Online
Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Nomazgāt zābakus Barenca jūrā | |
| Pievienota: 08. Aug 2011, 09:55 Atjaunota: 09. Aug 2011, 11:16 | Citas galerijas no lietotāja peecis |
(Kuusamo ir tur kur kartē A)
Somijas ceļi ir diezgan garlaicīgi un bij skaidrs, ja reiz kratās tik tālu, tad jāaizbrauc arī noskalot eļļainos motozābakus Barenca jūrā, tik kuri būtu pelnījuši eļļainos rimbuļus ūdeni? Braukt uz Krieviju ar krateklīgo dominatoru vai uz civilizēto Nordkapu ar eiropedisko BMW? Nordkaps šķita interesants tāpēc, ka Norvēģijā ārpus Oslo nebiju bijis, Kolas pussala dēļ dabas un Krievijas bezpriģela. Mazliet piedzīvojoties pa krievu forumiem, paskatot daudz ceļojumu bildes un parunājot ar pa Kolas pussalu braukājušajiem, tika pieņemts lēmums par labu civilizācijai, daļēji arī dēļ vēlmes šoreiz braukt vienam. Abos gadījumos ir pamatīgs gabals vienkārši jāzāģē, kur kilometri tinās, bet bilde nemainās, ar BMW pa somu ceļiem to darīt ir patīkamāk.
Moča gatavošana izpaudās kā riepu maiņa. Priekšā uzliku jaunu, aizmugurē nožmiedzos, nolēmu vairāk $ atlicināt braucienam un Salienas riepu servisā ar tekstu "šī ir baig labā" iesmērēja man nobrauktu metzeler z6. Vidus tai riepai ir pilnīgi gluds un, kaut arī esmu tādas divas nobraucis no jaunas līdz drātīm, tā arī neprotu noteikt cik vēl ar to var nobraukt. Pieņēmu, ka ja ar jaunu sanāk noripināt ~18 000, tad "baig labā" 5000 izturēs.
Nākamā problēma - bagāžas stiprināšana. Ļoti atvainojos motopiederumiem, kuriem aizmirsu atzvanīt, ļoti atsaucīgi un pretimnākoši, bet tā kā krīzi izjūtu pēc pilnas programmas, Sliktā piedāvājums bija daudz pievilcīgāks un tika palienēta jofamas soma, kura izrādijās ne tikai lētākā no visām 3 apskatītajām, bet arī ļoti ērta un vajadzības gadījumā smuki saspiežama, kas varētu būt svarīgi kaut kur lidojot ar plānu īrēt moci.
Iepriekšējā dienā viss tika uzpakots un pavizinājos apkārt lai pārbaudītu, vai viss turās. Nekādu problēmu nebija.
aptuvenais mantu saraksts:
telts, guļammaiss, tepiķītis
prīmuss, katliņš, krūzīte, kafija, sausās zupas un putras (kopā 10, laikam 5 atvedu atpakaļ).
mazliet drēbes
instrumenti: stellatslēga, skrūvgriezis ar maināmiem galiņiem, platstangas, seškanši, testeris, savilcēji, armētā izolene.
Prāmis tika izvēlēts lētākais un lēnākais - pirmdienā 13:30 atiet no Tallinas un 17:00 piestāj Helsinkos. Testējot bagāžas noturību vienbrīd gribējās jau svētdienā maukt uz Tallinu, bet vēlme iedzert alu vēl pašu dārzā bija lielāka.
Pirmdienā cauri nelieliem korķiem aizbraucu līdz Salacgrīvai, tur nelielas un diezgan draņķīgas brokastis autoostas kafetērijā, tālāk caur vietām esošajiem ceļa remontiem uz Tallinu.
Tallinā pilna bāka ar lēto benzīnu un uz prāmi.
Prāmī normāli pagulēju, Helsinkos gaisa temperatūra bija manāmi augstāka kā Latvijā/Ikaunijā, te nu bija Ziemeļi
Ar nokijas nafigāciju ātri atradu vajadzīgo adresi, pagalmā ar mopēdiem braukt nedrīkst
Soms bija atgriezies no vizināšanās pa Alpiem, brīvdienas gāja uz beigām, nolēmām jau nākamajā dienā braukt uz Somijas ziemeļdaļu. Viss, kas ir starp Helsinkiem un Koupio, esot centrālā daļa, bet no Koupio uz augšu - Ziemeļsomija.
Aizbraucām līdz vietējam "laiminiekam"
Neliela ekskursija pa pilsētu un gulēt, jo nākamajā dienā paredzēts 900 km brauciens.
