Online
Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Tā rūdījās čuguns | |
| Pievienota: 27. Dec 2012, 00:10 Atjaunota: 27. Dec 2012, 02:05 | Citas galerijas no lietotāja VATERLAND |
Atļaušos tradicionāli atgādināt, ka personām, kam ir sveša pašizpausme, pretenzijas pret kulturāli pavadītu laiku, nemateriālām vērtībām, NAV pienākums turpināt iedziļināties šā albūma aplūkošanā.
Atgriežoties pie vadmotīva, varu vien pieminēt, ka vasara , konkrētāk, apmēram 2 nedēļas Jūlijā, ir īstais laiks, lai veiksmīgi pavadītu un izbaudītu visus latvju vasaras labumus, ceļojot ar motō un papildus apgūstot metalurģijas pamatkursu Pavla Karčāgina cienīgā manierē.
*Senāka gadu gājuma MP atkarīgie lietotāji noteikti atminēsies šādu literāro personāžu
Tā kā offrouda āres arvien neapturami pārņem latvju zemi, talkā tiek ņemts ne viens cits kā armijas motō, citiem vārdiem – Moto Guzzi v50 Nato.
Gaisa dzeses V2, 500cc,ar armijas uzkabi, kardānu, elektro/kikstarteri un pareizajām grantenes riepām
Ventspils taka ir pazīstama līdz nepatikai, taču vietām nākas stāties, pabaudītu saldo, ziedošo rapšu lauku smaržu.
Pa ceļam,protams,neiztikt bez vietējās nozīmes novitātēm satiksmes drošībā.
Nonākot līdz Pedvāles Ojāronkas muižai paspēju ieturēt launagu un pabaudīt Zaļā Tuksneša mieru.
Pēc vizītes Pedvālē beidzot tieku pie pirmās kārotās gruntenes
Eck, kas par mieru visapkārt un nevienas dzīvas dvēseles
DD
Ceļš no Sabiles uz Kabili ir manis meklētie padsmit km ar granteni.
Pareizais protektors ļauj bez bēdu griezt vaļā droseli un droši vilkt caur līkumiem.
Ātrums nav pašmērķis, bet savi 80-90 uz grants ir pietiekami labs ātrums, lai veiksmīgi sabremzējoties ar motoru pirms asākiem līkumiem un virāžām, ar ko bagāts šis grantētais ceļa posms.
Ar skumjām jāsecina, ka jaunuzceptais Kabiles-Kuldīgas ceļa posms ar piķi ir pilnībā iznīcinājis iepriekš tik kluso un maz noslogoto, virāžām piesātināto 30km meža ceļa posmu. Tā vietā ir garlaicīga taisna šoseja absolūtas nekurienes vidū. Bet „Latvijas Meži” zina kādēļ tas tā
Izbraucot vēl nenopostīto grants ceļa pārpalikumu īsi pirms Kuldīgas, speros apkārt Kuldīgai virzienā uz Aizputi.
Lielākā ceļa posma daļa paiet garlaicīgā vientulībā vērojot briestošās labības laukus, latvāņu audzes un pārējās Zaļā Tuksneša ekstras.
Tas viss līdz brīdim, kad pieklājīgi velkot sajūtu vidēja stipruma triecienu pa ķiveri.
Izdomāju, ka būtu incanti apskatīties, ko tas viss varētu nozīmēt.
Visticamāk, ka Stārķa, vai vismaz kaijas, vārnas, vai vanaga vietā esmu tapis taranēts ar kādu bezdelīgu.
Sarkanā zapte un konkrēts knābja atdūriena punkts uz ķiveres virsmas par to liecina.
Jāsaka, ka šādi noķerts putns nav tas sliktākais scenārijs, ņemot vērā, ka braucu ar pusšāli....
Vēl pārdesmit kilometri un esmu galapunktā.
/Lasītāja zināšanai – Aizpute, Mākslinieku Māja – Serde/
...un tātad, esmu ieradies kā viens no pirmajiem ikgadējā metalurģijas simpozija dalībniekiem. Nokrāmēju lieko mantu balastu man ierādītajā istabā ēkas augšstāvā un cērtu atpakaļ uz : bmw: atkarīgo lietotāju pasākumu Ciemupes virzienā.
