Online

Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 3 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Rumānija I -Ceļojums 2012 gada vasara

Pievienota: 15. Jul 2012, 17:46
Atjaunota: 16. Aug 2013, 20:44

Komentāri (10)

Citas galerijas no lietotāja varisons

Mēģināšu aprakstīt mūsu šī gada braucienu uz Rumāniju.
Par braucienu uz Rumāniju man bija skaidrs jau 2011. gadā uz reiz atbraucot no Norvēģijas kalnu zemes. Ņemot vērā, ka man saista tādas vietas, kur ir mazliet vairāk kontrastu un tādas kur nav tūrists uz tūrista es izlēmu, ka 2012 gadā ir jābrauc uz Rumāniju. Neko daudz par šo valsti nebiju dzirdējis izņemot to, ka tur ir daudz čigānu un slavenais Transilvānijas ceļš, kas ir viens no 10 skaistākajiem ceļiem pasaulē.
Pa tumšajiem rudens vakariem sazīmēju maršrutu ar kopējo kilometrāžu 5500km un tādu mazu aprakstu ieliku Motopower, jo ideja bija piesaistīt vēl kādas ceļot gribošas motopeles. Saplānoju maršrutu tā, lai kaut ko redzētu no Rumānijas, jo lai Rumāniju apskatītu pilnībā tad noteiktu būtu vajadzīgs ne viens vien mēnesis. Ok garos memuāros neizplūdīšu par to, bet kā jau pie mums pieņemts no 11 gribošiem ceļotājiem palikām 4 motopeles ( Es -Andreits – Suzuki – BigArchi), bet labi vien bija jo lielāks bars jo lielāks bardaks.
Martā saorganizēju pirmo tikšanos un tad ieraudzījām viens otru pirmo reizi dzīvē. Maršrutiņš bija saplānots uz 5500km vai 13 ceļojuma dienām. Nevienam nekādi lielie iebildumi nebija par maršrutu un bija skaidrs tikai viens ir „jāmočī”.
Pa vidam tikāmies kādas trīs reizes lai aprunātu specifiskas lietas ko kurš ņem līdz lai nevadātu lieku svaru un liekas mantas līdz, kurš pa kempingiem atbildīgs un protams apskatītu Google skaistākas bildes no vēlamā maršruta.


