Papildināts raksta apakšā ar attālumiem un kartēm.
Ceļojums ar motociklu pa ASV no Albukerkes Ņūmeksikas štatā ar galamērķi Jeloustonas nacionālo parku (Yellowstone National Park) Vaiomingas štatā... 2016.gadā no 7.jūlija līdz 22.jūlijam.
Plāns:
1. 07.07. Ceturtdiena. Rīga – Stambula (Istambul).
18.45. Rīga – Stambula. Lidojums ar Turkish Airlines. Ilgums 3 stundas 10 min.
21.55. Stambula. Nakts lidostā. Līdz nākošajam reisam 8 stundas 50 min!!!
2. 08.07. Piektdiena. Stambula (Istambul) – Ņujorka (New Jork) – Albukerke (Albuquerque).
06.45. Stambula – Ņujorka. Lidojums ar Turkish Airlines. Ilgums 11 stundas.
10.45. Ņujorka. Līdz nākošajam reisam 9 stundas 15 min!!!
20.00. Ņujorka – Albukerke. Lidojums ar Jet Blue. Ilgums 4 stundas 57 min.
22.57. Albukerke (Albuquerque). Kopējais ceļojuma lidojuma laiks 19 stundas 7 min.
23.50. Ņemam taksi un braucam uz viesnīcu.
3. 09.07. Sestdiena. Albukerke (Albuquerque). – Santafē (Santa Fe).
00.30. Iekārtojamies hotelī “Rodeway Inn East” Albukerkē. Nometam mantas numurā un ejam peldēties uz baseinu un pasildīties džakuzī. Super-to mēs bijām pelnījuši !!! Ceļā esam pavadījuši pa lidostām un gaisā vairāk kā 30 stundas.
10.00. Albukerkes īres kantorī „Eagle Rider” pie menedžera John Agee noīrējam Harley Davidson motociklu - 2015.gada izlaiduma Elektra Glide modeli.
12.00. Izbraucam no Albukerkes uz Santafē, lai satiktos ar Dainu un Kenetu.
14.00. Santafē (Santa Fe). Atrodam Dainas un Keneta rezidenci ārpus pilsētas pie golfa laukuma.
• Santafē ir kūrortpilsēta Ņūmeksikas štatā. To dibinājis spāņu konkistadors dons Pedro de Peralta, kas 1610. izveidoja koloniju. Skaistā pilsēta izveidojusies uz augsta plato kalnu ielokā. Pilsētas vēsturiskais centrs ir galvenais laukums Plaza. Pie Gubernatora pils darbojas indiāņu rotu tirdziņš. Tūristus piesaista šamata ķieģeļu arhitektūra rūsganīgi brūni rozā krāsa. Mājas izskatās, kā celtas no smiltīm. It visur jūtama meksikāņu kultūra.
16.00. Izbraucam uz Los Alamos ar Dainas mašīnu pa ļoti ainavisku kalnu ceļu.
16.30. Los Alamos, New Mexico. Pilsēta ir slavena ar to, ka tajā tika īstenots Manhetenas projekts. Lai par to sīkāk uzzinātu apmeklējām Zinātnes muzeju. Pēc muzeja pastaiga pa pilsētu un vietējās alus darītavas alus degustēšana..
• Bradbury Science Museum ekspozīcijas stāsta par ASV slepeno Manhetenas projektu. Manhattan Project ir Otrā pasaules kara laikā ASV realizēts pētniecisks projekts, kā rezultātā tika radīti pirmie kodolieroči — trīs atombumbas. Labākos fiziķus un inženierus nometināja speciāli izveidotā kempingā tuksnešainā augstienē Losalamosas pilsētiņas tuvumā Ņūmeksikas tuksnesī. 1942. ASV bruņoto spēku ģenerālis Leslijs Grovss tika nozīmēts par Manhetenas projekta vadītāju, bet viņš savukārt par projekta zinātnisko vadītāju izvēlējās izcilo fiziķi ebreju Robertu Openheimeru (1904.-1967.) R. Openheimers 1942. bija viens no Losalamosas Nacionālās laboratorijas izveidotājiem un pirmais tās vadītājs. Uz Manhetenas projekta sirdi veda tikai viens līkumains, grantēts ceļš. Izolācijā no ārpasaules bija jāaprēķina, cik daudz urāna-235 nepieciešams atombumbai un kādai ir jābūt pašas bumbas konstrukcijai. Pirmais kodolizmēģinājums tika veikts 1945. 16.jūlijā pie Alamogordo, bet īstas atombumbas tika nomestas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki, tās pilnīgi sagraujot.
19.00. Santafē. Kopīga pastaiga ar Dainu un Kenetu pa pilsētu. Dejas centrālajā laukumā Plaza.
4. 10.07. Svētdiena. Santafē (Santa Fe) – Farmington.
09.00. Santafē indiāņu tirdziņš.
14.00. Izbraucam no Santafē. Atvadāmies no Dainas un Keneta. Braucam pa Jemez Montain autoceļu. Termometrs rāda 39°C - jā nav nemaz dzesējoši . Liels vējš. Īsta pekle-visu laiku gribas padzerties un kalst lūpas. Ļoti grūts brauciens. Pitstopos benzīntankos baltos cilvēkus neredz.
