par Fotoradariem
2011.gads. Latvijā tiek ievesti fotoradari. Krievi sasparojas uz referendumu.
2012.gads. Latvijā radaru bizness neiet, atļautais ātrums tiek samazināts no 50 uz 30. Līdz ar to Latvijā ir dārgākais tilts pasaulē ar vismazāko atļauto braukšanas ātrumu. Gada beigās liels autotūristu pieplūdums.
2013.gads. Atļauto braukšanas ātrumu 30km/h visi cenšas ievērot, jo Latvijā nevienam tikpatkā nav naudas. Krieviem pieriebjas lēnā braukšana un tie notinās uz dzimteni, tā arī nesarīkojot referendumu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.
2014.gads. Visi latvieši brauc peļņā uz Īriju, lai varētu samaksāt sodus par braukšanu ātrāk kā 34 km/h.
2015.gads. Gandrīz neviens nepārkāpj atļauto braukšanas ātrumu, jo visi krievi ir Krievijā un visi latvieši ir īrijā. Atļautais ātrums tiek samazināts līdz 20km/h gan pilsētā, gan ārpus tās. Starp pārkāpējiem ir daudz lietuvieši un igauņi, radaru bizness plaukst.
2016.gads. Lietuvieši ir sapratuši, ka Latvijā ātri nedrīkst braukt un vairs nepārkāpj ātrumu. Radaru bizness balstās tikai uz igauņiem.
2017.gads. Igauņi uz lietuvu sāk braukt caur Krieviju, saka, ka sanākot ekonomiskāk. Radaru biznesam krīze. Latvieši atgūst no Krievijas Abreni, lai igauņi nevarētu pa taisno izbraukt. Latvijā atkal ir ap 1000 krievu, kas dzīvoja Pitalovas apgabalā.
2018.gads. Aptuveni 1000 krievi neiztur tik lēnu braukšanu un notinās uz Krieviju. Radaru uzstādītāji protestē un krievi ar varu atsūta mums atpakaļ 1000 latviešus no Sibīrijas.
2019.gads. Latvieši īrijā ir labi nopelnījuši un pamazām sāk atmaksāt sodus par ātruma pārsniegšanu. Sāk atgriezties pirmie latvieši no īrijas.
2020.gads. Masveidā atgriežas latvieši no īrijas. Radaru apkalpotāji nespēj tikt galā ar naudas plūsmu un palielina atļauto braukšanas ātrumu no 20km/h līdz 50km/h. Tiek uzbūvēts pirmais ātrgaitas ceļš ar atļauto braukšanas ātrumu 130km/h.
Visi ir laimīgi.
Offline
Drīazāk pat skumji palika
