|
Aldis Vēveris- NEGANTELIS, |
Tie kas mani pazīst personīgi droši vien zinās, ka esmu totāls motociklu fanāts un uz tiem skatos vairāk kā uz skaistām meitenēm nu vai vismaz tuvu tam, savukārt tie kas mani zin tikai virtuālajā vidē droši vien nojauš ar ko es nodarbojos. Tā nu ir sanācis ka vasaras darba dienas es pavadu pie auto stūres lai dotu iespēju ar moto braukt citiem, bet brīvdienās es ļaujos savam moto aicinājumam, kas bieži vien ir spēcīgāks pat par vēlmi ēst. Domāju ka šeit noteikti ir arī citi motobraucēji kuri nostādīti izvēles priekšā ēst va braukt ar moci izvēlētos pēdējo, nu vismaz pirmās divas dienas, trešājā māte daba varētu likt savas prioritātes pārvērtēt, bet mes visi zinam ka piespiedu režīms indivīda patieso ticību nespēj mainīt.
Lai nu kā, bet ir brīdis sezonas vidū kuru gaidu jau no iepriekšējā gada. Tie ir Līgo svētki un nejau tāpēc, ka man gribētos līdzināties lielai daļai latvijas sabiedrības un mēģināt iznīcināt savus iekšējos orgānus ar milzīgu alkohola devu vai arī iznīcināt sevi pašu uz mūsu zemītes ceļiem kas Līgo laikā pārvēršas par īstu asinspirti. Laikā kad par darbu un mācībām neviens tā īsti nopietni nespēj padomāt, jo zaļā pūķa apreibušajā galvā/s jaucās domas par papardes ziedu es piekopju nu jau iegājušos ikgadēju tradīciju, izmantot izdevību un izrauties no darba lai aizbrauktu kur tālāk par vietējo “alkomotofestu” vai Sāremā. Iespējams katram no mums pienāk brīdis, kad ir sajūta ka īstā motocikla vieta nav lavierēt pa pilsētu mēģinot savu veiksmi dambretes spēlē ar autobraucējiem sinhroni spēlējot arī motošahu un zirga gājienā cenšoties izvairīties no bedrēm. Tas ir brīdis kad motociklam un pašam motociklistam ir jāizvēdina galva un jāļauj izskrieties kā tādam mustangam pa prēriju.
Šādā braucienā pašā vasaras viducī dodos jau no 2009 gada. Ceļojumu plāns sastāv no divām daļām.
1. Izbraukšanas datums.
2. Datums kād jābūt atpakaļ darbā.
Mana motociklista ideoloģija par to kas ir moto ceļojums ir gaužām vienkārša:
Nekādu viesnīcu, nekādu rezervāciju, nekādas šmaukšanās un motocikla transportēšanas ar fūrēm lidmašīnām vai dzelzceļu. Nākamās dienas maršruta virziens tiek noteikts paskatoties kartē pie vakara maltītes. Līdzi tiek ņemts viss nepieciešamais lai varētu autonomi palikt brīvā dabā, tātad telts, guļammaisi, prīmuss, apģērbs, lādētāji utt. Pirmā un pēdējā brauciena diena tiek pavadīta “kapājot”, tas nozīmē braucot no gaismas līdz tumsai. Parasti kopējais dienu skaits kas atvēlēts šim braucienam ir +-12 dienas un parasti pēdējās divas dienas paliek pāri. Protams esmu saņēmis dažu cilvēku jautājumus un neizpratni ar tekstiem :”Tā jau neko nevar paspēt apskatīt, tā nav atpūta” utt. Te nu man jāsaka, ka katrs atpūšas kā var un māk. Ja kādam atpūta vai motoceļojums aprobežojas ar aizbraukšanu uz kādu kūrorta pludmali un 3 dienu zvilnēšanu sūcot aliņu, lai tā būtu. Mans skatījums uz to ir citāds un es braucu lai brauktu.
Šis ir atskats uz manu/mūsu pēdējo braucienu 2013 gada vasarā. Ideja samontēt no tā filmiņu radās spontāni, iepriekš šādu darbu nebiju veicis tāpēc jau iepriekš atvainojos visiem foto un video meistariem kuri saskata tājā nepilnības.
Par pašu tapšanas procesu.
Lai arī uzfimētā materiāla ir daudz, tomēr nāksies atzīt ka šājā video ir ielikta tikai mazītiņa daļa no tā un tas nav tapēc ka man būtu žēl, bet gan tāpēc, ka lai izgrieztu pāris minūtes no pus stundu gara materiāla mana datora resurss ir tik niecīgs, ka operācija aizņem vairāk kā dienu. Darbiņu grūtāku padarīja tas, ka cenšoties ievērot autortiesības biju spiests izmantot gandrīz tikai un vienīgi Youtube piedāvato bezmaksas muzikālo pavadījumu.
Ceru ka Jums patika.
Aldis Vēveris (NEGANTELIS)