Sveiks, Viesi! Ienākt | ReģistrētiesPiektdiena, 19. aprīlis

• Galvenā
• Forums
• Galerijas
• Reģistrācija
• Lietotāji
• Meklētājs
• Par MOTOpower

03.07.2013. Sākās mūsu ceļojums pa Balkāniem, proti - Itālija, Slovēnija, Horvātija, Bosnija, Melnkalne, Kosova (Serbija), Albānija un atpakaļ pa augstākminētajām valstīm.

Jau iepriekš, ziemas mēnešu laikā, plānojot maršrutu, tika nolemts, ka gribās izmantot www.r1.lv sniegtos pakalpojumus moto transportēšanā no Rīgas uz Itāliju(Bergamo). Šādi ietaupot laiku un spēkus, jo paši devāmies uz Itāliju ar lidmašīnu.
Domāts/darīts, iepriekš par visu vienojoties, 27.06.2013. motocikli tika nogādāti R1 norādītajā adresē uz "pakošanu". Šāds moto izskatījās iesaiņots ceļam -


Aizskrienot stāstam pa priekšu, jāatdzīst, ka kopumā bijām apmierināti ar R1 sniegtajiem pakalpojumiem, ir protams lietas pie kurām pakalpojuma sniedzējam jāpiestrādā, taču moto tika aizvest/atvesti sveiki un veseli, kā arī laikā, lidostā mūs sagaidīja un nogādāja līdz motocikliem, kā arī tikām nogādāti atpakaļ uz lidostu!

03.07.2013.. ierodamies Bergamo, mūs nogādā līdz moto atrašanās vietai un jau pa ceļam uz noliktavu nākas secināt, ka itālieši brauc ļoti nekorekti un motobraucējus sevišķi nerespektē uz ceļiem.
Pakojam motociklus vaļā, liekam kopā, ģērbjamies un jādodas ceļā uz pirmo naktsmītni -



Pirmā naktsmītne atrodās Rovereto (Viale Trento, 68 - S.S. 12 Rovereto-Trento-Verona) pilsētiņa, 215km attālumā no mums, viens elpas vilciens un būsim tur, vismaz tā mums šķita. Termometrs rāda +27, lielisks laiks lai brauktu ar motociklu! Sākam!
Izbraucam plkst. 18.00 pēc vietējā laika. Navigācijā protams ir atķeksēts "Izvairīties no maksas ceļiem un automaģistrālēm", kas savukārt mums ļauj braukt pa otrās un trešās šķiras ceļiem, taču tas ļauj aplūkot reālo dzīvi, neskaitāmos vīnogu un kukurūzas laukus, mazās Itālijas ielas un nesteidzīgo vakara dzīvi. Viss lieliski, ja vien nebūtu aplis uz apļa, max. 1km viens no otra, kas savukārt, krietni samazināja mūsu braukšanas ātrumu!
Braukts tika ilgi, ļoti ilgi!!!
Pabraucām garām Gardas ezeram, lai arī ārā ir tumšs, Itālijā satumst jau plkst. 20.30 šajā vasaras periodā, ezera piekraste ir izgaismota un skats ir ļoti iespaidīgs. Jahtas pie jahtām, un mājas viena lielāka par otru - Pilis!
Plkst. 23.30 mēs beidzot ierodamies viesnīcā un tiek secināts, ka braucot pa Itāliju un izvairoties no automaģistrālēm ir krietni jāpārskata plānotais kilometru skaits dienā. ~5 stundas ceļā un nieka 215km! Mopēda cienīgs rezultāts!

04.07.2013. Pamostamies un dodamies tālāk ceļā, skats no viesnīcas parkinga -


Šīs dienas laikā ļoti daudz tika braukts pa kalnu ceļiem (serpentīniem), šķērsojām vairākas kalnu pārejas, dažas no tām 2000m. Kalni Itālijā ir kaut kas starp Norvēģijas klintīm un Rumānijas zaļajiem kalniem!

Pirmais DUS Itālijā, degvielas cena 1.75 EUR. Tiek līmēta atpazīšanas zīme, Latvija VAR! -


Itālijas ciemu ceļi -





Kalni mūs pavada visur -





Šeit gatavojās vīns -


Apzaļumota sadalošā josla -



Vēl nedaudz kalnu -






Kalni ir visur, tie ir sniegoti un zaļi, kalni kuri ir tik augsti, ka to virsotnes ir mākoņos. Visām gaumēm.

Pirmā kalnu pāreja "Passo Sella" 2240m un atkal, lejā gaisa temp. ir +31, bet augšā +16. Taču sniegotās virsotnes, pie šādas temp. jūtās ļoti labi. Daži kadri -




Par cik bija laicīgi sagatavotas uzlīmes mūsu ceļojumam, tad "brāļu kapos" atdzīmējāmies arī mēs -




Val Gardena / Groden kalni -



Kā nākamā pāreja ir "Passo Valparola" 2168m, ļoti piepildīti ceļi, daudz mototūristu -







Atkal uzspiežam zīmogu -


Šīsdienas naktsmītnes (Via Capoluogo 104, Lauco) mūs pārsteidza jo īpaši, tas ir vecs Itāļu "miestiņš", apm. 1600m kalnos, ar tik šaurām ielām, ka ir jāpiedomā vai tajā iet cauri motocikls ar sānu koferiem! Kalni, Itālija, Cabernet sauvignon vīns un parmizāns, vakars ir izdevies...

