Online
Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Treniņi Spānijā - Valencia / Cartagena | |
| Pievienota: 10. Apr 2012, 23:45 Atjaunota: 12. Apr 2012, 09:17 | Citas galerijas no lietotāja JZ |
Kaut ar nelielu novēlošanos, nolēmu arī "uzcept" reportāžu par to, kā mums gāja treniņos Spānijā - Valensijas un Kartahenas trasēs, sagaidot jauno, 2012. gadu.
Tā nu mēs - pāris "gonščiki" un entuziasti - Renārs M.(CBR 600RR #72), Lenards M.(CBR 1000RR), Andrejs „Papa” Kuzņecovs (BMW S1000RR/ZX6RR #49), Leons „One Man Show” O. (BMW S1000RR #52), Andrejs G. (BMW S1000RR #223) un es – JZ (R6 #99), kopā ar līdzbraucējiem un padomdevējiem, devāmies uz Rehm Racedays organizētajiem treniņiem jeb track days, četras pēdējās decembra dienas Valensijā un četras pirmās janvāra dienas Kartahenā. Šajās trasēs visi pārējie jau bija bijuši iepriekš, bet man tā bija pirmā reize. Papa un Lenardu ar Papas lielo dzīvojamo fūri un pilnu piekabi ar močiem izbrauca pāris dienas ātrāk, bet mēs pārējie lidojām līdz Barselonai (jo nebija nekādas vēlēšanās pavadīt četras dienas kratoties busā) kur šie mūs sagaidīja, un devāmies uz Valensiju kādus 350 km tālāk uz dienvidiem.
Valensija mūs sagaidīja ar sausiem laika apstākļiem un vidēji +15C +20C grādu temperatūru. No rītiem un pēc saules rieta gan bija baigi auksts – tikai pāris grādi plusos.
Circuit de la Comunitat Valenciana Ricardo Tormo ir pasaules līmeņa trase – kā nekā, tajā notiek gan MotoGP, gan WSBK, gan F1 posmi. Trase ir ideāli gluda, ar milzīgām drošības zonām, perfektām apmalītēm ar mākslīgā zāliena klājumu aiz tām, un nav pārāk grūta vai sarežģīta, lai to iemācītos vai tiktu sakaidrībā, ar kādiem pārnesumiem kur jābrauc. Ja gadās kritiens vai tehniska kļūme mocim, pusminūtes laikā ir klāt tehniskās palīdzības mašīna un trases personāls, kas nekavējoties uzkrauj moci un aiztransportē uz boksiem, negaidot kamēr beigsies sesija.
Pirmā diena trasē man sākās neveiksmīgi – uzmontēju jaunas riepas, bet skrūvējot aizmugurējā riteņa ass uzgriezi notika kaut kas nepieredzēts – uzgriežņa vītne aprāvās un „ieēdās”. Līdz ar to nevarēju vairāk ne pievilkt uzgriezni, ne arī noskrūvēt to. Tā kā man nebija ne rezerves ass, ne rezerves uzgriežņa, nācās palauzīt galvu, ko tālāk darīt.
Citi brauc, es konsultējos
Protams, visi pārējie gāza, kamēr es skraidīju pa boksiem mēģinot atrisināt savu problēmu. Līdz ar to pirmo dienu pazaudēju un trasē iebraucu tikai pēdējā sesijā. Pēc divu gadu pauzes, kopš pēdējo reizi sēdēju uz moča, jutos pilnīgi tizls un kokains (kas arī redzams pirmajās bildēs)
Pirmie apļi - cik tizli... JZ#99 un Tuto Cutugno #63
Pirmajā dienā neviens īpaši nesteidzās - Lenards iebrauca 1:59 min, „One Man Show” Leons 1:53, Renārs 1:52, Papa un Andrejs G. pāris sekundes ātrāk, es – nobraucot 5 apļus – 2:43
Otrajā dienā viss aizgāja daudz labāk, visi uzlaboja savus apļa laikus. Lenards uzlaboja savu laiku uz 1:58, bet trases sestā līkuma, kas nosaukts „Angel Nieto” vārdā, izejā noķēra „highside” un ar piekto atbalsta punktu pašļūca pa asfaltu - par laimi bez lūzumiem, bet ar uzpampušu potīti un sasitumiem. Veiksmīgā kārtā mocis pēc kritiena bija salabojams.
