Online
Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Motorrad Odiseja (Prologs) | |
| Pievienota: 20. Oct 2012, 19:09 Atjaunota: 21. Oct 2012, 12:30 | Citas galerijas no lietotāja VATERLAND |
Visiem tiem, kam nav pacietības un vēlēšanās lasīt ceļojuma aprakstu,bet mūžīgi kaut ko *irst, var droši pārslēgties uz citām, ne mazāk aizraujošām galerijām MP.
----------------------------------------------------
Šoruden piedzīvotais moto brauciens ir atšķirīgākais un emocionāli krāšņākais , kādu esmu piedzīvojis.
Lai nemulsinātu publiku piebildīšu, ka šis divu nedēļu ilgušais brauciens caur Dienvideiropai ir bijis arī mans (mūsu) kāzu ceļojums.
Sekojot viedai latvju tautas parunai „taisi ratus ziemā, ragavas vasarā”, sagatavošanās darbi un maršruts sāka tapt kaldināti jau neilgi pēc pērnā novembra viesošanās mūžīgajā pilsētā Romā.
Ceļojuma maršruts saplānots :
Apvienotā Karaliste - Francija – Beļģija-Luksemburga - Šveice – Itālija – Sardīnija – Korsika – Monako – Francija – Apvienotā Karaliste.
Aptuvenais plānotais kopgarums 5000km. Ceļojuma ilgums 16 dienas.
Rēķinoties ar to, ka mums, ziemeļniekiem, vasaras vidū Dienvideiropas peklē nav ko meklēt, ceļojuma laiks tika likts uz Septembra pirmo un otro nedēļu. Norezervējām viesnīcas palikšanai brauciena laikā, saplānojām ceļu, lai pašiem ir laiks, kad braucienu izbaudīt, lai apkārt ir ko redzēt un arī dibeni pārbraucienu var izturēt (saplānots braukt no 180 līdz 410 km dienā).
Apzinoties faktu, ka kopējais ceļojuma garums būs ap 5000km, tika iegādāts un uzmontēts absolūti jauns Michelin Pilot Power 2CT riepu komplekts kā arī veikta pilnā eļļu maiņa motoram un ātrumkārbai.
Lai nodrošinātos pret iespējamām tehniska rakstura kolīzijām ceļā, tapa iegādāts arī riepu lāpāmais komplekts un lietus tērpi (paveicās – tie tā arī palika neizmantoti ).
Funkcionalitātes labad vecā un maldus ceļos bieži vedošā TomTom Rider 2 vietā tika sagādāts Garmin Zūmo 660, kas kalpoja visnotaļ labi.
Neieslīgstot sausā sagatavošanās darbu atskaitē turpināšu ar ceļojuma izklāstu.
Dievgalds, labākais franču restorāns uz Salas, dekorāciju maiņa un mēs dodamies ceļā!
Lai kaut cik diferencētu apnikušo un rutīnas pilno braucienu sākuma posmu, kas ved no salas uz kontinentu (Franciju), apnicīgā un tūļīgā prāmja vietā tika dota priekšroka EiroTunelim. Pēc vairāku stundu lavierēšanas trīs joslās starp auto rindām uz Londonas apvedceļa, esam pat samērā precīzi paspējuši līdz EiroTunelim. Paspējam pat automātā samainīt biļetes uz vienu vilciena reisu agrāku nekā plānots.
Kā izrādās, lai tiktu uz EiroTuneļa bānīti (vilcienu) un pāri uz Franciju, pase nav nepieciešama, tikai biļete. Vismaz mums tās neprasīja. Kā vēlāk izrādīsies, šķērsosim deviņas robežas, kur pases varēsim paturēt pie sevis. Tās būs nepieciešamas tikai, lai tiktu atpakaļ no Francijas uz Salu.
