Online

Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 5 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties


2019.gada moto ceļojums uz Norvēģiju

  • Raksta opcijas
  • Lasīt komentārus (6)
  • Drukāt
  • Motopower,
    21-01-2020

    Godātie MOTOPOWER.lv lasītāji! Pirms gada šeit rakstīju par savu pirmo tālo un ja godīgi - ne pārāk tālo ceļojumu ar motociklu uz Augstajiem Tatriem pateicībā visiem tiem motobraucējiem, kuri šajā forumā pirms manis dalījās ar savu moto ceļojumu pieredzi. Šie apraksti man palīdzēja gūt pārliecību, ka varu veikt ko līdzīgu un iegūtā informācija ļoti noderēja savu piedzīvojumu plānošanā. Ar šo rakstiņu gribu \"atdot parādu\" visiem čaklajiem rakstīt gribošajiem ceļotājiem - pēdiņas tādēļ, ka rakstiņš drīzāk noderēs tiem moto sabiedrības pārstāvjiem, kuri tikai plāno doties uz Norvēģiju. Tik pat kā nerakstīju par pozitīvajām emocijām, kas mani pavadīja visu ceļojuma laiku, jo lai kā es necenstos šeit attēlot savas sajūtas, tikai klātbūtne konkrētajās vietās katram būs savs patiesības mirklis. Pārskatot ceļojuma piezīmes un fotogrāfijas, bija iemesls vēlreiz atgriezties pagājušās vasaras man svarīgajā un lieliskajā piedzīvojumā.

    I Kopsavilkums
    Ceļojuma ilgums 22 dienas, viens braucējs ar motociklu Honda NC 700 XA.

    2 dienas Latvijā (Lielvārde-Ventspils; Ventspils- Lielvārde),
    5 dienas Zviedrijā un 15 dienas Norvēğijā.

    Attiecīgi - nobraukti 542, 2043 un 6257 km. Kopā 8842 km.
    Izmaksas un daži citi dati (izmaksas dotas eiro valūtā, minimāli noapaļojot).

    Prāmis Ventspils - Nineshamna kopējā kajītē turp/atpakaļ maksāja 241 €.
    Notērēta degviela 276 litri, 3,12 l uz 100 km. Labs rādītājs - pēc mana moto specifikācijas jābūt 3,5 - 3,7 l/100 km, bet Norvēģijas ceļos nebija daudz vietas, kur ieskrieties.
    Par degvielu tika samaksāti 437 €.
    Par 11 prāmju izmantošanu Norvēģijā samaksāju kopā 68 €.
    Stāvvietās un kultūras programmai - 31 €. Nav daudz, jo ceļojuma mērķis bija braukšana pa skaistiem ceļiem, ne vairāk.

    Nakšņošana kempinga namiņos un 1 reizi teltī - pavisam 860 €.
    Pārtika, tai skaitā kafija ar smalkmaizītēm degvielas stacijās un ne reizi kafejnīcās vai restorānos - ap 200 €.

    KOPĀ, ja neskaita vēl mājās uzliktos papildus kāpšļus un jaunu telefona turētāju motociklam, kā arī nedaudz līdzpaņemtās pārtikas, ceļojumam iztērēti 1840 €. Līdz savas kalpošanas laika beigām nonāca abu riteņu bremžu kluči un abas riepas - tā arī tika plānots.

    Gatavošanās

    Plānošana
    Pirmās divas motobraukšanas sezonas pēc 34 gadu pārtraukuma man ļāva saprast, ko īsti vēlos no ceļojuma ar motociklu, vai vispār vēlos kaut kur vēl braukt uz motocikla un daudz maz apzināt savu spēju un meistarības robežas. Nevarētu teikt, ka iepriekšējos divos gados nobrauktie 18 tūkst. km būtu liela pieredze, bet par galīgu iesācēju sevi vairs nevērtēju. Norvēģija kā nākamā ceļojuma mērķis tika izvēlēta, pateicoties citu ceļotāju pieredzei - pirmkārt skaistās dabas dēļ un otrkārt, salīdzinoši vieglās nokļūšanas dēļ. Kā vēlāk patīkami izrādījās, nokļūšana ar motociklu no Latvijas Norvēģijā ir pat ne viegla, bet elementāra.

    Interneta meklētājs ļāva uziet šādu lapu: The 18 Scenic Routes - National Scenic Routes in Norway. https://www.nasjonaleturistveger.no/en/routes.

    Par sava ceļojuma pirmo Norvēģijā skatāmo ainavu ceļu izvēlējos Valdresflye un tālāk visus pēc kārtas aptuveni pulksteņrādītāja virzienā, izņemto tos ceļus, kuri atrodas uz ziemeļiem no Trondheimas. Lofotu salas man laimējās izbraukt ar īrētu auto 2000-šo gadu pirmajā pusē, bet nākamajiem ceļotājiem ļoti iesaku neizlaist šo maršrutu. Savukārt Nordkaps kā vieta "kas jāredz" mani nevilināja un nevilina vēl arvien garlaicīgā ceļa dēļ - pēc skatītiem video nekas īpaši savādāks, kā Somija aiz polārā loka, kur man ir izdevies pabūt ar auto. Ar https://www.viamichelin.com/ aptuveni izrēķināju, cik dienās varu izbraukt visus iecerētos ainavu ceļus un pārbraucienus no viena uz otru, palasījos, kādas vietas ir īpaši aplūkošanas vērtas un noskatījos "kaudzi" Youtuberu video atskaites. Drošības pēc pieliku klāt 3 - 4 dienas un programma bija gatava. Tāpat kā iepriekšējā gada ceļojumā, pievērsu uzmanību iespējai izvairīties no ātrgaitas ceļiem, ko arī sekmīgi īstenoju - vairāk gan tas attiecās uz Zviedriju, jo manā Norvēģijā ieplānotajā maršrutā tādu tikpat kā nebija.
    Motocikla sagatavošana.

    Pēc pavasarī sekmīgi izietās tehniskās apskates varētu domāt, ka nekās īpašs motociklam nav jādara, tomēr iesaku pievērst uzmanību tādām lietām, kuras tehniskajā apskatē tik pat kā nepārbauda, bet ko prasa veikt konkrētā aparāta rokasgrāmata, piemēram, trosīšu eļļošana un nodiluma pārbaude - pēc TA atklāju, ka sajūga trosītes vairākas stīgas pie motora nodilušas tuvu 50% un savlaicīgi uzliku jaunu trosīti; bremžu eļļas nomaiņa katru otro sezonu; riepu, bremžu disku un kluču, ķēdes un ķēdes zobratu nodiluma novērtēšana - vai pietiks resurss plānotajam ceļam; skrūvju pievilkšana, kur vien var tikt klāt; ikgadējā dzinēja vārstu atstarpju pārbaude un regulēšana u.c. Šī darbiņa sekas būs minimāla varbūtība, ka mehāniskais draugs pievils ceļojuma laikā.

    Manā gadījumā nekāda varbūtība neiestājās, izņemot vienu naglu, kuras esamību aizmugures riepā izdevās savlaicīgi ieraudzīt vienā no degvielas stacijām, pārbaudot gaisa spiedienu. Lāpīšana ar "šņori" pirmo reizi dzīvē aizņēma nepilnu pusstundu, ieskaitot mantu noņemšanu un uzlikšanu un tā bija kļūda. Pēc 2 dienām darbiņu nācās veikt otro reizi. Nepareizi izdarīju šādas lietas: (1) "šņore" jānogriež aptuveni 2 - 3 mm virs protektora, bet es to biju nogriezis līdz pašam protektoram; (2) pēc remonta vajadzētu sākt braukt ne ātrāk,kā 20 - 30 minūtēm, bet es to neievēroju - sakrāmēju mantas, kas prasīja minūtes 10 un uz priekšu. Pēc dienas, pārbaudot spiedienu, konstatēju, ka remontētajā riepā gaiss, kaut nedaudz, pazūd. Pēc otrreizējā remonta riepa sekmīgi nokalpoja līdz nomaiņai.

    Vērtējums

    Norvēģijas tūre manu nojautu par ceļošanas jēgu padarīja par pilnīgu pārliecību - nekādi apraksti, foto vai videofilmas nevar dot tās lieliskās sajūtas, ko dod atrašanās ceļā ar motociklu, varenā Daba un brīvība. Norvēģiju par īpašu padara tieši līkumainie, labas kvalitātes ceļi gar fjordiem un augstkalnēs, vieglā sasniedzamība, augstais satiksmes drošības līmenis, kā arī daudzās nakšņošanas iespējas, kas ļauj pilnīgi nodoties tieši ceļošanai un atvērt prātu jauniem iespaidiem. Noskatītie video par Norvēģijas moto ceļojumiem ļāva secināt, ka mani pavadīja veiksme ar laika apstākļiem. Kaut arī šad tad nedaudz līņāja un labsajūtas dēļ vilku lietus drēbes, no 22 dienām nepārtraukti lija tikai 2 dienas un daļēji - vēl vairākas. Ja vien bija daudz maz laba redzamība, sīkais lietus ceļojuma iespaidus neietekmēja.

    No iegūtās pieredzes Norvēģijas ceļojumā es ieteiktu ņemt vērā četras lietas:

    (1) sliktā laikā, īpaši miglā, nevajadzētu plānot maršrutu augstkalnēs vājās redzamības dēļ - no dabas skatiem praktiski neko neredzēsiet (atgādinājumam - lietus drēbes Norvēģijā ir obligāts aksesuārs, gluži kā jebkurā citā ceļojumā);

    (2) vasaras vidū augstkalnēs temperatūra manos maršrutos vairākkārt nokrita līdz +7°C un ja maršruta garums "augšā" reizēm sasniedza 30 - 50 km, kamēr tiksi lejā, bez siltām drēbēm būsi pārsalis un pats brauciens dos maz prieka;

    (3) mazas nozīmes autoceļu tuneļu izbraukšana, kuru Norvēģijā ir daudz - droši vien vairāk, nekā jebkur citur pasaulē, ir visai neomulīga sliktā vai pat neesošā apgaismojuma dēļ, tādēļ tie prasa īpašu uzmanību;

    (4) būtu jāzina, ka ir serpantīni, kurus var izbraukt ātri, teiksim - no 50 līdz 80 km stundā un tādu nav daudz un ir serpantīni, kuros jābrauc uzmanīgi, ļoti uzmanīgi un ar pārliecību - īpaši iekšējie līkumi.

    Es ieteiktu uz Norvēģiju ar motociklu noteikti aizbraukt katram motobraucējam, nebūs jānožēlo neviens notērētais eiro. Ja es, komforta dēļ, netērētos ar kempinga mājiņām, mans ceļojums būtu tīrais budžeta variants. Namiņš vidēji man izmaksāja ap 50 €, telts vieta - 14 €. Citus nakšņošanas variantus nemeklēju kempinga namiņu pieejamības dēļ - dienas laikā varēju nakšņošanas neplānot. Braucu kamēr šķita, ka dienai pietiek un pieteicu sevi tuvākajā kempingā. Vietas parasti atradās katrā no tiem. Maksāju uz reizi vakarā, lai no rīta atliktu tikai atslēgas atstāšana durvīs vai pastkastē, lielākoties skaidrā naudā (!?), pretī saņemot ar roku aizpildītu pirmsčeku.


    Ko vajadzēja darīt savādāk

    1. Vajadzēja rūpīgāk veikt plānošanu, izvēlētajā maršrutā sistemātiski sameklējot un piefiksējot apskatāmos objektus, piemēram, ūdenskritumus, ledājus un citas nozīmīgas dabas vai kultūras vietas. Tas būtu ļāvis vēl biežāk organizēt pauzes, aizstaigāt līdz objektiem ar kājām, redzēt vēl vairāk un samazināt dienā nobraukto attālumu.

    2. Vēl arvien izjūtu nepieciešamību ar gribasspēku samazināt dienas nobraukumu - izrādās, ka braukšana ar motociklu man ir kā narkotika - grūti apstāties.

    3. Uz Norvēģiju neņemtu līdzi telti un pašpiepūšamo matraci - motobraukšana tomēr prasa kārtīgu izgulēšanos (vismaz manā vecumā) un maksa par atpūtas kvalitāti, manuprāt, ir attaisnojama. Guļammaiss gan noderēja visos namiņos - nebija papildus jāmaksā par gultasveļu (neatceros, vai bija izņēmumi - kaut kā nepievērsu uzmanību).
    Novēlējumi sekotājiem

    Ja kādu iemeslu dēļ nevari doties uz Norvēģiju ar motociklu, droši plāno ceļojumu ar auto. Nakšņojot teltī vai automašīnā, ceļojums nebūs dārgāks, kā ar motociklu. Degviela izmaksās dārgāk, bet lielu ekonomiju var dot līdzpaņemtā pārtika. Ēdot lielveikalu pārtiku, cenu atšķirība no Latvijas nebūs liela (tikai piemaksa par labi pamanāmu lielveikalu pārtikas labāku kvalitāti, kā Latvijā). Norvēģijā ļoti daudzi ceļo ar kemperiem (motorhome), bet tik pat kā neviens ar kempinga piekabi - šaurajiem tūristu ceļiem piekabes nav īsti piemērotas. Visā ceļojumā Norvēģijā tādu redzēju tikai vienu - auto vārda tiešā nozīmē ar melniem dūmiem vilka piekabi serpantīnā. Zviedrijā šādi ceļotāji ar kempinga piekabēm bija krietni vairāk, jo lielākā daļa šīs valsts ir plakana.

    Kopsavilkumu nobeidzu ar tekstu no iepriekšējā rakstiņa: ja kādu interesē atsevišķas mana ceļojuma detaļas - ekipējums, maršruta izvēle u.c. - droši rakstiet uz manu e-pastu valdis045@inbox.lv - labprāt padalīšos ar informāciju.



    II - Ikdienas piezīmes
    Lai uzrakstītu šo nodaļu, izmantoju vakariņu vai brokastu laikā veiktās piezīmes, kas reizēm bija plašākas, bet reizēm trūcīgākas, lai izpildītu savu apņemšanos par ceļojumu pastāstīt citiem. Ceļojuma laikā neizmantoju GPS reģistratoru, bet nobraukto maršrutu atzīmēju 1: 1200000 mēroga Jāņa sētas kartē. Sekas tādas, ka nobrauktais ceļš droši fiksēts ar aptuveni 95% precizitāti. Dažās vietās precīzāk noteikt nobraukto ceļu neļāva vai nu kartes mērogs vai paša paviršība, pierakstos izlaižot vienu vai otru vietu, kuru arī atmiņa nepalīdzēja atcerēties.
    Tālāk tekstā vārdu "aptuveni" attiecībā uz izmērāmām lietām nelietošu. Es šīs lietas pierakstīju aptuveni, vai ļoti aptuveni. Rakstītais kopsavilkums varētu liecināt par manu noslieci uz grāmatvedību, bet tā būs tikai daļēja patiesība. Izrādās ka daudz ko neesmu pierakstījis vispār, piemēram, visas nakšņošanas vietas (tās, kur netiku uzņēmis nevienu foto).


