Kāda kundzīte iet ar savu 5-gadīgo dēlēnu pie sieviešu ārsta. Tas saka: "Jums jāatstāj savs dēliņš ārā, viņš nevar nākt Jums līdzi. "Nekas, nekas", atbild kundzīte, "viņam viss jau ir izstāstīts, viņš zina visu." Ārsts paliek ieinteresēts un nu grib mazo papriekšu notestēt. Viņš paspaida dāmai krūtis un vaicā mazajam, ko viņš tikko esot darījis. "Tu manai mammai aiztiki krūtis", skan atbilde. Dakteris nu grib vēl precīzāk visu noskaidrot un palaiza dāmai kaunuma lūpas. Mazais saka: "Tagad Tu taisi manai mammai kunilingu." Ārsts ir pārsteigts un nu paņem mammu kārtīgi priekšā. Kad viņš ir kārtībā, jautā mazajam: "Ko es tagad darīju?" Puišeļa atbilde: "Tagad Tu dabūji triperi, tādēļ jau mēs būtībā esam šeit!
3 veči aiziet lāču medībās. Jūtams, ka viens midzenī guļ, bet ārā nenāk. Nu nekādi nevar izmānīt.
Vienam rodas plāns. Piebrauks tuvumā ar traktoru, visi iešaus midzenī uz dullo un tad aši saleks uz traktora, kur dusmīgais (eventuāli aizšautais) lācis netiks klāt. Tad arī piebeigs štelli.
Domāts - darīts. Piebrauc, cik nu tuvu var, iešauj un skrien uz traktoru
Pirmais fiksi uzlec, otrais, tāds sīciņš netiek uzreiz aukšā, a trešais vispār tāds baigi lielais vecis vēl pat nav kārtīgi pieskrējis. Lielais pieskrien, izdomā, ka palīdzēs mazajam tikt aukšā, sagrābj to aiz krāgas...
Mazais čurādams biksēs kliedz: es nešāvu, es nešāvu !!!
----------------- When you turn your ride on, does your ride turn you on ?
Iz tīņa dienasgrāmatas..
Tūlīt es jums pastāstīšu, kas ar mani notika pagājušajā piektdienā.
Gribat ticiet, gribat - neticiet, bet lieta bija tāda.
Mūsu grupā mācās meitene Anna. Viņai labāk ietu vārds Malvīne - lielas, zilas acis, naturāla blondīne, skaista, pareiza figūra.
Kantējas klāt visi, bet pagaidām nevienu nelaiž klāt.
Nu vot, pagājušajā piektdienā man sagribējās viņai uzrakstīt sms. Negaidīti viņa man atbildēja. Vārds vārdā, sarunājām satikties kafejnīcā pēc stundas.
Kafejnīca ir pie viņas mājām, bet man jābrauc caur visu pilsētu. Es ātri ģērbjos, tiri piri, pēkšņi jūtu, ka gribās dirst. Ne tik spēcīgi, drusciņ tikai... Bet gribās. Laika padirst vairs nav. Nu, domāju, huļi, atgriezīšos mājās un padirsīšu.
Ķeru taksi un braucu uz kafejnīcu, pasūtu kafiju, vēl kafiju, vēl kafiju, o, Anniņa atnāca, viņai martini, man alu, vēl martini, man alu.
Jūtu, ka jau gribu arī mīzt. Tas ir - mīzt un dirst, bet ne tik spēcīgi. Bet te Anniņa saka: "A braucam pie manis, man ome mājās baigos gardumus uztaisījusi."
Vot šajā vietā man vajadzēja viņu pasūtīt dirst, bet es nezināju, kā tas viss beigsies. Nu, saku - davai, ejam! Bet mīzt ta gribās, dirst arī, bet neērti teikt, tipa, pagaidi, es uz tualeti.
Atbraucam pie viņas, ome tik jauka, krauj man kotletītes, salātiņus, kompotiņu... BĻA ES DIRST GRIBU... ES VIENKĀRŠI NEVARU!!!
MĪZT TAGAD GRIBĀS VĒL VAIRĀK. Nu vot, tagad sākās. Sēžu es ar šķību purnu un riju, blakus Anniņa ar savu rociņu man zem galda glāsta kāju, a ome sēž un muld.
