Online
Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Gar robežu ap Latviju | |
| Pievienota: 18. Jul 2016, 14:40 Atjaunota: 19. Jul 2016, 10:25 | Citas galerijas no lietotāja freerider |
Ideja vienkārša- vēl vairāk saliedēt biedrus un atļauties vairāk kā ierasts, braucot kopā ar sievām.
Ar laiku mūsu sievietes to ir pieņēmušas un nekādu jautājumu vairs nav.
Šogad izvēlējāmies apbraukt apkārt Latvijas robežai, iespējami daudz izmantojot mazos grants ceļus, kas stiepjas gar robežu. Nospraudām datumu jau ziemas vidū un savlaicīgi sarunājām naktsmājas četros Latvijas stūros. Vienu nakšņošanu īpaši pieskaņojām Kurland Bike meet pasākumam Ventspilī, kuru mūsu klubs apmeklē kopš tā pirmsākumiem! Jā, izņēmām atļaujas apmeklēt pierobežas rajonu un tas atmaksājās! Starts un finišs viens- Milda, jeb Brīvības piemineklis.
Virzījāmies pulksteņa rādītāja virzienā, Rīga- Ainaži- Valka- Krāslava utt., līdz pat Rīgai. Bildes ar robežsatbiem gelerijā neliekam apzināti, jo tie jau ir redzēti bieži...
Laika apstākļi mūs lutināja, ja nu vienīgi trešā diena izvērtās slapja un ļoti dubļaina, bet uz to jau mēs bijām gatavojušies.
Tātad, devāmies uz Ainažu pusi un līdz Mazsalacai praktiski nekur neapstājāmies, ja nu vienīgi uzēst, kādā smukā vietā.
Salacgrīva gatavojās Pozitivus festam, bet mums bija citi plāni! Mazsalacā mums notika iepriekš neplānota tikšanās ar laivu iznomātāju un vienlaicīgi moto mīli K. (vēlējās palikt anonīms), kurš ar savu moci izrādīja, mums agrāk nezināmos, Salacas upes alu labirintus. To kopējais garums ap 300 metriem un K. pastāstīja vēl daudz interesantu lietu. Paldies!!!
Tieši šādas tikšanās, ceļojuma laikā, visvairāk imponē, kad notiek neplānotas interesantas tikšanās ar vietējiem ļaudīm, kuri ir visnotaļ labvēlīgi un izpalīdzīgi!
Pie Rūjienas apmeklējām jau iecienīto vietu Koņu dzirnavas, kuru saimniece, ir caurcaurēm māksliniece un nekad neatsaka pasniegt labu kafiju!
Tika apskatīta arī Zvārtavas pils- ļoti interesants stāsts un sajūtas. Bija pat iespēja pastāvēt uz uguns āderes!
Vakarpusē tikām līdz Liepnai, kas ir viens no Latvijas tālākajiem nostūriem, kur vēl nebijām bijuši. Izrādās tur viss rullē, ir gan kultūras pasākumi, skola, veikali, tautas nams, kura vadītāja, Lienīte, mums jau savlaicīgi bija sarunājusi naktsmītnes pie vietējā zemnieka ģimenes. Paldies par silto un draudzīgo uzņemšanu Grigorij!!! Pirts, sātīgas vakariņas, saviesīgas sarunas par dzīvi Latvijas nomalē un cope kas vainagojās ar nepilnus 2 kg smagas foreles savaldīšanu.
No rīta mums bija gardas brokastis un īpaši gardas likās, pašu mazsālītās, foreļmaizītes.
Latgale- mūsu kluba iecienītākais Latvijas reģions, jo pat kluba pastāvēšanas 10 gadu jubileja tika svinēta tieši Latgalē. Kāpēc tā ir noticis nezinām, bet domāju atbilde meklējama Latgales cilvēkos un viņu laipnībā!
Jau gatavojoties braucienam zinājām, ka apmeklēsim Draudzības kurgānu, jo nekad nebijām bijuši šajā interesantajā vietā, kur krustojas LV, BY un RU robežas. Izskatās amizanti, trīs dažādi robežstabi un mēs pa vidu
. Beidzās kā ierasts, pie mums atbrauca robežsargi, bet par laimi mūsējie un pēc pāris minūtēm mēs jau kopā nofotografējāmies.
Apmeklējām Ludzu, Krāslavu, tās skatu torni, satikām mocistu no kāda vietējā kluba, ar ozollapu uz muguras. Viss forši, kā vienmēr laipni aprunājāmies un tālāk uz Lietuvas pusi.
Redzējām arī drūmākus pagastus, ar mājām, kurās varētu droši filmēt šausmenes, aizaugušas autobusu pieturas, pamestus veikalus, kuri, redzot priekšā izaugušos kokus, aizvērti 15-20 gadus atpakaļ.
Nākamās naktsmājas jau aiz Daugavpils, ezera krastā(Latgalē viss atrodas netālu no ezera), ar lielu pirti un tējnīcu (nojume ar superīgu grillu, kamīnu utt.) Pēc garā ceļa, izbaudījām pērienu ar bērza un ozola slotām, ko laipni sniedzām viens otram. Un aiziet nu laipas ezerā!
Atbraucot uz viesu namu mums gadījās arī pirmā tehniskā ķibele, Enduro Gondai sāka sulot radiators. No sākuma īpašniekam bija viegla panika, bet biedru sniegtais morālais atbalsts un uzmundrinājums izmisumu nomierināja. No rīta mērojām 20km līdz Daugavpilij un iepirkām radiatora plaisu aizpildītāju(lietojams iekšķīgi) un ceļojums turpinās!