Dienas beigās notika pirmā sacīkste B grupai Open jeb brīvajā klasē, kur 600-nieki brauc kopā ar litriem (ātrākā bija A grupa, kurā mūsējie pirmajā dienā neiekļuva).
Te jau sāku iebraukties
Andrejs G.#223 ir gatavs saplēst jebkuru
Tenors Renārs M.#72, back vokāls JZ#99
Dalībnieki bija no visas Eiropas – vācieši, francūži, austrieši, čehi, šveicieši, krievi, beļģi, slovāki, ukraiņi, itāļi un, protams, latvieši arī. 30 dalībnieku konkurencē Papa nokļuva uz pjedestāla izcīnot braucienā 3. vietu un iebraucot 1:47. Andrejs atbrauca 5. vietā uzrādot laiku 1:48, es atbraucu 12. vietā ar tādu pašu laiku labākā apļa laiku kā Andrejam, One Man Shows ar 1:49 palika 14. vietā un Renčiks ar tādu pašu laiku 16. vietā.
Var jau būt, ka mūsu šīs dienas rezultāti un apļa laiki neizklausās pārāk iespaidīgi, bet neviens nevēlējās jau pirmajās dienās novilkt uz mutes, izšķaidīt moci un pārējās dienas pavadīt sauļojoties un/vai... dzerot pretsāpju līdzekļus
Bremzēšanās ar pārslēgšanos no sestā uz trešo pārnesumu starta - finiša taisnes galā
Trešās dienas beigās notika sacīkste 600-niekiem. Sacīkste man sākās labi – apdzinu pāris priekšā braucošos, uztādīju labāko savu tā brīža apļa laiku 1:46, bet esot 9. vai 10. vietā, divus apļus līdz finišam mani sagaidīja „pārsteigums”. Izbraucu no sestā „Angel Nieto” līkuma ar otro pārnesumu un pārslēdozs līdz piektajam gaņģim paātrinoties un pilnā gāzē slaidi izbraucot septīto likumu. Ātrums tajā vietā varētu būt apmērām 160 km/h. Priekšā trases astotais līkums - kreisais, kur agresīvi jābremzē un jāpārslēdzas atpakaļ līdz otrajam pārnesumam. Spiežu bremzes – hēbelis aziet līdz galam un gandrīz nekas nenotiek! Spiežu vēlreiz un vēlreiz – tas pats, bremžu kluči tikai mazliet, mazliet ķer bremžu disku. Īsāk sakot, paveicās ar vietu, kur tas notika, jo tieši tajā vietā ir asfaltēts nobraucamais ceļš pa kuru arī „aizlidoju” pa taisno. Būtu bijis interesanti, ja tas būtu noticis starta – finiša taisnes galā, kur taisnes vidū ar 600 jau ir sestais gaņģis pilnā ručkā un galā ātrums vismaz 260 km/h...
Šajā bildē ir redzams, kur izbraucu no sestā līkuma...
...un braucu septītajā... pēc kura arī sākās augstāk aprakstītās "atrakcijas"
Aizbraucu uz boksiem, domādams, ka pie vainas varbūt bremžu sistēmā ierauts gaiss vai uzvārījies bremžu šķidrums, bet izrādījās, ka no bremžu hēbeļa ir izskrūvējusies maza skrūvīte, kas fiksē regulātoru ar kuru pieregulē hēbeļa attālumu no stūres. Secinājumi? – visur jāizmanto Loctite
Līdz ar to man DNF, Renčikam 11. vieta un 1:48. Papa bija pārsēdies no sava BMW S1000RR uz Kawasaki ZX600RR un arī piedalījās, bet ar neierasto 600-nieku tikai 14. vieta un laiks 1:49.Vēlāk bija arī Superbike sacīkste. Cik atceros – Papa un Andrejs G. abi iebrauca 1:44, One Man Shows, šķiet, 1:47. Pēdējā dienā bija 4 stundu Endurance Race, kurā Papa ar Andreju G. braucot vienā komadā, 23. komadu konkurencē izcīnīja, ja nemaldos, 5. vietu. Es pedējā dienā uzlabojumu savu laiku līdz 1:45, kas arī bija mans sākotnēji nostādītais mērķis.
Pirmais līkums, kas nosaukts Horhe Martinez Aspar vārdā. Trešais pārnesums. Full gas.