19.30. Farminsgtona. Iekārtojamies lētā nošņurkušā indiešu viesnīcā “National 9 Inn”. Tikpat necila izskatās pati pilsēta. Čammājoties ar „peku” un stumdoties , stāvošu moci noliekam uz sāniem. Divatā nevaram pacelt. Jāsauc palīgā viesnīcas administrators. Trijatā izdodas moci pacelt. Atklājam, ka ne telefonu, ne „Ipadu” nevaram vairs uzlādēt, jo pie Dainas esam aizmirsuši strāvas pārveidotāju!!! Neiedvesmojošs ir arī mūsu gājiens uz lielveikalu gar šoseju 5 km 35°C karstumā turp un atpakaļ. Jaunu strāvas pārveidotāju neizdodas nopirkt, jo veikala pārdevējs - indiānis nesaprot, kas mums ir vajadzīgs. Šķiet, ka viņš par tādu strāvas pārveidotāju dzird pirmo reizi. Nedaudz spirdzina( neveiksmes beigušās!!) beļģu alus, kas ir iegādāts pietiekamā daudzumā . Vietējais amerikāņu alus mums tik labi negaršo.
5. 11.07. Pirmdiena. Farmingston – Jureja (Ouray) – Ganisonas Melnā kanjona nacionālo parks (Black Canyon of the Gunnison National Park) – Great Junction.
09.30. Pametam Farmingstonu. Skatam paveras varenie kalni, kur kādreiz rosīgi darbojušies kalnrači. Tagad kalnraču pilsētiņās dāsni gaida tūristus. Vienai no tādām izbraucam cauri – Durango Enimasas upes krastā. Tā ir īsta vēsturiska pērlīte gan ar Viktorijas laika apbūvi, gan dzelzceļu, kas saglabāts no senajiem laikiem. Mums garām pa Silverstounas šaursliežu dzelzceļu pabrauc senlaicīga tvaika lokomotīve, kas velk vagonus ar pilnus ar tūristiem, kas jautri mūs sveicina. Slaveno kalnraču pilsētu Silverstounu skatām tikai pa gabalu kalnu ielejā, braucot garām pa Million Dollar Highway. Nosaukums vien iedvesmo.
12.30. Jūrejā beidzot nokāpjam no moča, lai tuvāk paskatītos uz romantisko pilsētu, kas izskatās, kā no Holivudas filmas par 19.gs. ar Viktorijas stila krāšņajām mājām. Nu ļoti skaisti.
• Ouray pelnīti tiek dēvēta par Amerikas Šveici. Tā līdzinās Alpu ciematam. Pilsēta nosaukta par godu jūtu virsaitim, kura cits medīja šajā apvidū līdz 1876., kad šeit ieradās zelta un sudraba meklētāji. Jurejā apmeklējam divus lieliskus dabas objektus:
- Boksa kanjona ūdenskritums veido kaskādes ūdenskritumu gar stāvu klints sienu 87 m augstumā. Samērā grūts kāpiens kalnā, bet to atsver iespaidīgais skats.
- Ouray Hot Springs pool (Jūrejas karsto avotu baseins). Nopērkam biļetes un vairāk kā stundu pavadām dažāda siltuma un minerāliem bagātajos ūdeņu baseinos. Lieliski atpūšamies.
15.00. Dodamies tālāk. Pie Montroses izmetam papildu loku, lai redzētu Ganisonas Melnā kanjona nacionālo parku, kas pagarina dienas ceļojumu par 100 km. Izbaudām pilnībā Amerikas dabas skaistumu un varenību. Ceļā kalni, klinšu upes un mežiem apaudzis kanjons.
• Black Canyon of the Gunnison National Park. Kanjonam raksturīgs iespaidīgs dziļums un ļoti stāvas klinšu sienas, ko radījusi Ganisonas upe. Maksimālais esot dziļums ir 732 m, bet platums šaurākajā vietā tikai 12 m.
19.30. Tālākā braukšana ļoti apgrūtinoša, jo rietošā saule ir pretī tieši virs ceļa. Lamājam projektētāju, kas tik nejēdzīgi uzprojektējis šo ceļu. Tikmēr saule laižas lejā un žilbina vēl neciešamāk. Redzamība katastrofāla. Šķērsojam štatu robežu. No Ņūmeksikas iebraucam Kolorado.
21.30. Satumst. Ļoti grūts brauciens. Esam noguruši. Priecājamies, ka vēl tikai 5 km līdz viesnīcai un drīz būsim pie vietas, taču pēdējā krustojumā uz sarežģīta apļa nepaņemam pareizo ceļu. Neticu savām acīm. GPS uzrāda, ka tagad vēl jābrauc 25 km. Tik dārgi maksā sekundes neuzmanība. Braucam pa automaģistrāli 10 km prom un tad 10 km atpakaļ, lai atgrieztos tajā pašā krustojumā, kurā kļūdījāmies. Tā tas gadās. Arī pašu pilsētu tā arī sauc - Great Junction, kurā pārlaidīsim nakti. “Mesa Inn” ir ļoti patīkama viesnīcā ar labām brokastīm. Pilsētu neapskatām. Ir pārāk vēls un ir jau arī galīgi tumšs.
6. 12.07. Otrdiena. Great Junction – Kolorādo nacionālais piemineklis (Colorado National Monument) – Green River.
08.30. Izbraucam no Great Junction, kurai apkārt, kā tāds gredzens, ir savdabīgas formas kalni. Pēc pusstundas esam Kolorādo nacionālajā parkā.
• Colorado National Mounjument. Savdabīgo dabas pieminekli ar iespaidīgiem kanjoniem un sarkana smilšakmens arkām 8296 ha lielā platībā radījusi vēja un ūdens erozija. Braucam pa 35 km garo panorāmas ceļu Rim Rock Drive, no kura paveras neskaitāmi vienreizēji klints veidojumi. Vēlreiz pārliecināmies, ka daba ir vislieliskākais skulptors. Vizuāli baudāmi skati ar iekārtotu ceļu. Skatām slaveno Brīnumu klinti (Miracle Rock), ko uzskata par pasaulē lielāko balansējošo klinti – klints bluķi, kas neticamā kārtā saglabā līdzsvaru, balstoties uz šauras pamatnes.