Pilsētā satiksme diezgan pretīga, visi brauc lēnām, moči starp joslām nelien, utt. Močus te praktiski nezogot, visiem ir obligātais kasko, kas 2006. gada cbr600 maksā 1200 eur, vecākiem motocikliem vēl vairāk.
Jokus par saunu viņi nesaprot, jo kad izteicos "opā, nezināju, ka Somijā ir dzīvokļi bez saunas", nekavējoties tika zvanīts lai norezervētu uz kāpņutelpu esošo kopīgo saunu. Knapi izdevās pārliecināt, ka es toč negribu sildīties un tas bij tikai neveikls joks.
Uz ekipējuma onanētāji Somijā var līksmot - 99% arī pie +25 pilsētā brauc pilnā ekipējumā, bet viņus var saprast, jo tik lēni braucot var aizmigt un nokrist
Nākamajā dienā sākuma pabraukājām pa mazajiem ceļiem, kas Helsinku apkārtnē ir biezā slānī, līkumaini un kalnaini, bet pilni ar lēni braucošiem Somiem un ar ļoti daudz sānu celiņiem, no kuriem ik pa laikam kāds izlien, jo nav pieradis pie virs atļautā ātruma (80) braucošiem mocistiem, pēcāk mazo ceļu ķļūst mazāk un izmantojam lielceļu.
Pēc 300 km pusdienošanas vieta Imatra - krievu tūristu iecienīta vieta. Zupa ar ziemeļbriežu gaļu un vietējām sēnēm un dažādas zivis ir ļoti ok, īpaši, ja pēcāk izrādās, ka tas ir "on the house"
Uz kaut kādas salas bijis koncerts, nelielas kuģīšu kompānijas saimnieks bij stipri sajūsmināts par straujo kompānijas fin situācijas maiņu
Tālāk 600 km līdz Kuusamo. Pēc labām pusdienām sāka nākt miegs
, bija feins kalnains/līkumots ceļš, apdzinu prātīgi braucošō somu un nolēmu bik agresīvāk panēsāties, pēc pāris km vienā līkumā pa ceļa vidu braucoša fūre mani pamodināja tā, ka līdz pat naktij miegs nenāca Kā jau kārtīgam dēlam pienākas, ~100 km pirms Kuusamo soms piezvanīja mātei lai pateiktu - būsim ciemos, taisi vakariņas, uz ko saņēma atbildi - vakariņas būs, bet māja ir nojaukta.
Mājā atrasts indīgs brants (sēne koka konstrukcijās) pašvaldība piedraudējusi aizliegt ekspluatēt veco māju un viņi fiksi nojaukuši, lai līdz ziemai paspētu uzraut jaunu.
Neliels ieskats viņu saimniecībā.
Šī ir pagaidu pirts, mājā būs cita, šī tiks nahrenizēta. Man ar tādu "pagaidu" pirti pietiktu
siltais ūdens
Agrāk šajos dīķos audzējuši lašus, bet tad zaļie izdomājuši, ka laši pārlieku piekakājot ezeru
sen nekustināts mopēds
AIZ traktora velkams sniega pūtējs
šis ir savas slēpošanas trases gatavošanai
mazliet dīzelenes garai ziemai (apkure ir ar malku/elektrību)
šādos viņi žāvē zivis
Šī upīte laika gaitā kļuvusi taisna, bet tad par Eiropas naudām saveda akmeņus un atjaunoja upīti
armijas velo
forša rotaļlieta
Pateicoties zaļajiem un ES birokrātiem, Somijas ziemeļos saimniecības ir krietni panīdētas un tur dzīvo pabalstu saņēmēji, pensionāri vai tūrisma nozarē strādājošie. Pārējiem tur darba nav un tie brauc strādāt uz Helsinkiem vai kur citur.
trešdienā uz moča vispār neuzkāpu, tie 900 km pa diezgan garlaicīgiem ceļiem bija mēreni izbesījuši, pabraukājām apkārt ar auto.
vietējā nacionālajā parkā bij dažādi ūdenskritumi, lielākais no tiem bija šis (sveša bilde)
skats no vietējā slēpošanas kalna:
Kuusamo apkārtnē kaujas īsti neesot notikušas, tikai sakumā somi atkāpušies, nodedzinot visas mājas, kuras 4 mēnešu laikā vietējie daļēji atjaunojuši un tad krievi atkāpjoties nosvilinājuši vēlreiz. Šeit bik atjaunoti ierakumi, Latvijā kaut kā nebiju redzējis šādus periskopus
Visas betona būves atkāpjoties saspridzinātas, atlikumus paši vietējie nelegāli savākuši māju būvei.
