"Harrier" amortizācijas sistēma... lasītāja raksts
1-20 [21-30]
Icaks, 24. Feb 2010, 17:19
Nu nez' - izskatās pēc gākas baismas.
Andreits, 24. Feb 2010, 15:52
osīc ir īblis
MIGs, 24. Feb 2010, 10:02
Par stopijiem - dakša varbūt kutko nedaudz maina, bet pamata ideja paliek nemainīga, ja pietiekami asi bremzēsi tad vainu izslīd rats, vainu uztaisa stopiju, un ir pojebaķ kāda dakša.Vai kāds cenšas apgalvot, ka šo var mest pa nažiem un ne izslīdēs rats, ne pakaļa pacelsies ?!
Vēljovairāk, te netrūkst dullo stanteru, kuri pat ar pļaujmašīnu uztaisīs stopiju!
Būtu interesanti tādu aptaustīt dzīvē un izripināt kādu līkumu.
Ir vēlviena sena patiesība - jo mazāk detaļas un tas viss ir fundamentāli vienkāršāks jo labāk. Bet nu laiks rādīs. Risinājums interesants, un galvenais, ka ir progress un cilvēki cenšas izdomāt kautko jaunu.
Modrs, 23. Feb 2010, 23:36
nēnu tev ir taisnība, bet stopiju rada smaguma centrs, tobiš, ja smaguma centrs būs zems, un dakša cieta, tad pāri ragiem nepārraus. Respektīvi, nav svarīgi, vai priekšas balstiekārta ir 8x aptīta ap rāmi, un pieskrūvēta aizmugurē.Un kā tu teici, atspiežoties ar kuli, mazāka iespēja pārraut. Jā, jo tu nespied pa griešanās asi t.i. dakšu, bet gan ar nobīdi un zemāk.
Un, mo smaguma centrs jebkurā gadījumā būs virs riteņu asu centriem. Un ja negrib stopiju, tad vai nu palielina priekšējā riteņa diametru, vai arī samazina smaguma centra augstumu, kā arī max pietuvina aizmugurei.
marcis, 23. Feb 2010, 22:58
Ok.Mazliet no teorētiskās mehānikas, kas mums, būvinženieriem, kā arī autobūvētājiem un kosmosa kuģu būvētājiem ir pamatu pamats. Kas ir moments M=SxL (spēks x plecs)? Tā ir svira ar garumu X, kurai pielikts spēks ar lielumu Y.
Konvenciālās dakšas gadījumā sviras vienā galā tiek pielikts spēks (mo smaguma centrs), bet otrs sviras gals ir pr.riteņa ass. Spēka plecs ir attālums no pr.riteņa ass līdz mo smaguma centram. Un, tā kā rezultējošā spēka virziens sakrīt ar dakšu (sviras griešanās asi), mo smaguma centrs ar savu novietojumu virs pr.riteņa griešanās ass cenšas moci apmest. (veciem bmw arī bija parastā dakša, bet ar gareniski/plakaniski novietotu motoru, kā rezultātā spēka plecs ir daudz mazāks, nekā vertikāli šķērsām novietotam motoram) Tieši tāpēc ir svarīgi bremzēt, spiežoties ar kuli pret bāku, nevis ar rokām pret stūri.
Tagad par Hossaka tipa piekari, kas ir BMW (Doulever) un šito pašu Harrier..
Viss ir tieši tāpat (motocikla smaguma centrs ir augstāk par pr.riteņa asi u.t.t) ar to atšķirību, ka rezultējošais spēks vairs nesakrīt ar dakšu, bet ir pielikts pirms dakšas (skatoties no braucēja). To var ļoti skaisti redzēt bildēs, ka atspere ir stipri pirms pr.riteņa griešanās ass.
Tagad ilustrācijai..
Iedomājieties, ka jums rokā ir bomis. Viens gals ir iedurts zemē (pr.riteņa ass) un aiz otra gala cenšaties to palauzt(mo smaguma centrs). Bomis ir garš/īss un attiecīgi lauziens sanāk vieglāks/grūtāks, bet sanāk. Tā ir konvenciālā dakša (bez anti-dive sistēmām). Tagad paņemat to pašu bomi un galus kaut kur nobalstiet. Atkal viens gals ir pr.riteņa ass un otrs ir mo smaguma centrs. Un vienlaicīgi, ar vienādu spēku gan ceļat aiz viena gala, gan spiežat uz leju nelielā attālumā no otra gala. Bomi pacelt jau ir daudz grūtāk, jo darbojas divi pretēji spēki ar diviem dažādiem pretējiem momentiem. Tā ir Hossaka tipa piekare (bmw) un Harrier. Protams, ka arī šādam mocim, bremzējot, pakaļa ļoti atvieglinās un pat sāk staigāt (pārliecinājos Biķerniekos treniņos kartinga trases taisnītes beigās meža pusē), bet ne brīdi nav sajūta, ka mo uztaisīs stopiju un tai pat laikā mocis vel ir vadām. Protams, šāds mocis ir smagāks un garāks (dakšas dēļ) un nav paredzēts ne MotoGP, ne WSBK (ko pierāda BMW S100RR), bet pa ielu un pamuļķoties amatiertrasē ir ļoti ok.
Tip viss
Niksons, 23. Feb 2010, 22:45
Uldēns, nejauc ratā paraušanu ar stopiju. Karč, stopijs nesanāks, a bet ratā paraut var. Grūti, jo jaudas un masas attiecība nav tā labākā, bet pat mans rt ceļ purnu augšā.