Neiedziļinoties tikko pieminētā pasākuma detaļās, ar dienas nobīdi atgriežos Aizputē.
Moto tiek ierādīta godpilna vieta vietējās mākslas mekas pagalmā.
Dienas gaitā pagalms pārblīvējas ar dažnedažādāko ķermeņu kustināmo techniku.
Meistaru skatis manāmi pieaug un radošais sagatavošanās process var sākties.
Neizplūstot detaļās vien teikšu, ka katram no Čuguna skulptūru autoriem bija pāris obligātie pienākumi, kas ietvēra ne vien tradicionālo bohēmu, bet arī fiziskās aktivitātes.
Piemēram, šādas:
....vai šādas
un kopīgās
diez vai daudzi no MP lietotājiem var atcerēties, kad pēdējo reizi ir smalcinājuši čuguna radiatorus +25C temperatūrā, liešanai/metināšanai paredzētos brezenta vamžos?!
Bez fiziskām nodarbēm, ievērojams laiks, vairāku dienu garumā, tika veltīts arī primārajai mākslas objekta radīšanai.
Arī vietējā darba tauta ņem dalību radīšanas procesā.
Dažs bija jau sagatavojies iepriekš un varēja vien nodarboties ar ko mazsvarīgāku.
Citi ražoja „neatejot no virpas”.
Pa starpu atrodas arī laiks izbraucienam līdz netālajam Jūrkalnes stāvkrastam.
Kādas pamestas baznīcas apmeklējumam meža vidū.
Radošās padarīšana vienmēr bijusi kā vienādojums ar vairākiem nezināmajiem – nekad nav 100% garantēts, ka rezultāts būs tāds, kādu to paredzējis meistars/autors.
Pēc modeļu ieformēšanas ķīmiskajās smiltīs (kvarca smilšu spec maisījums)un masas sacietēšanas seko visu veidņu nogādāšana līdz reālajai čuguna liešanas vietai – Tebras upes krastā.
Meistari nav skopojušies ar formu izmēriem, līdz ar ko mākslas kļūst manāmi nepaceļama vienam un palīgā nāk visi.
Lai tiktu galā ar odiem un knišļiem upes malā, tiek uzinstalēts improvizēts „kandžas dzenamais” agregāts....
pievienots ventilators
un uzmests kāds spainis ogļu.
Vakars un tumsa ir klāt, un metalurģiskās izvirtības brīvdabas režīmā var sākties!
/Apbrīnojami, bet turpat blakus sarūpētie beņķi top pārblīvēti ar vietējiem mākslas cienītājiem
/ Paiet vēl kāds laiciņš līdz „Kandžas dzenamais” agregāts ir sasniedzis pareizo temperatūru un koksa ogļu svelme pārvērtusi čuguna lauskas šķidrā agregātstāvoklī.
Tāļākā metalurģiskā izrādes norise jau ir ar stingri iestudētu scenāriju, kur katrs mākslinieks veic savus konkrētos pienākumus: kurš uzmana krāsni, kurš piemet ogles, kurš nosmeļ šlagu un kurš lej metālu veidnēs.
Ja kāds uzskata, ka nodarboties ar metalurģiju ir kā ap***#, paši ziniet ko, tad tā ir smaga kļūda.
Tiģelis ar 50kg šķidru, verdošu metāla masu tomēr nav joki.
Nākas darboties sinhroni un saskaņoti.
Neskatoties uz visām fiziskajām grūtībām, metalurģijā ir arī savs vizuālais šarms.
Pat lejot metālu sasaldētā ledus klucī !
Pēc ugunīgās izrādes noslēguma seko drudžains darbs taisot vaļā visas nesen salietās veidnes.
Metāls vēl ir tik karsts ka joprojām kvēlo.
Līdz ar mākslas un metalurģijas pēdējo izrādes aktu, atliek vien pēdējais akords – Pirts.
Pēc pirts sekojošais lūziens ir nenovēršams. Neko nezaudējot no izpalikušās bohēmas, nākamajā rītā
Ir redzama teju visa saražotās mākslas kopaina.
Ceru, ka tie, kas nonākuši līdz šīs galerijas noslēgumam ir guvuši kādu vizuālu ieskatu īsajā metalurģijas kursā
Paldies par sapratni !