10.30. Tālāk braucam pa vienu no vientuļākajiem un romantiskākiem autoceļiem – Dinozaur Daimond Highway. Kalnu skati mainās nepārtraukti, ik brīdi pārsteidzot braucējus. Šajos milzīgajos plašumos mierīgi varēja dzīvot dinozauri. Brīžiem sajūtas tādas, it kā brauktu pa nebeidzamu zaļu okeānu, kur zeme saplūst ar debesīm, tā veidojot horizontu. Ceļš lielāko tiesu vijas pa plakankalnes virsmu virs 2000 m virs jūras līmeņa. Plakankalne ir viegli viļņaina. Lielākoties te neaug ne koki, ne krūmi. Ir tikai savdabīgs rūsgani zaļš, saulē izdedzis, tuksnesis līdz pat horizontam. Arī transporta tik pat kā nav. Arī apdzīvotu vietu un benzīntanku šeit nav simtiem km nav. Te nav nekā. Sajūtas tādas, it kā mēs būtu vieni paši šajā pasaulē. Tas ir tik raksturīgi Amerikai. Ja gribi aizbēgt no civilizācijas ir jābrauc šeit. Uz moča pilnīga brīvības sajūta, tāds miers visapkārt. Vari netraucēti pārdomāt visu savu dzīvi. Beidzot tu esi pārtraucis nepārtraukto komunikāciju. Beidzot tu vari ieklausīties pats sevī. Notiek pilnīga saplūšana ar apkārtējo vidi. Tā nemanot izbraucam cauri Kolorado un iebraucam Jūtas štatā. Pie zīmes mūs sagaida mazs zaļš dinozauriņš. Protams, ka mākslīgs. Pēc pāris stundām šķērsojam arī Waiomingas štata robežu.
17.00. Green River. Industriāla tranzīta pilsēta. Bez atraktivitātes un augošiem zaļumiem. Cilvēki dzīvo konteineros. Vismaz tajā rajonā, kurā ir mūsu viesnīca “Oak Tree Inn”. Apkārtne nekāda un viesnīca atrodama pēc kratīšanās pa apvedceļu. Kaut kāda miskaste apkārt . Laika it kā gana, bet nav pat kur pastaigāties. Nav arī veikals. Nav pat restorāns, kur paēst vakariņas. Aizbraucu uz veikalu un atgriežos pēc 2 stundām, jo nācās labi pameklēt , kamēr atradu. Milzīgs kritiens pēc šodienas ekselentā brauciena pa Dinorauru dimanta autoceļu. Garastāvoklis pasliktinās. Īgņojamies viens uz otru. Atgriešanās civilizācijā ir graujoša, kaut arī pašai viesnīcai nav ne vainas. Nemākam vannas istabā atgriezt krānu. Eju pie administrācijas pēc instrukcijas. Toties vakarā pie viesnīcas logiem nez no kurienes uzradies ganās briedis. Mēs to cenšamies pacienāt ar maizi.
7. 13.07. Trešdiena. Green River – Džeksona (Jackson).
09.15. Izbraucam no Geen River. Rock Spring tankojamies. Turpinām ceļu pa Vaiomingas plašumiem. Acis priecājas-dvēsele vaļā...
14.00. Džeksona (Jakson) atrodas 92 km no Jeloustonas nacionālā parka. Tuvākas naktsmītnes portālos neatradām. Iekārtojamies ļoti nolietotā, vislētākā 3 zvaigžņu viesnīcā „Painted Bafalo Inn” par astronomisku cenu 286 $. Normālāka viesnīca ir par 600 $ par nakti. Cenu nosaka Jeloustonas tuvums. Pārāk liels pieprasījums. Cilvēki gatavi maksāt. Mūsu izvēlētā viesnīca vārda vistiešākā nozīmē ir nožēlojama. Te nav likts ne cents desmitiem gadu. Vistiņa tāpat dēj zelta oliņas. Pilnīgi nekas nav atjaunots. Viss aplupis un nobružāts. Mums pat moci neļauj nolikt pie durvīm. Tur stāvēšot tūristu autobusi. Mocis jādzen uz stāvvietu. Uz gultas izlikti kaut kādi bezgaumīgi plīša bifeļi, kurus var nopirkt par dārgu naudu. To tik vēl mums vajag! Vienīgais bonuss, ka dzīvojam pašā pilsētiņas centrā. Varam paņemt alu un vienā mierā doties pastaigā. Džeksona ir ļoti kolorīta, sākot ar vēsturisko apbūvi, uzturot mežonīgo rietumu garu un daudzajām tūristu izklaidēm. Ļoti pateicīgs ir pilsētas izvietojums. It visur slejas vareni kalni, kas veldzē ar skaistajiem dabas skatiem.
• Jakson 19.gs. mēdza apmeklēt kažokzvēru mednieki, bet mūsdienās tie ir vārti uz Grandtītona un Jeloustounas nacionālajiem parkiem. Džeksonā ir saglabājusies mežonīgo rietumu pilsētai raksturīgā gaisotne. Pilsētas parkā, kuru rotā vārti no briežu un aļņu ragiem, notiek kaut kas līdzīgs izrādei vesterna stilā ar šaudīšanos. Ik uz soļa dārgi veikali un ēstuves. Visur cilvēku pūļi. To var saprast, jo tiek piedāvātas dažādas izklaides – izjādes kalnos, raftingi pa upēm u.c. Paēst izvēlamies ķīniešu ēstuvi. Šī pilsēta nav īsti mūsu kabatai, bet tās neatkārtojamais šarms, kūsājošā aktivitāte un skaistā daba ir par brīvu. To arī izbaudām un gatavojamies agram rītam.