Paralelograma piekare aizmugurē noņem daļu no amortizācijas slodzes, samazina kardāna locīšanos un tas ļauj izmantot motora/kārbas korpusu kā rāmja sastāvdaļu. Kardāna radītās vērpes mazināšanai to izlaiž cauri lielai piekares svirai
osiic, 23. Feb 2010, 22:40
Nu es teiktu ka paari stuurei paarraut ir biki mazaak iespeejas. Nu dod ar taadu piekari pa nazhiem ar prieksheejaam bremzeem, nostaigaa piekare ar visu amiiti un kas taalaak? Biete paari stuurei. Tikai es domaaju ka iepirzhot saanaa veiglajam autinjam ir lielaakas iespeejas ar shitaadu piekari nosisties, jo bremzeejot tevi dzen uz leju, bet ar parasto dakhsu ir lielaaka iespeeja ka paarlidosi paari mashiinai
Nu es vismaz taa domaaju 
Un taisniiba te vien kaadam bija - stuures pagrieziena lenjkjis ir krietni mazaaks.
Niksons, 23. Feb 2010, 22:35
Nez vai bilde būs redzama, ja nē - iekopējiet linku.
Karoč fēcīc ir gandrīz taisnība. "Skapi" stumj nevis pēc augšmalas, bet apmēram pa vidu - tas zaļais plaukts
uldens2, 23. Feb 2010, 22:30
Kapec lai nevaretu uztaisit stopiju???Aizmugures piekare lidziga un rata paraut nav problemu.feciic, 23. Feb 2010, 22:08
es to stopija netaisīšanu atkal saprotu tā ka parastai dakšai bremzējot viss moča un braucēja svars tiek pielikts pie dakšas tiltiņiem-krietni augstāk par riteņa asi kas rezultējas pie tā ka mocis vienkārši met kūleni(tāpat kā mēģinot stumt augstu skapi spēku pieliekot pie skapja augšas)telelever gadījumā dakša, rāmis un telelever svira veido trīsstūri kas neļauj smaguma punktam pārvietieties tik augstu lai mocis spētu mest kūleni(stumjam to pašu garo skapi tikai nogāztu uz sāniem.
Modrs, 23. Feb 2010, 19:56
mocim "pietupties" stopija gadījumā neļaus bremžu suporta radītais moments, kas darbosies pret amortizatora/atsperes radīto spēku. Nu domu sapratāt.Tas ir tāpat, kā ar kardānu un ķēdi - pēdējā gadījumā mocis pietupstas uzsākot braukt, kardāna gadījumā aizmugure nedaudz paceļas.
Nu tas mans novērojums, protams, tur var būt blakusfaktori....
Modrs, 23. Feb 2010, 19:49
Es šo to no fizikas jēdzu, kā nekā maģistrs
irksti_gaisaa:, bet nu kāpēc lai nevarētu stopiju uztaisīt, to man var kāds paskaidrot sīkāk....?Niksons, 23. Feb 2010, 19:20
2 MārcisTelelever un duolever un arī šis brīnums sāk atgādināt mašīnas priekšējo daudzsviru piekari. Tikai ar 90 grādos pagrieztu riteni
Par vadāmību un stopiju + 1
marcis, 23. Feb 2010, 14:24
Runājot par ielu, viens no Osīša dievinātās klasiskās dakšas trūkumiem ir iespēja jebkurā brīdī uztaisīt 'stopiju'. Ar Harrier dakšu (arī tādu, kādas ir jaunākajiem smagajiem bembjiem), kurai slodzes pielikšanas punkts (atspere) ir iekšā bāzē (pirms pr. riteņa ass), stopiju pat ļoti gribēdams nevar uztaisīt (ok, kādam trūkums). Mocis vienkārši 'pietupstās', dibens nepaceļās un ekstremālas bremzēšanas gadījumā saglabā vadāmību (ja ie ABS). Bez ABS vnk slīd.Tas tā, bez emocijām, argumentējot, jo raksts ir par tehnisko risinājumu, nevis dizainu
Ja kādam šis raksts izsauc tikai emocijas, varbūt var pasēdēt delfos....
Sasha, 23. Feb 2010, 12:59
vai ta šitām sistēmām nav ļoti ierobežots pagrieziena leņķis? Pēc bildēm izskatās, ka riteni pagriež ar tjagām, līdzīgi kā autiņam. Tas, loģiski nozīmē, ka ritenis griežas ap asi, kas ir rumbā, nevis stūres kolonkā.Niksons, 22. Feb 2010, 22:41
Ja arī kož, tad ne acīs. Varbūt arī nekožJa nopietni, pieļauju, ka pēc 10 gadiem daudzi moči kaut kā tā arī izskatīsies. Jo pa lielam jau no astoņdesmitajiem gadiem nekas baigi mainījies nav. Bet droši vien ka vajadzētu.
Pats ļoti skeptiski pieņemu visādus jauninājumus un uludšaizerus, bet nu jāskatās...
Niksons, 22. Feb 2010, 20:27
Pieļauju, ka brīdī kad bemwē inženieri izbrauca ar šo un saprata ko viņi ir radījuši, Minhenē un Berlīnē bija nirvānaOsīc var sodomizēt pats sevi ar teleskopiskām dildām
Modrs, 22. Feb 2010, 19:25
kur tu tur redzi hidrauliku...?1-20 [21-30]