Online

Pašreiz MOTOpower skatās 43 viesi un 5 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Rumānija II -Ceļojums 2012 gada vasara

Pievienota: 15. Jul 2012, 18:24
Atjaunota: 16. Aug 2013, 20:43

Komentāri (25)

Citas galerijas no lietotāja varisons

Mūsu meitenes kaut ko sapņo un par kaut ko priecājas. Cik atceros tad tur Andris uzkāpa uz viena akmens bluķa un netika lejā, skraidīja pa to bluķi un lejā netiek

OK būs norausies no tā buķa un pievienojies mūsu kopējajam foto

Pēc šī apmeklējuma braucām uz Drakulas pili un tur komanda pašķīda cits aizgāja pili skatīt cits aizbrauca uz pilsētu kur nu kurš. Tā kā man pils romantika patīk vairāk no ārpuses tā arī es iekšā izlēmu neiet bet izdomāju labāk aizbraukt uz Rasnov pili –dažus attēlus iepriekš to varēja redzēt. Aizbraucot uz to pili un ieejot iekšā beidzot varēja redzēt kārtīgu senlaiku pili kur pils teritorijā iekšpusē ir izvietots vesels ciematiņš. Braucot jau lenām atpakaļ uz hosteli tika pamanīta reklāma par alām un protams tur arī bija jāieiet

Bijām sakarsuši un riktīgi iesvīduši kamēr uzkāpām līdz tām alām 600 m vajadzēja ar kājiņām paiet. Ieejot alā tur temperatūra bija 10gr un uz ekskursijas beigām jau pakausis sāka salt.
Ekskursija pa alām bija ok gids pa brīžiem mums pastāstīja par alu kā tā veidojusies, kā tā tikusi atklāta un tt. Ekskursijas gaitā gids palūdz visiem ievērot klusumu un saņēmis piekrišanu no katra ekskursanta tika izslēgta gaisma. Vouuuu pirmais atskanēja jo tāda tumsa un tāds klusums kuru ik pa brīdim pārtrauc kāda pile nokrītot no stalaktīda uz zemes, kas par sajūtām vienkārši super. Un tāmēs palūdzām gidam viarākas reizes lai izslēdz gaismu un lai izbaudītu tās sajūtas ko nevar īsti vārdiem aprakstīt



Ir jau klāt vakars un pa bikam jāsāk doties atpakaļ uz hosteli. Grupa dienas gaitā ir pašķīdusi un kars svoim hodom laida uz hosteli. Palikām mēs 4 kas apskatīja alas un ari mēs esam saguruši un laižam atpakaļ. Pirmais ko ieraugām ierodoties hostelī ir šie frukti kas peld pa baseinu un kvasī vietējo aliņu. Ja runā par veikaliem tad rumānijā daudzi veikali ir 24 h vaļā un aliņu tur var nopirkt visu laiku. Cenas ir līdzīgas kā pie mums nu teikšu 10 % zemākas kā pie mums. Laba vīna pudele maksā ap 3.5 ls, bet ir arī pa 1.5 ls un tīri labi dzerams. Ieejot maximas tipa veikalā es saskaitīju 14 stendus tikai ar rumāņu vīniem tie tur toč netrūka. Alus arī labs un cenas demokrātiskas (tieši šis moments man norvēģijā pietrūka)

Atpūtušies esam un šodien 7 jūlijā bija jātiek līdz būlgārijas hostelim kas ir pie jūras. Doma ir tad visu nākamo dienu vienkārši neko nedarīt un izbaudīt vietējo pludmali. Pa ceļam ar mazu līkumiņu iebraucam dubļu vulkānus apskatīt (līdzīgi tādi vulkāni ir tikai indonēzijā). Braucot jau uz dubļu vulkāniem blakus piebrauc man Arčijs un jautā vai man arī raustās mopēds jo pēdējā pildīšanās reize bija tādā jokainā tankā. Neko manam moto viss ok un turpinām braukt.

Dubļu vulkāni tādi intresanti radījumi visu laiku burbuļo un no tiem laukā tek dubļu lavīnas. Vienu tādu krāterīti atradām tukšu izžuvušu vai kā tamlīdzīgi.

Tas nebūšu es ja nebūšu pačamdījis un aptaustījis "

Tukšais krāterītis. Katrā ziņā ja tādā krāterītī ieveļas tad i nedomā pats ar saviem spēkiem no tā izkļūt, pilnīgs bezcers.



