Online

Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Uz Goa 2 (2013. g. decembris)

Pievienota: 05. Feb 2015, 13:05
Atjaunota: 06. Feb 2015, 18:29

Komentāri (11)

Citas galerijas no lietotāja blrind

Pienāca Ziemassvētku brīvdienas, vienīgais laiks, kad varēju paņemt garāku atvaļinājumu. Pirms gada jau bijām Goa, šogad laižam atkal, tikai pa citu maršrutu.
https://www.google.com/maps/d/edit?mid=zvOCcHQpIvKQ.k20m9y1tYRxo
2008 km. Pēc brauciena aizdzinu moci uz servisu. Mehāniķis saka - vajadzēja vēl 5km nobraukt!
Es - kapēc?
Šis - tad sanāktu 2013




Čitradurgas forts (fonā). Šajā pilsētā ir piemineklis sievietei, kura ar bomi nogalināja vairākus ienaidniekus. Tā gadās.


Regulāra parādība uz Indijas ceļiem. Par uz lielajām šosejām.


Tipisks vietējās nozīmes ceļš. Ne labs, ne slikts.


Sagara. Pirmā nakšņošana. Viesnīca 700 vai 800 rūpijas. Es esmu daudz ceļojis Indijā un nakšņojis visādos ūķos, bet šis bija visbriesmīgākais. Katrā pilsētā pie autoostas var atrast viesnīcas, bet attiecīgi visbriesmīgākās.
Bildē Art Deko arhitektūras piemērs. Retums indijā.


Esam pie Linganamaki ūdenskrātuves.


Gaidam prāmi.


Tikko prāmis klāt, tā vietējie sāk to šturmēt neļaujot atbraucējiem izkāpt. Tā te ir visur, gan sabiedriskajā transportā, gan liftos.


Uz prāmja atradās vieta arī mums.


Ūdenstilpne iespaidīga un interesanta. Papētiet kartē!



Sarūsējusī tupele nenogrima un esam otrajā krastā.


Atrodi čusku!


Iebraucām Western Ghats kalnu grēdā. Uz Goa nekādīgi savādāk nevar. Ceļi ļoti slikti. Bet man ļoti patīk braukt pa kalnainiem, līkumotiem ceļiem. Kalnos parasti sastopami vairāki ūdenskritumi.


Šo bildi ieliku tikai tapēc, lai pastāstītu, ka šādi transporta līdzekļi indijā paši pārvietojas pa ceļiem, arī pilsētās. Neviens tos nekrauj uz piekabēm. Kauliem skaļi grabēdami, lēnām ripina pa ceļiem no objekta uz objektu.


Piestājām atpūtināt dupšus.


Un iedzert kafiju. Gramatiskās kļūdas te ik uz stūra + specifiskā indiešu-angļu valoda.
What is your Good name? - Kā tevi sauc.
Break fast (breakfast)
Wel Come (welcome), utt
Thunder Coconuts (tender) - tā gan bija gramatiskā kļūda.
Arī šajā izkārtnē valodas pērles.


State Highway 50. Joprojām kalnos.


Esam Gokarnā. Šoreiz nolemjam palikt pāris naktis Om Beach. Te jāatstāj mocis, jo tālāk tikai var tikt ar kājiņām.


Kājiņām tapēc, ka līdz šim tiltam nemaz nevar aizbraukt.


Om Beach. Te lielākā daļa ir ārzemnieki, bet savādāki nekā Goa. Te ir "Ommmmm" cilvēki. Noteikti iesaku atbraukt. Ja nepatīk Goa burzma, tad te ir īstā vieta.


Ar labu nakti!


Devāmies uz blakus pludmali - Half moon bay beach. Es, gudrinieks, aizgāju basām kājām. Diezgan skarbi, ja nav uzaudzēta bieza āda uz pēdām.


Atpakaļ devāmies ar garām braucošo laivu.


Gokarna (pilsētele). Jauks miestiņš. Daudz visādu veikaliņu. Jauka atmosfēra. Pilsētas pludmale gan ir pilnīga katastrofa. Netīra un pieļaužota. Tur tikai vietējie vazājas.


Gokarna. Ja kāds/kāda nezin - uz sienas Ganeša. Viens no svarīgākajiem indiešu dieviem (vai dievībām).


