Online

Pašreiz MOTOpower skatās 24 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties


Lasītāja raksts: Iesācēja pirmā ceļojuma piezīmes

  • Raksta opcijas
  • Lasīt komentārus (9)
  • Drukāt
  • Valdis (Lauks),
    11-06-2018

    Kad izdomāju, ka atgriešanās pie motobraukšanas varētu būt man nepieciešama nodarbe, vairākas reizes uz 2 - 3 dienām iznomāju motociklu, lai noskaidrotu, vai tā nav tikai mirkļa iegriba (motocikla vadītāja apliecību ieguvu tālajā 1970.gadā). Pasākums bija nedaudz riskants seno, šodien maz derīgo iemaņu un trūcīgā ekipējuma dēļ, tādēļ vizinājos visai piesardzīgi, tomēr tas bija pietiekami, lai pārliecinātos, ka jaunībā neesmu pietiekoši izvizinājies. Nākamais solis bija ekipējuma un motocikla iegāde. Iepriekšējās sezonas sākumā nopirku 2012.gada Honda NC 700XA - aparātu, kura gaitas īpašības atbilst tā pašreizējā lietotāja vecumam (51 Zs, 62 Nm) ar visai augstu drošību (ABS, kombinētās bremzes). Pieredzes iegūšanai pirmajā sezonā pa Latviju un vairākiem izbraucieniem pa Lietuvu un Igauniju tika nobraukti ap 8000 km.

    Ļoti vērtīgu informāciju pa moto ceļojumiem ieguvu šajā forumā un "Youtube", kur pavadīju visai daudz laika. Kā vienu no labākajiem avotiem varu ieteikt "Motorcycle Adventures" - viena Vācijā dzīvojoša bulgāra veidotos video: ŠEIT

    No šiem video var uzzināt, kā gatavoties ceļojumiem, par pašiem ceļojumiem, pie tam, arī visai netradicionālā skatījumā (ne tikai par noderīgo, bet arī par galīgi nevajadzīgo). Protams, noskatījos arī daudzu citu entuziastu veidotos video par moto ceļojumiem, par ko varu viņiem tikai pateikties - viņi savu laiku ir ziedojuši tādiem, kā es.

    Laika ierobežojumi un šaubas par paša pieredzi lika pirmajam ceļojumam atteikties no Grossglocknera vai Stelvio pārejas, atliekot šos maršrutus nākotnei, tādēļ izvēlējos pieticīgāku mērķi - aizceļot līdz Augstajiem Tatriem, apbraukt tiem apkārt, izbraukāt kādus mazos ceļus cauri Polijas un Slovākijas ciematiem. Vēl izvēlējos pēc iespējas mazāk lietot "autobāņus" un ātrgaitas ceļus - nez vai kāds apšaubīs, ka tie ļauj ceļot ātrāk, taču ir visai garlaicīgi. Laiks no 2. līdz 7.jūnijam - 6 dienas.

    Maršruta plānošanu līdz galamērķim - Zakopanei - veicu savlaicīgi, izvēloties lielākās un ne tik lielas apdzīvotās vietas, kuras paredzēju šķērsot vai apbraukt pa apvedceļiem un izveidojot atbilstošu sarakstu. Braucot galvenokārt vadījos no informācijas zīmēm (iepriekšējiem virziena rādītājiem, maršrutu nr. ...) un tuvāko apdzīvoto vietu nosaukumiem, kurus centos paturēt atmiņā katrā no kārtējām pauzēm. Pastāvīga navigācijas lietošana viedtelefonā izrādījās nepraktiska un to izmantoju tikai gadījumos, ja "iebraucu auzās" - savlaicīgi nepamanīju informācijas zīmes, atrados nepareizā braukšanas joslā vai taml.. Šajos gadījumos viedtelefons ir tiešām lielisks palīgs ("Waze", "Google Maps" u.c.). Manā ieskatā bez priekšrocībām, ko dod navigācija, tai ir vairāki trūkumi: (1) navigācijas lietošana uz motocikla mazina drošību - uzmanība, kas visa būtu jāvelta mainīgajai satiksmes situācijai, tiek dalīta; (2) navigācija zināmā mērā atņem brīvības sajūtu, jo esi piekritis sekot norādēm, kuras (kā par brīnumu) dažreiz nav precīzas; (3) man piederošās ierīces turētājs (maks ar caurspīdīgu logu) par daudz atstaroja gaismu, kas saulainā laikā navigācijas lietošanu padarīja ļoti apgrūtinošu (šķiet, ka jāpāriet uz auto turētāju - ja nelīst, vajadzētu būt ok). Drošības dēļ bagāžā "iesviedu" Polijas un Slovākijas Jāņasētā iegādātās kartes, kurās vairāk ielūkojos vakaros pirms gulētiešanas.