Trīs lietas kas aug rumānijā ir saulespuķes, kukurūza tā pat tiek stādīta privātmāju dārziņos to laikam visi audzē un arbūzi. Vīna laukus kaut kā palaidām garām

Un te sākas jautrība Honda Shadow izdomāja apstāties un vairs tālāk nebraukt.120 km līdz Bukarestei un izlēmām līdz turienei to Shadow dabūt un meklēt servisu. Telefonā atrodam hondas servisu un navigējam uz turieni. Hondai ir beigusies lādešana un nav skaidrs kas noticis. Paņemam no Vstrom aķi un ieliekam to Shadow un turpinām gaitas. Shadows pielec un aizjoņo tālāk uz Bukaresti. Mēs paliekam aizmugurē un iestumjam Vstromu kas ir palicis bez aķi jo čopera aķis ir tik milzīgs ka nevar to ielikt normālā mopēdā. Mazu gabaliņu Vstroms pabraucis un arī atsakās turpināt ceļu uz priekšu. Vo tā tik mums vēl trūka. Nekas ielieklam iekšā čopera aķi un sēdekli uzliekam tikai skata pēc virsū un arī Vstroms aizjoņo uz Bukaresti. Pēc kāda laika visi tiekamies Bukarestes sākumā un sākam domāt par servisu. Ok navigatorā uzliekam adresi un ir jābrauc cauri visai Bukarestei 25km līdz mūsu servisam. Cerības ir nelielas par to servisu jo ir sestdienas vakars un pl ir 17:30. Tikuši otrā pusē Bukarestei kādā no tankštelēm izdomājam uzpildīties un izrunāt tālāko ceļojuma plānu. Tankštelē vienam BMW moto pelei apjautājamies par servisu utt, un par laimi šis ieteica mums vienu servisu kas ir ļoti netālu 4km no šejienes. Andris ātri aizbrauc līdz servisam un noskaidro ka tas ir vaļā un tad taisamies mēs visi uz turieni.

Esam klāt servisā un čoperis tiek iestumts pagalmā pie pārējiem bēdu brāļiem. Mehāniķis tur paburas un tik pat netiek nekādā skaidrībā kas ir noticis un saprotam ka būs nopietnāks remonts kā bijām cerējuši.

Eh Andris laimīgs sēž un nemaz nenojauš, ka viņam pašam šeit vajadzēs atgriesties un iestumt arī šeit savu ZR 750, bet pagaidām par to neviens nenojauš.

Ar visiem starteriem moto nevar pielaist un sākam apjaust ka iespējams ka pēc 8 ceļojuma dienām Artūram un Ingai šis ceļojums ir beidzies šādi servissā. Es pārējiem paziņoju ka Bukarestē nepalikšu un esmu gatavs turpināt ceļu kopā ar sievu uz Bulgāriju kaut bez visiem pārējiem. Kaut kā laimīgā kārtā visādi ceļojuma varianti tika izskatīti un pēkšņi Artūram radās zelta ideja, sasēžamies pa divi es ar sievu uz vienu moto, Andrejam no suzuki jāpāriet uz 600 CBF un arčijs ar ingu turpina ceļu ar Vstromu. Super un tādā formātā laižam uz bulgārijas pludmali un braucot atpakaļ skatamies kas ir ar čoperi un tad jau pieņemsim lēmumu kā turpmāk rīkojamies.

Servisu atstājam 21:00 un priekšā 360 km garš posms uz bulgāriju.

Viena no pilsētiņām kur ZR750 īpašnieku noķēra vietējā policija par ātruma pārsniegšanu. Karoče pa 150 e varot braukt tālāk, tā kā andrim makā bija tukšums ko viņš arī nodemonstrēja tā palaida šo vaļā lai tik neskrienot vairāk. Ja sākam runāt par policiju tad principā tie bija nemanāmi visu ceļojuma laiku. Bija arī izņēmumi kad pie krusta uzsākot braukt policija ar spolēšanu izrāvās vadībā, bet man uzgriežot litram ručku mazliet vairāk par pusīti policists tika veiksmīgi un ar smaidu iekabināts. Tādi draudzīgi viņi ir pret tūristiem.