    Mans aparāts Troļļu ceļā (63. - ar ciparu iekavās apzīmēju ceļa nr. no Google Maps):


    Tā izskatās Kjeraga akmens stāvlaukums (Fv500.), skatoties no takas kādus 100 m augstāk:

    1.diena - 276 km, Lielvārde - Ventspils, uz moto 6 stundas
    Laicīgi sagatavojos, plānotais ceļš līdz Ventspils ostai īss, nekāda pirms ceļojuma satraukuma - tas izbeidzās jau pirms dažām nedēļām prāmja biļešu iegādes lapā nospiežot pogu "pirkt". Gaisa temperatūra +31°C. Pirms iebraukšanas Ventspilī piestāju pie Bušnieku ezera noskaloties. Vēl uzpildīju Latvijas benzīnu un uz ostu. Jūra mierīga un prāmja personāls piedāvāja pašam nostiprināt motociklu - tas deva iespēju pasaudzēt sēdekli, zem kravas stiprināšanas lentas pabāžot biezu porlona kluci, kas mētājās auto klāja stūrī. Kajīti izvēlējos tādēļ, lai daudz maz izgulētos pirms Zviedrijas šķērsošanas nākamajā dienā. Cik nu tas izdevās, tas ir cits stāsts - ne visiem ceļabiedriem nākamajā rītā bija jāsēžas pie stūres un viens otrs gulēt devās stipri vēlu. Jebkurā gadījumā, kojā noteikti labāka gulēšana, nekā atpūtas zāles krēslā. Nakšņošana krēslā gan ļautu ietaupīt kādus 20 - 30 €.

    2.diena - 493 km, Nynäshamn - Torsby, uz moto 9 st.
    Nyneshamn - Sördertölje - Eskilstuna - Lindesberg - Filipstad - Torsby (tālāk šajā rakstā sava maršruta iezīmēšanai pieminēšu tikai kartē atzīmētās lielākās un ne tik lielas apdzīvotās vietas, orģinālvalodā nosaukumus dodot slīpiem burtiņiem).

    Pusstunda bija jāgaida, lai tiktu uz auto klāja - liela drūzmēšanās. Pie ostas vārtiem visiem transportlīdzekļa vadītājiem policists lika "pūst trubā" - pieredzējušie kajītes biedri apgalvoja, ka šīs pārbaudes ne vienmēr notiek, bet der iegaumēt, ka bieži gan. Ja uz prāmja gribās palīksmot, pirmo dienu Zviedrijā var nākties pavadīt Nyneshamnas ostā.

    Nomācies, bet sauss, +15°C. Pēc 20 km nācās saģērbties siltāk. Eskilstunā bankomātā tiku pie Zviedru naudiņas, aptuvenu 50 km pa ātrgaitas ceļu un tālāk pa jaukiem mazākas nozīmes ceļiem ar samērā niecīgu satiksmi. Kādus 10 km pirms robežas iekārtojos kempinga lielās mājas istabiņā (Nya Skogsgården-camping-hostel-vandrarhem). Tā bija turpat uz pusi lētāka, kā namiņš - 27,5 €. Lēti, jo gulēju savā guļammaisā. Nopeldējos līdzās esošajā meža ezerā - ūdens pēc sajūtām neko siltāks par +15°C, gaiss pa dienu iesilis līdz +21°C. Patīkami pārsteidza labā pašsajūtu pēc nobrauktajiem aptuveni 500 km. Acīm redzams, ka manā vecumā - 65 gadi - nozīme ir mājas darbam - intensīvai pabraukāšanai ar motociklu tepat pa Latviju un Lietuvu - vismaz mēneša garumā pirms ceļojuma. Formas uzturēšanai droši vien man palīdzēja arī ikdienas vingrošana daudzu gadu garumā. Domāju, ka var iztikt arī bez sevis iepriekšējas mocīšanas, bet paredzu, ka tad pēc gariem pārbraucieniem "suņa nogurums" būtu ļoti liels.

    3.diena - 560 km, Valdresflye (51.), uz moto 11 st.
    Kempings - Norvēģijas robeža - Konsvinger - Elverum - Hamar - Dokka - Fagernes - Beitstølen (mana 1. ieplānotā ceļa sākums) - Randsverk - Frya (pagrieziens uz 2. manis plānoto ainavu ceļu).

    Izbraucu 8:oo, + 14°C, saulains visu dienu līdz vakaram. Jau pirmajos 10 km Norvēģijā aiz viena no lēzenajiem ceļa līkumiem cēli stāvēja alnis - nācās piebremzēt, ļaujot pašapzinīgajam "kungam" turpināt savu ceļu un iegaumēt, ka kaut kas līdzīgs varētu gadīties arī tālāk. Negadījās, izņemot augstkalnes aitas. Lai neaizmirstu vēlāk pieminēt, tāds padoms: no vecām, uz ceļa gulošām aitām īpaši nav jāuzmanās - Tava tuvošanās noteikti nebūs iemesls, lai viņas mainītu savu dienas kārtību. Cits stāsts par jaunuļiem. No tiem tiešām jāuzmanās, jo prognoze, uz kuru pusi katrs no viņiem satraukumā dosies, var izrādīties nepareiza.


    Ceļš uz Konsvingeru līkumains, visu laiku zīmes 70 km/h un faktiski neko ātrāk pabraukt arī nevarēja, lai neriskētu aiz kārtējā līkuma kaut kam uzskriet virsū. Izmantoju iespēju modificēt maršrutu, nogriežoties pirmajā asfaltētajā ceļā, un nekļūdījos - līkumainie ceļi pakalnos cauri maziem ciematiem droši, ka bija patīkamāk braucami par E16.
    Maršruta posmsa no Konsvingeras līdz Elverum 97 km garumā gandrīz vienīgais visā Norvēģijas ceļojumā pa izteiktu līdzenumu - pa ļoti plašu upes senleju. Vēl tikai dažās vietās Norvēģijā braucu pa kaut ko līdzīgu. Nākamie 30 km līdz Hamārai lēni - visā garumā grandiozi autoceļa būvdarbi - ātruma ierobežojumi 30 - 70 km/h, liela satiksme un faktiski ātrāk par 50 km/h pabraukt nevarēja. Izskatījās, ka 2020.gadā lielākā daļa būvdarbu būs pabeigta.

    Pirms Hamāras pirmo reizi ievajadzējās navigatoru telefonā, lai atrastu pareizo ceļu pilsētas apbraukšanai. Hamārā neiebraucu, jo tajā pabiju jau pirms gadiem 10 ar vilcienu, bet citiem ceļotājiem iesaku apmeklēt - tik pat skaista kā citas Norvēģijas pilsētas.