Lai nekas netiktu aizmirsts es somās neko nekad nelieku pirms pilnīgi viss nav salikts vienuviet lai redzu, ka viss ir sakārtots un nekas nav aizmirsts. Parasti salieku pilnīgi visu ko gribu ņemt līdz un tad sāku likt pa koferiem. Man vēl liela pieredze nav ceļošanā ar moto un vēl tāds perfekts sarakstiņš nav tapis ar lietām ko ņemt līdz un ko neņemt līdz, bet palēnām tāds sarakstiņš top un ar katru reizi tas paliek precīzāks un precīzāks. Arī šoreiz kārtojot koferus pēc sarakstiņa es esmu sapratis ko ņemt līdz nākamreiz un ko vajadzētu atstāt mājās. Ņemot vērā, ka braucam katrs ar savu moto un katram ir savi koferi tad varam atļauties paņemt līdz vairāk lietu kā divatā braucot uz vienu moto. Sākot likt koferos es saprotu, ka mantas ir tik maz ka nemaz sievas moto nevajadzēs apkraut ar sānu koferiem, jo kapēc gan ņemt liekas somas līdz ko visu laiku vajadzēs vaktēt ka tik mazie čiganelo tos nenosper. Un tā saliekam visu Hondas cietajos koferos un lieta darīta.
Laiks vilkās līdz tomēr pienāca izbraukšanas diena 1. Jūlijs.
Oi pirms brauciena miegs nemaz nenāca, visu nakti no vieniem sāniem uz otriem sāniem tik grozījos. Neko darīt 5:30 cēlos augšā un gāju pa garāžu rosīties. Kaut kā čabinoties ievēroju, ka viens sānu koferis nesēž tā īsti savā vietā un ir varbūtība ka normāli braucot tas var nokrist nost no kronšteina ( atcerējos ka sieva ar moto savulaik Norvēģijā biki ieskrēja tanī koferī un acīm redzot būs to deformējusi). Izdomāju kronšteinu pakarsēt un ar trubas palīdzību to palocīt vajadzīgā pozīcijā. Domāts tarīts sāku karsēt kronšteinu nenoņemot nost no moci un drīz ievēroju ka sāk burbuļot sānu plastmasa. Labi, ka neko tur nesakausēju, jo zem spārna taču ir pilns ar elektroniku. Mazliet ar folliju piesedzot spārnu es atkārtoti sakarsēju kronšteinu un beigu beigās izlocīju to gandrīz kā vajag.
Moci piedarbināt varu un tas ir pats galvenais, jo ceļojums varēja beigties nemaz neuzsākoties.
8:20 izbraucam uz Bausku kur Statoil mūs gaida Andris ar sievu (brauc ar ZR 750 2000g). Norunātajā laikā 9:00 esam klāt un redzu ka šie jau ir priekšā un tikko arī ir ieradušies. Sasveicinamies un saku ka varam mizot tālāk jo Artūrs ar Ingu(brauc ar Honda Shadow laikam arī 2000g ok nezinu) mūs gaidīs Marianpolē jo šim tur kaut kādas darīšanas un izbrauca jau vakar.
Laiks ir mākoņains un pa tādu laiku braukt ir ļoti patīkami. Pa ceļam uzlīst mazs lietutiņš bet tas kustibas ātrumu nemaina. Aiz Maranpoles tiekamies ar Artūru un gandrīz pilnā komandā laižam tālāk uz Poliju kur esam rezervējuši Hosteli. Braucot pa Poliju temperatūra zem 30gr nenokrīt ne mirkli un sākam saprast, ka pilnā moča ekipējumā braukt tālāk nevar. Metam malā un taisot striptīzu visiem citiem braucējiem pa prieku pārģēbjamies uz džinsenēm (ar kurām nobraukājām pilnīgi visu laiku pēc tam). Temperatūra dažu brīd ir pat 36 gr. un ar visām džinsenēm nekāds baigais veldzējums nav.
Ceļojums caur Poliju kā jau pa Poliju vienīgi ko varu rekomendēt citiem ir tas ka pa poliju ērti ir braukt sesdienās un svētdienās, jo ir brīvdienas un fūres ir uz pusi mazāk kā darba dienās. Vakarā esam Hostelī un sākam ieņemt vietas. Nekas dižs nav bet duša ir un gulta arī ir. Noskatamies futbola fināla maču iedzeram poļu alu un laižamies gulēt. Tā kā kondiškas nav tā karstums ir nežēlīgs un arī tas ka esam 6 gab vienā istabā. Pirmajā dienā esam nobraukuši 731km.

No rīta laicīgi ceļamies augšā un sākam pucēties braucienam uz rumāniju. Braucam uz Rumānijas ORADEA pilsētu kur ir rezervēts nākamais hostels. Noskaņojums labs un tālāk ceļs iet saur Slovākijai un Ungārijai uz Rumāniju. Īpaši nekur nestājamies lai jūsmotu par dabas skatiem jo mums ir cits glamērķis. Pa bikam sāk sāpēt dibens, laikam nav pieradis tik ilgi sēdēt uz moto, bet iespējams arī tas ka neesmu pavilcis apakšā reitūzenes un pa taisno ar džinsām sēžu uz krēsla. Temperatūra visā dienas garumā grozās ap 30-35 gr. un ūdens tiek izlietots aumaļām gan iekšķīgi gan ārīgi. Ungārijā benzīntankos pat ir vietņas kur skaisti var samitriāt kreklu un apliet sprandu ar aukstu ūdeni tādējādi kaut mazliet veldzējoties.
Vēl kādi 200 km līdz Rumānijai un kārtējā benzīntankā tek ievērots ka ZR 750 riepā ir metāla svešķermenis. Ok velkam diegus laukā un aizlāpam radušos caumuru riepā. (starp citu viņš ar to salāpīto riepu nobraukāja visu braucienu un līdz pašai latvijai atbrauca tikai vēl vienu reizi mazliet piepumpējot riepu).
Pirmā robeža Ungārija – Rumānija kur uzrādam pases un mierīgi braucam tālāk.
23:20 esam Oradea hosteli un esam pārsteigti par skaistajiem nummuriņiem un kondicionieri katrā istabiņā. Pl 00:30 pieripo mūsu pēdējais komandas biedrs Andrejs (brauc ar Suzuki Vstrom 650) viņš ir nobraucis 1400km bez glēšanas pārtraukuma un ir pievienojies mums kā runājuši.
Esam pilna komanda 5 motocikli un 7 cilvēki. Uz 2 moto sēž 2 cilvēki un pārejie trīs moto esam vieni paši braucēji. 2 dienas nobraukums 629km.

