Online
Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Mazbudžeta izbrauciens | |
| Pievienota: 15. Jul 2010, 01:25 Atjaunota: 20. Jul 2010, 01:41 | Citas galerijas no lietotāja martins |
Maršruta kopgarums ap 3300km, paveicām 7 dienās ar ceļojumiem nepiemērotu motociklu. Izdevumi? ~130LVL degvielai. Naktsmājas atrastas ar couchsurfing. Pārtika no Lidl.
Bagāža - pats nepieciešamākais, pāris mazās balzama pudeles kā suvenīri, eļļas flakoniņš, riepu remontkomplekts un celtnieku lietustērpi. Bākas soma un sānu somas. Un vēl mugursoma fotokamerai un dokumentiem.
Dienu pirms izbraukšanas izgāju TA (un nosvinēju dubultjubileju - 3gadi kopš pirmās reģistrācijas un apaļi 25 000 km).
Ko redzēju? Vispirms jau Tatrus. Tad WSBK sacīkstes Brno. Kalnu ceļus, interesantus cilvēkus (jo noslēgti cilvēki svešiniekus pie sevis neuzņems). Iedzēru arī alu. Un ļoti iespējams, ka tas bija labākais atvaļinājums, kāds man vien jebkad ir bijis.
Pirmajā dienā šķērsojām Lietuvu. Sākumā lija un celtnieku lietustērpi par 4ls lieti noderēja. Neste satikām divus somus, kuri bija tērpti open-face ķiverēs, auduma biksēs un tik vien spēja pateikt ka līst jau otro dienu. Pēc Latvijas krūmāja dzeltenais rapsis, zaļā lopbarība un brūnganie graudaugi likās daudz interesantāki. Pie iebraukšanas Polijā sastopam vēl 2 letiņus, kuri dodoties uz Ukrainu, bet galamērķis tāds pats kā mums - Vīne. Tomēr tā kā nebraucu viens, nesekoju un mierīgi turpinu ceļu uz Suvalkiem, kur pēc nelielas maldīšanās nogriežos uz Gžicko. Jau drīz esam tur. Gžicko atrodas Mazūrijas ezeru apgabalā un ezeru tur netrūkst. Ceļi kļūst daudz interesantāki - ir reljefs, ir līkumi. Pilsētā iegriežamies vietējā tūrisma informācijas birojā. Viens no darbiniekiem prot angļu valodu un tā kā šajā pilsētā naktsmājas pirms tam nav izdevies atrast, jau drīz saņemam nelielu lapeli ar sarakstu, kurā uzskaitītas savrupmājas, kurās izīrē istabas. Mēģinu iegādāties Polijas karti, jo GPS neuzticos. Man rāda citu, paskatos ka ceļi ir, nopērku un tikai vēlāk saprotu, ka tā nav Polijas, bet Mazūrijas apgabala karte. Vēl pēc neilga brīža esam pie vecas poļu panes, kura, kaut gan apgalvo ka prot vācu valodu, nesaprot ne vārda. Tomēr istaba ir, mocis ir pagalmā un var doties uz Lidl pakaļ vakariņām un apskatīt pilsētu.
Nākamajā dienā tik labi neiet. Jātiek līdz Krakovai, bet pieredzes neesamība liek kļūdīties jau pašā saknē - 560km nav veicami gaismas ātrumā, jo pa ceļam ir gan fūrēm pilni līkumoti ceļ, gan ceļu remonti. Rezultātā Krakovā esam tikai 24:00. Un jau pirms Krakovas parādās lieli kalni. Krakovā atrodam Skolzny ielu, tomtom baterijai ir pienācis gals un... Noskaidrojam, ka mums jānonāk nevis ielā, bet rajonā ar šādu nosaukumu. Blakus parādās jaunietis ar suni, kurš pasauc ārā savu tēvu. Finālā aprunājos ar viņu krieviski un saņemu PSRS laiku Krakovas karti. Kaut gan ierodamies vēlu, Kuba (tas ir cilvēka vārds) mūs laipni uzņem un pēc 2 stundu sarunas dodamies gulēt.