    Beitstølen ir liels slēpošanas kūrorts, bet arī vasarā šeit bija cilvēku jūra, jo bija sestdiena - pamatā kalnu taku staigātāji, šļūkšanas atrakciju cienītāji ar ģimenēm, daudz ceļotāju ar kemperiem (motorhome) un motobraucēji. Norvēģija noteikti ir mototūristu zeme. Tos sastapu lielā skaitā visos ainavu ceļos visa mana ceļojuma laikā. Skatoties pēc transportlīdzekļu numura zīmēm, motobraucēji lielākoties no ES valstīm.

    Valdresflye (51.) bija pirmais no Norvēģijas ainavu ceļiem manā maršrutā. Tas uz reizi ļāva viennozīmīgi saprast atšķirību starp citiem Norvēģijas autoceļiem un kādēļ ainavu ceļi ir izvēlēti kā ieteicamie apmeklēšanai Norvēģijas apceļotājiem, kaut arī liela daļa parasto autoceļu ir ne mazāk skaisti .




    Pirmais ceļojumā un pirmajā ainavu ceļā uzņemtais foto:



    Ja parasto autoceļu ainavā elpu aizraujoši skati ir izkaisīti vietām, tad ainavu ceļos šādi skati, droši varu teikt, ir nepārtraukti. Šī raksta turpinājumā neapgrūtināšu lasītājus ar ainavu ceļu aprakstiem - tie ir tīmeklī un ja ir vēlme tos apskatīt mājās, plānojot savus nākamos ceļojumus, atliek vien YouTube meklētājā ierakstīt atbilstošā ainavu ceļa nosaukumu, gan jau kāds auto vai moto tūrists nebūs paslinkojis un ielicis atbilstošu video. Mani bez izņēmuma sajūsmināja visi ainavu ceļi, pat tie, kuri vietām bija līdzīgi parastajiem ceļiem. Vēlreiz par jau minēto novērojumu: visur, kur ātruma ierobežojums 70 km/h, ātrāk braukt nav iemesla, jo ceļš parasti ir šaurs un nav iespējams prognozēt, vai nākamajā līkumā kāds nebrauc pretī. Norvēģijas ceļos ātruma ierobežojumi lielākoties ir ļoti pamatoti.
    Naktsmājas atradu tieši nākamā ainavu ceļa - Rondane (27.) - sākumā (Trabelia Hyttergrend & Camping). Mazs namiņš par 25 €, ledusskapis, virtuves piederumi, ūdens un WC kempinga lielajā mājā.



    4.diena - 543 km, uz moto 11 st. - Atlanterhavsvegen (64.)
    Kempings - Folladal - Oppadal - Kristiansund - Atlanterhavsvegen (64.) - Budu - Åndalsnes (šogad šeit tika uzstādīts janvāra siltuma rekords Norvēģijā novērojumu vēsturē - +18°C) - Innfjorden.

    Izbraucu ap 8:oo, + 13°C, viegli apmācies. No pusdienlaika rets lietutiņš - līdz vakaram braucu lietus drēbēs. Rondane (27.) ainavas līdzīgas, kā iepriekšējā ainavu ceļā un tomēr savādākas. Posms no Sollia (219.) pieslēguma līdz Folldal ātri braucams - slaidāki līkumi un šķita, nedaudz platāks segums. Īpaši krāšņš ir E6 posms no Hjerkinn līdz Oppadal, kas nav iekļauts manis minētās tīmekļa lapas ainavu ceļu sarakstā. Ceļš vijās līdzās krāčainai upei aptuveni 1 km dziļā aizā, otrpus upei dzelzceļš. Tuvākās kalnu virsotnes ir 2286 un 1641 m augstas un tās var redzēt, protams, pirms iebraukšanas aizā. Nākamā aiza, ko ir vērts atzīmēt, ir posmā no Gjoras līdz Sunndalsørai.

    Par Atlanterhavsvegen (64.) varu teikt, ka tā ir izbūves ziņā dārga un īsa atrakcija (36 km ar pieejām), par kuras izbraukšanu ar motociklu bija jāiztērē 7 € . Spilgtākos iespaidus no šīs atrakcijas deva viens augstais tilts, kurš uzbūvēts, lai caurlaistu kruīza kuģus un ļoti spēcīgās vircas smakas abos ainavu ceļa galos, jo Norvēģu jūras piekraste šai vietā ir piemērota lauksaimniecībai. Jūlijs Norvēģijā ir lauku mēslošanas laiks un to nevar nepamanīt (līdzenumos). Ja būtu stiprs vējš, iespaidi būtu spilgtāki un varbūt smaržotu labāk. Ja vēlreiz braukšu uz Norvēģiju, iespējams, otru reizi aizbraukšu uz Lofotu salām, bet noteikti ne uz Atlanterhavsvegen.

    Naktsmājas kempingā Innfjordenā (Lensmansgarden) - liels namiņš par 67 € ar visām ērtībām.

    5.diena - 365 km (uz moto 9 st.) - Trollstigen (63.), Geiranger (63.), Sognefjellet (55.)
    Kempings Innfjordenā - Åndalsnes - Geiranger - Hjelle turp/atpakaļ - Bismo - Fossbergom - Skjolden.
    Izbraucu ap 8:oo ar lietus drēbēm, smalks lietus. Lietus drēbes bija nepieciešamas tikai dažas stundas - līdz Troļļu ceļa augšai, visa pēcpusdiena saulē. Pabiju divos pašos nozīmīgākajos un skaistākajos ainavu ceļos Norvēģijā - Troļlu ceļā un Geirangera fjordā - īpaši motobraucējiem.



    Troļļu ceļš (63)


    Gairangera fjords





    Noteikti iesaku izbraukt arī ceļu Gamle Strynefjellsvagen (258.). Ja brauc no 63. ceļa, lai tiktu uz 258.ceļu, jānogriežas dienvidu virzienā pa 15.ceļu, jāizbrauc divi šauri, gari un slikti apgaismoti tuneļi - 3,5 un 4,5 km un nokļūsi uz 258,ceļa pieslēgumu. Slikti sagatavotā mājas darba dēļ es Gamle Strynefjellsvagen neizbraucu, jo nepamanīju. Tā vietā turpināju pa 15. ceļu braukt līdz Hjellei un nebija ko nožēlot. Aiz tuneļiem ceļš vijās uz leju aizā ar platiem serpantīniem un lielisku asfaltu - droši varēja "atlaist" līdz 80 km/h. Ainavas, kā vienmēr, varenas. Šo ceļu pēc sava plāna izbraucu virzienā turp - atpakaļ. Tālāk taisns 15. ceļš austrumu virzienā pa augskalni, kur varēja "vīlēt" krietni virs 100 km/h līdz nākamajam ainavas ceļam Sognefjellet (51.). Ceļš iet gar strauju upi uz leju vietām plašā, vietām šaurā ielejā.

    Ja lasītājam ir laiks un interese, šo rakstiņu var lasīt ar atvērtu "Street Wiev" un "iemest aci" jebkurā no aprakstītajiem maršrutiem, vai arī, skatīties YouTube, kā minēju iepriekš.

    Naktsmājas pie ezera mazā namiņā par 50 €, ledusskapis, virtuves piederumi, ūdens un WC lielajā mājā.




