Online

Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties


„Ape Hangers” jeb „Pērtiķu Pakaramie”

  • Raksta opcijas
  • Lasīt komentārus (30)
  • Drukāt
  • MOTOpower lietotājs- Oss,
    05-11-2010

    Rakstā šo veidojumu saukšu par „eipiem”, kas, iespējams, ir Latvijā izplatītākais nosaukums. Kas tad īsti ir „eipi”?

    Internetā atrodamās definīcijas ir atšķirīgas, bet tās visas pauž galveno „eipu” ideju – tā ir augsta motociklu stūre (visbiežāk sastopama uz čoperiem), kas nodrošina motobraucēja roku atrašanos plecu augstumā vai augstāk. „Eipu” klasiskais augstums ir no 10 līdz 20 collām, kas ir aptuveni no 25 līdz 50 cm.

    Kāpēc tos sauc par „Pērtiķu Pakaramajiem”?
    Nosaukums ir radies tāpēc, ka uzstādot augstus „eipus” uz motocikla, tā vadītājam ir jāsniedzas ar rokām uz augšu, lai satvertu stūri, un tajā brīdī viņa ķermenis ieņem pozu, kas vizuāli atgādina pērtiķi, kurš karājas kokā.





    Ir vēl viena, bet ne ļoti izplatīta, versija, ka lielākā daļa baikeru (šajā gadījumā čoperisti, rokeri utt.) vizuāli nedaudz atgādina pērtiķus arī brīžos, kad viņu rokas nav paceltas.



    Starp citu, kopš nesenas pagātnes autortiesības uz nosaukumu „ape hanger” ir nonākušas Harley-Davidson korporācijas rokās.

    Kā radās „eipi”?
    Laikam jau šodien neviens tā īsti nevar pateikt kurā piepīpētajā garāžā vai kurā dullajā galvā dzima ideja par „eipiem”. Par to”kad?”, „kā?” un „kāpēc?” tas notika, mums ir pieejamas tikai versijas:
    1. Tālajos 50-tajos un 60-tajos ASV bija populāras noziedzīgas motociklistu bandas, kas siroja pa miermīlīgām pilsētām un iedvesa bailes visā dzīvajā radībā. Miermīlīgie iedzīvotāji nemaz nebija tik miermīlīgi un, lai cīnītos ar baikeriem, nostiepa pāri ceļam stiepli motociklista kakla augstumā un, kad baikeri kārtējo reizi joņoja pa ceļu, tad ....nu, rezultātu varat iztēloties paši. Rezultātā, bandu vadoņi, kas brauca kolonnas priekšgalā sāka uzstādīt „eipus”, tādā veidā pasargājot sevi no ātras galvas amputācijas.
    2. Vēl viena versija vēsta, ka kaut ko līdzīgu „eipiem” sāka izmantot jau 2. Pasaules kara laikā, lai cīnītos ar pār ceļu nostieptām stieplēm. Tikai šajā gadījumā tās nebija augstās stūres, bet uz zemajām stūrēm uzstādīts vertikāls drošības stienis, kas diez vai noveda pie „eipu” rašanās, bet kas zin’.
    3. Par cik „chopper” tipa motocikli savos pirmsākumos pārsvarā bija sastopami ar „hardtail” jeb bez aizmugurējās amortizācijas, tad braucēji sāka uzstādīt „eipus”, lai brīžos, kad ceļš ir nelīdzens vai tuvojās kāda bedre varētu nedaudz pievilkties, protams, ja to atļauj roku muskulatūra. Šai versijai gan ir viens trūkums. Ja stūre nav kārtīgi pievilkta vai arī braucēja svars ir pārāk liels, tas varēja beigties sekojoši:



    4. Manuprāt, visticamākā versija par to kā radās „eipi” ir tā, ka tie vienkārši radās. Visticamāk tas ienāca prātā kādam čoperu būvētājam, viņš to uztaisīja, cilvēkiem tas patika un tas „aizgāja”. Cilvēki tos uzstādīja tāpēc, ka tas bija „kruta” un izskatījās stilīgi.
    Iespējams, sākumā kāds uzstādīja mazus „eipus”, kāds to redzēja un uztaisīja vēl augstākus un tā tas attīstījās, iegājās čoperu modē un palika tur līdz pat mūsdienām.


    Kā ir braukt „ar eipiem”?
    Uzreiz jāpiemin, ka šāda tipa stūres nebūs piemērotas agresīvas braukšanas mīļotājiem. „Eipi” ir vairāk paredzēti plūstošai un lēzenai braukšanai, bez liekas straujas bremzēšanas un ieskriešanās.