    Atpakaļceļu plānoju līdzīgi, taču daudz bezrūpīgāk, maršrutu bieži improvizējot braukšanas laikā.

    Katram gadījumam līdzi vadāju kempinga piederumus (telts, matracis, guļammaiss u.c.), taču tos neizmantoju ne reizi - izrādījās, Polijā bez tā var iztikt. Mērķis bija ceļot ekonomiski, tomēr iespēju īrēt naktsmājas (gultas vietu atsevišķā istabā viesu namā vai motelī) tikai par 8 - 10 € par nakti uzskatīju par pietiekoši lētu, lai atteiktos no nepieciešamības tērēt laiku telts celšanai un zināmām neērtībām, kas saistītas ar sadzīvi svaigā gaisā.

    Naktsmītnes internetā nerezervēju, bet meklēju "uz vietas". Pēc plkst. ~ 18 sāku skatīties pēc norādēm līdzās ceļam par nakšņošanas iespējām un parasti 2 - 3 stundu laikā labas kvalitātes nakšņošanas iespēju izdevās atrast (gulta, duša, mocis drošā vietā ...). Šāds naktsmītnes atrašanas veids, liek nedaudz norūpēties, ja neko piemērotu neizdodas atrast pirmajās 2 stundās, bet kopumā īpašas problēmas arī nerada. Pirmo naktsmītni gribu pieminēt tādēļ, ka vēl nezināju, kā notiek tādas atrašana plānotajā maršrutā. Iebraucot nelielā pilsētā Belska Podlaska, caur booking.com meklēju tuvumā esošās naktsmītnes un konstatēju, ka to atrašana ir laikietilpīga. No četrām piedāvātajām divās visas vietas bija aizņemtas, viena nestrādāja vispār un ceturto vairs nemeklēju. Varēju (mēģināju) komunicēt pa telefonu, bet nesekmīgi - krievu vai angļu valoda ārpus Varšavas, šķiet, nav pārāk populāra. Turpināju ceļu un pēc kādiem 70 km (9 km aiz ciemata Sernaki) pašā ceļa malā atradu lielisku viesu namu (šķiet 35 vai 40 Zl par nakti).

    Vērtīgākais no iegūtās pieredzes:
    o moto ceļojums ir tā vērts, lai to uzņemtos - redzētās pilsētas, ceļi, kalni un satiktie cilvēki - tas viss dod izjūtas, kuras ir patīkami piedzīvot un citā veidā būtu grūti vai neiespējami iegūt;
    o bez patīkamā jāsecina, ka daudzu stundu braukšana dienas garumā ir nogurdinoša un prasa būt disciplinētam - ik pēc noteikta laika jātaisa pauzes un jo biežāk, jo labāk (katram indivīdam šīs ritms būs savs);
    o kaut arī izdevās izvairīties no jebkādām nepatikšanām satiksmē (ja neskaita vienu neadekvātu fūres vadītāju, kurš nesās kā negudrs un tādēļ to palaidu garām bez domāšanas), režīma ievērošana pašam dod lielāku drošību uz ceļa, jo nogurums samazina uzmanību;
    o vairākas reizes Polijā izvēlējos braukt pa mazajiem ceļiem - vadoties tikai pēc debess pusēm - tā bija otra labākā pieredze pēc kalnu ceļiem (cik nu tos var atrast ap Augstajiem Tatriem);
    o lai komfortabli justos ilgajās braukšanas stundās, daudz jābrauc ikdienā, nu vismaz pāris nedēļas pirms ceļojuma - lai kakls pierod visu dienu nēsāt papildus 1,5 kg;
    o citu pieredzē ir vērts ieklausīties - kā labāko piemēru varu minēt padomus apģērbam - ja vidēji dienā braukšanas laikā temperatūra svārstījās no 20 līdz 30 grādiem, tad kalnos tā bija 11 - 15 grādi, bet pēdējā dienā, braucot cauri Lietuvai, tikai 10 - 13 grādi; komfortabli ļāva justies līdzi paņemtās daudzās apģērba kārtas, kā to ieteikuši pieredzējuši ceļotāji.

    Ja jāatbild uz jautājumu, vai tālākā ceļā ar motociklu došos vēlreiz, droši vien, jā. Vai kaut ko darīšu citādi - neko daudz - varbūt mazāk km dienā un vairāk laika pauzēm.

    Ja kādu interesē atsevišķas mana ceļojuma detaļas - motocikla sagatavošana, ekipējums, maršruts u.c. - droši rakstiet uz manu e-pastu valdis045@inbox.lv - ar informāciju padalīšos labprāt.




    Tikai reģistrēti lietotāji drīkst pievienot komentārus


    Reģistrēties

    Rezervesdalas24.lv

    Top.LV