Online
Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Projekts "Varadero Latvija". | |
| Pievienota: 02. Jun 2013, 20:57 Atjaunota: 03. Jun 2013, 00:47 | Citas galerijas no lietotāja Barada |
Vakar 01.06. norisinājās pirmais kopīgais Varadero īpašnieku brauciens Latvijā.
Doma brieda, brieda - kaut kad tam bija jānotiek! Tad nu lūk! Šajā brīnišķīgajā saitā tika sazīmēti tie, kuriem ir augšminētais braucamais. Tika sazīmēts datums - 01.06.2013, aptuvenais maršruts un tikšanās laiks. No rīta pamostoties sapratu, ka diena izdosies. Kaut gan visi notikumi (tiem kuri tic zīmēm) liecināja pretējo. Visu kas notika atspoguļošu komentāros.
Sākam. 9:00 esmu Ķeguma tankštellē un tiek padzirdīts braucamais. Gaidu tos kuri brauc no galvaspilsētas puses. Te jau viņi ir! Sapazīstamies, uzsitam klaču un dodamies uz nākamo tikšanās punktu.
Stāvlaukumā pie pilsdrupām mūs gaida atlikušie braucēji. Šoreiz vairāk naviena nebūs! Tomēr pieci ir vairāk kā nekas. Aprunājamies un dodamies apskatīt pašas drupas. Lai ieviestu zināmu skaidrību, pateikšu, ka šeit nekad dzīvē nebiju bijis.
Esam klāt. Biļešu devējas tika sasmīdinātas līdz asarām. Tomēr pie bērnu biļetēm netikām. Arī ģimenes pierādījumi nelīdzēja!
Kad drupas ir pienācīgi izpētītas un uzklausīts viss ko par šo vietu stāstīja Bircis, dodamies tālāk.
Nākamā vieta - Likteņdārzs.
Piebraucam un Bircis iet izlūkos, kas mums te draud. Viss ok, varam kustēt!
Pastaigājam turpu, šurpu. Tiek nolemts, ka ir tomēr personas kurām kaut nedaudz bet rūp kā izskatās mūsu zeme!
Kad projekts tiks pabeigts, šeit būs uz ko paskatīties. Laižam tālāk!
Brauciena plānošanas laikā tika nolemts, ka bez vēderpriekiem neiztikt. Klajā nāca sekojošs priekšlikums. Ja laikapstākļi būs ne visai, ēdam restorācijā. Ja spīdēs Saulīte - pie Mātes dabas krūts.
Šajā sakarā sabremzējamies Liepkalnos. Jāatpūtina braucamie, līdzbraucēji nu un pašiem ar gribas ko iemalkot. Tēja/kafija nenāks par sliktu. Arī vēderam kas jāiepērk.
Nākamā pieturvieta - Mežezers. Tiek solīts, ka mēs tiksim pašā augšā! Laižam! Ceļi, neceļi. Viens kuiļa rūciens un esam smilšainajā korē!
Pakavējamies atmiņās un piedzīvojumos.
Tiek arī remdētas slāpes.
Laiks lido vēja spārniem. Jābrauc!
Nākamā pieturvieta - Pļaviņas! Braucam skatīties kamdēļ, katru pavasari, tur viss applūst.
Bircis zin stāstīt, ka šī ir tā vieta, kur var dzirdēt trīs gaiļu dziesmu. Vieta, kur tiekas trīs Latvijas novadi. Tie kurus tur rokās mūsu brīvības statuja.
Kārtējo reizi Bircis padalās ar savām spīdošajām zināšanām. Tiek nospriests, ka vainīgs ir "homo sapiens" un laižam talāk!
Krustpils.
Celiņi lieli, celiņi mazi. Šeit nolemjam izbraukt un ierūcināt estrādi. Tā lai visi dzird bet CP un PP nepievērš uzmanību. Izdodas. Brauciens par godu "Baltic Motordycle Meet" vai kā nu tur viņu sauca. Šogad šis pasākums izpaliek. Neiedziļināsimies sīkumos. Šie pasākumi vienmēr ir bijuši baudāmi.
Piestājam lai uzkāptu tornī. Viss tak jāredz no augšas! Smuko biļešu meiteni nekādi neizdodas pierunāt doties mums līdz. Tomēr viņas actiņās manāma neliela dzirkstelīte.
Vēlmju zvans. Ja iedomājas k-ko un iezvana, viss piepildās! Iedomājos neiespējamo, parāvu aiz šņores...nenozvanīja! Ticiet vai ne!
Skati no augšas tiešām lieliski! Bet nu - cigeļ, cigeļ! Lecam zirgos. Tiltam pāri - hops! Kas te?
Jēkabpils!
Slaidā lokā un esam centrālajā laukumā. Karstums pamatīgs. Nolemjam atdzesēties ar saldējuma palīdzību. Noparkojamies un ejam ieņemt saldējuma tirgotavu. Kad esmu iepircies pamanu, ka manā virzienā brauc velosipēdists. Riktīgs tēvainis. Notetovējies, melnās acenēs! Nodomāju - viss, raudāja mans saldējums un skanošais. Braucējs noņem acenes...skat, Setups visā godībā! Uzsitam klaču un eju ēst salčuku.
Lai atzīmētos, ka esam šeit pabijuši vajag nomērīties un nosvērties. Uzkāpju uz svariem. Tie nokrakšķ un uzrāda īsto veci! Hehe!
Vajag arī nopeldēties!
Pēc visiem nedarbiem atkrītam atvilkt elpu.
Šeit tad arī nobriest doma, ka maršruts ir nedaudz jāsaīsina. Aknīstes posms jāizlaiž. Neko darīt. Tā arī nolemjam. Zirgos! Laižam skatīt Daugavas kreiso krastu.
Iebraucam atjaunotajā estrādē. Piemirsās gan šīs vietas nosaukums...palabosiet ja kas.
Doma pusdienot šeit. Tomēr karstums atceļ mūsu nodomus. Pavērojam kā vietējie puikas mēģina noslīkt un laižam meklēt mierīgāku vietu.
Lūk, vieta atrasta! Ātri, ātri tiek klāts galds! Šākums ir kluss. Visi stumj māgā. Kad paēsts, padzerts atraisās arī sarunas. Katrs pastāsta par sevi, saviem braucamajiem. Izrādās, ka mūsu braucamie ir kartīgi Kaujas zirgi. Ar savām rētām un vēsturi.
Šeit atklājas, ka Aiviksaa MO sāk niķoties. Nu neko, ierūcas.
Pavisam netālu ir vēlviens apskates objekts. Staburaga kāpnes. Braucam skatīt.
Noskaidrojam ko mēs par to visu domājam. Nobeigumam nolemjam pavilkt pa jauno ceļu līdz Aizkraukles tankštellei. Man spidometrs noķer gļuku. Pārējie saka, ka esot bijis 1,6. Es tikai zinu, ka visu laiku bija jācīnās ar svaru stieni kuru kāds visu laiku centās atņemt.
Ceļojums beidzies bet brauciens vēl ne! Šeit mūsu ceļi šķiras. Bircis ar Nori laiž caur Aizkraukli. Es, Janisj un Aiviksaa laižam pa kreiso krastu līdz Ķegumam. Aiviksaa uztankojas. Uzsitam klaču un pa mājām!
Diena pavadīta godam.
Paldies: Aiviksaa, Janisj, Bircis, Noris. Arī līdzbraucējiem paldies. Bija jautri.
Līdz nākamajai reizei!
Barada