Esam atpakaļ Om Beach. Te katram viesu namam ir savs krogs. Indijā vienmēr satumst ļoti agri - ap 18-tiem (dienas garuma starpība vasarā un ziemā ir apmēram stunda). Tad visi lien laukā no jūras vai vēl sazin no kurienes un pārvietojas uz savu traktieri. Šovakar ēdām mega-džambo-extralarge garneles, kuras faktiski ir tāda maza omāra vai langusta izmērā. Secinājums, man labāk garšo parastās tīģergarneles un tās turklāt ir daudz lētākas. Es jūs neatrunāju, bet ja esat taupības režīmā, tad nepārdzīvojiet par to, ka pie blakus galda kāds bagāts amerikānis tās stūķē māgā.Nav tās naudas vērtas, vienīgais bonuss - varēsiet lielīties un stāstīt mazbērniem,


Iekšpagalms viesu namā. Dzīvošana bambusa un kartona mājelēs. Sezonas laikā viss pilns, mēs knapi atradām naktsmītni.


Dodamies uz Goa. Kas tās par konstrukcijām, nezinu. Varbūt viņi tur audzē kaut ko ēdamu (jūras radības).


Goa. Palolema.
Viena no manām divām mīļākajām vietām Goa. Te gan ir tūristu pūlis, bet vienalga, te ir labi. Ja kāds ir skatījies Borna triloģiju, tad otrās daļas pirmā daļa (laikam saucās Bourne Suprimacy) ir filmēta te. Konkrēti skats, kur Borns skrien pa pludmali.
https://www.youtube.com/watch?v=V-i4rSl8lS4

Šī ir upes ieteka, kura jāforsē, lai tiktu līdz radzei. Tur arī ir viens krodziņš. Un var mierīgi pārpeldē† uz to neapdzīvoto salu (arī filmā to var redzēt).


Sieva lāga neprot peldēt, bet ūdens ir pietiekoši sāļš, lai jebkurš cilvēks vienkārši varētu gulēt ūdenī kā pludiņš.


Te ir visādas izklaides. Var braukt ar šādu laivu, var izīrēt kajaku, utt


Ziemassvētku vakars. Ja jums patīk asi ēdieni, tad to pasakiet oficiantam, citādi viņi pagatavos pliekanu kā priekš "normāla" ārzemnieka. Es varu izturēt asākus ēdienus nekā mana vietējā sieva.


Sieva izvēlām man Ziemassvētku dāvanu. Latvijā laikam to nevilkšu.


Dodamies uz Goa ziemeļiem. Iebraucam Andžūnā (Anjuna), lai satiktu kolēģus, kuri ceļo ar busu un apmeklētu uteni.. Tagad tikai pamanīju, ka kartē neesmu ievilcis pareizo maršrutu un izskatās, ka te nemaz neesam bijuši. Šajā rajonā notiek trakie Goa festivāli un diskotēkas, piemēram Sun Fest. Katru trešdienu tirdziņš. Vaitunā Nepāliešu darinājumi. Te ir tā pat kā Latvijā - ja pērc suvenīru, tad tas visdrīzāk ir izgatavots Lietuvā vai Kīnā, šeit (visā Indijā) milzīgs lērums no suvenīriem ir izgatavoti Nepālā.


Arambola. Ziemeļ-Goa. Mana otra mīļākā vieta. Arī daudz tūristu, bet te ir forši. Vidus Goa ir plakana un visas pludmales galīgi neinteresantas. Labākais ir ziemeļos un dienvidos.


Labākie smirdekļi vai smaržekļi - tā krieviski. Jā, jā, Arambolā ir daudz tūristu no kaimiņvalsts. Dažs labs veikalnieks par mazliet prot buldurēt. Dzīve piespieda, jo krievi gandrīz nerunā angliski.


Re, kārtējie krievi atbraukuši uz šejieni pa taisno no ZAGSa.


Arambolas pludmale (fragments).


Te ir arī saldūdens ezeriņš. Šeit esot bijusi pirmā amerikāņu hipiju apmetne. Tie, kas negribēja doties uz Vjetnamu karot, atmuka uz šejieni. Arambolā joprojām var satikt 60-70 gadus vecus hipijus. Izskatās amizanti.


Atrodi veci! Tas pats saldūdens ezerisņš. Sekls. Tālumā ietek maza ūpīte. AIzpeldēju līdz turienei. Ja dosieties tālāk pa taciņu gar upeli, nonāksiet līdz lielam banjanklokam, kur visu laiku tusē Babas. Uzpīpē zālīti, meditē, utt. Tur pirms gada teltī esot dzīvojusi viena āŗzemniece, kurai ir problēmas ar elektromagnētisko starojumu. Viņa ļoti slikti jūtas visu elektroierīču un vadu tuvumā. Tapēc atrada nomaļu vietu un dzīvoja teltī. Tajā gadā uz Goa es biju atbraucis ar autobusu.