Viena betona būve gan visu pārdzīvojusi - sauna! To neviens nav uzdrošinājies spridzināt
Pārējais ne ar ko neatšķiras no Ložmetējkalna apkārtnes.
Trešdiena attiecīgi tika pavadīta apskatot Kuusamo apkārtni, nolēmu nākamajā dienā braukt tālāk un ceļā domāt, kurp braukt tālāk.
vietējais šķūnings:
Visu laiku braucu ar atļautais ātrums +20 km/h pēc spidometra, vienā miestā apdzinu busiņu, hwz cik bija ātrums (man šķiet ~70 km/h spidometrā), kad pretī braucošam zilam busam sāka mirgot lampiņas. Poliči uzreiz kāpa ārā ar alkometru rokas, paskatīja pasi, tehpasi, tiesības, iepūtu, tad pajautāja uz cik esot braucis. Man šķita, ka tajā posmā bija 60, tāpēc droši teicu 55. Nē, te esot 50 atļautais, bet man esot bijis vairāk kā 55. Cik? Nē, viņi man sodu nelikšot, bet arī ātrumu nedrīkstot teikt
Piekodināja braukt lēnāk un šī arī bija vienīgā saziņa ar mentūru brauciena laikā.Pie polārā loka tiešām kļuva vēsāks, ieliku motodrēbēm siltās iekšas
Atpūtas diena bija palīdzējusi un vairs nebija šaubu - jābrauc uz Nordkapu. Uznāca smalks un apnicīgs lietus, piestāju pie viena kroga ar bezmaksas wifi kaldināt tālāko maršrutu. Blakus Nordkapam ir Nordkins http://en.wikipedia.org/wiki/Nordkinn Kontinentālās Eiropas tālākais punkts. Nordkaps ir uz salas un esot tāda penšu atrakcija, kārtīgi puikas dodoties uz Nordkinu. Smalkais lietus biedēja, bet slēpņotāji (geocaching) iedrošināja - brauc tik uz Nordkinu. Paldies Darkman - operatīvi uztaisīja ceļojumu apdrošināšanu, jo pieļāvu, ka pārgājienā var gadīties ziepe, kur evak nelīdz.
Šajā krustā - penši pa kreisi, normāli džeki - taisni!
parādijās smuks cipars
tas uztinās šeit:
drīz arī apnika braukt un gandrīz turpat arī uzcēlu telti.
mazos telts mietiņus var droši neņemt līdzi, jo iespraust tos var visur, tikai ne akmeņainajā zemē.
Visos benzīntankos maksāju ar karti (visa elektron vai nestes karte), Norvēģijā drošības pēc izņēmu skaidruci, jo tā tomēr nav ES.
Dīvaini, bet šķiet, ka uzreiz pēc iebraukšanas Norvēģijā būtiski nomainās bilde. Beidzot vienmuļus Somijas skatus nomainīja kas interesantāks, prieks nemērīgs un sajūta, ka nav lieki nobraukti ~2000 km
Piektdienā ceļā satiku motobraucēju grupu no Krievijas, esot no bmw motokluba, bet līmēja "Padonki mira" uzlīmes. Atpūtas brīdī pavadošajam poršam tiek pielieta eļļa, tur aizmirsu karti un poršists pēcāk to pieveda un atdeva.
Pirms šis apstāšanās pabraucu ~20 km aiz viņiem un ar to man pietika lai saprastu, ka lielā barā braukt man nepatīk.
normāls lauku pasta auto
ne tikai stulbie Rūdolfi blandās pa ceļu, bet arī Dollijas, pie tiem pēdējās ietiepīgi neiet malā. Ar moci var apbraukt, bet autobraucēji vietām stāv un pacietīgi gaida.
bēēēēē
Patīkams pārsteigums - bezmaksas kafija mocistiem
Uz Nordkinu un atpakaļ dažs iet 3 dienas, dažs 16 stundas, man tā kā labāk patika pēdējais cipars, pie tam 2x24 km neizklausījās īpaši daudz. Mugursomas man nebija, telts smaga, nolēmu paņemt siltas drēbes un nakšņot uz tepiķīša. Plāns vienkāršs - 17:00 iziet, kad piekust, tad izgulēties, nākamajā dienā iet tālāk un jau skatīties.