    6.diena - 388 km (uz moto 10 st.) - Sognefjellet(55.), Gaularfjellet (Fv13), Aurlandsfjellet (Fv243, Bjørgavegen)

    Skjolden - Sogndalsfjøra - Skei - Førde - Sande - Gaularfjellet (Fv13), - Dragsvik - Sogndalsfjøra - Lærdalsøyri - Aurlandsvagen (Fv243, Bjørgavegen) - Lavi.
    Izbraucu 8:2o un ar lietus drēbēm, ik pa laikam nedaudz līņāja. Pēcpusdiena saulaina. Pabeidzu izbraukt Sognefjellet (55) ceļu, tālāk uz Gaularfjellet (Fv13) un ar navigāciju uz Aurlandsvagen (Fv243, Bjørgavegen). Svarīgi neiebraukt jaunajā un Norvēģijā garākajā - 25 km garajā Laerdālas tunelī. Interesanti, ka katram tunelim ir dots nosaukums. Pēc apraksta tunelis ir komfotabls, bet garlaicīgs, reklāmās redzamais zili izgaismotais paplašinājums ir tikai vienā vietā kaut kur pa vidu. Tāpēc jādodas uz ainavu ceļu Aurlandsfjellet kalnos, kas Aurlandas komūnā saucas jau par Bjørgavegen. Tas sākās ar serpantīnu pa vecu segumu, tālāk augstkalne un lielisks nobrauciens līdz Aurlandsvangen.

    Pirmo un vienīgo reizi nakšņoju teltī - 14 € Lunde Camping . Biju paņēmis līdzi sievas mazo vienvietīgo telti un jāsaka skaidri - "aplauzos". Ne īsti, kur mantas salikt, ne īsti, ko elpot, puse no vakara pagāja četrrāpus. Padoms: ja reiz ņemt līdzi telti, tad tai ir jābūt divvietīgai uz vienu personu un lai tajā var normāli apsēsties uz saliekamā ķeblīša (ja ārā līst lietus).




    7.diena - 387 km (uz moto 11 st.) - Hardangervidda (7.), Hardanger (Fv7, Hardangerfjordvegen, 49., 550.)
    Aurlandsvangen - Geilo - Hardangervidda (7.), Eidfjord, Hardanger (Garnvin - Norheimsund - Tørvikbygd - Jondal - Utne).

    No rīta teltī +14°C, vēsi, ārā +11°C - tas viss pēc draņķīga miega uz plāna matrača. No Lavi Izbraucu ap 7:oo, pa serpantīnu ar vecu un nelīdzenu asfaltu uzbraucu augstkalnē. Pa ceļam nācās uzvilkt lietus drēbes - sāka nedaudz līņāt. Augstkalnē +7°C. Visapkārt sniega paliekas. Aiz Geilo siltāks un lietus pārstāja. Sākās lieliskais un 67 km garais nobrauciens uz Eidfjordu. Īpaši iesaku pievērst uzmanību Storegjeltunnelen, kas atrodas netālu no Eidfjorda Geilo virzienā - viens no spirālveida tuneļiem Norvēģijā ar vijumu virs 360°.




    Storegjeltunnelen



    Otrs man zināmais spirāles tunelis Norvēģijā ir Dramenē, bet par to vēlāk. Tālāk prāmis un ainavas ceļš Hardanger apkārt Hardangera fjordam. Vecs ceļš gar fjorda malu, reizēm pa serpantinu augšā un atkal lejā.





    Tørvikbygdā prāmis uz Jondalu - uz fjorda otru krastu. Foto redzams tuvojamies prāmis - tas notiek salīdzinoši ātri, neradās sajūta, ka prāmji kavē ceļotājus :


    Vēl bez piestāšanas nevarēju pabraukt garām Steinsdadlfossen, kaut gan vēlme paiet zem tā neradās:


    Naktsmājas namiņā ap 10 km pirms Utnes (Lothe Camping) 10m no fjorda krasta - 42 €.










    Patērzēju ar blakus namiņa motobraucējiem vāciešiem. Viņi pārvietojās 1,2 litrīgajiem BMV tourenduro - katrs brauc ar to, ar ko var atļauties. Norvēģijā gan pat grants ceļi neprasa tik milzīgu jaudu un izturīgu piekari solo braucējam.

    8.diena - 345 km (uz moto 10 st.) - Hardanger (520., 13.), Ryfylke (520., 13,) (ceturtdiena, 20.jūnijs)
    Utne - Kinsarvik - Hardanger turpinājums uz "leju" gar Sørfjorden - Odda - Skarde - Håra - Ryfylke (Håra - Sauda - Marvik - Sand - Suldalsosen).

    Izbraucu 7:5o, +12°C, mākoņains. Līdz pusdienai pa sausu asfaltu, pēcāk, no 14:oo ar lietus drēbēm. Utnē pusstundu gaidīju prāmi prāmis uz Kinsarviku - 7:3o ciematā uz ielas bez manis neviena cilvēka:



    Kinsarvikas pilsētiņa bildē redzama nedaudz pa labi:


    No Kinsarvikas dienvidu virzienā turpinās Hardanger (13) gar fjorda malu. Aiz Odas krāšņais Låtefossen ūdenskritums:
    Šī ir bilde no "Street View":






    Manas bildes lietainā laikā mazāk ir izdevušās:



    Līdzās ceļiem ūdenskritumi Norvēģijā ir tipiski daudzās vietās - vairāk vai mazāk iespaidīgi.
    Ciematā Håra sākās ainavas ceļa Ryfylke daļa pāri augstkalnei (520.). Neaizbraucot līdz līdz Marvik, Ryfylke turpinās pa Sandsfjorda otru pusi (13.). Naktsmājas mazā ģimenes kempingā trīsistabu apartamentā ar visām ērtībām (Anne Marie Fisketjøn Charging Station). Nokaulēju cenu līdz 50 €.




    9.diena - 475 km (uz moto 11 st.) - Ryfylke (13., 520., 13.) (turpinājums), Jæren (507., 44.)
    Suldalsosen - Håra - Sauda - Hålandsosen - Årdal - Tau - Stavanger - Kleppe - Jæren (Kleppe - Egersund) - Mandal.
    Izbraucu 8:3o, +12°C, neliels lietus, sāku ar lietus drēbēm, no pusdienlaika tikai mākoņains. Tā kā ainavu ceļa Ryfylke daļa met pilnu cilpu, lai to izbrauktu visu, izvēlējos pa 520. ceļu braukt divreiz. Vispirms "uz augšu" līdz Håra, "uz leju" Marvik virzienā un no Hålandsosen izbraucu atlikušo Ryfylke daļu. Tālāk aizbraucu braucu apskatīt Stavangeras centru, nenokāpjot no moto, lai redzētu ievērojamo pilsētas tiltu pāri fjordam. Izmantoju iespēju to arī šķērsot abos virzienos plašo skatu dēļ. Tilts ir krietni lielāks par Rīgas Vanšu tiltu un krietni augstāks par māju jumtiem.
    Šajā dienā radās pilna saprašana, ka viss beidzies - esmu braucis pārāk ātri un jutos nedaudz vīlies bez turpmākā plāna. Labā ziņa, ka atlikušās dienas vilšanos padarīja par nebijušu.
    No Stavangeras devos uz dienvidiem skatīt pēdējo plānoto ainavu ceļu Jæren. Pirms ainavu ceļa īsts intensīvās lauksaimniecības apvidus ar ne mazāk intensīvu vircas un skābsiena smaku. Braucot garām vienai fermai, nez vai to atcerētos, ja bet ja tādu 30 km posmā ir ik pēc dažiem km, no atmiņas tas tik ātri nedzēšas. Ainavu ceļš Jæren virzās pa vienu no ģeoloģiski vecākajām Norvēģijas daļām - tā saucamo Magmas parku.



