Online

Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 1 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Pretī zelta rudenim (Lietuva un Polija)

Pievienota: 04. Oct 2011, 21:34
Atjaunota: 06. Oct 2011, 19:03

Komentāri (19)

Citas galerijas no lietotāja janzi

Septembrī biju plānojis aizbraukt kādas četras dienas uz Poliju, bet darbs ieviesa korekcijas. 1. un 2.oktobrī solīja labu laiku un es nolēmu vismaz nedēļas nogalē aizbraukt uz Poliju. Sestdien no rīta dodos ceļā. Pa Bauskas šoseju braucu nedaudz virs 100 kā visa plūsma. Pretī brauc CP ekipāža, spogulī redzu, ka bremzē, met riņķī, ieslēdz diskotēku. Domāju vai tiešām mani ... nē, šoreiz aptur 3.golfiņu, ko es vēl paspēju apdzīt, hvz par ko golfiņu apturēja? Mierīgi turpinu ceļu. Peecis savā ceļojuma aprakstā raksta par nedienām ar lietotu riepu , man arī sanāca uzlikt lietotu riepu, kaut kad vasarā, piektdienas vakarā iznāca diegi ārā. Veikalā mans izmērs nebija, bija jāpasūta uz nākošo nedēļu un es uzliku lietotu, izskatījās diezgan laba. Laikam ilgi pa šķūņiem mētājusies, protektors nevienmērīgi dilst, pie 160 sāk baigi "purināt". Tāpēc nepērciet lietotas riepas.
Mierīgi aizbraucu līdz Kauņai. 1.oktobrī lietuviešiem sezonas noslēgums un šoreiz viņi vienlaicīgi rīko pasākums Viļņā un Kauņā. Domāju, ja redzēšu daudz motobraucējus iebraukšu Kauņā paskatīties sezonas noslēgumu. Tuvojoties Kauņai redzu tikai divus vientuļus motobraucējus, tāpēc nolemju turpināt ceļu uz Poliju.
Benzīntankā neliela kafijas pauze.

Pie Kauņas tiek sasniegs zīmīgs skaitlis.

Pirms Polijas robežas piestāju kafejnīcā paēst pusdienas. Polijas virzienā redzami mākoņi, solīja saulainu un siltu nedēļas nogali, jācer, ka tā arī būs.

Iebraucot Polijā dodos uz pierobežas pagastu (gminu) Punsku. Punskā dzīvo aptuveni 80% lietuviešu. 2009.gadā Punskā sāka uzstādīt apdzīvoto vietu nosaukumu plāksnes poļu un lietuviešu valodās, bet šogad augustā poļi vai varbūt ne poļi, daļā no apdzīvotajām vietām aizkrāsoja uzrakstus lietuviešu valodā. Pašvaldība (gmina) saķēpāto zīmju vietā uzstādīja jaunas tikai poļu valodā.
Punskā piestāju netālu no baznīcas. Alejā uzstādītas dažādas piemiņas zīmes, uz vienas lietuviski rakstīts 1944-1955 gadā kritušajiem brīvības cīnītājiem.
Izrādās, ka var piebraukt pie pašas baznīcas vārtiem, piebraucu.

Eju apskatīt baznīcu, baznīcas durvis vaļā, lai gan ir sestdienas pēcpusdiena, bet ja jau durvis vaļā eju iekšā, tur kluss,neviena nav. Baznīca kā jau katoļiem ļoti grezna, tur sadzīvo svētbildes, dažādas svēto skulptūras un tautiskie ornamenti uz sienām. Safotografēju baznīcu, eju ārā un redzu kāpēc baznīcas sestdienas pēcpusdienā vaļā, tur viena ģimene ieradusies kristīt jaundzimušo.

Skatos, ka stāvlaukumā piebrauc divi enduro. Dodos sasveicināties izrādās, ka tie ir lietuvieši, atbraukuši no Viļņas, robežu šķērsojuši mežā, apgalvo, ka žogs, kas bija uz PSRS un Polijas robežas ir nojaukts.