Iebraucām bulgārijā un te nu sākās. 2 naktī iebraucām ceļi tumši bet nu tie ceļi bija vienkārši pakaļā lai neteiktu vairāk. Tīrākā moto laušana vis maz man ta likās un es čunčināju visiem astītē.

Pl 3 nakti esam klāt kempingā un tikuši savos nummuriņos metamies slīpi ne par ko nedomājot

Tranports visu laiku kursēja pa kempingu un tev tik atliek ielekt iekšā un braukt līdz savai pieturai.

Kempings pilns ar krieviem. Tāda sajūta ka kempings ir celts augsta ranga CCCP tipa ierēdņiem, pilnīgi viss atgādināja vecos labos krievu laikus. Cilvēki kempingā nebija daudz ja skatās uz kempinga ietilpību tad teikšu ka labi ja 20% bija aizpildīts.

Izgulējušies esam un jau pirmais ko darām ir laižam uz pludmali. Bija pagrūti ieietūdenī bet tad kad esi tur iegājis tad negribas ārā no tā iet. Ūdenim kādi 26 -28 gr toč bija.



Vietējā ēstuve kurortā nebija tā lētākā, bet nu varianti jau daudz nebija jo uz moto sēsties un kaut kur braukt lai ietaupītu pāris latu nebija gatavs pilnīgi neviens. Bet labi vien bija jo pasūtījuši haizivi ko apēst nācās secināt ka tas bija to vērts.

Te ir pagrieziena punkts un ar šo dienu sākas ceļš mājup. Ir priekšā 2200km līdz rīgai. Esam veselu dienu dzinuši luni pa kempingu un tā diena paskrēja nemanāmi ātri. Teikšu ka ja vajadzētu vēl vienu dienu pa kempingu nodzīvot tad sāktu jau ganlaikoties tā kā viena pilna diena bija ok.

Visu laiku jau metenes sūkstas ka gribas nobildēties saules puķu laukā nu ok tad te bulgārijā tā iespēja viņām tika dota un te panesās vesela fotosesija.

Pa ceļam atpakaļ izbaudījām skaisto bulgāriju kaut gan dažiem no mums tā galīgi nepatika, kaut gan objektīvi mēs nevaram par to spriest jo bulgārijā pavadījām vienu veselu dienu un to pašu pludmalē. Negācijas radās no tiem bedrainajiem ceļiem kas tiešām pat man likās nepieņemami.

Braucot pa karstumu kas ir lielākas par 43gr tas toč nebija viegli. atverot ķiveri bija sajūta ka kāds ar fēnu tev virsū pūš karstu gaisu. vieglāk bija braukt ar ciet aizvērtu ķiveri. aplejot apģērbu ar ūdeni pēc minūtēm 10 tas bija jau izžuvis un atkal veldzējuma nekāda.





Pēc mīmikas spriežot Artūrs zvana uz servisu lai apjautātos vai čoperis būs dzīvotājs vai nē. Nekas iepriecinoš nav jo kā izrādās ir nosprādzis ģenerators un lai to pārtītu ir vajadzīgs mazliet vairāk laika. Viņiem nav pierasts no rīta aizvest un vakarā atvest atpakaļ, viņiem tas prasa 2 līdz 3 dienas. Ok nav jau variantu braucam uz servisu un tad jau domāsim kā darboties tālāk.

Braucot uz Bukaresti temperatūra pāsniedza 40 grādus un vietām bija pat 43 grādi, un te nu sāka niķoties ZR 750 sākot raustīties un beidzot noslāpstot. Tā kā mēs jau vienu labu servisu zinājām tā mums te jokojot panesās teksti „Es zinu vienu labu servisu” un tā visu laiku mēs ņirgājāmies pēc tam. Karoče ZR750 apstājās uz maģistrāles pilnīgi saulainā vietā un apklusa. Brītiņu pastāvot tas pieleca un raustoties tas noripinājās 800m līdz parkingam kur tomēr bija ēna un varēja sakarīgi padarboties.
bija tāda sajūta ka netiek padota degviela uz cilindriem nekādi moto negribēja uzņemt apgriezienus. Pa bikam rūca bet tikko deva čadu virsū tā sāka rīstīties un slāpa nost. Izdomājām iztīrīt krāniņu un degvielas filtriņu moška tas biki aizsērējis.

tāds tas moto izskatījās kad bijām tam ķērušies klāt. Un ik pa brīdim atskanēja frāze „ES zinu labu servisu”.

