Ekipējums... ieteikumi motobraucējiem pirms kāpt uz dzelzs rumaka

Nokrišana no zirga var beigties ar nopietnām traumām vai nāvi. Iedomājieties motociklu, kas var attīstīt pat piecas un pat vairāk reizes lielāku ātrumu nekā bērītis. Šajā situācijā pareizs ekipējums katram motociklistam kļūst vitāli svarīgs, tādēļ ir vērts noskaidrot, bez kā labāk izbraukumā ar savu dzelzs rumaku nemaz nedoties.

Stāsta bijušais Latvijas Motosporta Federācijas Enduro komisijas vadītājs un BMW Motorrad zīmola vadītājs Jurģis Bergs un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Politraumu vienības vadītājs, ķirurgs Alvis Melderis.

Jurģis Bergs

Alvis Melderis


Viens no priekšnoteikumiem, lai izvairītos no traumām, protams, ir droša braukšana un ceļu satiksmes dalībnieku savstarpējā cieņa. Tomēr vēl aizvien atbilstoši CSDD statistikai Latvijā ik gadu vidēji notiek 350 ceļu satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti mopēdi, motocikli vai kvadracikli un ir vismaz viens cietušais.

Pēc traumatologu novērojumiem visbiežākās traumas ir roku un kāju kaulu lūzumi, ribu lūzumi, plaušu sasitumi, liesas plīsums, plēstas brūces pa visu ķermeni. Gadījumos, kad nav ķiveres, – smagas galvas traumas.

“Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka motobraucējam braukšanas laikā no ekipējuma ir jābūt vien aizsprādzētai aizsargķiverei. Taču ar to nepietiek. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ir radīti dažādi materiāli, kas funkcionalitātes ziņā pārspēj kādreiz tik populāro, bet neērto ādas apģērbu,” stāsta Bergs.

Ķivere - būtisks ieguldījums dzīvības glābšanā

Izvēloties ķiveri, pirmā lieta, kas ir jāsaprot, kādai braukšanai tā būs piemērota. Nenoliedzami, svarīgs arī ir stils un krāsa, taču pats svarīgākais ir materiāls, kā arī tas, lai ķivere perfekti pieguļ - lai nav ne par mazu, ne par lielu.

“Materiāls ir ļoti būtisks, lai pasargātu galvu no trieciena. Viena no labākajām izvēlēm ir karbona vai oglekļa kompozītšķiedru ķiveres. Tās kalpo ilgi un ir piemērotas gan aukstam, gan karstam laikam. Karbona un oglekļa šķiedru materiālus izmanto arī F1 bolīdu izgatavošanā, jo šis materiāls ir ļoti viegls un tā triecienizturība ir viena no augstākajām,” paskaidro Bergs.

Otrs būtisks faktors ir ķiveres forma. Vispirms jau dizains, kas ir pieskaņots kāda konkrēta motocikla veidam vai stilam, bet vēl būtiskāka ir ķiveres aerodinamika. Piemēram, “superbike” klases motociklu ķiverēs ir iestrādāts pat speciāls aerodinamisks spoileris, kas novērš ķiveres turbulenci pie lieliem ātrumiem. Savukārt, “enduro” motociklu ķiveres ir aprīkotas ar “širmi” jeb saules sargu, kura forma ir izstrādāta tā, lai, izbraucot ar šo ķiveri uz ceļa, pie lielāka ātruma tas netraucētu pretvējam.

Tāpat izvēloties ķiveri viens no svarīgiem parametriem ir tās klusums. Ja ir jāmēro lieli attālumi vairāku stundu garumā vai ja ķiverē ir integrēta sarunu iekārta, ar kuras palīdzību var sazināties ar ārpasauli, atbildot uz telefonu zvaniem, vai arī vienkārši klausīties mūziku brauciena laikā, tad ķiveres klusumam ir ļoti liela nozīme.