8. 14.07. Ceturtdiena. Džeksona (Jackson) – Grandtītona nacionālais parks (Grand Teton National park) – Jeloustonas nacionālais parks (Jellowstone National park) – Kodi (Cody).
07.20. Izbraucam no Džeksonas.( Brokastis ēdām 6.00). Temperatūra 7 ⁰C. Neierasti auksti. Visu laiku termometra stabiņš rādīja ap 30.
08.00. Braucam cauri Grandtītona nacionālais parkam. Sniegotas kalnu virsotnes mirdz rīta saulē....un nedaudz braucot salst ausis. Skaistums neatkārtojams.
• Grand Teton National park ir jaunākā klinšu kalnu grēda. Tie ir vieni no smailākajiem kalniem pasaulē. Sudrabainās granīta virsotnes paceļas vairāk nekā 1,6 km augstumā virs auglīgās Sneikas ielejas Džeksonholā. Parka teritorijas platība ir 1256 km². Redzam, kā savvaļas pļavās brīvi ganās bizoni. Kā filmā…
11.00. Sasniedzam savu ceļojuma mērķi – Jeloustonas nacionālo parku, kurā iebraucam pa Dienvidu ieeju (South Entrance). Pie parka ieejas jau stāv rinda automašīnu. Labi, ka rinda virzās uz priekšu samērā raiti. Mums nepieciešamas apmēram 20 min, lai izstāvētu rindu un iekļūstu parka teritorijā.
• Jellowstone National park ir viens no pasaules dabas brīnumiem. Tas ir vecākais nacionālais parks valstī. Parka teritorija iesniedzas 3 štatos: Vaiomingā, Montānā un Aidaho. Parks atrodas Klinšu kalnos Jeloustonas upes augštecē. Tā vidienē plešas vulkānisks plato, kura vidējais augstums ir 2438 m. Tā krātera izmēri tiek lēsti ap 70 km. Parkā atrodas vairāk nekā 10000 termālo avotu un vairāk nekā 300 geizeru, kas pārsniedz pusi no visiem pasaules geizeriem. Apgabals saista ne tikai ar ģeoterminālo aktivitāti, bet arī ar bieziem mežiem, augstām kalnu virsotnēm, ezeriem, neskaitāmiem ūdenskritumiem un dziļiem upju kanjoniem. Ezeros ir neparasti silts ūdens un tajos mīt aļģes koši dzeltenā, oranžā, sarkanā, gaišzilā un zaļa krāsā. Līdz ar to ūdens baseini mirdz varavīksnes krāsās, kas atstāj neizdzēšamu iespaidu. Māte daba te nav žēlojusi savas krāsas. Redzot spilgti dzeltenos satecējumus uz zemes, kas brīžiem atgādināja sēra upes, sapratu kāpēc šai vietai dots tāds nosaukums – Jeloustona jeb „Dzeltenais akmens”. Parkā mājo lielākais bizonu ganāmpulks pasaulē, t.i. vairāk kā 3000 bizonu brīvi klejo pa teritoriju. Šeit mājo arī daudz lāču. Uz ceļiem ir pat izliktas ceļazīmes, lai uzmanās no lāčiem. Galvenais, ka te arī reāli var redzēt parkā mītošos zvērus. Tas mūs sajūsmināja visvairāk. Piemēram, viens bizons iznāca tieši uz ceļa, kad braucām garām. Tas bija tik satraucoši, kad pašķiras zaļā lapotne pie ceļa esošos krūmos un parādījās milzīgā bizona galva. Pēc tam pats bizons. No pārsteiguma mēs apstājāmies. Es pat neaptvēru, ka jāķer fotoaparāts. Lielais dzīvnieks- laiski pagāja garām mocim dažu metru attālumā, it kā mēs te vispār nebūtu. Pa gabalu redzējām arī lāci, kas ļepatoja pa pļavu, bet briežu bars nejutās traucēts un ganījās turpat ceļa malā, pa kuru pārvietojāmies. Patīkami, ka parkā līdzās sadzīvo cilvēki ar zvēriem, viens otru netraucējot. Lai parkā visu varētu ērti apskatīt ir izbūvēts 282 km garais ceļš Grand Loop Road, kas lokveidā savieno apskates vietas. Mēs daudz, ko redzējām, bet arī daudz ko palaidām garām, jo viena diena ir par maz, lai visu apskatītu. Ja mums būtu iespējamas naktsmītnes, mēs noteikti būtu palikuši vēl vienu dienu. Taču šodien galveno mēs redzējām, un tas bija neaizmirstami:
- Oldfeitfula geizers (tulkojumā – vecais, uzticamais) ir nacionālā parka simbols. Savu nosaukumu ieguvis izvirdumu regularitātes dēļ, t.i. ik pēc 30 – 120 min tvaika strūkla sasniedz 34 – 56 m augstumu un ilgst no 3 līdz 5 min. Skatītāji pulcējas uz koka laipas, lai vērotu krāšņo izrādi – gandrīz 31 800 l ūdens strūklaku.
- Grand Prismatic avots sasniedz 113 m platumu. Karstais avots zaigo visās varavīksnes krāsās un ir viens no lielākajiem termālajiem avotiem pasaulē.
- Mamuta karstie avoti ir daļēji pārstājuši darboties. Minerālu nogulsnes noaudušas marmoram līdzīgus travertīna „aizkarus’” pār akmens terasēm. Rozīgā un pelēkbaltā minerāla veidotās terases atgādina notecējušas sveces.
- Jeloustounas Lielais kanjons. Jeloustonas upe veido divus ūdenskritumus – Augšējo un Apakšējo, kuru kopējais augstums sasniedz 152 m. Upe šo 32 km garo kanjonu izlauza minerāliem bagātajā, dzeltenīgi oranžajā kriolīta klintī.