Vietējie iejaukušies starp ārzemniekiem.


Nu labi, labi! Kas tavs, tas tavs! Pludmali un dīķi neviens līdzi neaiznesīs.


Tipisks vakara skats. Visi krodziņi izplešas. Goa ēdieni ir ļoti garšīgi!


Katrs otrais Arambolā ir jogas speciālists vai guru - tā Sandra, kura te n-tās ziemas pavadīja.


Vakars uz ezera, nē uz jūras.


Dodamies apceļot apkārtni. Šī upe atdala Goa štatu no Maharaštras (galvaspilsēta Mumbaja-Bombeja). Kad viena mana paziņa no Maskavas redzēja šo bildi - nokomentēja, ka šis grafītists ir visu Maskavu aprakstījis ar savu vāŗdu.


Esam Tirakolas (Tiracol) fortā. Skats uz Goa no Maharaštras. Te nokļuvām ar prāmi, var arī pāri tiltam, bet tad jāmet liels līkums.


Forta iekšpusē. Te vēl nesen bija viesnīca, tagad viss ciet. Var apskatīt tikai ēkas.


Esam atpakaļ Arambolā. Te visu ziemu pūš pareizais vējs un var pamatīgi sērfot. Ģirts ziņoja, ka var lidot nepārtraukti, no rīta līdz vakaram. Jānolaižas zemē tikai ja gribas iedzert vai paēst, vai uz podiņa. Komerciālie tandēmu lidojumi. Krievu un indiešu firmas.


Pie mūsu viesu nama. Te var izīrēt skūterus un močus. Ārzemnieki kaifo no Enfildiem, taču pārsvarā tie ir vecie modeļi, kuriem bremze ir kreisajā pusē, un attiecīgi ātrumus jāpārslēdz ar labo kāju.


Katru vakaru Arambolas pludmalē savācas muzikanti - pārsvarā perkusionisti.


Tiem, kam nav pa ko vālēt, tie pakratās bungu ritmos.


Pandžima - Goa lielākā pilsēta. Fonā Immaculate Conception Church.


Dodamies māju virzienā. Tuvojamies kalniem. Šoreiz būs jābrauc augšā. Kaut arī mana Jamaha ir 150 cc, taču ir izturējusi ne to vien un elementāri uzvelk kalnos mani + sievu + trīs somas.


Kalni aiz muguras, tagad pārsvarā būs līdzenums. Kokvilnas lauks.


Šis vecis dzen savu ganāmpulku jau pāris nedēļas. Kopējais ceļš no punkta A līdz punktam B būšot ap mēnesi. Laikam sanāk lētāk nekā sadzīt aitas fūrēs.


Esam dzimtajā štatā, tapēc sieva var ar viņu aprunāties.


Hampi, Hampi, Hampi!!! Te jums noteikti jāatbrauc. Es kopumā te jau esmu bijis vismaz 6 reizes, diva no tām caurbraucot ar moci.


Šī ie vieta no sērijas "places to visit before you die". Būs daudz, daudz, daudz lielāks gandarījums nekā palūrēt uz Tadzmahalu.


Šis tilts sabruka to ceļot, aiznesot 8 vai 9 dzīvības. It kā visi pat netika atrasti. UNESCO ultimāts bija tāds, ka ja viņi tomēr tiltu uzcels, tad Hampi tiks atņemts UNESCO heritage site statuss. Tapēc to arī neceļ.


Skati te ir vareni. Vietējie izmanto apaļas laivas. Bambusa karkass tiek apvilkts ar brezentu un nodarvots. Iepriekšējā bildē redzams viens vraks.


Te ir asfaltē†i ceļi, kuri savieno ar galvenajiem apskates ojektiem. Es domāju, ka varat atrast daudz informācijas par Hampi internetā. Man tagad nav iedvesmas visu aprakstīt. Pirksti jau noguruši un jau mazliet nožēloju, ka ielaidos šajā afērā ar galeriju un bilžu aprakstiem.


Hampi centrs un galvenais templis.