Pajautāju vai ir bijuši uz sezonas noslēgumu. Nē, nav bijuši, jo enduro vēl sezonu neslēdz. Saku, ka es arī neslēdzu, bet tomēr parādes brauciens, tusiņš... Viņiem tas neliekas interesanti un tur pārsvarā klavieres un plastmasas, pie tam šogad klubi kaut ko nav sadalījuši savā starpā un rīko vienlaicīgi divus noslēguma pasākumus 100 km attālumā vienu no otra. Atvadāmies, leiši saka, ka atkal brauks caur mežu pāri robežai.

Es vēl apskatu Punsku aizbraucu līdz etnogrāfiskajam muzejam, kur par godu lietuviešu tautas teātra izrādes 100.gadei 2006. gadā atklāja piemiņas akmeni. To arī septembrī aizkrāsoja ar Polijas karoga krāsām un uzrakstīja Falanga (pirmskara poļu nacionālistu organizācija), joprojām piemiņas akmens nav notīrīts.

Nobildējos pie vietējās mentenes. Pie manis pienāk blakusesošā veikaliņa pārdevējs un pajautā vai neesmu apmaldījies, ka jau vairākas reizes braucu un skatos Punskas karti, viņš var man palīdzēt sameklēt ceļu. Paldies, nevajag visu pats atradīšu.

Ciemam otrs uzraksts tikai poļu valodā, šis pagaidām nav aizķēpāts ar krāsu. Punskas apkaime ir pauguraina, ar līkumainiem un šauriem asfalta ceļiem. Vietām asfalts tik nelīdzens, ka pa 50 km/h ātrāk nav iespējams pabraukt, bet tur kur labas kvalitātes segums var normāli pavilkt, tikai visos līkumos jāturas maksimāli tuvu labajai malai, jo vietējie ar mašīnām arī tā kārtīgi velk.

Aizbraucu līdz Senjy pilsētai, jau ir satumsis, domāju palikt tur pa nakti, izbraucu caur pilsētu, bet neredzu ne viesnīcu, ne arī kādu norādi uz to. Uz stāvlaukuma stāv viens plastmasnieks, piebraucu pajautāt kur ir viesnīca. Viņš saprot tikai poļu valodu un domā, ka es viņam prasu ceļu uz kaut kurieni. Es rādu kartē, ka braukšu uz Suvalkiem, bet te gribētu palikt pa nakti. Man ar zīmēm rāda, ka Suvalkos ir viesnīca, nav tālu 30 km sēžas uz sava moča un pavada mani līdz pilsētas robežai.
Aizbraucu uz Suvalkiem, piestāju pilsētas centrā, pavēroju naksnīgo pilsētu un dodos meklēt naktsmājas.

Nolemju braukt ārpus pilsētas un palikt pa nakti motelī. Kādu km no pilsētas ir motelis, diennakts bārs un stāvvieta ar fūrēm. Bārmenis saprot tikai poļu valodu, labi ka viena darbiniece nedaudz zin angliski. Motelī numurs ar TV, dušu, wc maksā 90 zloti apm. 14 Ls, Euro nepieņem norēķini tikai zlotos, motelī ir valūtas maiņas punkts kur samainīt naudu. Moci varu nolikt iekšpagalmā pie darbinieku mašīnām. Bārā ēdienkarte četrās valodās poļu-angļu, lietuviešu un latviešu.
Paēdu vakariņas, iedzeru alu un dodos gulēt, bāra vienā telpā notiek kaut kāds tusiņš, lai tie tusētāji netraucētu ieslēdzu tv un liekos gulēt. Aizmirsu aizslēgt durvis, naktī pie manis ienāk kaut kāda iereibusi poliete vienā blūzītē un tā pati atpogāta, runā poliski, izstumju viņu ārā un aizslēdzu durvis.
Jau otreiz liekos gulēt pēc kāda laika pamostos no kaut kādiem vīriešu kliedzieniem un sieviešu spiedzieniem, paskatos pa logu tur notiek kaut kāda skaļa attiecību skaidrošana bez vardarbības pazīmēm.
Vēlreiz liekos gulēt, nezinu cik ilgi biju aizmidzis, kad kārtējo reizi pamostos šoreiz no mežonīgas aurošanas. Paskatos pa logu tur iet vaļā klope. Kādi 10 vīri savstarpēji noskaidro attiecības. Paņemu fotoaparātu kaut kāda miglas bilde sanāk.