Pirms iešanas nopirku vietējā infopunktā karti, piereģistrēja mani, utt, mazliet biedējā tā pārāk nopietnā attieksme. 2x24 km nav maz, bet varētu padomāt, ka dodos uz mēnesi. Kad pie lidostas no auklas un polietilēna maisiņa gatavoju plecu somu, viens pārjautāja, vai tiešām došoties turp šādā paskatā
Jā, paziņas tur ir bijuši, visu zinu, atšujies! Šādi apkrauts mocis tika atstāts lidostā
Pirmie 3 km pagāja "iebraucot" kartē, tālāk jau veiglāk, vienīgi nebiju gaidījis reljefu
Cerēju uz akmeņiem klātu līdzenumu, bet tur purvaini kalneļi. Pēc noietiem ~8 km nolēmu nosnausties, saule tur nenoriet un ir pofig cikos guli.
Miega prieki ilga precīzi stundu, jo pamodos no lietus. Pirms iziešanas infopunktā tante pārbaudīja prognozes, neko tādu nesolīja, tāpēc šķita laba ideja iet bez telts. Līdz ar smalko lietu parādijās arī migla, kas būtiski apgrūtināja orientēšanos pēc kartes, GPS bija telefonos, bet tā kā abiem virzieniem baterijas nepietiktu, atstāju tos lielākai miglai un geocaching slēpņa atrašanai. Sapratu, ka šādos laikapstākļos aiziet nebūs viegli, bet biju jau twiterī slēpņotājiem izlielījies par iešanu pēc slēpņa "nothing but stones", atkāpties negribējās.
Bildēts 2:00 naktī
Ziepe pienāca aptuveni pusceļā, kad nomaldījos. Klajā akmeņu laukā miglā ļoti grūti iet pēc azimuta, īpaši tāpēc, ka jāskatās kur liec katru soli un normālu orientieru nav. Kaut kādā veidā pamanījos apmest loku un nonākt atpakaļ pie stipri liela dīķa, kur jau biju bijis, ieslēdzu GPS (bez kartes), sapratu, kur tieši esmu, gāju tālāk bez GPS un atkal aizgāju stipri šķībi. Tobrīd vien no zābakiem jau bija kļuvis slapš, bikses slapjas, gaisa temperatūra 5-8 C, nogurums pamatīgs, miegs nāk... Apsēdos, padomāju, saskatīju divus riskus, kas apdraudētu manu motoceļojuma turpināšanu - iespējamā saaukstēšanās vai, sliktākajā gadījumā, kāda trauma nokrītot uz sasodītajiem slidenajiem akmeņiem. Nācāt atzīt, ka esmu bišķi nenovērtējis apvidus sarežģītību un mazliet pārvērtējis savus spēkus, gāju atpakaļ.
Kaut arī atpakaļ gāju ar gps, tāpat pamanījos pāris vietās aiziet ne tur vai nevajadzīgi uzkāpt kalnā. Nogurums darīja savu un pāris reizes uz slidenajiem akmeņiem nomaucos, visas reizes veiksmīgi.
Ap 7:00 nonācu atpakaļ lidostā, kopā ceļā biju pavadījis 14 stundas.
līdzpaņemtās mantas
Neko darīt, nesanāca aiziet uz Nordkinu, jābrauc kā pensim ar BMW uz Nordkapu
Īstenībā jau nebija tik traki, arī ar nesekmīgo gājienu biju visnotaļ apmierināts - izbaudīju, ko nozīmē pārgājiens tādā apvidū, pēc pārbrauciena "izlocīju kājas" un atkal daudz vairāk gribējās braukt ar moci
Vietējā lētajā viesnīciņā gribēju paņemt numuriņu (~Ls 35) un atpūsties dienu, bet kā jau naktī no sestdienas uz svētdienu, visi numuriņi bija aizņemti, otrā viesnīcā prasīja ~Ls 84, kas man šķita pārāk daudz. Līdz 11:00 padzīvojos pa Mehamn, biju riktīgi iepriecināts, ka laika apstākļi neuzlabojas, tātad nebiju velti apkārt griezies. Pabraucu ~150 km uz dienvidiem, sāka spīdēt saule un divas stundas nosnaudos pie kaut kāda dīķa.
Pabraucu vēl ~150 km un nolēmu, ka sestdienai pietiks, jāatgūst iepriekšējā naktī neizgulētais.