Miestiņa centrs.Samērā daudz bodīšu un ēstuvju. Šajā Hampi pusē ir sausails likums un arī var dabūt tikai veģetāros ēdienus. Maksimums - omleti. Par vistiņām aizmirstiet. Starp citu visur indijā tempļu tuvumā netirgo alkoholu un gaļas/zivju ēdienus.


Nākošais rīts. Pavadīsim te vēl vienu dienu.


Veļas diena katru dienu. Pie upes var arī noskūt bārdu - bet ārzemnieki pārmaksās. Skūšana šāda līmeņa vietās maksā 30-40 rūpijas, bet no jums prasīs vismaz 100. Vēl te ir uzmetiens uz kuru es nekad neuzķēros. Te staigā 2-3 veči saģērbušies kā faķīri (kā papagaiļi) un lūdz, lai jūs viņus nobildējiet. Tikko kāds tūrists to ir izdarījis, uzreiz tiek pieprasīta nauda.


Hampi var noīrēt mopēdus un motorollerus, vispār arī močus. Ja būsiet te vairākas dienas, tad es silti iesaku paņemt braucamo un izbraukāt pa mazajiem celiņiem, kur retais tūriskts iekuļas.


Pārsvarā te ir šādi glauni mazie celiņi.


Tie vijās caur cukurniedru laukiem (bildē zied cukurniedres) un banānu birzīm. Arī visādi "mazāk svarīgi" vēsturieskie pieminekļi gadās.


Te ir kaifs vienkārši pasēdēt un neko nedarīt un ne par ko nedomāt. Hampi ir ļoti relaksējoša vieta.


Šodien nolēmam pārcelties uz otru krastu. Ir 2 pārceltuves. Šeit var tikt pāri ar mozi. Miestiņā centŗā arī ir pārceltuve un stāvs krasts. Mopēdu tur var elementāri dabūt lejā, bet ar moci es neriskēju. Kaut gan vietējie iemanjušies savus braucamos dabūt gan lejā, gan augšā. Stavu rindā.


Jau uz "kuģa". Diezgan baiss ceļojums, jo laivai ir liela iegrime. Ūdens tikai kādi 15+ cm no borta.


Miestiņš otrajā upes krastā. Te, kur bija paredzēts būvēt šoseju, ja tilts būtu pabeigts.


Hampi katrs pleķītis, kur nav drupu vai akmeņaino kalnu, tiek apsaimniekots.


Otrā pusē arī ir ko apskatīties. Šajā galerijā nav visforšākās vietas "pārdaugavā". Hanumana templis. Lai līdz tam tiktu jāpieveic 600 pakāpieni.


Te skats uz Hampi no "pārdaugavas". Tur var redzēt tās kāpnes pa kurām lejā jādabū braucamais, ja gribas te pārcelties.


Kādreiz laikam tas ir bijis ūdens viadukts. Vecis nav vietējais. Izskatās, ka no Radžistānas.


Skats no krodziņa. "Pārdaugavā" nav sausais likums un dabūjams bagāts klāsts ar gaļas/zivju ēdieniem.


Paēduši, padzēruši un pabraukuši dodamies atpakaļ.


Prāmis ir klāt. Kadrā iegadījies vēl kāds ārzemnieks ar mopēdu. Iepriekšējo reizi, kad te biju atgadījās jautrs notikums. Mani moča numuri ir LV stilā. Piemāk viens ārzemnieks un saka - nu tu gan milzīgu gabalu esi veicis. Es saku jā, bet nav jau tik daudz 340 km no Bangalores. Viņš protams domāja, ka es no Latvijas atvālēju.


Kuģis nenogrima, jo nebija vētras. Atcerieties gramatu - "Kazlēns, kurš prata skaitīt līdz 10"??


Miestiņa centrā, kalnā, blakus galvenajam templim. Temple tree diemžēl šobrīd nezied. Es te esmu bijis, kad tas bija vienos ziedos, skats "pa rubli"!


Dodamies uz ērtāko saulrieta vērošanas vietu.


Jāuzmana mantas. Mērkaķi ir veikli zagļi.


Saulriets. Te vispār ir vēl dažas, pat labākas saulrieta vērošanas vietas, bet šī ir visērtākā. Blakus naktsmītnei un nav augstu jākāpj.


Ceļojuma pēdējais rīts. Dodamies mājās.


ĀRzemnieks uz moča?! Notikums!!


Man jūtūbē ir arī filmiņa no šī ceļojuma:
https://www.youtube.com/watch?v=vEqxlSM9pH4&...r3NfC-RpSbJYrEgw

Turpinājums sekos.