Esam gandrīz pilnā kompektācijā tikai iztrūkst mans moto uz bildītes. Plāns ir izstrādāts diezgan labs un pagaidām turamies pie tā un neko diži samainīt nesanāk un nav pat vēlēšanās. Temperatūra jau no paša rīt turas ap 28 un tas nozīmē ka pa dienu atkal būs karsti. Šodien jau ceļs ir vairāk pa rumāniju un līdz ar to varēsim jau vairāk izbaudīt ainavas utt.
Brauciens sanāk pa skaistiem ceļiem uz nākamo kempingu. Jau braucot pa lauku celiņiem sākam secināt ka ceļi šeit vietām ir kā eiropā un vietām ir kā krievijā. Ja ir bedre tad tā tiešām ir bedre dziļa un ar asām kantēm, domāju ja ar moto tur iebrauc tad toč var bez diska palikt.


Mazie ciematiņi skaisti, vecas mājas un katra gandrīz savādākā krāsā. Tā kā biju nopircis Igo un ielicis 100% rumānijas pārklājumu (tom tom ir tikai 15%) tā braukājām pārsvarā pa mazajiem celiņiem ( izņemot zemes ceļus) un tādējādi mēs redzējām daudz mazu jauku ciematiņu ko laikam daudz tūristu izlaiž. Jo braucot cauri ciematiņiem ļoti liela uzmanība tika pievērsta mūsu kolonnai.





Braukalējot pa šo trako karstumu kad termometra stabiņš ne reizi nenokrita zem 30 grādiem visu laiku tika uz galvas un apģērba liets ūdens lai kaut cik gūtu veldzējumu. Pamanot vietējo upīti pirmo reizi tā uzreiz sapratām ka ir jāmetas tanī iekšā. Kas par baudu bija paplunčātes pa seklo upīti. Mierigi kruīzītē braucam tālāk pa celiņiem un sākam saprast, ka ar rumāņu celiņiem ir kā ar bitēm, nekad neko nevar zināt. Aiz līkuma var būt smiltis (pats arī vienreiz taisni tā aizgāju), līkumā var būt izzāģēta bedre vai venkārši ēzelis ar kravu vilkties. Ir jāvelta papildus uzmanība uz ceļiem.

Ļoti daudz ceļu tiek remontēti un atjaunoti tā kā pēc gadiem pāris tur būs vēl jaukāk ceļot

Dabas skati ir ļoti skaisti visu laiku brauc un jūsmo. Personīgi man patīk tas lielais kontrasts kas ir redzams rumānijā kad vietām kravas velk ēzelīši, vai Dacia ir nokrauta līdz bezsamaņai. (artūrs te bildēja un taisīja Dacia foto kolekciju viņam ir ko parādīt. Cerams ka ieliks Dacias galeriju)

Hesi viņiem ir laikam ik uz soļa lielāki un mazāki, bet tomēr iespaidīgi mums tie visi likās.

Dienas jau sāk lēnām jukt un ir grūti izsekot kas pa dienu ir šodien. Ļoti labs palīgs ir tas ka visām dienām ir rezervēti hosteļi un pēc datumiem ir skaidrs kur ir jābūt šovakar utt.
Šodien ir ļoti svarīgs ceļs viens no ceļojuma galvenajiem mērķiem Transilvānijas ceļš. Ceļš ir vienkārši pasakains lai neteiktu vairāk, ļoti patīk tas ka tas ir redzams visā tā krašņumā.

Arī mēs esam gatavojušies braucienam un laicīgi uztaisījām uzlīmītes ko varētu uzlīmēt šur tur vietās, kas mums patīk utt. Skatos ka neesam vienīgie ar šādām uzlīmēm ir arī citi ceļotāji to pašu darījuši.

Pagaidām visi vēl brauc ar saviem moto, bet pienāks brīdis kad komanda sāks mainīties ar moto gan piespiedu kārtā gan brīvprātīgi lai varētu izbaudīt cita moto īpašibas.





Transilvānijas ceļs pilnā krāšņumā. Šodien jakas bija paņemtas līdz ja nu kalnos ir auksti. Uzbraucot pašā augšā temperatūra mazliet nokritās zem 30 grādiem un siltā jaciņa palika neizmantota atkal. (silto jaciņu neizmantoju pilnīgi ne vienu reizi tā kā to varēja droši atstāt mājās)

Transilvānijas ceļš tika izbraukts no abām pusēm un ar pāris dienu starplaiku. Un braucot to pašu ceļu no otras puses sajūtas ir pavisam citas it kā tu brauktu pa citu ceļu. Un vēl pāris dienas starpā arī bija super jo mazliet piemirsušās jau bija asās sajūtas