Iespaids par vilcienu, kas kursē starp UK un Franciju, ir samērā futūristisks – vilcienam ir cargo vagoni, kas automātiski nolaižot nodalījumus starp vagonu galiem veido tādu kā milzīgu, divstāvīgu vienotu telpu. Pēc ne pārāk noslogotas auto uzbraukšanas vilciena vagonos no sāna, kārta tiek dota arī motobraucējiem un tiem tiek piešķirts vesels vilciena vagons, kur, pavadot vilcienā vien nieka 30 min, apsteidzam prāmi par vairāk nekā pusstundu.
Vilcienā viss norit ļoti raiti, moto tiek nostatīti pa diagonāli vilciena kustībai. Durvis aizveras un nepaiet ne padsmit minūtes, līdz vilciens dodas ceļā. Brauciena laikā top skaidrs, ka vilciena vagonos tiek uzturēts konkrēts gaisa spiediens un temperatūra, līdzīgi kā lidmašīnā.
Kalē esam jau dziļa krēsla un mēs laimīgi sasniedzam savu pirmo naktsmītni jaunā, precētu cilvēku statusā – viesnīcu, par kuru Kalē ir labākās atsauksmes publiskajā telpā. Kārtējo reizi pārliecinos, ka motociklistiem ir laba gaume – to ir izvēlējušies arī citi EiroTuneļa vilciena motociklisti.
Otrā ceļojuma diena mūs ved caur Briseli Beļģijā uz Luksemburgu. Racionalitātes labad tiek izvēlēts braukt pa autobāni, jo ir vēlme pavadīt pēc iespējas vairāk laiku ar satiekamajiem cilvēkiem. Bonusā, klāt nāk apziņa, ka garlaicīgā Beļģijas ainava ir vienlīdz garlaicīga braucot pa bāni vai pa sānu ceļiem. Briselē tiek apmeklēti tur iemitinājušies radi. Turpinam arī gastronomiskos eksperimentus. Maltītē tiek nomēģināts kas gaužām neizrunājams (tartars), kas izrādās jēla gaļa sagriezta mazās šķēlītēs ar pipariem, un arī sīpolu ievārījums.
Turpinām ceļu uz Luksemburgu un jau krietnā vakarā nonākot viesnīcai pašā Luksemburgas centrā.
Mūs sagaida, kā vēlāk pārliecināmies, vispopulārākais moto modelis uz Eiropas ceļiem, protams, kas gan cits, ja ne R1200GS un vēl kāds Bavārijas motorrads.
Atkal jāsatiek radi, pludo šampanietis un vīns, kopumā tiek patīkami pavadīts vakars un rīts.
Tiek noprovēts arī saldēdiens pa franču modei - siers ar ievārījumu (kas manam latviešu vēderiem šķiet stipri dīvaini).
Kad pusdienas paēstas un Luksemburga dienas gaismā apskatīta, mūsu gaitas ved uz Francijas pusi, jo vakarā viesnīca norezervēta jau Šveicē. Pēc UK mūžīgā lietus mums ir sākusies vasara. Gaisa temperatūra ir krietni virs UK vasarā maksimāli piedzīvojamā +22 C.
Pa ceļam iemetam aci samērā interesantā pilsētiņā Nansī. Kā viens no apskates objektiem tiek izvēlēts Staņislava laukums . Papildus faktam, ka šis laukums ir UNESCO kultūras mantojums, intriģējošs fakts - šis laukums veltīts vienam no savulaik ietekmīgākajiem poļu vīriem – Polijas karalim un Loreinas hercogam Staņislavam Leščinskim.
Ir karsts un kur gan citur, ja ne vienā no četrām strūklakām UNESCO mantojuma laukuma stūros, kādam saimniekam ir piemērotākā vieta suņu peldināšanai... Francija, jupis rāvis.
Turpinām arī gastronomiskos eksperimentus. Izrādās, ir arī rožu un lavandas garšas saldējumi. Rožu saldējums ir vēl tīri tā neko, bet lavandu gan jums mēģināt neiesaku. Lai tā paliek pret kodēm.