Online

Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Mans mo un es :)

Pievienota: 04. Aug 2010, 22:57
Atjaunota: 13. Apr 2011, 14:11

Komentāri (59)

Citas galerijas no lietotāja Niksons

Sīki un smalki aprakstīju savus piedzīvojumus uz Salas, [http://www.motopower.lv/member_gallery.php?gal_id=7621] bet nekur nepieminēju savu braucamo. Manuprāt, tas nav godīgi

Šobrīd ar jauno moci esmu veicis nieka 3500 km, un no tā ~ 2/5 pa Itāliju. Varētu teikt, ka sākam saprasties. Tāpēc arī uzraušu pāris rindkopas par šo aparātu
Vēlreiz par pašu sākumu. Pirms šī man bija iepriekšējais tas pats modelis - Reise Turer 1150. Salīdzinot ar to, jaunais 1200 RT ir kļuvis mazliet spēcīgāks, tai pat laikā uzlikts uz diētas un nometis ap 30 kg (internetos ir mazliet pretrunīgi cipari, pats svēris neesmu )
Mocis ir kļuvis vēl klusāks. Autoinspektoru R1200RT-P izpūtējā esot ielikts vārsts, kurš apgriezieniem augot novirza gāzes uz īsāko kanālu un iedod smuku skaņu. Tas ir tas kas man pietrūkst... Nu toties radio pie 130 km/h vēl skan diezgan labi
Uzlabota aerodinamika. 1150 RT likās kā taisīts 175 cm gariem vīriņiem. Man ar 185 mazliet pietrūka galvas augšas vēja aizsardzība. Nu jaunajam gandrīz viss ir kārtībā. Vienīgā lieta ko esmu pamanījis - lietus laikā stiklu paceļam līdz galam uz augšu (loģiski), bet tad ūdens skrien pa loga apakšu, virsū pulksteņiem. Spido un taho ir labi paslēpti, nekas slikts tur nenotiek, bet nu vecajam tā nebija.
Papildus ir elektroniskā piekare – augstuma un amortizatora cietības regulēšana ar podziņām; kruīzs, CD; apsildāmi sēdekļi un vēl daži štrunti.
Dizains – nu tāds. Kā jau vienmēr esmu teicis, E39 man vienmēr ir licies smukāks par E60. Tāpat ar močiem, lai gan jaunais tehniski viennozīmīgi ir galvas tiesu pārāks, nevaru teikt, ka jaunais man vizuāli patiktu labāk. Bet te īstam “praktiskajam latvietim” sākas lomkas, jo viss kas ir praktisks ir smuks, un viss kas ir smuks automātiski ir arī praktisks
Pagājušajā gadā nobraucu 1000 km, samainīju eļļu, aizbraucu ar Ronaldu pa 333 pavizināties. Trasē gāja diezgan skumji, galvenokārt dēļ bailēm nolikt moci uz sāniem. Uznāca lieti un sali un ar 2000 km uz šiltes moci ieliku kaimiņu birojā.
Šogad domāju atkal sākt ar labu vingrojumu sēriju, jau jūtu, ka sanāks ievērojami labāk. Katrā ziņā, lai ko arī teiktu par arhaisko motora koncepciju, mocim potenciāls ir baigi labs. Lielāks nekā šobrīd man ir

Par RT kā ceļojuma kompanjonu. Jāatzīst – ne velti šo sauc par klasiķi, etalonu un paraugu visiem citiem. Grūti iedomāties ko vēl varētu vēlēties labāku. Nu ja nu vienīgi bagāžas čemodāni ir diezgan smagi, tāpēc kad cel tos nost lai ienestu savus kankariņus prāmja kajītē ir ko iesvīst. Ir jau arī risinājums – nopirkt iekšas somas, bet nu “varde smacē” (c) . Nu bet toties tie čemodāni ir tik lieli, ka var paķert līdzi nelielu motoveikalu.
Mocis ļoti labi parāda savu raksturu kalnu serpentīnos, tieši “hairpin” tipa līkumos. Motors ir tāds baigi vienmērīgs un pat ar pirmo pārnesumu, 40 – 50 km/h, griežoties tādos karuseļos var droši griezties saskaņā ar labo praksi – berot virsū cik nu drosme atļauj. Bokserim nav straujš jaudas kāpums kaut kādā apgriezienu diapazonā. No malas skatījos, kā baiki mokās šādos, ļoti lēnos līkumos. Uzberot ogles cirtiens sanāk pārāk straujš, saraustās no “lowside”, atmetās un tas atkal ir drošs ceļš uz “highside”. Protams, uz mutes neviens nenovilka, bet nu viena daļa tur tā klanīdamies arī brauca. Vēl daļa plastmasnieku izvēlējās veikt šādus līkumus vienkārši @ 90 grad . Protams, bija arī daudzi zeperi, kuri arī ļoti lēnos līkumus varēja ārkārtīgi smuki izprofilēt. Bet nu pieļauju, ka tie čaļi ņem moci līdzi gultā. Toties RT beidzot varēja pievilkties. Nu gan uz īsu brīdi, jo ja līkumi ir ātrāki, tur baiki aiziet ievērojami straujāk. Gan dēļ jaudas/svara attiecības, gan dēļ braucēju drosmes. Es tur tomēr baigi domāju līdzi, kā tikt uz mājām visam vienā gabalā un ar veselu moci...
Pie tā arī pagaidām varētu teikt “āmen” un sezonas beigās šo tekstu parediģēt vēlreiz.

================================

Kārtējā episki saldā galerija, kuras visiem krīt uz nerviem...
Bet nu labi.
Sāksim ar to, ka par labiem pirmā pusgada rezultātiem firmas vadība izlēma man piešķirt jaunu transporta līdzekli.
Noteikums bija viens – jāpārdod esošais. To tepat jau vienā galerijā atrādīju.
Pats sev par lielu brīnumu, veco RT pārdevu. Viens Egons no Saldus kļuva laimīgs kā Vinnijs Pūks. Nu lai viņam labi ripo ! Mazliet žēl šķirties bija, bet nu ko tur daudz...

Ar jaunā mo iegādi viegli nebija. Bet nu beigās tomēr pats visu izdarīju un citus piespiedu/pierunāju izdarīt tā kā es gribēju.

Tuvojamies salonam... Uff – nav piemānījuši


Salonā viss pa skaisto. Tas fonā esošais Z8 ir vienīgais 4riteņu bmw, kuru es sev gribētu


Pēdējā bilde - uz atvadām un heijā


iebraucot LV, protams, jāuztaisa episkā bilde, kur gan mani vairs nespēj satraukt


Skatā uz otru pusi, tālumā, blakus fūrēm ir redzama mūsu pašu autoinspekcija... Vēro, kā šoferīši ievēro atļautos 30.
Kropļi, atraduši vietu kur izklaidēties. Tas tikai vēlreiz apstiprināja, ka te nav ko maksāt nodokļus...


Nu jau pirmie 300 km veikti.



Jā, prasīsiet – nosaukumā minēts “mocis un es”. Un kur tad es ???
A man nebija laika pozēt, jo pēc pāris dienām paliek 35.... Mocīts paspēja ierasties laikā

Top.LV