Svētdienā viss skaidrs - uz Nordkapu. Ceļā piestāju bistriķī, apēdu hotdoku un ar kādu aci noskatījos uz "ziemeļbrieža steiks ~ Ls 25". Ziemeļbrieža steiku gribējās, bet budžets ierobežots
Ceļā uz Nordkapu ir vairāki tuneļi, vienā no tiem dzīvojās ziemeļbrieži, visi ir auksti un tumši. Viens no pedējiem, kas savieno kontinentu ar salu, ir maksas ~Ls 6.30 vienā virzienā. Aizbraucu līdz Nordkapam, ieraugu, ka par ieeju šamējie grib ~Ls 22. Pirms tam biju dzirdējis, ka latvieši un lietuvieši nav ar pliku roku ņemami un tādas "biļetes uz nogruvumu" ignorē, tā arī es darīju, moci atstāju 500 m iepriekš un izmantoju iespēju pastaigāt kājām
Pats Nordkaps, manuprāt, ir tāda milzu tūristu atrakcija, tur pat sētu aplikuši apkārt, lai opji nesakrīt jūrā
Protams, obligātā "es te biju" bilde
suvenīru lielveikals
lisapēdisti uzcēluši telti tieši Nordkapā
Mocim tika spīdīgs bļembuks
Ceļš uz turieni bij visnotaļ baudāms.
Braucot tālāk uz rietumiem, sanāk braukt garām tai pašai ēstuvei, kur piedāvāja ziemeļbriežu steiku. Nolēmu, ka troļļi var apvainoties, ka par ieeju nesamaksāto naudu aizvedīšu projām, tāpēc ar lielu prieku apēdu mēreni apceptu Rūdolfa miesas gabalu
Kā parasti pēc labas maltītes uznāca miegs, lieki neiespringu un piestāju nakšņot.
Šādi tiek žāvētas upītē izmazgātās zeķes
Pirmdienā turpināju braukt rietumu virzienā, galīgi nebiju pārliecināts vai gribu braukt līdz Tromso, jo Skandināvu satiksme bija jau mazliet piegriezusies.
Viens posms ceļā uz Alta bija riktīgi garlaicīgs.
Izbraucu cauri Altai, pabraucu pāris km rietumu virzienā un izdomāju - pietiek! Uztaisīs citu braucienu uz Norvēģiju, jāmauc lejā!
Suvenīru veikals ar "kafija un bulciņa par 1 eur" mēģina piesaistīt pircējus.
Kā redzams, nostrādāja
Nelielu posmu pabraucu arī pa zviedru ceļiem
Braucot pa šoseju ieraudzīju norādi uz Yllas - vietu, kur ziemā ar distancenēm slēpojām. Piebraucu paskatīt, kā tur izskatās vasarā.
Netālu upītes malā ieraudzīju feinu nakšņošanas vietu, uzcēlu telti, apgūlos pie telts uz tepiķīša un ieraudzīju ne pārāk gaidītu skatu - drātis pakaļriepā ~1000 km pirms mājām, vienreiz jau ar drātīm braucu no Briseles, otru reizi tā čakarēties negribēju, palūdzu somam atsūtīt Oulu riepu servisa adreses, tur tādi izrādījās divi.
Tā kā nebija 100% pārliecības, ka riepu tiešām izdosies nomainīt, izmantoju veco triku ar armēto izoleni
Ik pa 50 km uzlīmēju vēl vienu kārtu un ~330 km posmā riepa nebija nemaz padilusi, tai apkārt izveidojās izolenes-smilšu masa
Saķere gan jau tādai riepai nav nekāda, bet domājams tādā stilā varētu arī tikt līdz Rīgai.Izbraukšana no polārā loka
Aizbraucu uz pirmo no servisiem, tas bija HD, triumph, aprilia un vēl kaut kā oficiālais serviss. Iegāju, interesējos par iespēju nomainīt riepu. Nē, šodien viss esot pilnīgi aizņemts. Bet man gribās mājās! Nē nevarot. Bet es varu noņemt pats ratu (nākamais būtu teksts "iedodiet lāpstiņas, pats nomainīšu"
, uz ko jau vīruks atmaiga - lab, ņem nost to ratu.Sapratu, ka šoreiz "skopais maksā divreiz" un par cenām nemaz nejautāju. Aizripinu ripuli, tur jau atnesta jauna Z6 riepa, bet 180, nevis 170 platumā, kā man vajag. 170 neesot. Tas mani īsti neiepriecināja, pajautāju par "second hand", uz ko man norādija uz lielu konteineru (noteikti tādos mūsu lietoto riepu tirgoņi izrok savu "preci"
, lai ejot meklēt tur. Somiem arī patīk nobraukt līdz drātīm, ~trešdaļa riepu tur bija pilnīgi liselīni, bet trešdaļa +- ok, izdevās atrast 180 platuma z6, šķiet ka mazliet labāku par to mēslu, ko mudaki Salienā iesmērēja. Ok, varot uzlikt to. Nebiju paspējis apēst trijsturmaizi, ka ripulis gatavs. Cik jāmaksā? Necik! Mok tāpēc, ka nebija varējuši nobalansēt, jebkurā gadījumā liels paldies viņiem par to! 