05.07.2013. Šķērsojām/pabijām trīs valstīs - Itālija, Slovēnija, Horvātija.

Caurbraucot Slovēniju jāsecina, ka kalni ir tikai Itālijas pusē, tālāk ir tīrākā Latvija, līdzenumi, lauku ceļi un pat meži.
Slovēnijas sākumā iebraucam kalnu pārejā pie "Kranjska Gora", pāreja ir interesanta ar to, ka tur ir 50 serpentīna līkumi un katrs no tiem ir numurēts, kā arī katrs līkums ir bruģēts -




Tā tas bija pirmos ~25 līkumus, ceļa segums arīdzen nebija no labākajiem, taču tiekot kalnam otrā pusē, situācija uzlabojās un pazuda gan bruģis, gan bedres uz ceļiem.



Otrpus kalnam -


Pēdējais līkums ir pievarēts un tālāk mūsu ceļš ved uz "Zadnica!" lasīt "Pēcpuse" RUS žargonā -


Kā vēl viens apskates objekts Slovēnijā bija ieplānots alas, jāsaka LIELĀKĀS alas Eiropā!
"Postojna Cave" alas, tā ir vienk. "Must see" vieta, 20.5km gara ala, kur ir tiešām daudz ko redzēt! P.S. jāpievar būs viss attālums, taču daļa ar el. vilcienu!

Dažas bildes ieskatam -









Turpinām ceļu un nu dodamies uz Horvātiju, kur ir mūsu viesnīca (Nikola Tesla 2C Jadranovo, 51264).
P.S. Šajā viesnīcā mums pievienojās arī pārējie kolēģi, kas šīs divas dienas pavadīja braucot pa atšķirīgu maršrutu un bija apmeklējuši Alpu kalnus!

Dažas bildes no pirmajiem Horvātijas KM -






06.07.2013. Šodien braucam tikai pa Horvātiju, Sākumā braucam gar Istra salas piekrasti, daudz mazu kūrortu un viesnīcu, protams atpūtnieku. Tālāk dodamies ar prāmi uz Cres salu, daba šeit ir skarba - klintis, nokaltuši koki, nelieli pundurkociņi un nedaudz sakaltušas zāles, tsču šeit ir siseņi, to ir simtiem/tūkstošiem/simtiem tūkstošu, jo dūkoņa ir tāda, ka tā ir līdzvērtīga motora darba skaņai!

Istra kūrorti, temp. +32, ūdens +26 -



Pārcelšanās uz Cres salu un pati sala. Ūdens krasta tuvumā ir gaiši zaļš, bet dziļumā spilgti zils, ļoti nepierasti un iespaidīgi -










Lielā trokšņa vaininieks -


Un par cik ārā ir pastāvīgi +32, tika nolemts nopeldēties Adrijas jūrā, tiesa izrādās, ka dotajā vietā jūra bija max +18 un ļoti sāļa -


Pa KRK tiltu devāmies atpakaļ uz "kontinentu" un turpinājām ceļu uz viesnīcu, lai jau rīt dotos uz Plitvičas ezeriem.

Mūsu ceļš vijā pa ļoti skaistu kalnu pāreju, kas mūs noved 1850m augstumā uz vietu, kas ir atzīmēta ar pieminekli kā Cesta Gospić-Karlobag, vieta palika atmiņā ar to, ka tāds vējš vēl līdz šim nebija piedzīvots, brāzmas bija tādas, ka atrodoties tiešā pieminekļa tuvumā, cilvēks varēja nostāvēt praktiski 45 grādu slīpā leņķī, vējš pūta nepārtraukti! Protams arī skats bija lielisks!







Viesnīca atrodas 100km no mums un pie pašas viesnīcas (Mukinje 57
Plitvicka jezera, 53231) laiks strauji mainās no +31 uz +16 un sākas lietus.


07.07.2013. Rīts mūs pārsteidz ar lietu un +16 gaisa temp., taču par cik mēs neesam pēc Frīža teiktā "Parketa motociklisti", iedzeram pavairāk siltas kafijas un laižam tālāk.


