaraa bija liels slapjums un dabūju leetu viesniiceli Polijaa. Trešajā vakaraa neatradu pa celjam nevienu kempingu un viens laaga leitis mani izmitināja savaa ballīšu maajaa (ex padomju laika lauku skolas eeka). Taa ka teltij un man veel kaada nakts ir jaaiztur.
Maršruts 2aa diena: Druskininki – Lazdiji – Suwalki (riņķis ap un pa Wigru nacionālo parku) – Rutka Tartak – Wegorzevo (posms no Suwalkiem ir līkumains, labu segumu, gleznainaam ainavām – rekomendēju) – Gizycko (veel kaads liikums ap dažiem Mazuurijas lielajiem ezeriem) 400km
Beidzot dabaa redzeeju, kaapeec vilcieniem jāmaina ritenji, iebraucot Polijaa. Nu ir viņiem tie sliežu celji šaurāki.
Kaut kaads klosteris (esot saistīts ar nelaikji tētiņu Jaani Paavilu II) Wigru ezeraa.
3ajaa dienaa saaku virziities maajup. Tikai pirmie ~100km taapat nobraucaas veel taalaak uz rietumiem. Greeks bija neiebraukt Vilku migaa.
Te dzīvoja Ādolfs
Sienas maajeleem bija mēreni biezas. Paranoja?
Ar ko ne XX gadsimta Stounhendzha?
Taalaak pagarš gāziens atpakaļ uz Lietuvu. Cik garlaicīgi un piebāzti ir galvenie celji, tik feini ir mazākas nozīmes celji. Olsztyn – Elk – Augustow – Suwalki man nepatika, vajadzēja gaazt pa mazajiem celjiem.
Veel paaris stundas un iebraucu Kaunjaa. Peec Polijas saldūdens celju un transportlīdzekļu bagātības zheel ir noskatiities kaa Nemuunas krastaa leenaam ruusee leishu flote. Viņiem tur kaut kas veel notiek? Kādreiz IMO no Kaunjas uz Kurshu kaapu (Nida) ar kuģīti varēja aizbraukt
Pie Kjeedainjiem izdomāju, ka trenēt dzelzs pakalju un turpināt celju maajaas (norullēti jau 550km) negribu. Tad jau labaak dazhus kausus alus. Tas man, pateicoties laipnajam krodziniekam Albinas pie Kjeedainjiem arii izdodas).
4aa diena mani sagaida ar aukstu miglu un dzilju neveelmi kaut ko dizhi apskatiit. Taapeec kartee atrodu mazus celjus ziemeļu virzienaa un pa tiem arii dodos.
Jau gandriiz izbraukts no ljoti biistamas apdzīvotas vietas
Pa kaartiingu autobaani ierullēju dzimtenee
Veelreiz jaasaka, ka mani iejūsmināja LT un PL otraas un trešās nozīmes celji – salīdzinoši tukshi, kvalitatīvu segumu, ne pa jokam līkumaini (Iecava – Baldone nobaal). Tikai miesti ir salīdzinoši biezhi.
Veel viens interesants fakts. Pirmo baaku izbraucu ar LV Statoil 98 zupu ar vidējo paterinju 5.6l/100km. Tikko ieleeju pirmo baaku LT, līdzīgā ritmaa braucot, visu atlikušo ceļojumu patēriņš bija 5.3l/100km
Beigaas atvainojos par rakstību, jo apostrofs uz klavieres ir nosprādzis, dazhus vārdus Word speej pārvērst, citus atkal nespēj.