(pašam jau liekas, ka baigi smuki
)
Par to, kādi ir mūsu sportistu ātrumi ārzemju trasēs, salīdzinājumā ar citiem, varu minēt, ka piemēram, Krievijas daudzkārtējam čempionam Supersport 600 klasē S.Krapuhinam, kurš brauc ar SS 600-nieku ar YEC kitu un tūnētu motoru, ir braucis Vācijas IDM čempionātā un vienā lietus sacīktē pat uzkāpis uz pjedestāla, un kurš katru ziemu bez izņēmumiem trenējas pa Spānijas trasēm, labākais laiks bija tikai 1:43.
31. decembra vakarā jautrā kompānijā sagaidījām Jauno Gadu vienā Valensijas vecpilsētas restorānā.
Diemžēl vodkas un šampanieša jaukšana, kā arī atdošanās tālākai uzdzīvei līdz pat kādiem 7:00 rītā, kad taksists mani ar Renčiku guļošus atveda uz viesnīcu pie trases, neatsaucās labi uz mūsu veselības stāvokli jaunā gada pirmajā dienā...
Labi, ka tā bija brīvdiena un nebija jābrauc...(Ir arī citas Jaungada bildes, bet... ne priekš publičēšanas
)Tad nu uzkrāvām močus un devāmies uz 300 km attālo Kartahenu vēl vairāk uz dienvidiem. Atbraucām Kartahenā. Iedomājaties – javāris, bet tur visas dienas mums gadījās līdz pat +24C grādi ēnā! Super laiciņš!
Kartahenas trase ir daudz sarežģītāka - tehniska, specifiska, daudz grūtāk to iemācīties; lai būtu labi apļa laiki, prasa no braucēja augstu pilotēšanas precizitāti. Trase vairāk piemērota 600cc un mazākas kubatūras močiem, nekā Superbaikiem - moča jaudai šajā trasē nav īpašas nozīmes.
Trase ļoti laba tieši priekš treniņiem – daudz dažādi elementi, ko atstrādāt. Vienīgā taisne tikai starta – finiša un tā pati ne pārāk gara. Visa pārējā trase sastāv no līkumiem paātrinoties, līkumiem bremzējot, kalnā augšā, no kalna lejā. Ir gan ātrs S – īstis, gan garš labais līkums, kur no 2. ātruma jāpārslēdzas līdz 5. Ir līkums, kurā iebrauc bremzējot virzienā no trases ārmalas uz apeksu, pat neredzot trases ārmalu uz kurieni moci stūrē, tad līkuma vidū ar uz sāna sagāztu moci ar starpgāzi jāpārslēdzas no 3. ātruma uz 2., divas sekundes atkal jāuzdod gāzi, lai atkal bremzētu un ļoti ātri pārmestu moci uz pretējo pusi asam kreisajam līkumam. Ir līkumi ar nepārredzmām izejām, gan līkumi ar nedaudz negatīvu plaknes leņķi lejup no kalna. Ir līkumi ar nekonstantu radiusu, līkumi ar diviem apeksiem. Atpūsties vispār nav laika, visu laiku paātrinies un uzreiz atkal bremzē, pārsēdies no vienas puses uz otru un uzreiz atkal atpakaļ utt. Mocis nevienu brīdi nav taisnā stāvoklī attiecībā pret zemi. Ja Valensijā varēja braukt 20 minūtes un pat īsti nepiekust, tad Kartahenā jau trešajā aplī rokas vairs neturēja.
Gadus 20 atpakaļ šajā trasē esot notikuši arī WSBK čempionāta posmi. Ziemā tieši šajā trasē testējas gan World SBK komandas, gan British Superbike komandas. Tajās dienās, kad bijām tur, trenējās arī francūzis Johan Zarco, kurš pagājušajā 2011.gadā brauca MotoGP 125cc klasē, ja nemaldos, tad vinnēja arī dažas sacīktes un cīnījās par čempiona titulu ar Nicola Terol, bet kopvērtējumā palika otrais. Kartahenā viņš trenējās ar Yamaha R6, jo šogad viņš brauc Moto2 klasē. Kartahenā viņš nemaz nebija ātrāko braucēju pirmajā pieciniekā.