    Ainavu raksturo lieli noapaļoti sasalušas magmas pauguri, milzīgi granīta bluķi, starp kuriem daudz ezeriņu un samērā intensīva apbūve ar vasaras mājiņām (ar tām pilnas visas Norvēģijas augstkalnes) un arī pastāvīgām viensētām.



    Naktsmājas atradu kādus 140 km aiz Magmas parka 455.ceļa sākumā ļoti vecā namiņā (Sandnes Camping Mandal) - 52 € (ar ūdeni un izlietni, WC lielajā mājā).


    Sākotnēji plānotais maršruts bija izbraukts un turpmākos vakarus daļu laika veltīju, lai nospraustu kādu nākamās dienas mērķi.

    10.diena - 333 km (uz moto 10 st.) Kjerag stāvlaukums (Fv500)
    Mandal - Sveindal - Tonstad - Rysstad - Kjerag stāvlaukums - Rysstad - Bygland.
    Izbraucu 7:oo, +12°C, līdz Kjeraga stāvlaukumam 216 km. Aiz neliela ciemata Rysstad nogriezos uz Fv337/Fv987/975 un aiz Sauleskard - uz Fv500. Pēdējie 30 km augstkalnē izcili skaisti, gaiss gan tikai +7°C.






    Nedaudz nožēloju, ka nepapūlējos savākt informāciju iepriekš un pa serpantīniem nenobraucu līdz Lysebotn (Fv500 galapunktā). Tā kā Kjeraga stāvlaukumā ierados pēcpusdienā, laika aiziet līdz Kjeraga akmenim vairs nebija, ja gribēju laicīgi sameklēt naktsmājas. Šo gājienu atstāju nākotnei (varbūt). Līdz turienei vienā virzienā jāiet 4 stundas un tikpat atpakaļ, tādēļ nākamajiem ceļotājiem iesaku stāvlaukumā ierasties jau no rīta.

    Naktsmājas namiņā 9. ceļā (netālu no Bygland) ar visām ērtībām (Setesdal Hotel) - 50 €.




    11.diena - 396 km (uz moto 8 st.) - Līgo vakars
    Bygland - Grimstad - Arendal - Dølmeo - Dalen - Homme
    Izbraucu 8:5o, +12°C, nedaudz apmācies un vēss visu dienu - +14°C. Dienas plāns izbraukt pa 41. ceļu un nakšņot kaut kur 9. ceļā, lai nākamajā dienā dotos uz "mācītāja kanceli" - Preikenstolen. 9. un 41. ceļš ir reģionālas nozīmes ar labu segumu, mazāk līkumaini, taču ļoti skatāmi, jo iet pa mežainām upju ielejām ar klinšu atsegumiem. Visiem iesaku pa šauru serpantīnu "nobraukt" pilsētiņā Dalen, kas atrodas dziļā aizā. Diena pagāja vienkārši vizinoties pa skaistiem ceļiem.
    Naktsmājas 9.ceļā kempinga namiņā tikai ar virtuvi, ūdens un WC lielajā mājā - 40 €.

    12.diena - 376 km (uz moto 8 st.)
    Homme - Nomeland - Sinnes - Olteedal - Forstans - Preikenstolen - Jorpeland - Røldal.
    Izbraucu 6:3o, +8°C, nedaudz apmācies, pa dienu +15°C. Otro reizi šķērsoju augstkalni pa Fv337/Fv987/975 gar Lysebotn (Kjeraga) ceļu un turpināju līdz Oltedal, atgriezos uz 13. ceļa un nogriezos uz Preikenstolen sāvlaukumu. Kāpšana "Mācītāja kancelē" aizņēma stundu un 30 minūtes, nokāpšana par 10 minūtēm ātrāk:


    Augšā plašās ainavas atsvēra kāpšanas grūtības. Novēroju, ka jaunākajiem kāpējiem varēja būt ap 4 gadiem, ja neskaita tos, kurus nesa speciālās mugursomās. Visgrūtāk gan klājās nevis bērniem, bet cilvēkiem ar krietnu daudzumu liekā svara, kā nekā vidējais pakāpiena augstums ap 30 - 40 cm. "Mācītāja kancelē" ir viena no tūristu iecīnītākajām vietām un nofotografēt taku bez cilvēkiem uz tās ir zināma veiksme.
    Vēl dažas bildes no pašas augšas:












    Tālāk ceļš pa jau izbrauktu maršrutu tikai pretējā virzienā, bet tādēļ ne mazāk interesants.
    Naktsmājas namiņā Røldal kempingā (Seim Camping Røldal) - 45 €, ūdens un WC lielajā mājā.

    13.diena - 285 km (uz moto 6 st.)
    Røldal - Haukeligrend - Rjukan - Konsberg - Notodden.
    Viena no tām retajām dienām manā ceļojumā, kurā lija no rīta līdz vakaram. Lejā +12°C, augstkalnē +8°C - labāk nebūtu braucis, drēbes miklas, cimdi mitri, arī redzētie dabas skati pelēkāki, daudz mākoņu un miglas. Tomēr arī šādā dienā izdevās redzēt šo to interesantu. Labajā foto iespaidīgais akmens dambis 362.ceļā izskatījās nepabeigts - dambja otrajā puse nekāda uzpludinājuma nebija. Kreisajā foto visai parasts ūdenskritumiņš 37.ceļā.




    Biju nospraudis dienas mērķi apskatīties Rjukanas ūdenskritumus (Rjukan Falls), bet ne jau lietus traucēja tos neredzēt. Neveikto mājas darbu dēļ nebiju izpētījis, ka Rjukan Falls no 37.ceļa nevar redzēt un pavisam maz jāpaiet ar kājiņām. Tikai gatavojot šo rakstu uzzināju, ka ir vēl iespaidīgāks ūdenskritums Rjukanfossen un ko būtu vērts redzēt, tikai pavisam citā vietā - ne pārāk tālu no ceļiem, pa kuriem vizinājos iepriekšējās dienās. Te nu ir vērts vēlreiz uzsvērt, jo vairāk mājās gatavosies ceļojumam ar tīmekļa palīdzību, jo vairāk arī redzēsi ceļojumā.
    Nakšņošana namiņā pie Notodden lidlauka - 45 €. Blakus namiņos citi motobraucēji - no Polijas un no Vācijas. Varēju apmierināt komunicēšanas vajadzības (... kur ceļojiet?, ... kāds aparāts?, ... ko vēl būtu vērts redzēt Norvēģijā u.t.t.) - kaut vai pieklājības līmenī.



    14.diena - 378 km (uz moto 9 st.)
    Laiks teicams, mākoņu maz, no rīta +12°C, pa dienu no +18°C līdz +21°C. Izbraukāju vietējos ceļus uz dienvidrietumiem no Dramenes (Notodden - Preststranda - Stathelle - Skien - Seljord - Gvammen - Konsberg). Puse dienas bija pagājusi un tā kā atlikušajās dažās dienās Norvēģijas līdzenumi nevilināja, nolēmu pa 7. ceļu atgriezties kalnos (Konsberg - Hønefoss - Gulsvik). Bildē ir skatāma Seljord pilsētiņa no 3 km attāluma:



    Aiz Seljord novēroju, kādas norvēģiem ir iespējas tērēt publisko naudu infrastruktūrai. Zemāk dotajā attēlā starp punktu A un B mana ceļojuma laikā tuvojās noslēgumam tuneļa būvdarbi - kā atradu tīmeklī, tuneli atvēra satiksmei 2019.gada decembrī. Lai E134 maršrutā 22 km vietā (A - C - B) varētu braukt tikai 11,7 km (A - B), tika izbūvēts 9,35 km garš tunelis (Mælefjelltunnelen) par ~ 103 milj.€!!!

