Kategorija: Ceļā uz Brīvību (video)
Eds mūs modina ar kafiju. Agri no rīta mums ir sarunāta tikšanās Krāslavas vecticībnieku dievnamā. Mūs sagaida Vitālijs. Senais koka dievnams nodega 2002. gadā, par laimi tika izglābtas vērtīgas ikonas. Šobrīd vietā ir uzcelts jauns ķieģeļu dievnams līdzīgs kādreizējai koka ēkai. Daudz uzzinām par vēsturi un vecticībnieku dzīvi Latgalē. Vecticībnieku skaits samazinās, bet tomēr ceram savā ceļā vēl sastapt kādus, kuri dzīvo pēc senajām tradīcijām.
Šodien mums ir sarunāts, ka pēc brokastīm Naujenē mums ekspedīcijā pievienosies Latgales enduro klubs. Iebraucam Naujenē un redzu, ka pie kafejnīcas mūsu sarunātajā laikā neviena nav. Paskatos pa labi un bļauju, Renār, skaties! Koku ēnā no saules paslēpies raibs bars enduro motociklistu, kas mūs jau kādu laiku pacietīgi gaida. Es atzīstos, ka tik lielu enduro motociklu entuziastu grupu neesmu Latvijā saticis. Vadītājs Andris no Krāslavas saka, ka šodien ir darba diena, tāpēc savācāmies tikai 12. Braucienam pievienojies arī Vilnis Zeiza no Asūnes, ar kuru tikāmies iepriekšējā ekspedīcijā. Andris izstāsta par šodienas maršrutu, kas ir īpaši sagatavots mums. Mērķis ir pamesta padomju armijas bāze un interesantākās vietas apkārtnē. Pārrunājam drošību un braukšanas noteikumus grupā. Mums tiek atvēlēta vieta grupas priekšgalā, tūlīt aiz vadītāja. Uz kādu laiku savas kartes un Garmin navigāciju varu droši likt malā. Izbraucam no Naujenes, un jau pēc mirkļa ir pirmais stāvais pakalns. Braukšanas prasmes ir dažādas, citiem veicas labāk, citiem lēnāk, bet visi tiek sagaidīti un braucam tālāk kopā. Meža takas ir fantastiskas, ar upju sķērsošanu un skaistiem skatiem. Īpaši daudz gan skatīties laika nav, jo temps ir diezgan labs un prasa koncentrēšanos. Ir dažas vietas, kur kļūda varētu maksāt ripošanu no kraujas. Tik traki jau nebūtu kā lielajos kalnos, jo vismaz motociklu varētu atrast, bet patīkami noteikti ne. Ik pa brīdim apstājamies un pārskaitām braucējus.
Šoreiz komandai nevarēja pievienoties Andis un Fredis, tāpēc desmitajā ekspedīcijā dodamies nelielā sastāvā: Mapo (Mārtiņš Arents, STUNTFIGHTERS komandas menedžeris), Renārs un es - Jānis Cimiņš. Renārs filmē, bet man ir uzticēta ekspedīcijas dienasgrāmatas rakstīšana.
Iepriekšējās dienas motoaktivitātes ar pirti finālā ir padarījušas musu ķermeņus pavisam stīvus. Visi trīs saņemamies uz rīta rosmi, ķermenis lēnām atkal kļūst paklausīgs. Šodien ir nedaudz jāpabrauc pa karti uz augšu, gribam apskatīties, kas notiek vietā, kur satiekas trīs - Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas - robežas.
No rīta iegriežamies Asūnes pamatskolā, kur ierīkota Konstantīna Raudives memoriālā istaba. Pirmo klašu audzinātāja mums to izrāda un pastāsta, ka šeit dažreiz tiek atkārtoti Raudives eksperimenti. Vairākas reizes jautādami, kas skolas bērniem tiek stāstīts par Raudives komunikāciju ar viņpasauli un kā viņi paši uz to reaģē, diemžēl tā arī palikām bez atbildes.
Šo ekspedīcijas posmu esam nolēmuši sākt Asūnē, Konstantīna Raudives dzimto māju vietā. Konstantīns Raudive (1909 – 1974) – esejists, tulkotājs, parapsihologs, filozofs, Romas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis; apmeklējis lekcijas pie tādām slavenībām kā analītiskās psiholoģijas skolas dibinātājs Karls Gustavs Jungs un spāņu filozofs Ortega Gasets; strādājis Upsalas universitātē. Latvijas kultūrtelpā Konstantīns Raudive palicis savas slavenās dzīvesbiedres Zentas Mauriņas ēnā, taču pasaulē viņa vārds zināms pat plašāk. Raudives starptautisko atpazīstamību nosaka viņa mūža pēdējās desmitgades aizraušanās ar tā dēvētā elektroniskā balss fenomena pētīšanu. Izmantojot dažādas ierīces (radiouztvērēju, telefonu, magnetofonu u. c.), Raudive izstrādāja vairākas metodes, kā sazināties ar viņpasaules iemītniekiem. Parapsihologu aprindās tiek lietots jēdziens “Raudives balsis” (Raudive voices).
Rīts. Paveras durvis, un kopā ar Aināra galvu istabā iesprūk pankūku smarža: Mamma sauc brokastīs! Pirmā doma: Tā gan ir forša dzīve - tu tikai brauc ar moci un vāc foršus stāstus, bet brīnišķīgi cilvēki visās malās tevi uzņem, pacienā un vēl izkurina pirti! Abiem maniem kolēģiem jau ir sarunātas citas darīšanas un pēcpusdienā mums jau ir jābūt Rīgā, tāpēc šodienas plāns ir īss: nointervēt puisi Aināru, tad atgriezties Pasienē un uzfilmēt ar dronu baznīcas skatus, jo iepriekšējā vakarā nokavējām labo gaismu.
Andis pēc vakardienas neveiksmīgā kritiena nolemj par labu vizītei pie muguras speciālista, tāpēc ekspedīcijas dienasgrāmatas veidošanu uz brīdi pārņemšu es, Fredis.
Uz 1836 ekspedīcijas 8. posmu mums pievienojas vairākkārtējs Latvijas čempions, viens no Baltijas labākajiem mototriālistiem Andris Grīnfelds, kurš regulāri piedalās Eiropas čempionātā un no 15 gadu vecuma jau sešas reizes pārstāvējis Latviju nāciju kausā.
No rīta namiņa pagalmā dzirdama jezga. Verners, kurš apņēmies gatavot brokastis, pārskaities plāta rokas un rāda uz tuvējo bērzu, kur zarā apsēdusies melna vārna knābī tur plastmasas maisiņu ar mums paredzētajām desām un sieru.