Mums patīk ziemeļu daba, tajā ir viss mūsu mentalitātei – miers, līdzsvars, daudz skarbuma. Dienas laikā temperatūra var sasniegt +20, bet naktī nokrist līdz – 5 grādiem. Kalnu grēdas mijas ar dziļiem purviem, straujām upēm un skaistiem ezeriem. Tāda aptuveni izskatās Kolas pussala aiz polārā loka. 2010. gadā mēs ar pilnpiedziņas kvadracikliem Kolas pussalu šķērsojām no dienvidiem uz ziemeļiem, tas mums izdevās. Šogad mēs centīsimies sasniegt Kolas pussalas centru – ciematu Krasnoshelje.
Kolas pussala atrodas Krievijas ziemeļos, visa Kolas pussala atrodas aiz polārā loka, tas nozīmē, ka vasarā dienas gaisma ir visu diennakti. Kolas pussalai cauri iet viena auto maģistrāle līdz pilsētai Murmanska, pa labi un pa kreisi iet nelieli ceļi, kas aizved līdz dažām lielām pilsētā, piemēram, kā Kirovska, kur padomju laikos daudzi mēdza braukt slēpot. Pārējā Kolas pussala ir neapdzīvota, ir nelieli ciemi un pilsētas, līdz kurām ceļu nav. Visu satiksmi nodrošina helikopteri vai lidmašīnas. Vēl gan ir kāpurķēžu tehnika (GTS), kuras ražoja padomju laikos, ar tām šur tur tiek nodrošināti sakari, bet aizvien retāk, jo tehnika ir nolietota un lielākā daļa der tikai metāllūžņiem.
2012. gadā 3. augustā 10 cilvēku komanda ar kvadracikliem un speciālām bezceļu piekabēm centīsies no pilētas Kirovska sasniegt ciematu Krasnoshelje, kas atrodas 200 km attālumā. Komandai būs jāšķērso neskaitāmi upju brasli, to dziļums svārstīsies no 0.5 m – 1.5 m. Ceļā būs daudz purvu, lielākie no tiem būs līdz 5 km garumā.
Grūtības var sagādās trīs apstākļi:
1) Degvielas krājumi 450 km garam bezceļam komandai būs jāved sev līdzi.
2) Laikapstākļi – Stipra lietus gāžu gadījumā upes un purvi pārplūdīs, tas var aizkavēt ekspedīciju. Keivu augstienē dienas un nakts temperatūras svārstības var būt līdz 30 grādiem.
3) Tehnika – kvadracikla nopietna dzinēja vai transmisijas defekta gadījumā evakuācija iespējama tikai ar helikopteru.
Cik mums zināms, ciematu Krasnoshelje vasarā nav sasniegusi neviena riteņtehnika. Agrāk ir atbraucis kāds kāpurķēdnieks, bet nu arī tie vairs tik tālu nebrauc. Visas smagās piegādes notiek ziemā pa tā saucamajiem ‘’zimņikiem’’ – ziemas ceļiem, kas izveidoti pa aizsalušām upēm, ezeriem un purviem. ‘’Zimņiki’’ darbojas no novembra līdz maijam pārējā laikā ciemata iedzīvotāji sevi nodrošina paši un visas nepieciešamās preces tiek piegādātas ar helikopteru vienu reizi nedēļā.
Ciemats Krasnoshelje.
Šobrīd ciematā dzīvo ap 400 iedzīvotāju. Pamatā tie ir Sāmi – vietēji, kas Kolas pussalu apdzīvojuši vēl ilgi pirms PSRS izveidošanas. Pamatnodarbošanās – ziemeļbriežu audzēšana. Ciematā ir skola, veikals, pasts, baznīca, maizes ceptuve. Elektrība tiek nodrošināta ar ģeneratoru palīdzību. Tā tiek ieslēgta uz pāris stundām dienā. Ciematā ir ‘’sausais’’ likums, veikalā alhaholu nopirkt nevar... bet domājam, ka to vietējie ražo paši.
Foto: Ciemats Krasnoshelje
Sīkāk par maršrutu.