    80 km no Hønefoss nolīgu namiņu Stavn kempingā (Stavn Camping) - 40 €.
    15.diena - 382 km (uz moto 9 st.)
    Stavn - Gol - Lærdalsøyri- Sogndalsfjøra - Fossbergom - Vågåmo - Otta
    Izbraucu 7:50. Turpināju braukt augstāk kalnos. Pilsētiņā Gol nogriezos uz 52.ceļu, kas vijās pa Hemsilas upes ieleju. Aiz pilsētiņas Hemsedal otrpus upes skatam pavērās slēpošanas kurorts (Hemsedal Skisenter). Aiz Hemsedal 52.ceļš ir viens no skatāmākajiem ne ainavu ceļiem līdz pat pieslēgumam līdz E16. Ieskatam dažas fotogrāfijas.
    Norvēģijai rksturīgais nobrauciens no augstkalnes - šai gadījumā 52. ceļš - Hemsedalsvegen kādus 3 km pirms pieslēguma E16:




    Pēc Google reljefa kartes skatoties, 3 kilometros augstuma starpība samazinājās aptuveni par 500 m. Pēc šiem 3 km 5. ceļa pieslēgumā ar E16 nofotografēju stendu stāvlaukumā, kura saturs visai interesants. Apraksts par novada vēsturi un shēma kājāmgājēju tūristiem. Vari atbraukt šajā stāvlaukumā, atstāt mašīnu un doties 2 dienu pārgājienā ar telti kalnos. Līdzīga informācija sastopama daudzos citos ceļos - stendu vai brīvi pieejamu bukletu veidā:



    Tālāk mans izvēlētais maršruts vijās pa E16 gar Laerdalas tuneļa ziemeļu galu.
    Kārtējais ūdenskritums līdzās E16:



    E16 "iegriezās" Laerdalas tunelī, bet es devos tālāk pa E5 līdz pieslēgumam 55.ceļam Sogndalsfjorā, lai pretējā virzienā otro reizi izbrauktu Sognefjellet. Pilsētiņā Fossbergom, kur 55. ceļš pieslēdzas 15.ceļam, beidzot galīgi pagriezos māju virzienā. Ar dažiem attēliem no 55. ceļa raksturošu, kā 15 minūšu laikā mainās ainavas - no aptuveni 20 m virs jūras līmeņa līdz 1400 m virs jūras līmeņa:
    Uz 55.ceļa aiz Skjolden

    ... pēc 5 minūtēm







    ... pēc 10 minūšu brauciena no ūdenskrituma



    ... un vēl pēc 5 minūtēm no iepriekšējās apstāšanās vietas varēju staigāt pa sniegu:



    Naktsmājas apartamentā ar visām ērtībām 15.ceļā 3 km aiz Vågåmo (Holungsøy Camp) - 30 €!
    16.diena - 582 km (uz moto 12 st.)
    Otta - Lillehammer - Vingrom - Grua - Kløfta - Årnes - Fetsund - Rotnes - Grua - Hønefoss - Stavn.
    No rīta +16°C, pa dienu +24°C, viegli mākoņains. Dienas pirmajā pusē ieplānota "kultūras programma" ar sporta tēmu. Vispirms apmeklēju Lillehammeres tramplīnlēkšanas stadionu un Norvēģijas Olimpisko muzeju.



    Tiem, kurus interesē norvēģu sportistu sasniegumi, muzejā būs interesanti. Muzejs nav liels - tā apskatīšanai un interesantāko eksponātu aprakstu lasīšanai man pietika ar nepilnām divām stundām. Pārsteidzoša izrādījās tikšanās ar vācu tūristu pāri muzeja stāvlaukumā. Pirms divām nedēļām kopā ar viņiem pētījām Norvēģijas karti uz viena no prāmjiem, pārceļoties pāri kārtējam fjordam pavisam citā Norvēģijas malā. Pēc tam burtiski aizbraucām katrs uz savu pusi. Kā lai netic teicienam, ka pasaule ir maza.
    Pēcpusdienā plānoju tuvoties Oslo un lai nebūtu jābrauc pa ātrgaitas ceļu E6, no Lillehammeres devos uz Vingrom un pa 250.ceļu uz dienvidiem.
    Pirmie 5 km bija serpantīns no 300 m līdz 800 m augstumam virs jūras līmeņa pa labu grants segumu - vienīgais šāds posms manā ceļojumā. Tālāk ceļš vijās pa mežainu upes ieleju līdz Dokkai un pa 33.ceļu līdz Grua. Atlikušo dienas daļu braukāju pa Oslo apvedceļiem un neatradis piemērotu kempingu - Oslo tuvumā cenas ir augstākas - atgriezos Stavn kempingā (Stavn Camping) 7.ceļā, kā iepriekš, par 40 €.
    17.diena - 352 km (uz moto 8 st.)
    Savn - Bromma - Nedre Eggedal - Åmot - Drammen - Mysen - Heiås.
    Saulains, mākoņu maz, no rīta +16°C, pa dienu +23°C, vakarā +25°C. Dienas mērķis šai dienai bija izbraukt Dramanes spirāltuneli un nakšņot Zviedrijas robežas tuvumā. Izvēlējos no Brommas braukt pa Eggedalsvegen nepilna kilometra augstā pārejā uz blakus ieleju, tālāk pa 287. uz Åmotu un Drammeni. Pa ceļam izrādījās, ka šķērsoju ievērojamā biatlonista O.E.Bjorndālena dzimtās vietas. To nevarēja nepamanīt, jo Simostrandā viņam ceļmalā uzstādīta bronzas statuja ar atbilstošām ceļa zīmēm un informatīvo stendu:



    Tālāk 34. ceļš, E134 un Dramene. Ar navigatora palīdzību sameklēju 1,65 km garo spirāltuneli (Spiralen Drammen), kas šodien ir tūristu atrakcija - tunelis ar 6 vijumiem, kas ļauj nokļūt 180 m augstāk plašā skatu laukumā:



    Vikipēdijā izlasīju, ka tuneļa būvniecības iemesls bija akmeņu nepieciešamība ostas krastmalas izbūvei un bažas, ka atklāta karjera izbūve sabojātu pilsētas ainavu. Tūristu atrakcija radās kā blakus produkts. Tuneli sāka būvēt 1953.gadā un pabeidz pēc 8 gadiem. Kā izlasīju uz plakātiem tuneļa sākumā, to paredzēts slēgt satiksmei no 2019.gada augusta uz 3 - 4 gadiem rekonstrukcijai. Man paveicās to redzēt vēl pirms darbu uzsākšanas - pat maksa par tā lietošanu vairs netika iekasēta. Pēc Norvēģijas standartiem tuneļa seguma stāvoklis bija kļuvis dramatiski slikts, daudzās vietās uz segas tecēja ūdens, apgaismojums tikpat kā nekāds - izbraukt varēja, bet ļoti lēnām. Tunelis, šķiet, speciāli ticis slikti apgaismots un vienā otrā vijumā no kādas nišas uz tevi lūkojās pabriesmīga izskata trollis. Tuvākos gados šo tuneli var neplānot apmeklēt, vai vismaz savlaicīgi noskaidrot, cik tālu tikusi rekonstrukcija. Tās izmaksas plānotas ap 9,4 milj. €. Kāpēc skatu laukumā novietots attēlā redzamais lielgabals, nepūlējos noskaidrot.