22.30. Kodi (Cody). Iekārtojamies samērā normālā viesnīcā „Holiday Lodge” par stipri saprātīgāku cenu. Cody ierodamies pilnīgā tumsā, pārguruši. No parka rietumu izejas līdz Cody ir 85 km. Pēdējais posms it sevišķi grūts – brauciens tumsā pa kalniem ar pamatīgu sānvēju pavisam nebija paredzēts.
9. 15.07. Piektdiena. Kodi (Cody) – Casper.
11.00. Sākam dienu ar Kodi apskati. Intriģējoša ir slavenā personība Viljams Frederiks Kodijs, kura vārdā nosaukta šī pilsētiņa. Jau pašā sākumā mums tā iepatīkas ar savu dabiskumu un neuzspiesto gaisotni.
• Kodi (Cody) 1896. nodibināja Mežonīgo rietumu impresārijs „Bafalo Bils’” Kodijs. Daudzus gadus pilsēta bija Amerikas rietumu simbols un joprojām glabā šī perioda liecības. Savdabīgo vēstures laikmetu dokumentē Bafalo Bila vēstures centrs.
- Bafalo Bila vēstures centrs aizņem 22 300 m² platību. Tā uzdevums ilustrēt Mežonīgo rietumu dabu, kultūru un militāro aktivitāšu vēsturi. Centrā glabājas vairāk kā 500 vēsturisko ieroču kolekcija. Skatāma izcila Rietumu mākslas kolekcija. Atsevišķa sadaļa veltīta indiāņu cilšu piederumu un dzīves veida popularizēšanai. Atsevišķa ekspozīcija veltīta Bafalo Bila dzīvei un darbībai. Īstajā vārdā Viljams Frederiks Kodijs (1846.-1917.) ir kolorīta figūra Mežonīgo rietumu vēsturē. Pusaudža gados viņš strādāja par kurjeru Pony Express, bet pilsoņa kara gados dienēja kā izlūks ASV armijā. Karam beidzoties 1865. viņš sāka piegādāt bifeļu gaļu transkontinentālā dzelzceļa strādniekiem, un pats sev piešķīra iesauku Bafalo Bils. Kodijs kļuva par prototipu virknei avīžrakstu un lubu romānu, ko sacerējis Neds Bantlains. Kodijs iemanījās likt lietā slavu, lai vairotu savu kapitālu. Laikā no 1883. līdz Pirmā pasaules karam viņš apceļoja pasauli, vadot krāšņu cirka uzvedumu, kurā kovboji un indiāņi izspēlēja vēsturiskas ainas. Tomēr veiksme pameta Kodiju. 1913. viņš bankrotēja un pēc četriem gadiem nomira Denverā.
14.00. Turpinām ceļu pa Mežonīgo rietumu plašumiem. Termometra stabiņš rāda atkal 38⁰ C.
19.00. Sasniedzam necilu pilsētiņu Casper. Apmetamies ārpilsētas viesnīcā „6 Motel”, kurā pretēji solītajam, Wi-fi nestrādā. Tātad nevaram rezervēt uz rītdienu viesnīcu. Arī internetā nofotografētais baseins ir slēgts- to mēs nebijām „pelnījuši”. Numurā nav pat ledusskapis( nav kur atdzesēt dzeramo!). Toties, izejot uz terases, varam priecājamies par skaisto saulrietu virs Casper.
10. 16.07. Sestdiena. Casper – Greeley.
08.00. Pametam Casper bez nožēlas. Mēģinām atrast Wi-fi, lai tiktu šovakar pie naktsmājām. Tas izdodas mazā miestiņā kādā lielveikala Starbuck kafē. Turpinām atpakaļceļu. Ceļš šodien garlaicīgs. Pamatā redzam pļavas ar antilopēm, kas tajās ganās. Skaistākais šodienas brauciens ir pa A. Lincoln Highway. Braucot garām, pamājam sveicienu milzīgai skulptūrai, kas attēlo sēdošu Amerikas pirmo prezidentu Ābramu Linkolnu. Priecājoties par skaisto ceļu pabraucām garām nobrauktuvei, kas ved uz Larami, ko plānojām vēl šodien apskatīt. Nolemjam atpakaļ vairs nebraukt. Braucam pa taisno uz viesnīcu.
16.00. Sasniedzam Fort Collinsu , kas izskatās nav pat ciemats. Te ir tikai pāris mājas ap benzīntanku un dažas ēstuves. Toties te ir labi kopti zālāji un golfa laukuma. Pārsteidz lielais dažādu paaudžu zaķu bars, kas brīvi lēkā pa labi laistīto zaļo zālīti un nebaidās no cilvēkiem. Iekārtojamies necerēti labā viesnīcā „Americ Inn Lodge and Suites” par ļoti draudzīgu cenu. Šovakar lieliski atpūšamies gaužam labā SPA zonā ar ekselentu baseinu un džakuzi.
11. 17.07. Svētdiena. Greeley – Rocky Mountain National Park – Denvera.
09.20. Sākam ceļojuma dienu pēc lieliskām brokastīm un spirgtas peldes baseinā.
11.00. Sasniedzam Klinšu kalnu nacionālo parku (Rocky Mountain National Park). Mūs sagaida pamatīgs sastrēgums, jo briežu bars ganās pie paša ceļa, un visi, kas iebraukuši parkā, cenšas tos fotografēt. Parka administrācija regulē ceļa satiksmi. Samērā ātri tiekam uz priekšu. Iegūstam arī ļoti romantiskas bildes ar briežu baru uz kalnu fona.