Nākamais mērķis bija tanku muzejs Hāmelinē, tajā dienā uz to tāpat nepaspētu, tāpēc pabraukāju pa Oulu, nobraucu vēl ~150 km un tur netālu no šosejas pārnakšņoju.
Trešdienā tanku muzejs!
Te var redzēt kas lācītim vēderā
Smuka optika
Sķita, ka pa tiem šaurajiem periskopiem neko nevar redzēt. Ielīdu šajā tornī un izrādījās var redzēt vairāk kā pobedā
vienam no tankiem darbinieks mainīja akumulatoru, esot no vecuma nosprādzis. Cik sapratu, visi iekštelpās esošie aparāti ir braucoši un ik pa laikam tiekot izkustināti.
Somiem II Pasaules kara laikā galvenie tanku spēki sastāvējuši no trofeju tankiem, tur abas puses tos ik pa laikam pakāsušas, piemēram, vienu bija somi atņēmuši krieviem, pārkrāsojuši un pēc sešām dienām atkal pakāsuši
Šo iesaukuši par "pasta vilcienu", jo atņemšanas brīdī ar to veduši pastu un pēc paskata tas atgādinot vilcienu.
Atsevišķā ēkā salikti motori. Dīvaini, bet nevienu bokserdzinēju tur neredzēju, tikai v-veidnieki un pavisam veciem rindenieki.
Logu tīrītāja slēdzis tur, kur tam jābūt
Stiklu apskalošana
"kondicionieris"
Rūpnieciski izgatavots molotova kokteilis. Tādus somu alko rūpnīca sagatavoja skaitā ap 400 000
Nodzīvojos tanku muzejā ~3.5 stundas, daudz interesanta tur. Pēcāk uz Helsinkiem gulēt kā baltais cilvēks, ne teltī.
Ceturtdienā uz Somelīnu (sala pie Helsinkiem).
Mocis ar mantām tika atstāts centrā. Pirms tam braucot viņu 30 km/h satiksmē aizrāvos ar gps pētīšanu, pēkšņi priekšā braucošais bija apstājies. Sabremzējos, apstājos, bet hwz kāpēc lēnām nokritu
Pēc 2 km atkal aizdomājos, priekšējais stāv, ceļš netīts, nepilns metrs ar šļūcošu priekšējo ratu un viss ok. Pēdējā diena, ibio!
Kara muzejā nekā īpaši bildējama nebija, šis ir muitas muzejs, spļaujamtrauks muitā
"Spirta torpēda" - ieraugot muitniekus/robežsargus, šādu nogremdēja ūdenī, klāt piesienot auklu ar korķi un sāls maisiņu galā. Pēc laika sāls izšķīda un korķis ar auklas galu uzpeldēja.
Padzīvojos pa salu, 17:30 bija jābrauc uz prāmi, kur satiku vienu pāri no LV, kuri ar 600-nieku baiku divatā bija aizskrējuši pa Somiju pabraukāt un leišu endūristu trijotni, kuri 19 dienas bija malušies pa Kolas pussalu, kur, iespējams, varētu aizbraukt nākamgad, bet ne vienatnē.
Un te vēl bilde ar uzticamo mocīti, kuram uz nobrauktajiem ~4500 nebija ne eļļa jāpielej, ne kādas cita veida uzmanība jāizrāda, izņemot riepas maiņa, kas uzskatāma par manu nolaidību.
Aptuvenais maršruts bez mazajām cakām.
Beigu secinājumi:
* uz Somiju labāk doties ar dīzeļauto, satiksme tur ir lēna un kakaina (ja neskaita nedaudzās autostrādes);
* brauciet uz Nordkinu, nevis uz Nordkapu, Nordkinā ir foršāk!
* civilizētās vietās vienam braukt ir patīkami
* braucot ciemos pie kāda vietējā, par valsti uzzini daudz vairāk