Zemgale- skaisti ceļi, līkumaini grants ceļi gar pašu robežu! Apskatīta pils, redzēti robežstabi un daudz sakoptu lauku teritoriju. Neskaitāmi mazi grants ceļi, kuri krustojas, met līkumus, sadalās un atkal apvienojas. Bija vajadzīgs navigātors vai karte, lai saprastu kurš būtu tas, īstais.
Ātrums uz grantenes pārgalvīgākajiem esot sasniedzis vismaz 120km/h…. Diemžēl sāka līt un grants, smilšu, māla segums sāka stipri mainīties. Īpaši lielas pieredzes pārvietoties pa šādu segumu mums nebija un tas bija jauns izaicinājums! Gadījās arī kāds vobleris, vai toreadora cienīgs manevrs, uz motocikla, kas gandrīz beidzās ar kritienu. Bet lietus tikai pieņēmās spēkā…..
Esam jau Kurzemē, līst, šad tad, starp mākoņiem, uzspīd saule, bet ceļi ar vien nebraucamāki. Toties daba un ainavas, kas mums paveras ir fantastiski skaistas!
Tad seko smags kritiens(lidojums grāvī, kūlenis pāri stūrei, sekojošs motocikla kūlenis un …. Motocikls piezemējas grāvī, tieši virs braucēja. Par laimi grāvis ir šaurāks par moci un tas uzkarās uz grāvja malām, neaizsniedzot pašu braucēju. Viss beidzās labāk kā varēja būt un čomam tikai sasista kāja un varens izbīlis. Mums arī
Mocim pa lielam nekas, jo tas ir vecais, labais R1200GS, ar aizsargstieņiem un alumīnija koferiem no Batanga(ražots LV). Vien iztaisnota dakša, šķībi koferi un brauciens turpinās.
Tiesa braucam ievērojami lēnāk, jo galvā ir ieslēdzies „Mīzēj nervs”. Līdz nākamajām naktsmājām atlikuši vien 50km kas lēnā garā tiek arī nočunčināti.
Viesu nams mūs sagaida ar sapratni, ātri noorganizē ērtu un lielu pirts māju, ogles, grillu un visu nepieciešamo, lai atgūtos un atpūstos.
Rīts sākas ar cietušā moča priekšējā riteņa remontu, jo kritiena brīdī, starp disku un riepu tika sadzīti sīki akmeņi un riepa nolaida gaisu. Tā kā mums bija līdz paņemti instrumenti un pat mini kompresors, paši ar visu tikām galā.
Turpinām virzīties uz robežstabu ar numuru 0001, kurš atrodas pie Nidas uz Lietuvas/Latvijas robežas, Baltijas jūras krastā. Ceļa uz šo vietu praktiski nav, vien iebrauktas pāris sliedes pļavā. Šeit izceļas raksta autors un novākojas mēģinādams nomainīt dziļi iebrauktās rises. Nolauzts koferis un biedru smīniņi apvienojumā ar fotografēšanos. Bet robežstabs sasniegts!
Šķiet, ka grants un zemes ceļi mums visiem jau līdz kaklam, bet izlemjam turpināt kustību pa tiem, līdz Pāvilostai. Sacīts darīts. Tālāk jau iet raiti, jo priekšā gaida Kurland Bike meet, rezervēta māja kempingā pilna ar mūsu sievām un bērniem, kā arī jauks pasākums visas nakts garumā.
Par to kas notiek Kurlandā, zina tie, kas to apmeklējuši, tādēļ tam nepieskaramies…. No rīta, ne visai labā veselības stāvoklī, dodamies uz Kolkas pusi, izvēdināt galvas.
Tad seko jūrmalciemi un nu jau redzami Rīgas gaiļi. Finišējam kā plānots, pie Brīvības pieminekļa, dubļaini, piekusuši, bet ar milzu gandarījumu, par to, ka izdevās paveikt to ko bijām iedomājušies, par to, ka iepazinām iepriekš vēl neredzētas vietas, par to ka sajutām biedru atbalstu grūtā brīdī, par Latviju!
Nobraukts 1750km
Izmaksas:
-100eur degviela
-100eur naktsmājas + ēšana.
Ps. Detalizēts maršruts:
Pirmā diena: Rīga, Carnikava, Ainaži, Rozēni, Staicele, Vīķi, Mazsalaca< Ramata, Ipiķi, Vilpulka, Lode, Piksāri, Miciņi, Staļi, Erģeme, Sēļi, Zaķi, Gaujiena, Grūbe, Ziemeri, Zaiceva, Liepna.
Otrā diena:
Žīguri, Viļaka, Rekova, Baltinava, Kārsava, Ludza, Istalsna, Briģi, Zilupe, Zaļesje, Pasiene, Reči, Sķaune, Ķepova, Apaļi, Robežnieki, Indra, Patarnieki, Kalnieši, Krāslava, Saliena, Silene.
Trešā diena:
Kumbuļi, Behova, Demene, Madumi, Šedere, Kazimirvāle, Subate, Gārsene, Aknīste, Nereta, Pilkalne, Ērberģe, Krasti, Kurmene, Skaistkalne, Putni, Jaunsaule, Grenstāle, Bauska, Meitene, Vilce, Agstkalne, Bukaiši, Bēne, Vecauce, Druvas, Ezere, Nīgrande, Vaiņode, Aizvīķi, Gramzda, Kalēti,Bārta, Rucava
Ceturtā diena, ko var apvienot ar piekto dienu, izbraucot vienā dienā:
Nīca, Liepāja, Gro'biņa, Pāvilosta, Užava, Cirpstene, Ventspils.
Piektā diena:
Kolka, Mērsrags, Jūrmala, Rīga.
Paldies, ka izlasīji līdz galam!