50-tajos gados Staļins pavēlēja būvēt ceļu (dzelzceļu) cauri visai Kolas pussalai, šo ceļu nosauca par MVD-509. Mums šādi ceļi ir vairāk pazīstami kā ‘’Kaulu ceļi’’ jo tos būvēja izmantojot ieslodzītos no visas padomju savienības, būvējot šos ceļus pateicoties skarbajiem apstākļiem gāja bojā daudz ieslodzīto. Vairāki tūkstoši ieslodzīto (300 no Tallinas) būvēja to 3 gadus, uzbūvēja nelielu daļu - līdz Keivu augstienei, aptuveni 100 km. Līdz mūsdienām ir saglabājusies ceļa vieta un barakas. Šis ceļš, ko var izmantot tikai sagatavota 4x4 tehnika un kāpurķēdnieki, palīdzēs mums vieglāk nokļūt līdz Keivu augstienei.
Foto: Ceļš MVD-509
Pirms Keivu augstienes ir „Marokskije” purvs – tas principā arī pastādināja MVD-509 būvētājus, šī vieta būs pirmais lielais pārbaudījums kvadracikliem un komandai, jo purvs ir 3 km garš un pat kāpurķēžu tehnikai tas ir grūti pārvarams.
Foto: Marokskije balota (bildē redzams kāpurķēdnieks GTS)
Keivu augstiene atrodas Kolas pussalai pa vidu – tā notur aukstos ziemeļu vējus no ziemeļu ledus okeāna un pasargā Kolas pussalas dienvidu daļu no aukstuma. Keivu augstiene ir skaista, bet sliktu laikapstākļu gadījumā tā var būt arī ļoti auksta. Vēl sliktāk ja ziemeļu vēji atnes miglu, tad no Keivu augstienes skaistuma mums neizdosies neko redzēt. Cerēsim ka laipastākļi mums būs labvēlīgi, un tādā gadījumā mēs izmetīsim kādu loku pa Keivu augstieni. Tālāk mērķis Krasnoshelje. No Keivu augstienes mums būs jādodas dienvidu virzienā, no Keiviem līdz Krasnoshelje ir 50 km. Toties tie būs skarbākiem 50 km šajā ceļojumā, pietam vēl abos virzienos. Dalībniekus gaida daudz dziļu purvu, kuriem armijas topogrāfiskajās kartēs ir apzīmējums „glubže 2 metra”! Kā notiks šīs distances pārvarēšana mums ekspedīcijas organizatoriem vēl ir mīkla. Varbūt izmantosim kādu no zimņiku vietām, varbūt tieši pretēji, novērtējot apkārtnes reljefu izskaitļosim labāko maršrutu. Iespējams piekabes būs jāatstāj Keivu augstienes nometnē, jo kvadracikla caurgājamību tas ļoti ietekmē.
Foto: Keivu augstiene
Kad sasniegsim ciematu Krasnoshelje, būs izzināšanas programma, nakts nometne un nākošajā dienā ceļš atpakaļ. Kopā ekspedīcija no Kirovsk – Krasnoshelje – Kirovsk aizņems 5 vai 6 dienas.
Foto: Ceļa vieta
Daži fakti par ekspedīciju:
Ar automašīnām un piekabēm dalībnieki nogādā sevi un kvadraciklus no Rīgas – Helsinki – Somijas/Krievijas robeža – Kirovska
Kopējais ekspedīcijas garums 10 dienas 3500 km (no kuriem 450 km bezceļa)
Kvadracikli: 5 gabali Yamaha Grizzly 700, 3 gabali Can Am Outlander 800 un pa vienam Arctic Cat 700 un Kawasaki KVF700
Aprīkojums: visi kvadracikli aprīkoti ar lielām (virs 27 collu) dubļu riepām, 6 bezceļu piekabes, instrumenti, detaļas kvadracikliem, degviela kopā 1000 litri, satelīttelefoni, pārtika 10 cilvēkiem 6 dienām, lielā moskīt telts, gāzes plīts ar dieviem 5l gāzes baloniem (ar malku tundrā var būt problēmas)
Bildes priekš šī materiāla ir atrastas internetā. Keivu augstiene ir populārs ceļotāju objekts. Daudzi to ir apmeklējuši ar kājām ziedojot tam vairākas nedēļas.
Arnis Namajuns
Video un bildes no 2010. gada ekspedīcijas:
http://www.4x4lv.lv/lv/celojumi/kolaquadadventure_atskaite