Es nevaru piecelties un aiziet uz tualeti, ko man teikt? Piedodiet, bļa, ome, jūsu murgs man zajibal? Nē. Un Anniņa kāju glāsta.
Glāsta ar tādu sajūtu. Jūtu - erekcija. Bļa, vēl tevis pietrūka.
Tagad es gribu mīzt, dirst, bet tam visam klāt vēl rīks stāv. Ome te pēkšņi atčuhņījās, ka viņai seriālu jāskatās, a jūs, bērni, sēdiet. Aiziet prom.
Es vairs nevaru izturēt, uzvelku smaidu uz sejas un saku Anniņai, ka vajag uz tualeti. Viņa - jā, jā, protams.
Aizskrienu uz tualeti, bet tur... DIRST, MĪZT UN STĀV! AR KO LAI SĀK????
1. Nu es pieliecos, cenšos iebāzt savu stienu tualetē, lai pamīztu. Atslābinu muskuļus un jūtu, ka sūdi nāk līst ārā no pakaļas.
2. STOP! Labāk apsēdīšos, izdirsīšos, cenšoties neapmīzties. Apsēdos, saspiedu locekli, cenšos dirst un vienlaicīgi sāku mīzt.
3. STOP! Gandrīz zaudēju samaņu no dilemmas DIRST-MĪZT-STIENIS. Sēžot tualetē centos nolaist rīku starp kājām tualetē, bet stienis... Gandrīz salauzu viņu. Pa to laiku uz grīdas jau bija neliela peļķe. Es pieliecos, lai rīks būtu tualetē, bet pakaļa perpendikulāri tai, domāju, ka trāpīšu. Huj tur bija, nedaudz apdirsu tualeti. Man panika, viss sāp. Gribas dirst, mīzt, stāv pimpis, asaras acīs un tualetē jau smird.
4.
5. UN TE PĀR MANI NĀCA APSKAIDRĪBA! Padirst un pamīzt vienlaicīgi var vannā, bet pēc tam visu noskalot!
6. Sēžos vannā un... padirsu, pamīzu, bet rīks tā arī stāv... Nu labi, lai stāv, vairs netraucē. Galvā dzied enģeļi. Ziniet to dziesmu - aleluja, aleluja?
7. Ņemu dušu un sāku skalot sūdus. Bet viņi netiek cauri, tur, bļa, ir reste. Ar rokām iegrūst arī nevaru. Smird nežēlīgi, vanna piepildēs, sūdi peld.
8. ATKAL PANIKA. Un te pēkšņi klauvējieni pie durvīm. Anniņas balss: "Kāpēc tu ieslēdzi dušu?" Bļā, ko atbildēt? "Nu es nolēmu ieiet dušā." "Tu galīgi traks esi? Kāpēc? Man omīte ir mājās!" Man aptumsojās smadzenes un es pateicu: "Domāju ar seksu nodarboties" "KO???? Es eju iekšā" "Lūdzu tevi, neej" Smirdoņai laikam vajadzēja nokļūt līdz durvīm. Anniņa atver durvis un... tur vnk tāda bilde. Stāvu bez apakšbiksēm vannā ar stāvošu pimpi, ar fekāliju atlikumiem pa visu ķermeni, vanna pilna ar brūnu ūdeni, kurā peld sūdi, grīda apdirsta un apmīzta. Anniņas kliedzienu es neaizmirsīšu nekad. Es savācu savas mantas, izskrēju koridorī un rāvos uz izejas durvīm. Pēdējais, ko es atceros, tās bija aptrakušās omes acis, kas reaģē uz mazmeitas kliedziena skaņu un puskailu mani sūdos ar stāvošu pimpi, pingvīna pozā skrienot pa koridoru uz izejas durvīm. Poģikā ātri noslaucījos ar turpat atrastajām avīzēm un braucu uz mājām. Universitātē nebiju jau trīs dienas un diez vai tur kādreiz parādīšos...
Atceros pirmo iepazīšanos ar prezervatīviem,man laikam bija 15 gadi.
Es iegāju aptiekā,lai nopirktu paciņu ar prezervatīviem. Otrpus letei stāvēja ļoti skaista pārdevēja un viņa varēja pēc manas sejas izteiksmes pateikt,ka es tos pērku pirmo reizi.