Apģērbs - svarīgākā aizsargkārta

Bieži uz ceļiem redzam motobraucējus, kuri ģērbušies parastās džinsu biksēs un vieglā jaciņā. Jā, tie aizsargās no knišļiem un putekļiem, taču kritiena laikā tas nozīmētu to pašu, kā uz moča sēdēt kailam.

Kārtīgam motobraukšanas entuziastam skapī stāv vismaz trīs dažādas “kārtas”- ļoti karstam laikam, ikdienai un garajiem tūrisma ceļojumiem. Ja mocis nav vienīgais pārvietošanās līdzeklis, tad, visticamāk, pirmais ir jāizvēlas apģērbs tādiem braucieniem, kuros dosieties visbiežāk.

Piemēram, ādas apģērbs ir ieteicams vien sporta braucieniem, taču ķermenis tajā pastiprināti svīst un neelpo. Tūrismam un ikdienai vairāk ir piemērotāki tekstila izstrādājumi - tie gan aizsargā no lietus, vēja un aukstuma, gan, ja nepieciešams, arī ļauj ķermenim atdzesēties.

Ikdienā braucējs jutīsies ērtāk motobraucēja kedās, speciālās ar kevlāra šķiedrām darinātās džinsās ar ceļgalu un gurnu aizsargiem un vieglākā moto ādas vai tekstila jakā. Savukārt tūrisma ceļojumiem ir jāiegādājas daudz nopietnāks apģērbs, kas aizsargās braucēju visdažādākajos laikapstākļos.

“Karstam laikam piemēroti ir “Airflow” apģērbi. Tie izskatās pēc sieta, taču karstumā tie ļauj ķermenim atdzesēties, vienlaikus nosargājot no nobrāzumiem kritiena gadījumā,” paskaidro Bergs.

Pēc eksperta teiktā šā gada jaunums pielietoto materiālu ziņā ir “BMW EnduroGuard” ekipējums, kuru materiāls ir aizgūts no NASA kosmonautu tērpiem. Tas vizuāli līdzinās biezam brezentam, taču karstā laikā tā šķiedras paveras, ļaujot cirkulēt gaisam, bet aukstā - aizveras un pasargā no aukstuma un vēja.

Svarīgi ir arī ceļu, elkoņu, plecu un muguras aizsargi. Tie radīti no materiāla, kas pieņem ķermeņa formu, bet kritiena gadījumā absorbē triecienu.

Izvēloties cimdus, būtiski, lai tajos būtu iestrādāti pirkstu kauliņu aizsargi, lai tie būtu pietiekoši ērti. Cimdi nedrīkst būt par lielu. Tie nedrīkst mest krokas plaukstas iekšdaļā, kas savukārt radīs diskomfortu un traucēs sajust motociklu.

Zābaki - nopietns balsts

Pēc Meldera stāstītā diemžēl motociklisti bieži grēko, neiegādājoties speciālo apģērbu un, jo īpaši, motociklistu zābakus. Gadās, ka garāmbraucošs auto aizķer motociklistu, skarot pēdu, un tā tiek sadragāta. Speciālais zābaks būtu varējis to novērst.

“Ir svarīgi, lai pasargāta ir ne vien pēda, bet arī potīte un purngals. Apaviem ir jābūt ērtiem, tie nedrīkst būt ne par lielu, ne par mazu, kā arī ir būtiski, lai kājas nesalst vai pārlieku nesvīst apavos. “Gore-Tex” ir viens no materiāliem, kas atbilstoši funkcionē gan aukstumā, gan karstumā, kā arī aizsargā pret mitrumu, bet tajā pašā laikā ļauj pēdai elpot,” stāsta BMW Motorrad pārstāvis.

Speciālā moto veļa – komfortam un labsajūtai

Neviens no šiem modernajiem apģērbiem nestrādās pareizi, ja jums nebūs zem tā piemērota apakšveļa. No tās ir atkarīgs, vai jūs svīdīsiet vai salsiet. Membrānas, kas iestrādātas šajos modernajos audumos pareizi darbosies tikai tad, ja jūs lietosiet atbilstošu veļu atbilstošam gada laikam.