• Rocky Mountain National Park lepojas ar krāšņām kalnu ainavām. Parks ar platību 1077 km² dibināts 1915. Tajā ir saskaitītas 114 kalnu smailes, kas augstākas par 3050 m. Parka augstākā ir Longsa smaile 4345 m. Braucam pa ainavisko panorāmas ceļu Trail Ridge Road, kas vijas cauri parkam 80 km garumā. Ar mocīti uzbraucam ceļa augstākajā punktā – 3713 m. Augstienes tundra ir savdabīga arktiskās veģetācijas „sala”, ko ieskauj zemāko zonu augu valsts. Lai gan ir jūlijs, daudzās vietās sastopams sniegs un ledus. Arī šajā parkā ir daudz meži un gandrīz 150 ezeri.
14.00. Laiks pamest skaisto parku. Turpinām braucienu pa ainaviskiem ātrgaitas vairāku joslu ceļiem, kas izbūvēti augstu kalnos. Sajūsmina, ka amerikāņi spēj izbūvēt tik ērtus, tik drošus ceļus kalnos. Tos nevar salīdzināt ar šaurajiem kalnu ceļiem Alpos, kas ir stāvi, šauri un bīstami. Kā jau svētdienā uz ceļiem pie pilsētām veidojas sastrēgumi. Nolemjam laiku izmantot lietderīgāk. Ieejam paēst ļoti kolorītā krodziņā „Jenny’s Cafe”.
17.30. Tuvojoties Denverai , pie apvāršņa vīd debesskrāpji. Pelēki silueti pie vakarīgajām debesīm izskatās ļoti iespaidīgi, taču tuvāk tos neapskatām. Mūsu apmešanā vieta ir stipri tālu no centra.
18.30. Iekārtojamies Denveras priekšpilsētas stipri nošņurkušā „Sheraton” hotelī. Tik sliktā stāvoklī vēl nebiju redzējusi Šeratonu. Izskatās, ka īpašnieks te tikai kasē, neko neliekot iekšā viesnīcas atjaunināšanai. Baseins tik pat nožēlojams, kā viesnīca, bet mēs ejam peldējāmies. Pēc karstās dienas kopā ar alu tas pat bija baudāms.
12. 18.07. Pirmdiena. Denvera – Manitou Springs – Raton.
09.30. Izbraucam no Denveras. Reāli nočammājamies un izbraucam pavēlu. Esam nonākuši pie divām galvenajām atziņām: no rīta jāizbrauc pēc iespējas agrāk un neņemt līdzi tik daudz mantu. Vispār- lielu daļu mantu varēja atstāt tur , kur īrējām moci.Tā kosmētikas grēda mierīgi varēja palikt mājās. Ļoti drīz tu saproti, ka bez visa tā var lieliski iztikt. Šajā karstumā pilnīgi pietiek tikai ar pretiedeguma krēmu.
11.00. Iebraucam kūrortpilsētiņā Manitūspringsā (Manitou Springs).
• Manitou Springs ir Viktorijas laikā pilsētiņa, kas izveidojusies 19 gs. 50. gados zelta drudža laikā, bet vēlāk pārtapusi populārā kūrortā, jo apkaimē tika atrasti minerālie avoti. Lai gan te ir daudz ko skatīt, mēs esam izvēlējušies uzbraukt šī ceļojuma augstākajā punktā Paika smailē (Pikes Peak), t.i. 4300 m. Šoreiz mums nepaveicās. Pēc vairākiem pūliņiem kaut kā neizdodas atrast vajadzīgo ceļu. Ceļš, kam vajadzētu vest uz kalnu smaili ir slēgts remonta dēļ. Meklējam citu – apvedceļu, bet pat ar taujāšanu vietējiem, maldāmies. Pa to laiku apkārt savelkas draudīgi melni mākoņi, kas pēkšņi izlīst pamatīgā lietusgāzē ar pērkonu un zibeņošanu. Mēs pēdējā brīdī pagūstam patverties benzīntankā. Vairāk kā stundu dzeram kafiju un gaidām, kad pāries negaiss. Apskatoties, cik viss apkārt slapjš un uz draudīgajiem mākoņiem debesīs, nolemjam neizaicināt likteni. Grūti ir pieņemt lēmumu – doties prom. Tas ir vienīgais objekts šī brauciena laikā, kurā gribējām nokļūt, bet neizdevās. Pikes Peak mums nebija labvēlīga.
13.30. Turpinām ceļu Albukerkes virzienā. Jau pēc 10 km, izbraucot no kalniem, redzam, ka lietus te nav lijis. Spoži spīd saule, taču kalnos visapkārt draudīgi melni mākoņi un pamatīgi zibeņo. Notiekas skriešanās ar negaisu. Es pat vienu brīdi uzvelku lietus drēbes. Neskatoties uz visnotaļ draudīgo situāciju, negaisu vairs nepiedzīvojam.
17.30. Šodienas gala mērķis ir pilsētiņu Raton. Tās nomalē apmetamies īstā meksikāņu viesnīcā „Casa Lemus Inn”. Lai gan arī te internetā solītais baseins slēgts, viesnīca nabadzīga un apkārtnē necila, man te patīk. Šarmē neparastais meksikāņu stiliņš. Blakus viesnīcai ir jauks meksikāņu restorāniņš, kur paēdam ļoti garšīgas vakariņas. Arī personāls meksikāņi. Šovakar jūtamies, kā Meksikā.
13. 19.07. Otrdiena. Raton – Taosa (Taos) – Albukerke (Albuquerque).
09.00. Šorīt sākam braucienu ļoti labā omā. Labākās brokastis ceļojuma laikā. Cenā iekļautās brokastis meksikāņu restorānā mums tiek sagatavotas pēc individuāla pasūtījuma. Lieki piebilst, ka tā bija brīnišķīgas. Jau atkal mūs priecē skaistais mežiem apaugušais kalnu ceļš. Ņūmeksika ir tik skaista, tik krāsaina.