    Tālāk pa E134 un E18 devos Zviedrijas virzienā. Naktsmajas sameklēju kempingā 22. ceļā (Olberg Camping) - namiņš par 60 € (ūdens, WC lielajā mājā).
    18.diena - 396 km (uz moto 8 st.)
    Heiås - Halden - Fv22 - 165.(Zviedrija) - 164. - Säffle - Kaarlstad - Degerfors
    Pēdējā diena Norvēģijā. Norvēģijas dienvidaustrumu stūris samērā līdzens, ja ir pauguri, tie ir zemi un granīta atsegumi nelieli. Daudz lauksaimniecības:



    Izbraukāju Halden pilsētiņu, meklēdams, kur notērēt atlikušo norvēģu naudiņu un tā arī neatradu - svētdienā rīta pusē pilsēta kā izmirusi. No ārpuses apskatīju Fredrikstenas cietoksni. Tālāk pa Fv22 ceļu Zviedrijas robežas virzienā. Pēdējā ainava, ko gāju skatīties Norvēģijā, bija ūdenskritums Elgåfossen nepilnu km pirms robežas:



    Tālāk jau pa Zviedriju - reljefs līdzenāks, ainavas mežainākas, braukšana interesanta tik daudz, ka neredzēti ceļi, cita valsts, bet tomēr mazāk aizraujoša, kā Norvēģijā. Ja Norvēģija tērē naudu tuneļiem un rūpējas par pieejamību ceļu tīklam kā tādam, tad Zviedrijā uz reizi bija pamanāms, ka ceļi ir vairāk uzlaboti, lēzenākas līknes, plašāka ceļa josla, labāki segumi. Izvēlējos maršrutu gar lielākajiem ezeriem Zviedrijā - tiem pāri var redzēt, ja skatās šķērsām, bet no gala skatoties - kā jūra. Tāds skats pavērās uz Vänern pirms Karlstadas.



    Naktsmājas jau pie mazāka ezeriņa 243.ceļā kempinga namiņā (Degernäs Camping) - 70 € (ūdens, WC lielajā mājā).




    19.diena - 469 km (uz moto 10 st.)
    Degerfors - Skövde - Mullsjö - Kumla - Vingåker - Lappe
    Dienas plānā apskatīt Vänern no austrumu puses un otru lielāko Zviedrijas ezeru Vättern no rietumu krasta. Vänern aiz mežiem tik pat kā nebija redzms, bet Vättern šķita krietni interesantāks, jo ceļš vairāk vijās krasta paugurainē, atklājot plašu skatu uz ezeru lielā daļa ceļa gar ezeru.
    Naktsmājas 214. ceļā Hjälmargården kempinga namiņā, 47 €. Ūdens un WC lielajā mājā.

    20.diena - 394 km (uz moto 8 st.)
    Lappe - Österåker - Norrköping - Katerinholm - Malmköping - Järna.
    Šī bija otrā diena ceļojumā, kurā krietni lija. Gaisa temperatūra +12°C. Lietus pārstāja vēlā pēcpusdienā un palika krietni siltāks. Līdz kempinga sameklēšanai pietika laika, lai miklās drēbes daudz maz kļūtu sausas. Dienas programmā ceļi Stokholmas dienvidrietumos, lielākas un mazākas nozīmes. Attēlā motobraucēja "pusdienas" Noršēpingā:


    Šai brīdī biju krietni izmircis - zem lietus drēbēm moto drēbes miklas un šur tur pat slapjas.

    Naktsmājas Farstanas Havsbäd kempinga namiņā - 70 € (ūdens un WC lielajā mājā).
    21.diena - 402 km (uz moto 7 st.)
    Järna - Sördeltälje - Strängnäs - Enköping - Stocholm - Nynäshamn.


    Pādējā ceļojuma diena ārzemēs un saulaina. Iepazinos ar ceļiem Stokholmas apkārtnē. No sākuma neplānoju braukt lielus attālumus, bet sanāca kā parasti. Braucu bez navigācijas, vadoties no sajūtām un dienvidos no Enkopingas nokļuvu asfaltētos, labas kvalitātes lauku ceļos praktiski bez satiksmes. Beigās iebraucu strupceļā kādā pussalā un lai nokļūtu atpakaļ uz lielajiem ceļiem, nācās krietnu gabalu braukt atpakaļ pa tiem pašiem lauku ceļiem. No Enkopingas uz Stokholmu braucu pa automaģistrāli un nolēmu pa to šķērsot arī galvaspilsētu. Šo pieredzi noteikti varu pieskaitīt pie laba piedzīvojuma. Uz E4 Stokholmā ļoti intensīva satiksme 3 - 4 joslās vienā virzienā 70 - 90 km stundā, nepārtraukta satiksmes līdzekļu pārkārtošanās pa joslām, lai katrs nokļūtu savā nobrauktuvē. Lai nesarežģītu braukšanu ar nepieciešamību skatīties navigācijā, to neizmantoju, bet vadījos tikai no iepriekšējiem virziena rādītājiem un norādījumiem uz joslām. Neskatoties uz blīvo un salīdzinoši ātro satiksmi, bez lielas piepūles izdevās noorientēties, kurās joslās jābrauc un sekmīgi nokļūt uz maģistrāli, kas iet uz Nineshamnas ostu. Vēl atlika laika iepazīties ar pašu pilsētiņu un tās apkārtni. Laicīgi ierados ostā, kopā ar citiem braucējiem pārvarējām sajukumu ar pareizās rindas atrašanu - kādu stundu neviens par mums nelikās ne zinis un tikai tad uzradās kundze, kas izklāstīja kārtību, kā nokļūt uz prāmja. Citiem vārdiem, jāreģistrējas nevis ostas ēkā pie lodziņa, bet uz reizi jāstājas garajā rindā pie robežsargu un muitas ēkām. Naktsmājas, kā iepriekš, 4-vietīgā kajītē, kuras daži iemītnieki uz gulēšanu ieradās vēlu naktī.
    22.diena - 266 km (uz moto 4 st.)

    Ventspils - Lielvārde. Atkal drūzmēšanās prāmja koridoros, kamēr tieku uz auto klāja. Laiks +15°C, spīd saule, bet dienvidaustrumu pamale stipri nomākusies. Vispirms uz CircleK pēc degvielas, kafijas un uz mājām. Pēc 20 km savlaicīgi uzvilku lietus drēbes, Talsos jau lija, bet Kandavas novads sagaidīja ar līdz šim nepiedzīvotu lietusgāzi, braucot ar motociklu, kura turpinājās pusstundu. Aiz Tukuma saule un līdz mājām visas motodrēbes izžuva. Gada lielais ceļojums bija beidzies.


    Valdis Lauksteins


    Tikai reģistrēti lietotāji drīkst pievienot komentārus


    Reģistrēties

    Rezervesdalas24.lv

    Top.LV