Devos mājup no darba ap 6iem no rīta. Ārā -2C un paradzētā distance ~40km- Braitona-Eastbourne, Anglijā. Motocikls Honda CBR 600.
Izejot ārā no darba jau varēju sajust auksto laiku, kā aukstums saldē sejas neaizsegtās daļas.
“Labi ka saģērbies esmu kārtīgi,” es nodomāju… tomēr gandrīz 40 minūtes jābrauc. Aizdomas bija, ka pastāv apledojuma iespēja, tāpēc nodomāju, ka šoreiz jābrauc lēnāk.
Uzkāpjot uz motocikla konstatēju, ka vienalga būs auksti, lai cik saģērbies es būtu.
Iedarbināju motociklu un devos ceļā. Nobraucot pirmos 20 metrus konstatēju, ka ceļš ir slidens un jābrauc krietni lēnāk nekā biju plānojis. Tātad ceļš aizņems savu stundu… varbūt vairāk. Izbraucot no darba vietas piebraucamā ceļa konstatēju, ka uz brauktuves ir kaisīts sāls. Pirkstu gali jau sala no aukstā vēja, kaut arī rokās bija ziemas motocikla cimdi.
Nodomāju… tā kā sāls ir kaisīts, varu uzelpot… tātad ceļš drošāks.
Lēnā garā braucu pa mazas nozīmes ceļu- katrā virzienā pa vienai joslai, kur atļautais ātrums svārstās no 50km/h līdz 80/km/h. Nolēmu turēties pie ātruma ~70km/h, lai nebūtu lieku svārstību. Apkārt viss apsalis, zaļā zāle kļuvusi balta un spīd, kad manu lukturu gaisma uz to krīt. Nobraucu aptuveni pusceļu un konstatēju, ka sāk palikt aukstāks. No lielpilsētas esmu izbraucis, māju mazāk un vējam ir vairāk vietas kur ieskrieties. Kad apstājos pie luksafora, stikls aizsvīda sekunžu laikā, tātad jāver vaļā. Atverot, varēja redzēt kā dvaša nāk… diezgan interesants skats :). Iesāku braukt ar atvērtu ķiveri… sejai nebija nemaz tik auksti sākumā, tikai pēc brīža konstatēju, ka mani acu plaksti sāk salt kopā… aizvēru ķiveres stiklu. Iebraucot Eastbourne viss bija balts bez nekāda sniega. Riepu troksni pret ceļa virsmu nevarēja dzirdēt, tātad nodomāju, ka apledojis. Atcerējos to, kā instruktors mācīja: “nedrīkst braukt ar zemu pārnesumu apledojušā laikā”… jābrauc ar augstāko iespējamo pārnesumu, lai moci nesāktu mētāt pie straujākas kustības vai gāzes atlaišanas. Braucot cauri Eastbournei, sanāca apstāties pie luksafora savā joslā, kur pretīm braukšanas virzienam, nāca ceļa tīrītājs, kurš nekaisīja sāli… vienkārši slaucīja ceļu. Nodomāju, kādēļ gan tas to dara tieši tagad :p , jo tomēr tas palielina izslīdes iespēju.
Pēc 58 minūtēm mans ceļš bija beidzies. Ierados mājās sveiks un vesels!
Ekipējums –
“Spada” ziemas/ūdens izturīgas bikses + lietus izturīgas pārvalk-bikses.
T-krekls + džemperis + “Nike” treniņtērpa daļa (laba, jo nelaiž vēju cauri).
“Frank Thomas” motocikla jaka un “Porsche” lietus mētelis, kā ūdensizturīgs pārvalks ādas jakai.
“RST” ziemas cimdi, “Swift” ūdens izturīgi ziemas zābaki.
Autors: Olafs Bura (puisizzz)
Maršruts:
