Online

Pašreiz MOTOpower skatās 34 viesi un 9 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties


Ceļā uz brīvību Gruzijā - 5. sērija. Ceļš kalnos. Leģendas un mīti par Ušguli. Pāreja vēl sniegā.

  • Raksta opcijas
  • Pievienot komentāru
  • Drukāt
  • Jānis Straupe, Kurbads un Ko SIA,
    22-03-2019

    No Mestia līdz Ušguli ciemam ir apmēram 45 km bezceļa. Lielāko problēmu sagādā pielijušais, slideniem māliem pārklātais ceļš un lielie kaukāziešu sugas ganu suņi, kuri droši metas mums virsū ar vienu domu – iekost. Skrien viņi apmēram ar ātrumu 30 km stundā un seko kādus trīssimts metrus. Tad nu tajos momentos nākas braukt uz riska robežas, jo vienlaicīgi jācenšas izvairīties no kodiena un dziļajām, slidenajām, lietus pielietajām, mālainajām bedrēm. Augstāk par trešo ātrumu tikt nevar, pārsvarā jābrauc kājās stāvot, izmantojot pirmo un otro ātrumu. Ar vieglākiem močiem vispār būtu pasaka, bet arī ar “advenčeriem” nav ne vainas. Normunds ar savu BMW 1200 GS sten un pūš. Bido, Ušguli iedzīvotājs, kuram pieder arī tornis, stāsta, ka prezidenta Saakašvili projektos ietilpis ceļu līdz Ušguli ierīkot jau divus gadus atpakaļ. Prezidentam beigušās pilnvaras, un ceļa būvniecība apturēta.

    Īsti gan nav saprotams mērķis ceļa ierīkošanai, jo, manuprāt, Ušguli iedzīvotājiem būtu nepieciešamas investīcijas, pirmkārt, jau elementāro vajadzību nodrošināšanai. Nu kaut vai kanalizācijas sistēmas ierīkošanai, jo visas fekālijas šobrīd aiziet kalnu upē, kura tek cauri ciematam. Te iebraucot ir sajūtas, ka laika rats ir atgriezis mūs daudzus gadsimtus atpakaļ, un tā, šķiet, ir galvenā vērtība, ar kuru Ušguli var pārsteigt netradicionālos tūristus. Ar jauna ceļa ierīkošanu atmosfēru uzlabot diez vai varēs, jo Gruzijas augstākais ciemats, kas atrodas 2200 m virs jūras līmeņa, apbur, pirmkārt, jau ar savu pirmatnību, kura neatgriezeniski tiks pazaudēta ar lielceļa klātbūtni.

    Lietus. Pelēkie, gadsimtiem vecie torņi un lopu izdangātie ciemata ceļi tieši tāpat kā ciemata iedzīvotāji vēsi sagaida un izmitina mūs senajās celtnēs. Mājā uzkrītoši visur saslēgti elektriskie kalorīferi, un virtuvē tiek izmantotas pašdarinātas elektroierīces, uz kurām tiek gatavots ēdiens. Jau Nuno mājā ievērojām, ka par elektrības patēriņu te neviens neiespringst. Izrādās svāniem elektrība ir par brīvu! Uz jautājumu kam par godu, atbilde skan cēli: “HES ir uzbūvēts uz mūsu Inguri upes, tāpēc mums nepienākas par to maksāt.” Tāds lūk mazais solis uz komunismu svānu zemē! Dosimies tālāk uz septiņus kilometrus attālo kalnu pāreju, kura savieno Ušguli ar zemās Svanetijas lielpilsētu Lentekhia.

    Informācija nav iepriecinoša. Pāreju klāj sniegs un tā nav izbraucama. Mums nav miera un ir par to jāpārliecinas, kaut vai tapēc, lai veiksmes gadījumā ieraudzītu Gruzijas augstāko virsotni Chara (5200 m), kuru reti izdodas redzēt šajā gadalaikā.

    Ievērojama dienas daļa aizrit veicot piefilmējumus un tverot ar kamerām ciemata skatus uz sniegoto kalnu fona. Oskars ar Normundu noņem kastes, bet man tās jāatstāj video tehnikai. Ceļa posms apmēram septiņu kilometru garumā līdz vietai, kur tālāk braukšanu aizšķērso sniegs, ir pat labāks kā līdz Ušguli. Mums savu burvību atklāj arī Chara virsotne. Atrodamies apmēram 3000 metru augstumā. Skaidrs ir viens – šo pāreju ar moci šķērsot ātrāk par jūliju nevajadzētu mēģināt. Brauksim atpakaļ Zugdidi virzienā, kur tālāk jau ceļš nogriežas uz Kutaisi. Poļu riteņbraucēji gan teica, ka apmēram 30 km zemāk no Mestia, Zugdidi virzienā ir ciemats Skormeti, no kura pēc vietējo zinībām iet meža taka pār zemāku kalnu pāreju, uz kuras sniega vairs nav. Stiga dotu iespēju nokļūt Lentekhi, bet tā nav iezīmēta nevienā no mums pieejamajām kartēm. Mēģināsim.


    Tikai reģistrēti lietotāji drīkst pievienot komentārus


    Reģistrēties

    Rezervesdalas24.lv

    Top.LV