nu vot laimīgi atriezušies vecajā labajā servisā un iestumjam blakus čoperim arī kawasaki lai šie tur abi vecīši paremontējas. Esam izlēmuši ka bēdu brāļi paliek bukarestē, bet mēs dodamies tālāk pa iepriekš izplānoto maršrutu un tiklīdz šiem moto būs gatavi tā šie pievienosies komandai atpakaļ.
Mums atlikuši 120 km līdz nākamajam hostelim un palikuši trijatā dodamies tālāk uz hosteli. Izbraukuši bukarestes centru mans I go pilnībā nokaras un atsakās strādāt tālāk. Igo ir miris un izurējis tieši 10 ceļojuma dienas. Būs jānes atpakaļ tur kur pirku lai skatās kas noticis. Nu nekas aizbraukuši līdz nepieciešamajai pilsētai ar vietējo labvēlību tiek atrasts hostelis Flamingo. Tikko esam iekārtojušies tā zvana telefons un skatos Arčijs zvana. Šis paziņo ka abi moto ir kārtībā un lai gaidot šie drīz pievienosies ceļojuma turpināšanai. Kā beigās izrādījās serviss bija sameklējis Vmax ģeneratoru un uzmetis to virsū čoperam un iet labāk kā gāja ar LV pārtīto ģeneratoru, bet ZR 750 vienkārši ir bijis pa karstu kā rezultātā kompis lai nu kāds viņš tur ir visu laiku neļāva uzgriest apgriezienus un slēdz laukā indukcijas spoli tādējādi sargājot motoru no pārkaršanas.





1480 pakāpieni līdz vēl vienai drakulas pilij, protams bija jāuzraušas augšā un pils jānovērtē. Mjā iespaidīgi skati no augšas, bija to vērts rāpties augšā.
Šodien atkal iznāk izbraukt transilvānijas ceļu bet tikai no otras puses. Un braucot pa šo ceļu tas liekas pilnīgi savādāks kā braucot no otras puses. Pa ceļam te bieži vien skatāmies kas pa moto ceļo pa rumāniju un beigās jau vai izbesīja ka lielākā daļa ceļo ar BMW 1200 GS, tie tur bija nospiedošās vairākumā. Un 98 % somi ko redzējām ceļoja tieši ar šo moto. Vo vācieši vēl paceļoja ar oldskool BMW cepuri nost tiem ceļotājiem.





pa bikam jau ceļojam mājup un Turda sāls raktuves ir pēdējais apskates punkts un pēc tam ir tikai jāmočī mājā. Sāls raktuves ir lielākās rumānijā un ieejot sāls raktuvēs iekšā tu saproti tās lielumu. Tas ir jāredz lai atkal izteiktu sajūtas kas radās apmeklējot tās milzīgās telpas. Akustika tur vienkārši bija nežēlīga ko pierādīja divi rumāņi spēlējot kaut kādus mutes instrumentus bet skaņa bija pilnīgi visur pa visu trako sāls raktuves zāli.sāls raktuves vienas zāles dziļums 10 stāvi un otras zāles dziļums vēl pāris stāvi kur apakšās sāls ezeriņš pa kuri vari pavizināties ar laivām.









Rezumē:
Brauciens bija izdevies par 120%. Man personīgi likās ka te ir daudz vairāk ko redzēt kā tādā norvēģijā vai itālijā. Cenas ir ļoti līdzīgas mūsu cenām, jo kā tūristi jau tās pašas lētākās vietas nekad nevaram atrast. Man ļoti patika šis ceļojums un ceru ka to izbaudīja arī pārējie līdzbraucēji. Dibens kā bija stīvs tā palika stīvs un tikai uz pašām beigām palika mazliet vieglāk, bet nosēdēt bija grūti uz mopēda tik un tā. Bildes un iespaidi ir ļoti ļoti daudz un visu nemaz nevar aprakstīt.
Ir jāceļo lai to visu izbaudītu un sajustu to foršo ceļojuma auru it sevišķi kad visi moto braucēji ir kā vienas rokas cimds visi pasveicinās atnāk papļāpāt un visi ir viens otram draugs.
Kopējais ceļojuma ilgums 13 dienas un kopējais nobrakums 5556km. Vidējais degvielas patēriņš 4.5l uz 100km (tika nopirkta degviela 249.8litri).

Top.LV