Dēls pārnāk mājās ar auskaru ausī. Tēvs skatās un saka: Vēl senos laikos, auskarus nēsāja vai nu pirāti vai pi*arasi. Es tūlīt paskatīšos pa logu, nedod Dievs, dēliņ, tur nestāvēs Tavs kuģis...
Peterīt, ko mēs iegūstam no zosīm?
- Olas.
- Pēterīt, nu tomēr, padomā, kāds mums labums no zosīm?
- Olas.
- Nu labi. Uz kā tu guli?
- Uz grīdas.
- Bet zem galvas ko liec?
- Vectēva zābaku.
- Labi, ķersimies tai lietai klāt no citas puses. Uz kā guļ tavs tētis?
- Uz mammas.
- Bet, ja mammas nav mājās?
- Uz kaimiņienes.
- Bet, ja kaimiņienes nav mājās?
- Tad arī tēva nav mājās.
- Labi, mēģināsim vēlreiz. Uz kā guļ tavs vectētiņš??
- Uz gultas.
- Un ko liek zem galvas?
- Spilvenu.
- Ja iesit pa spilvenu, kas parādīsies?
- Blaktis.
- Bet, ja stipri iesitīs?
- Daudz blakšu.
- Bet, ja paņem nazi un uzšķērž spilvenu, kas būs?
- Pa tauri no vectētiņa.
- Nu labi, dabūsi pa tauri no vectētiņa, kas vēl paliks?
- Spalvas.
- Ufffff!!! Nu tad ko mēs iegūstam no zosīm?
- Olas.
Vispār jau nav smieklīgi, pagarš raksts, bet pamācošs:
Negadījums darba vietā
Cien. kungs, rakstu atbildi uz Jūsu lūgumu sniegt papildus informāciju par nelaimes gadījumu darba vietā ziņojuma formā.
Kā mana negadījuma cēloni es tur ierakstīju “Slikta plānošana”. Jūs lūdzāt sīkākus paskaidrojumus, tāpēc ceru, ka tālākais apraksts būs pietiekošs.
Pēc profesijas esmu mūrnieks. Negadījuma dienā es viens pats strādāju uz jaunās sešstāvu mājas jumta. Kad pabeidzu darbu, atklāju, ka pāri palikuši daži ķieģeļi, kas, kā vēlāk tika noskaidrots, kopā svēra 110kg. Lai nenestu ķieģeļus lejā ar rokām, es nolēmu tos nolaist mucā, izmantojot trīsi, kas bija nostiprināts mājas sestajā stāvā. Nostiprinājis virves galu uz zemes, es devos uz jumta, piekāru mucu un tajā sakrāvu ķieģeļus. Tad es nokāpu lejā un atsēju auklu, ko stingri turēju, lai lēnām nolaistu 110 kg smagos ķieģeļus.
Jums vajadzēja redzēt ziņojumā par negadījumu, ka mans svars ir 65 kg. Sakarā ar to, ka biju pārsteigts, jo mani strauji atrāva no zemes, es zaudēju veselo saprātu un aizmirsu atlaist auklu. Lieki piebilst, ka es strauji virzījos augšup gar mājas sienu. Trešā stāva līmenī es sastapos ar mucu, kas tagad devās lejup ar tikpat iespaidīgu ātrumu. Tas izskaidro ielauzto galvaskausu, vairākus nobrāzumus un lauzto atslēgas kaulu, kā minēts negadījuma ziņojuma formas 3. nodaļā.
Tikai nedaudz samazinājis ātrumu, es turpināju ceļu augšup un apstājos tikai tad, kad manas labās rokas pirksti bija pilnībā iesprūduši trīsī, ko es pieminēju šīs vēstules otrajā rindkopā. Par laimi tad es jau biju atguvis veselo saprātu un spēju cieši turēties pie auklas par spīti mežonīgajām sāpēm, ko tajā brīdī sāku just.
Apmēram tajā pašā laikā muca ar ķieģeļiem atsitās pret zemi, kā rezultātā izkrita mucas dibens. Atbrīvojusies no ķieģeļu svara, muca svēra apmēram 25 kg. Atļaujos vēlreiz atgādināt par savu svaru.
Kā varat iedomāties, es sāku strauji virzīties lejup gar mājas sienu un trešā stāva līmenī sastapos ar augšup ejošo mucu. Tai var pateikties par diviem salauztiem elkoņiem, izsistu zobu un nopietnām plēstām brūcēm uz kājām un ķermeņa lejasdaļā. Šeit man nedaudz uzsmaidīja laime. Šķiet, sastapšanās ar mucu palēnināja manu gaitu un mazināja ievainojumus, kad es nokritu uz ķieģeļu kaudzes. Laimīgā kārtā tika lauztas tikai trīs ribas.
Ar nožēlu jāziņo, ka guļot uz ķieģeļu kaudzes sāpēs, nespējot pakustēties un vērojot tukšo mucu sešus stāvus augstāk, es atkal zaudēju mieru un veselo saprātu un atlaidu auklu. Tā es gulēju un vēroju, kā tukšā muca sāk savu ceļojumu atpakaļ, tieši man virsū.
Offline
re kur Tev vēl viens..