13.00. Iebraucam krāsainā Ņūmeksikas pilsētiņā Taosā, kas mūs vienkārši apbur.
• Taos apmēram tūkstoš gadus bijusi indiāņu cilšu mājvieta, taču tagad tā pārtapusi rosmes pilnā mākslas centrā. 1898. mākslinieki Ernests Blūmenšteins un Bērnts Filipss šeit piestāja uz īsu brīdi, lai salabotu ratu riteni, bet palika uz visiem laikiem. 1915. viņi nodibināja Taosas Mākslinieku biedrību, kas joprojām atbalsta vietējo mākslinieku daiļradi. Taosas galvenais laukums Plaza veidots spāņu stilā. Arī mēs, garā ejot, paklausāmies kāda indiāņa ģitāras spēli laukumā, bet dvēseli veldzējam daudzās mākslas galerijās, kuras pārsteidz ar daudzveidību un krāsainību. Gleznās saskatām indiāņu kultūras brīvības garu un spāņu temperamentu. Efekts ir vienreizēji lielisks. Staigājam pa Taosu un baudām tās brīvo garu, māksliniecisko izdomu un nepiespiesto atmosfēru .
15.00. Turpinām ceļu gar Rio Grandes upi. Ceļš mūs ved cauri ziemeļu indiāņu pueblo. Riograndes auglīgajā ielejā starp Santafē un Taosu atrodas astoņi no 19 indiāņu pueblo. Mēs vairs nekur nestājamies. It visur mūs vajā negaisa mākoņi. Piedzīvojam nelielu lietu, bet pēc brīža sausajā gaisā un vējā drēbes jau izžuvušas. Pa ceļam paveras brīnišķīgs skats uz apkaimes kalniem, mesām un tuksnešainajām augstienēm.
18.00. Laimīgi sasniedzam Albukerki. Apmetamies tajā pašā viesnīcā, kurā sākām ceļojumu. Mums tā patīk, jo atrodas ļoti stratēģiski izdevīga vietā. Mocis ir jāatdod rīt 10.00. Tā kā lidojums ir tikai rīt vakar, par nelielu piemaksu (20$) mums izdodas sarunāt ar administrāciju, ka varam palikt līdz nākošās dienas vakaram. Vienkārši lieliski! Izbaudām pēdējo brīvo vakaru.
14. 20.07. Trešdiena. Albukerke (Albuquerque).
10.00. Kā norunāts, ierodamies īres kantorī un atdodam moci Džonam. Visi smaidām. Lieliskais ceļojums bez starpgadījumiem. Mocītim paldies, ka nepievīla. Godīgi norullējām ap 4000 km. Mums izdevās ļoti veiksmīgs brauciens. Sasniedzām mērķi, redzējām ASV kolosālākās vietas. Noslēgumā palūdzam Džonam, vai nevaram aizbraukt ar mocīti līdz iepirkšanās centram. Jānopērk dāvanas mājiniekiem. Džons mums uzticas. Mēs atkal kāpjam uz mocīša un šoreiz dragājam pa Albukerki kā īsti amerikāņi - bez ķiverēm, plikām rokām un plikiem stilbiem. Ārā 30⁰ C. Pilsēta liela, satiksme dzīva. Nedod dievs kaut kur nožauties. Taču laime ir mūsu pusē. Brauciens izdodas, un arī dāvanas iegādātas. Taču jāsaka, man nepatīk braukt bez ķiveres. Liels gaisa spiediens uz pieres daļu.
14.30. Otrreiz atdodam Džonam moci un visi šķiramies, kā draugi.
15.00. Atgriežamies viesnīcā. Krāmējamies un dzeram muļķīgi nopirktu -nekam nederīgu amerikāņu alu. Alu viņi tiešām nemāk taisīt. Atstājam personālam, iegādāto alu ledusskapī. Tas tiešām nav dzerams. Ik pa brīdim ejam vēsināties uz baseinu. Šodien traki karsts, taču garastāvoklis pacilājošs. Jūtamies, kā uzvarējuši sporta spēlēs.
20.45. Lai gan gaidījām taksi, atbrauc viesnīcas administrators un piedāvā aizvest mūs uz lidostu ar savu personīgo auto. Kāpēc tā – tā arī nesapratām, taču piekrītam. Mums vienalga.
21.10. Esam Albukerkes lidostā.
23.48. Albukerke – Ņujorka. Izlidojam īsi pirms pusnakts ar „Jet Blu”. Lidojuma ilgums 3 stundas 30 min.
15. 21.07. Ceturtdiena. Albukerke (Albuquerque) – Ņujorka (New Jork) – Stambula (Istambula).
05.54. Ņujorka. Līdz nākošajam lidojumam jāgaida 6 stundas un 31 min.
12.25. Ņujorka – Stambula. Lidojums ar Turkish Airlines. Lidojuma ilgums 8 stundas 45 min.
16. 22.07. Piektdiena. Stambula (Istambul) – Rīga.
05.15. Ielidojam Stambulas lidostā. Līdz nākošajam lidojumam jāgaida 2 stundas 35 min.
07.50. Stambula – Rīga. Lidojums ar Turkish Airlines. Lidojuma ilgums 3 stundas 55 min. Kopējais lidojuma ilgums ceļā 16 stundas 51 min.
09.07.2016. Īres kompānijas „Eagle Reader” menedžeris John Agee iepazīstina Osvaldu ar „Harley Davidson”.
09.07.2016. Brauciens no Santa Fe uz Los Alamos pa ainavisko Ņūmeksikas kalnu ceļu.
10.07.2016. Ņūmeksika Jemez Mountain Highway uz Farmingtonu. Ārā 39⁰ C.