Uzlieku lielāku iso.
Kautiņš beidzies, kritušajiem, lai mūžīga slava.

Izgulēties nesanāca. No rīta, neapmierināts ar nakts atrakcijām, paēdu brokastis un dodos uz Suvalkiem. Nedaudz apskatu pilsētu. Nofotografēju pieminekli poļu karavīriem, kuri 1939.gadā cīnījās ar Sarkano armiju, piemineklis uzstādīts tikai 1994.gadā.

Aizbraucu uz Vigierskas nacionālo parku. Nedaudz pa pastaigāju pa tūristu takām gar ezeru. Ir dienas vidus paliek karsts.

Braucu uz Augustovu. Apskatu Augustovas kanālu: 108 km garš izrakts 19.gadsimtā, rakts 15 gadus.

Pļaskā kanāla slūžas, ūdens līmeņa starpība 2,8m.

Ir jau pēcpusdiena jāsāk domāt par mājās braukšanu. Braucu uz Suvalkiem, ceļmalas bārā piestāju uz pusdienām.
Saulainās dienas izbauda arī vietējie motobraucēji. Sveicinās apmēram puse no motobraucējiem.

Pa to pašu ceļu braukt negribas, braukšana saspringta, ļoti blīva satiksme. Suvalkos griežos nost no lielā ceļa un pa mazajiem celiņiem dodos Lietuvas virzienā, robežu šķērsošu pa vismazāko ceļu kurš ir iezīmēts kartē. Kādus 2km pirms robežas asfalts beidzas, sākās grantene ar trepi.

Par laimi Lietuvas pusē asfalts. Uz robežas žogs nav, tiešām nojaukts.

Nekā, apmēram 500 m vai nedaudz tālāk no robežas ir PSPS būvētais žogs ar visu robežsargu torni.

Biju plānojis braukt līdz Viļņas- Paņevēžas ceļam un braukt pa to, bet vakars strauji tuvojās nolemju braukt pa tuvāko ceļu. No Lazdijiem braukt uz Alytus un tālāk uz Kauņu.
Lazdijos nedaudz piestāju.

Benzīntankā uzpildos, saeļļoju ķēdi, iedzeru kafiju, jakā ielieku silto oderi, saģērbjos siltāk un tumsa jau klāt.

Domāju bez apstāšanās braukt līdz Bauskai. Līdz Kauņai velkos uz 70-80, tumšs, satiksme blīva, visi pēc brīvdienām atgriežas uz Kauņu un velkās. Ceļš nepārredzams, pretimbraucēji arī daudz nolemju neriskēt ar apdzīšanu. Līdz Bauskai neaizbraucu, netālu pirms robežas piestāju pavingrot un izstaipīties, nonstopā nobraukti 190km. Bauskā ierodos 22:45 uzpildos, iedzeru kafiju, nieka 137 km un esmu mājās.

Divās dienās nobraukti 1182km (531+651). Benzīna cenas Lietuvā apmēram tādas pašas kā Latvijā, Polijā apm. 0,85 Ls/l. Lietuvā un Polijā degvielas patēriņš samazinājās par apm. 15%.
Polijā norēķini ar karti nav tik izplatīti kā pie mums vismaz ceļmalas bāros, samaksu pieņem tikai zlotos, valūtas maiņas punkti ir ļoti daudz. Alus (0,5L) bārā maksāja 5-6 zloti (0,8-0,95Ls).


Top.LV