Online

Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Līdz Sārei un atpakaļ 28.05.2011

Pievienota: 20. Feb 2012, 22:13
Atjaunota: 21. Feb 2012, 13:06

Komentāri (6)

Citas galerijas no lietotāja Resnais

Neko īpaši neplānojot sanāca saplānot vienu nelielu braucienu pie mūsu ziemeļu kaimiņiem. Brauciena mērķis bija apskatīties uz Kolkas ragu un atpakaļ. Nesaku, ka šis bija īsākais ceļš, lai redzētu Kolkas ragu, bet domāju, ka interesants gan. Tā nu sestdienas rītā savācāmies un devāmies ceļā. Ekipāža sastāv no četriem močiem un astoņā personām.Iekadrētas, protams, tiek tikai Āfrikas.

Enduro močiem nenormāli garlaicīgais ceļš līdz Virtsu. Pie sevis nospriedām, ka Igauņiem kilometri ir garāki nekā pie mums.

Beidzot kuģis. Brauciens ar kuģi gan bija krietni īsāks nekā bijām domājuši, bet daudzreiz garāks kā brauciens uz Kuršu kāpām.

Pirmā ēstuve un tālākā maršruta plānošana.

Laukumiņš pie klinšu alām. Jāsaka godīgi, ka šeit īsti nebija ko redzēt. Tad jau mūsu zvārtas iezis ir krietni iespaidīgāks.

Abu salu savienojošais ceļš, kuram blakus ir oļi pa kuriem var paspolēties.

Visu varenais Kuresāres cietoksnis. No ārpuses ir ļoti iespaidīgs, bet kad iegājām iekšā pārņēma sajūta, ka šeit ir savākti loriņi no visiem Igaunijas muzejiem. Īsumā ar iekšu bijām vīlušies.

Beidzot nonācām līdz ceļojuma gala mērķim - Sārei. Ceļš pēc Kuresāres palika interesantāks, jo bija līkumi un labi dabas skati. Skriet, protams, baigi nevar, jo pa salu diezgan bieži ganās jaunās Škodas SuperB. Bija grūti atturēties neaizbraukt ar moci līdz pašam salas stūrim. Labi, ka veselais saprāts ņēma virsroku.

Aizejot līdz salas tālākajam stūrim aplauzāmies, jo Kolkas ragu nevarējām redzēt. Redzēt nevarējā arī Mazirbes skatu torņus, tātad, brauciens pa tukšo.

Ņemot vērā, ka vakars vairs nebija aiz kalniem, sākām meklēt naktsmītni un pa ceļam uzdūrāmies skaistai ainavai.

Kuresārē degvielas uzpilde netika veikta, jo tika pieņemts, ka Sāre ir pietiekami liels miests, lai tur būtu kāda uzpildes stacija. Kā izrādījās, kļūdījāmies. Transalpa bāka bija tukša netiekot pat līdz naktsmītnei.

Labi, ka dominators nebija tik badīgs un bija uz mieru padalīties ar savu atlikušo benzīnu. Dominatoram arī piekļūšana pie benzīna bija vienkārša.

Nakstsmītnes meklējumi izvērtās ļoti gari, jo sala bija ļoti slapja un atrast sausu vietu telts vietai bija pagrūti. Igaunim pagalmā jau necelsim. Beigu beigās atradām ideālu vietu. Ļoti tuvu jūra, liels vējš, kas nozīmē, ka nav odu. Tajā pašā laikā zem kadiķu līmeņa vēja nebija vispār un teltī bija baigais miers. Tā kā moči bija noparkoti, varējām ķerties klāt Igauņu tumes dzeršanai (alus).

Tika konstatēts, ka mēs nebijām pirmie, kas izvēlējās šei palikt pa nakti.

Kā izrādījās no rīta, tad pa nakti bija nedaudz lijis un rīts arī nesolīja neko labu. Labi, ka biju iegādājies visu vareno plēves kluci.

Otrās dienas maršruts, galvenokārt, veda pa zemes ceļiem un Igauņu kilometri vairs nelikās tik gari kā iepriekšējā dienā.

Esot uz salas neverēja neapskatīt slavenās klintis.



Pirms garā ceļa uz Rīgu iestiprinājāmies ēstuvē pie piestātnes. Edienu pagatavoja uzreiz pēc pasūtīšanas rosīga mājsaimniece. Ēdiens bija garšīgs un cenas saprātīgas.

Mājupceļā visu ceļu lija lietus. Labi, ka sezonas sākumā iegādājos lietus kombinezonu. Braucot pa lietu, nodomāju, ka tas ir pēdējā laikā veiksmīgākais pirkums un lietderīgākā naudas iztērēšana.
Kopumā ceļojums bija labs, nobraukti tika apmēram 1000km. Izmaksas bija ap 100Ls.
Domāju, ka divreiz tur nav ko darīt, ja nu vienīgi apmeklēt otru salu.
P.S. Ja kas,tad bildēts tika ar to galvas kausu.
Top.LV