Johann Zarco
Pirmajā dienā no „sēņošanas” apļa laikiem ap 2:00 minūtēm tiku līdz 1:46. One Man Shows uzstādīja labāko dienas laiku starp mums visiem – 1:45. Lenardam pec kritiena Valensijā, ar sāpošu kāju un sāniem īsti nebraucās, kas arī bija diezgan pašsaprotami. Otrajā dienā notika sacīkste A grupai (ātrakajai), Open klasē, kurā Andrejs G. ar savu S1000RR atbrauca devītajā vietā, es – desmitajā. Abiem mums labākais apļa laiks 1:43, bet Andrejam pāris sekundes desmitdaļas ātrāks. Vairāk jau priecēja nevis tas, ka ir uzlabots viena labākā apļa laiks, bet gan tas, ka visus 12 apļus nobraucu vienā sekundē, pēdējos trīs apļos pat kāpinot tempu un tieši tajos uzstādot vislabākos brauciena laikus. Papa atkal brauca ar 600-nieku un finišā tikai 23. vieta ar laiku 1:47. One Man Shows pēc astoņiem nobrauktiem apļiem pārkarsēja sava S1000RR pakaļējo riepu un nefinišēja.
Starta-finiša taisne
Priekšplānā ar #52 "One Man Show"! The winner takes it all!
Andrejs G.#223
Renārs M.#72
JZ#99 VS One Man Show #52
Trasē nemaz nevarēja tik iztiekti just, ka šis līkums ir profilēts
Trešajā dienā pēc brīvajiem treniņiem notika vēl trīs atsevišķas sacīktes – „Crazy Old Man”, 600cc un 1000cc klasēs. Papa ar savu BMW „Crazy Old Man” klasē 27 dalībnieku starpā sacīkstē finišēja 4. vietā ar labāko apļa laiku 1:42. Leons „One Man Shows” ar savu BMW 6. vietā ar laiku 1:44.
1000cc jeb Superbike klasēAndrejs G. cīnoties 23 dalībieku konkurencē, apdzenot šveiciešus, itāļus, krievus un vāciešus, aizcīnījās līdz pat 4. vietai, uzstādot apļa laiku 1:42. 600cc klasē 25 braucēju starpā startējām arī mēs ar Renčiku. Renčiks finišēja 11., uzlabojot savu apļa laiku par 3 sekundēm – 1:43. Es finišēju 5. vietā vairākus apļus nobraucot 1:41, kas gala rezultātā arī bija labākais laiks no visiem mūsējiem. Priekšā man četri itāļi. Braucienu vinnēja viens itālis ar Yamaha R6, kurš 5 gadus ir braucis pasaules čempionātā WSBK Superstock 600 klasē un ir pat vinnējis vienu pasaules čempionāta posmu Itālijā.
Šeit ar trešo gaņģi pilnā ručkā augšā kalnā, neredzot uz kuru pusi aiziet trase
Ar #7 brauc itālis, kas vinnēja sacīksti un uzstādīja labāko apļa laiku. Bildes ir no treniņiem.
Pēdējā dienā brauca diezgan maz dalībnieki, jo daudzi pēc sacīkstēm iepriekšējā dienā jau bija devušies prom. No mūsējiem nebrauca neviens, jo sākām jau vākt nost mūsu nometni un kraut piekabē močus mājupceļam... izņemot mani – nobraucu vēl vienu 20 minūšu sesiju, tā sacīt – zinot, ka nākamā reize būs tikai pēc pāris mēnešiem pavasarī
Apbalvošana
No kreisās: Papa, Leons, Andrejs, Renčiks, es
Che cpectacolo... ONE MAN SHOW...
Divi Andreji
Čaļi, es no turienes...
Nobeigumā jāsaka, ka abas trases bija labas un bija vērts uz tām aizbraukt. Tomēr šķiet, ka Brno Čehijā man tomēr patika labāk, lai gan trases ir pilnīgi atšķirīgas. Varbūt tāpēc, ka Brno man labāk gāja, varbūt tāpēc, ka jutu, ka Spānijā tā arī īsti līdz galam neiebraucos un vēl nedabūju atpakaļ pārliecību un to ātrumu, kas bija agrāk. Iespējams, ka daļēji tas bija dēļ riepām, jo pirms tam braucu tikai ar Pirelli Diablo Supercorsa, bet Spānijā pirmo reizi izmēģināju Dunlop D211GP un nebiju vēl īsti pie tām pieradis, ne arī atradis limitus. It īpaši attiecībā uz bremzēšanu.
Vēl gribētos kādreiz aizlaist arī Uz Heresu (Jerez) Spānijā, jauno Portimao trasi Portugālē, Assen Holandē un Mugello Itālijā.