Rīts ir silts un priekšā kalni. Zakopane ir poļu kūrorts kalnos. Un poļiem ir atvaļinājumi. Pilsēta sagaida ar ~3 stundu sastrēgumu pirms tās. Tomēr motocikls ir laba atbilde sastrēgumiem un jau drīz esam turienes tūrisma informācijas centrā. Te savukārt saka, ka palikt pansijās ir illegal, uz ko nākas atbildēt ka illegal is great un doties pie pirmā cilvēka ceļa malā, kuram rokās uzraksts "pokoji" (vai arī "nocnegi", vairs jau neatceros). Drīz vien iekārtojamies skaistā villā kalna galā un dodamies apskatīt Tatrus.
Nākamajā dienā jādodas uz Brno Čehijā. Pa ceļam daudz kalnu ceļu Slovākijā. Tā kā neesmu viens, braucu mierīgi, kāpsli pie zemes nākas pielikt tikai reizi, kad līkums pēkšņi tiek "nogriezts". Visi pārējie - paredzami, ar labu asfaltu. Kļūst karsti. Pirms Brno ir autobānis, virs kura termometri rāda +36 gaisā un +48 asfaltam. Pie 170-200 vējš nedzesē. Un tā kā ar naked tipa motociklu tas nepavisam nav komforta ātrums, mierīgi ripinos uz 130 un jau drīz esam Brno, kur paliekam pie diviem krievu studentiem Tehniskās universitātes kopmītnēs.
Seko pilsētas apskate, čehu alus, čehu disko un no rīta dodamies uz WSBK, uz kuru jau laicīgi (februārī?) nopirktas bronzas (jeb es teiktu ka tautas, jo ložas ir pļaviņā) biļetes. Karsti. Neizturami karsti. Tik karsti, ka noskatāmies Superstock 1000, SBK, Supersport un, tā kā SBK liela cīņa nav gaidāma, dodamies projām. Šoreiz - uz Austriju Vīni, kas ir ceļojuma tālākais punkts. Pie izbraukšanas čehu policija pārbauda ne tikai motocikla tehnisko pasi, bet palūdz arī lidzbraucējas dokumentus. Laikam izskatos diezgan zaglīgs.
Iebraucot Vīnē ir nejēdzīgi karsti. Motora temperatūra visu laiku ap 105 grādiem. Tomēr veiksmīgi nonākam pie Armīna, kurš pats brauc ar "kaut ko pa vidu kruizerim un čoperim", māju piepildījis ar wacken plakātiem un kādu laiku ar moci nav braucis, jo pēc kolēģa bojāejas Menas TT nolēmis mest mieru. Tomer nu visi viņa kolēģi brauc atkal, jo kā viņš saka - tu neesi vecis, ja tev Vīnē nav motocikla. Dienas garuma maršrutu ar kalnu serpentīniem apkārt netrūkstot. Un to ka visi ir veči var redzēt - pirms luksoforiem tiek atstātas pat 2 auto vietas močiem, tehnikas uz ielas vairāk nekā auto. Nostaigājam 18km pa Vīni. Ir futbola fināla vakars un to skatās visa pilsēta.
Pirmspēdējā dienā jau esam mazliet pieredzējušāki un no tomtom norakstām visus pa ceļam esošo pilsētu nosaukumus uz papīra lapas, lai dažādo norāžu gadījuma uzreiz būtu skaidrs kurš virziens ir pareizais. Pa ceļam atkal ir ceļu remonti un, attiecīgi, neparedzēti ceļi. Vakarā esam Lodžā pie patīkama poļu pāra un dodamies iedzert alu. Neko citu laikam Lodžā apskatīt nevar, bet centrālā iela, kura pilna ar krogiem ir tik gara, ka no rīta atklāju, ka pirms gulētiešanas plānojot maršrutu esmu saplānojis līdz Valmierai un nevaru saprast, kur parādījušies lieki 100km.
Pēdējā diena ir vismokošākā. 800km, Polijas tranzītceļa biežās gājēju pārejas un luksofori, nogurums un beigās ari lietus, tomēr 22:00 līdzbraucēja ir mājās un aptuveni pēc stundas ari es dodos iekšā dzīvokli, lai atklātu ka nav karstā ūdens.
Paldies citiem ceļotājiem par iedvesmu, edam un skapim par somu notirgošanu, martam par riepu maiņu (grieztie sliki neizdzīvotu), darba devējam par atvaļinājumu un līdzbraucējai par izturību.