Otra kalnu puse arī nebija nemaz peļama un man patika izbaudīt arī to. Kaut kur pa ceļam es atradu vietējo rumāņu nummuru ko uzreiz uzliku uz sava moto papozēt.
19. Te nu tas ir mans moto ar rumāņu nummuriem, kur vācu moto tūristiem ejot garām bija ko apspriest. Braucot prom no transilvānijas ceļa kā parasti nogriezāmies uz mazākas nozīmes ceļa un atkal nebija jānožēlo. Betonēts ceļs daudzu kilometru garumā un galvenais ka bedres šeit tiešām bija bedres lielas un ar asām malām. Te arī radās secinājums NEKAD NE PIE KĀDIEM APSTĀKĻIEM RUMĀNIJĀ NEBRAUKT PA TUMSU!!!! Jo ja dzīvība ir dārga tad to nedrīkst darīt. Braucot tālāk ceļmalā stāv bariņš moto tūristu un mahājas ar rokām domāju ka nepieciešama palīdzība un metam ātrumu nost, bet šie rāda uz ceļu un skatos ka ceļs nosēdies par 15-20cm visā platumā. Brr iedomāties ka pa tumsu tu nesies pa taisnu posmu un šitāds pakāpiens priekšā, tiešām negribu domāt kādas sekas varētu būt. Un šādas situācijas bija ne vienu reiz vien vietām ceļā iebrukusi milzīga bedre kurā varētu pazust ar visu moto, bet piebildīšu tas ir tikai uz mazākas nozīmes ceļiem lielie ceļi jau bija ok.

Oi kā dibens liek sev just ar katru brīdi tas sāp vairāk un vairāk, pat grūtības ir apstājoties kāju pie zemes pielikt tam ir nepieciešama zināma piepūle un gribas spēks. Pa dienu jau nobraukumi nav lieli sāko no 150 km līdz 350km bet kā no rīta izbraucam tā vakarā tikai esam kempingā un tie staigāšanas starplaiki laikam neko daudz nepalīdz dibens sāp ar katru stundu ar vien trakāk un trakāk. Vo te mēs esam pilnā komplektācijā un šādā ekipējumā kā braucām visu laiku. Ekipējuma piekritējiem pateikšu ka vietējie rumāņi braukāja polo kreklos un šortos un vasaras tupelēs. Daudzi moto tūristi tieši tā pat kā mēs braucām džīnās un kreklos, bet bija arī izņēmumi kas brauca pilnā ekipējumā kaut gan nekādi nevarēju saprast kā to var darīt pie šādas temperatūras 33 gr.

Rumānijas lielākā elektro stacija. Bija nereāli iespaidīga stāvus neskaitīju bet nokrist no tāda augstuma negribētu.











Atkal kārtējā diena ir pagājusi un ar mazu kavēšanos esam ieradušies kārtējā hostelī. Šo hosteli atcerēšos vis labāk jo cena bija skaista un komforts arī bija super, pat baseinu drīkstējām izmantot

Šodienas maršutiņs ir maziet pamainīts jo hosteļa īpašnieks uz kartes izrādīja visas skaistākās vietas šinī apkārtnē un tādējādi izlēmām apskatit tieši šīs vietas kas tiek rekomendētas. Un tā šodien 6 jūlijā apskatījām 3 dažādas pilis un alas. Sākam ar Rumānijas slavēnākās pils apskati. Tā kā neesam baigie pils fani tā uzmetam acis tikai no ārpuses un dodamies tālāk.





Pa ceļam rodas ideja izmantot vagoniņu uz vienkārši uzbraukt kalna kores virsotnē, kaut gan ļoti daudz cilvēku izmanto iespēju uzkāpt ar kājām visu šo maršrutu. Mūsu laiks ir ierobežots un to nedarām un arī ar moto zābakiem nebūtu īpaši ērti to darīt. Tur laikam vajag mazliet citādus zābakus

Te nu esam pašā augšā un skati paveras aizraujoši. Vienu gan mēs ceļojuma laikā nesapratām piemēslots ir visur pat šeit augšā kur ir tūrisma apskates objekts. Kaut kur būvgruži mētājas kaut kur vienkārši musars, bet ar laiku pie tā pieradām un jau uz beigām vairs tik traki tas nesitās acīs kā no sākuma. Cerams ka šie sapratīs savu dabas varenību un varēs atļauties nopirkt atkritumu konteinerus lai varētu šo visu savākt un savest pienācīgā izskatā. Bet ok lai negatīvais paliek un labāk izbaudām dabas krāšņumu.
Top.LV