Online

Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Tagad es arī zinu drēbi !

Pievienota: 21. Nov 2017, 14:41

Komentāri (9)

Citas galerijas no lietotāja ABU

Svētki….garlaicīgi…. ja nepielej mūli
Ideja! Šosejas “virinātājiem” jāizgāž ar kvadrām pa mežu. Piekrīt Virsnieks, Ričs, es un Andis. Galvenais piekrīt arī BigMan būt par par takuzini. Jau iepriekš nojautu, ka bez viņa nebūtu īsts šis brauciens. Kvadras arī var dabūt… ķīniešu, 3 lielās CFmoto550L un viena mazāka arī CFmoto450L, variatori 4x4. Priekš pirmās reizes mums pietikšot. Nu visas zvaigznes sarindojās, JĀMAUC!
Svētdienas rīts…. rasina smalks lietus. Ceram ,ka pa dienu nelīs(vēlāk tiešām vairs nelija). Braucam uz tikšanās vietu ar Bigu. Ričs drosmīgi ņem līdzi pasažieri. Mēs pārējie šoreiz nē.
Jocīgi tās kvadras vadīt, gāze jādod ar īkšķi, katrā līkumā liekas, ka apgāzīsies un arī neiet ne maz…. Pēc 10 min. jau mazliet apradām un devām jau “pilnu ručku”. Vairāk par 90 neizdevās pabraukt
Tad sākās meži…
Jopcik, grūti griežās, jākantē gandrīz ar galvu gar kokiem, kraties, kā uz zirga….stāvot kājās apstrādā paugurus un tad, JEBLISSSSS… nesaktīt frekvence… un dabon pa dirsu. Labi, ka turies aiz ragiem, citādi pa gaisu. Pirmā stunda un lēnām amats rokā. Ar gāzi pagriezienā samet un jau labāk. Varēja jau tā jauda būt lielāka Bigs gan teica, lai neskrienam viņam līdzi…ha-ha, mēs jau tā nemākam. Pa takām uz pilnu klapi, vairāk gan pa 70-80 tās kvadras negāja.
Purvos un dubļos visi nolēmām nelīst, toties stigās tika atvilkts kārtīgi. Arī 333 trases kalnā uzbraucām. Apbraucām daudzas populārākās mežinieku takas(takuzinis līmenī, pa tumsu pat mājas atrada ).
Mani secinājumi: nepatīk dubļi, purvi, šauras taciņas starp kokiem. Mana stihija laikam būtu meža ceļi, platas takas ,smilšainas stigas, smilts karjeri un kalniņi. Laikam tur kur var atvilkt Tomēr kvadras man ne visai. Vajadzēs ar krosa vai vieglu endūra moci izgāzt. Tad viss būs vismaz apmēram skaidrs ar to “meža būšanu”. Jaunībā gan ir gāzts ar krosaču, bet tas bija sen, sen. Atceros, kad pa trasi jau tad nepatika. Likās garlaicīgi pa vienu vietu ar citiem skrieties. Labāk bija pa piepilsētu, no mentiem laisties, uzart dārziņus, dabūt sāli dirsā, pasēdēt armijas daļas “gubā” līdz sencis pakaļ ierodas u.t.t.

Šis brauciens visiem mums patika. Viss bija SUPPPER! Ceru, ka meitene vēl kādreiz gribēs braukt! Cepuri nost viņas izturībai. Izbraukājāmies no tumsas līdz tumsai. FORŠI! Iepriekš nedarbinātās muskuļu grupas pēc tādās braukšanas arī ziņoja par esamību. Nākošā dienā ketčupa burku ar rokām nevarēju atgriezt. Taisīju vaļā kā konservus Un “tādi stīvāki” esot bijuši arī pārējie
Tiekamies ceļā…..vai mežā!
Maršruta bilde tālāk arī būs. Mežā satikti divi soliķi arī.