    Manuprāt, „eipus” var iedalīt divās lielās kategorijās:
    „Eipi” ikdienai. Parasti nepārsniegs 16” (40 cm), jo ar ikdienu ir domāti motobraucēji, ka sezonas laikā nobrauc 15-20 tūkst.km. Tas ir kompromiss starp stilu un komfortu. Par šādiem „eipiem” braucēji, kas tos lieto izsakās pozitīvi tieši komforta ziņā. Parasti pie šādiem augstumiem roku stāvoklis stipri nepārsniegs plecu augstumu un līdz ar to braucēja rokas, kakls un mugura nenogurs jau pēc 50 km. Daudzi braucēji maina stūres no zemajām uz eipiem (ap plecu augstumu) tieši tādēļ, lai braucot iztaisnotos mugura un atbrīvotos kakla muskulatūra, kas padara braucienu patīkamāku.

    „Sky high” jeb augstie „eipi”. Sākot no 18” (45 cm) un uz augšu. Šādi eipi parasti ir uzstādīti motocikliem, kas nav paredzēti tāliem un ilgiem braucieniem. Visbiežāk tos uzstāda izstādes tipa „custom” motocikliem, kā arī vienkārši čoperiem, kas vairāk ir paredzēti „bar to bar” tipa braucieniem.

    Tomēr, kā jau minēju, tad tas ir ļoti individuāli un ir atkarīgs no katra braucēja auguma un fiziskajām īpatnībām, kā arī no motocikla uzbūves, jo ne tik svarīgs ir pašu „eipu” augstums, cik attālums starp stūres ragiem un sēdekli.
    Lūk, neliela informatīva tabula, kas piedāvā stūres augstumu atbilstoši braucēja augumam:
    “Eipu” augstums, cm Braucēja aptuvens augums, cm
    25.4 (10”) 150
    30.5 (12”) 160
    35.6 (14”) 170
    40.7 (16”) 180
    45.7 (18”) 190
    50.8 (20”) 200

    Eipi mūsdienās?
    Šodien dzīvojam gadsimtā, kad motociklus tūnē daudz savādāk nekā toreiz. Šodien liek sporta filtrus, izplūdes, kompjūterus, tūnē dzinēju utt., salīdzinot ar vecajām dienām, kad svarīgāk bija kā mocis izskatās, nevis kā „iet”. Bet arī mūsdienās eipi ir izkarojuši savu vietu zem saules un joprojām tiek izmantoti gan uz izstādes močiem, gan ikdienā. Ja par izstādes močiem viss ir skaidrs, tad paliek jautājums: „kurš gan brauc ar tādu stūri ikdienā?” Atbilde: ikdienā „eipus” lieto cilvēki, kam joprojām stils un izskats ir svarīgāks par sabiedrības pieņemtajām normām. „Eipus” lieto cilvēki, kam patīk izcelties, un kam vienkārši patīk kā tas izskatās.

    Vēl tie šodien ir bieži sastopami starp klubu braucējiem, kas sastāv klubos ar senu vēsturi, tādos klubos, kas paši ir veidojuši čoperu vēsturi un atceras to. Tieši ar šo braucēju palīdzību, šī čoperu stila īpatnība ir iznesta cauri gadu desmitiem, un ir bieži sastopama vēl šodien.
    Eipi Latvijā?

    Latvijā kā jau Latvijā. Par cik pie mums, salīdzinot ar ASV, čoperveida moto kultūra vēl ir bērnu autiņos, tad attieksme pret eipiem šeit ir noraidoša un šeit tie ir sastopami reti. Cilvēki un arī citi motobraucēji, redzot kādu braucam ar eipiem visbiežāk nespēj palikt vienaldzīgi. Rādīšana ar pirkstiem un tādas replikas kā: „Eu, paskaties uz šito! Kā vispār tā var pabraukt?!” ir bieži sastopamas. Tomēr tā ir tipiska cilvēka reakcija, kad viņš redz kaut ko atšķirīgu un nesaprotamu. Tomēr arī Latvijā ir sastopami eipu piekritēji:



    Nobeigumā varu tikai atkārtot mūžseno patiesību - cik cilvēku tik viedokļu un pats galvenais ir lai pašam patīk un ir ērti! Katram savs!

    Rakstu iesūtījis: MOTOpower lietotājs- Oss






    Tikai reģistrēti lietotāji drīkst pievienot komentārus


    Reģistrēties