11.07.2016. Durango vēsturiskais Silvertonas šaursliežu dzelzceļš, ar kuru vadā tūristus.
11.07.2016. Million Dollar Highway uz Jūreju (Ouray).
11.07.2016. Jūreja (Ouray) – Amerikas Šveice ar 19.gs. Viktorijas stila krāšņajām mājām.
11.07.2016. Boksa kanjona ūdenskritums krīt no 87 m augstuma Jurejā, Kolorādo.
11.07.2016. Ganisonas Melnā kanjona nacionālā parkā.
11.07.2016. Ganisonas upes Melnā kanjona maksimālais dziļums 732 m.
12.07.2016. Kolorado nacionālais piemineklis (Colorado National Monjument).
12.07.2016. Selfijs Kolorado nacionālajā parkā.
12.07.2016. No Rim Rock Drive paveras skats uz Brīnumu klinti (Mirackle Rock) – klints bluķi, kas saglabā līdzsvaru balstoties uz šauras pamatnes.
12.07.2016. No Kolorādo iebraucam Vajomingas štatā. Ceļš uz Green River.
12.07.2016. Skaisti skati pa ceļam uz Green River.
13.07.2016. Džeksona (Jakson), 19.gs. mednieku apmetne, ir vārti uz Jeloustonu 92 km attālumā.
13.07.2016. Džeksonas suvenīru veikaliņā galvenais materiāls ragi un kažokādas.
13.07.2016. Džeksonas simbols – parka vārti no pārnadžu ragiem.
13.07.2016. Džeksona ir arī slēpošanas kūrorts. Kādai mājai no vecajām slēpēm pat sasliets žogs.
14.07.2016. Grandtītona nacionālais parkā (Grand Tetons National Park) klinšu grēdas kalni ir vieni smailākajiem kalniem pasaulē.
14.07.2006. Savvaļas bifeļi ganās Grandtītonas nacionālajā parkā.
14.07.2016. Esam sasnieguši ceļojuma mērķi – Jeloustonas nacionālo parku.
14.07.2016. Skatītāji pulcējas pie Oldfeitfula geizera, lai vēroto krāšņo Jeloustonas izrādi – ap 31 800 l karsta ūdens strūklaku.
14.07.2016. Jeloustonas vidienē plešas vulkānisks plato, kura vidējais augstums ir 2438 m, bet krātera izmēri tiek lēsti ap 70 km.
14.07.2016. Jeloustonas nacionālā parka simbols – Oldfeitfula geizers ( tulkojumā: vecais, uzticamais) savu nosaukumu ieguvis izvirdumu regularitātes dēļ – ik pēc 30 – 120 minūtēm tas izšļācas 34 – 56 m augstumā un ilgst 3 – 5 minūtes.
14.07.2016. Jeloustonas nacionālajā parkā ir vairāk nekā 10 000 termālie avoti un 300 geizeri, kas pārsniedz pusi no visā pasaulē sastopamajiem geizeriem.
14.07.2016. Neparastā Jeloustonas zeme, zem kuras darbojas milzu vulkāns.
14.07.2016. Ne par velti šo vietu sauc par Jeloustonu – tulkojumā „dzeltenais akmens".
14.07.2016. Ārkārtīgi dzidrais Jeloustonas Safīra baseins.
14.07.2016. Grand Prizmatic avots sasniedz 113 m platumu.
14.07.2016. Grand Prizmatic karstais avots zaigo visās varavīksnes krāsās.
14.07.2016. Skatītāji var pārvietoties tikai pa speciālām laipām, jo zeme burtiski vārās.
14.07.2016. Neparastā vide iedarbojas arī uz augiem.
14.07.2016. Mamuta karstie avoti ir noauduši marmoram līdzīgus travertīnus pār akmens terasēm.
14.07.2016. Mamuta avotos rozā un pelēkbaltā minerāla veidotās terases atgādina notecējušas sveces.
14.07.2016. Minerālu nogulšņu mēness ainavas Mamuta karstajos avotos.
14.07.2016. Mamutu karsto avotu pārveidotā zeme.
14.07.2016. Pārveidotā vide Mamuta karstie avotos.
14.07.2016. Jeloustonas Lielais kanjons, kas bagāts arī ar ūdenskritumiem.
15.07.2016. Bafalo Bila centrs Cody, kas stāsta par kolorītu personību, Viljamu Frederiku Kodiju (1846.-1917.), kas bijis mednieks, karavīrs, lubu romānu personāža prototips un šovmens, kas popularizējies Mežonīgo rietumu dzīves stilu.
17.07.2016. Klinšu kalnu nacionālais parkā.
17.07.2016. Trail Ridge Road ir izbūvēts. tūristiem 80 km garumā, kas ļauj iepazīt Klinšu kalnus.
17.07.2016. Klinšu kalnu nacionālais parks lepojas ar krāšņām kalnu ainavām.
17.07.2016. Klinšu kalnos augstākā vietā var uzbraukt ar transporta līdzekli 3713 m augstumā.
17.07.2016. Klinšu kalnos Trail Ridge Road aizved uz augstienes tundru ar tai raksturīgo veģetāciju.
17.07.2016. Klinšu kalnu nacionālajā parkā ir saskaitītas 114 kalnu smailes, kas augstākas par 3050 m, kurās nereti satopams sniegs vasarā.
17.07.2016. Klinšu kalnos dzīvnieki nebaidās no cilvēkiem.
19.07.2016. Ņūmeksikas pērlīte Taosa – mākslinieku pilsēta.
19.07.2016. Taosa pārtapusi rosmes pilnā mākslinieku centrā.
19.07.2016. Krāšņā Taosa.
19.07.2016. Mākslā paustais indiāņu brīvības gars mūsdienu vidē.
PAPILDINĀJUMS:
Attālumi un kartes