Viņa pasniedza man paciņu un vaicāja vai es zinu kā tos lietot. Godīgi atbildēju : "Nē,šī būs mana pirmā reize."
Viņa atvēra vienu prezervatīva paciņu,atritināja vaļā prezervatīvu un uzslidināja to uz sava īkšķa. Viņa pabrīdināja,ka tam ir noteikti jābūt cieši apkārt un ka tas nedrīkst slīdēt nost.Laikam jau es tāpat izskatījos ļoti apmulsis. Viņa paskatījās apkārt un tur neviena nebija.
"Uzgaidi lūdzu," viņa teica un aizgāja aizslēgt aptiekas durvis.
Viņa paņēma mani aiz rokas un aizveda uz telpu aiz letes.Skatījos,kā uz grīdas nokrīt gan viņas blūzīte,gan arī krūšturis.
"Vai es Tevi uzbudinu?" viņa vaicāja.
Es biju tik apmulsis,ka spēju vien kautrīgi pamāt ar galvu.Tad viņa pateica,ka ir laiks iemācīties uzlikt prezervatīvu.
Kamēr es pūlējos uzlikt to,viņa jau bija novilkusi savus svārkus un nosēdusies uz galda.
"Nāc nu šurp," viņa teica, "mums nav daudz laika."
Es piegāju viņai tuvāk un tas notika. Tajā brīdī es jutos vienkārši neaprakstāmi labi un tāpēc arī pēc pāris minūtēm es jau beidzu.
Viņa paskatījās uz mani mazliet dīvaini un teica, "Vai Tu biji uzlicis prezervatīvu?"
Es atbildēju, "Protams." Un tad es pacēlu savu īkšķi,gluži kā rādot,ka viss ir kārtībā un uz tā bija prezervatīvs.
Viņa noģība.
03 Oct 2011, 13:46:42 lenko rakstīja:
Iz tīņa dienasgrāmatas..
Tūlīt es jums pastāstīšu, kas ar mani notika pagājušajā piektdienā.
Gribat ticiet, gribat - neticiet, bet lieta bija tāda.
Mūsu grupā mācās meitene Anna. Viņai labāk ietu vārds Malvīne - lielas, zilas acis, naturāla blondīne, skaista, pareiza figūra.
Kantējas klāt visi, bet pagaidām nevienu nelaiž klāt.
Nu vot, pagājušajā piektdienā man sagribējās viņai uzrakstīt sms. Negaidīti viņa man atbildēja. Vārds vārdā, sarunājām satikties kafejnīcā pēc stundas.
Kafejnīca ir pie viņas mājām, bet man jābrauc caur visu pilsētu. Es ātri ģērbjos, tiri piri, pēkšņi jūtu, ka gribās dirst. Ne tik spēcīgi, drusciņ tikai... Bet gribās. Laika padirst vairs nav. Nu, domāju, huļi, atgriezīšos mājās un padirsīšu.
Ķeru taksi un braucu uz kafejnīcu, pasūtu kafiju, vēl kafiju, vēl kafiju, o, Anniņa atnāca, viņai martini, man alu, vēl martini, man alu.
Jūtu, ka jau gribu arī mīzt. Tas ir - mīzt un dirst, bet ne tik spēcīgi. Bet te Anniņa saka: "A braucam pie manis, man ome mājās baigos gardumus uztaisījusi."
Vot šajā vietā man vajadzēja viņu pasūtīt dirst, bet es nezināju, kā tas viss beigsies. Nu, saku - davai, ejam! Bet mīzt ta gribās, dirst arī, bet neērti teikt, tipa, pagaidi, es uz tualeti.
Atbraucam pie viņas, ome tik jauka, krauj man kotletītes, salātiņus, kompotiņu... BĻA ES DIRST GRIBU... ES VIENKĀRŠI NEVARU!!!
MĪZT TAGAD GRIBĀS VĒL VAIRĀK. Nu vot, tagad sākās. Sēžu es ar šķību purnu un riju, blakus Anniņa ar savu rociņu man zem galda glāsta kāju, a ome sēž un muld.
Es nevaru piecelties un aiziet uz tualeti, ko man teikt? Piedodiet, bļa, ome, jūsu murgs man zajibal? Nē. Un Anniņa kāju glāsta.
Glāsta ar tādu sajūtu. Jūtu - erekcija. Bļa, vēl tevis pietrūka.
Tagad es gribu mīzt, dirst, bet tam visam klāt vēl rīks stāv. Ome te pēkšņi atčuhņījās, ka viņai seriālu jāskatās, a jūs, bērni, sēdiet. Aiziet prom.
Es vairs nevaru izturēt, uzvelku smaidu uz sejas un saku Anniņai, ka vajag uz tualeti. Viņa - jā, jā, protams.
Aizskrienu uz tualeti, bet tur... DIRST, MĪZT UN STĀV! AR KO LAI SĀK????
1. Nu es pieliecos, cenšos iebāzt savu stienu tualetē, lai pamīztu. Atslābinu muskuļus un jūtu, ka sūdi nāk līst ārā no pakaļas.
2. STOP! Labāk apsēdīšos, izdirsīšos, cenšoties neapmīzties. Apsēdos, saspiedu locekli, cenšos dirst un vienlaicīgi sāku mīzt.
3. STOP! Gandrīz zaudēju samaņu no dilemmas DIRST-MĪZT-STIENIS. Sēžot tualetē centos nolaist rīku starp kājām tualetē, bet stienis... Gandrīz salauzu viņu. Pa to laiku uz grīdas jau bija neliela peļķe. Es pieliecos, lai rīks būtu tualetē, bet pakaļa perpendikulāri tai, domāju, ka trāpīšu. Huj tur bija, nedaudz apdirsu tualeti. Man panika, viss sāp. Gribas dirst, mīzt, stāv pimpis, asaras acīs un tualetē jau smird.
4.
5. UN TE PĀR MANI NĀCA APSKAIDRĪBA! Padirst un pamīzt vienlaicīgi var vannā, bet pēc tam visu noskalot!
6. Sēžos vannā un... padirsu, pamīzu, bet rīks tā arī stāv... Nu labi, lai stāv, vairs netraucē. Galvā dzied enģeļi. Ziniet to dziesmu - aleluja, aleluja?
7. Ņemu dušu un sāku skalot sūdus. Bet viņi netiek cauri, tur, bļa, ir reste. Ar rokām iegrūst arī nevaru. Smird nežēlīgi, vanna piepildēs, sūdi peld.
8. ATKAL PANIKA. Un te pēkšņi klauvējieni pie durvīm. Anniņas balss: "Kāpēc tu ieslēdzi dušu?" Bļā, ko atbildēt? "Nu es nolēmu ieiet dušā." "Tu galīgi traks esi? Kāpēc? Man omīte ir mājās!" Man aptumsojās smadzenes un es pateicu: "Domāju ar seksu nodarboties" "KO???? Es eju iekšā" "Lūdzu tevi, neej" Smirdoņai laikam vajadzēja nokļūt līdz durvīm. Anniņa atver durvis un... tur vnk tāda bilde. Stāvu bez apakšbiksēm vannā ar stāvošu pimpi, ar fekāliju atlikumiem pa visu ķermeni, vanna pilna ar brūnu ūdeni, kurā peld sūdi, grīda apdirsta un apmīzta. Anniņas kliedzienu es neaizmirsīšu nekad. Es savācu savas mantas, izskrēju koridorī un rāvos uz izejas durvīm. Pēdējais, ko es atceros, tās bija aptrakušās omes acis, kas reaģē uz mazmeitas kliedziena skaņu un puskailu mani sūdos ar stāvošu pimpi, pingvīna pozā skrienot pa koridoru uz izejas durvīm. Poģikā ātri noslaucījos ar turpat atrastajām avīzēm un braucu uz mājām. Universitātē nebiju jau trīs dienas un diez vai tur kādreiz parādīšos...
Прожив в России 10 лет, американец так и непонял почему
Пиздато - это хорошо, а хуево - это плохо.
Но более непонятным для него было почему
Пиздец - это хуже чем хуево, а охуительно - это лучше чем пиздато.
Путём простейшей перестановки букв из Снегурочки может получиться как эпическая Огнесручка, так и абсолютно неполиткорректная Негросучка. А пожелание С Новым Годом превращается в брутальное Говно с дымом!
Offline