Ierodamies "Plitvička Jezera", nacionālajā parkā, katras personas ieeja Jums izmaksās ~12Ls, taču ja Jūs neesat pārāk godīgs, tad kā izrādās ieiet var pilnīgi par velti, jo nedz biļetes pārbaudes, nedz kādas teritorijas nožogojuma, jūs neatradīsiet šajā parkā!
Pēc nelielas pastaigas, mūs sagaida neliels auto-vilciens, kas mūs sola nogādāt augstāk kalnos, kur tad arī sākas ūdens ceļš uz leju. Nobraucot apm. 1/2 ceļa, mūsu transportlīdzeklis saplēš riepu un tālāk esot jādodas kājā, jo remonts uz vietas nav iespējams. Apsolīto 10min gājienu līdz galamērķim, mēs nesasniedzām pat pēc 30min stāva augšupceļa pa kalna ceļu, jo netālu līdz galamērķim mūs "paķēra" nākošais auto-vilciens! Taču, viss iepriekšminētais bija tā vērts, jo sasniedzot galamērķi, varēja sākties gājiens pa koka tiltiņiem, kas vijās vairākus KM, gājiena laikā tika redzēti daudzi ūdenskritumi, ezeriņi, ūdens izskalojumi, utt.

Parka plāns -


Ūdens ir nedabīgi zaļš un dzidrs, dažkārt likās, ka zivis "rāpo" pa smiltīm, nevis peld pa ūdeni.






Jebkurš priekšmets - koks, metāls, plastika iekrītot šajā ūdenī, burtiski balzamējas, tas apaug ar tādu kā baltu korāļu kārtu -



Caurspīdīgais un mierīgais ūdens(copmaņiem par prieku) -




Lielāki ūdenskritumi -



Protams, arī zaļā ūdens tematika -






Ar šo parku pabeiguši, dodamies tālāk ceļā, nākamais apskates punkts ir "KRKA nac. parks".
Būtībā tas ir kaut kas līdzīgs Plitvičiem, tikai kompaktāks un citur...
Braucot uz nākošo punktu, braucām cauri vairākiem maziem ciematiem, šajos ciematos nācās saskarties ar nesenā (Dienvidslāvijas sabrukuma) kara sekām! Daudz pamestu māju, daudz sašautu māju, koku, lieli postījumi!!!
Lai arī laiks ir jau pagājis ~17 gadi, cilvēkiem vienk. nav naudas atjaunoties. Daži kadri (neaizrāvāmies ar bildēšanu) -




Ierodamies mazā ostas pilsētiņā, no kurienes pārceļamies ar kruīza kuģi uz KRKA nac. parku. Mūsu pārcēlājs un ceļš uz parku -



KRKA parks -









Ar to arī noslēdzam parku apskates, vēl tik pārbrauciens līdz viesnīcai, kas atradās Ante Starčevića 64a, Makarska, 21300
Šajā viesnīcā pavadīsim 2 dienas, jo pienākusi pelnītās brīvā-atpūtas diena.

08.07.2013. Brīvdiena no močiem, šajā dienā tika aktīvi atpūsts - pieteicāmies raftingam, lidojām ar izpletni aiz motorlaivas kā arī peldes Adrijas jūrā, daudz!

Lidojam 400m augstumā -


Un raftings -


Duša -




Ups, ar aizmuguri -



09.07.2013. Šodienas plāns aizbraukt līdz Sarajevai (Bosnija un Hercegovina).
Jau uz robežas mūs kārtīgi pārbauda, pases, zaļās kartes, BiH nav EU! Viss ok, braucam tālāk, jau pirmajos mazajos ciemos atkal parādās kara sekas!
Pirmā pilsēta kurā apstājāmies bija Mostar, dodamies uz tās vecpilsētu ar slaveno tiltu - (http://lv.wikipedia.org/wiki/Mostara)





Tur NEDRĪKST -


Tā viņi tur lēkā, pelna naudu -


Pilsētas kopskats -



Tas arī kopumā viss par šo pilsētu, nu protams vēl suvenīru tirgus utt. Dodamies tālāk uz Sarajevu.

Pa ceļam -





Ierodamies Sarajevā, kopumā attīstīta pilsēta, daudz pazīstamu veikalu, labi ceļi, pasvaigi auto, beeet, ir lietas, kas pilsētu nodod -









Kur palicis zaļais ūdens?


Citas krāsas -








Wikipēdija saka, ka Sarajeva ir viena no Top 10 "Must-see" pilsētām Eiropā, nezinu vai nespējām saskatīt šo skaistumu, vai varbūt mūsu uztvere ir citāda, bet nez vai te ir tik daudz ko redzēt? Oficiālajā mājaslapā ir minēts, ka visas kara sekas ir likvidētas un pilsēta ir draudzīga tūristiem. Realitātē, likvidēt viņiem ir izdevies tikai gružus no ielām un piecelt jaunas mājas, ar pārējām ēkām un pat baznīcām, nekas nav darīts! No tūrista draudzīguma viedokļa - jā nebija slikti, tikai pārāk daudz naudas lūdzēju, pat tad, kad ieturēsiet maltīti Jums noteikti palūgs palīdzību kāds trūcīgais, kā arī viesmīlis laipni Jūs mēģinās piešņākt uz kādu nelielu summu izdodot atlikumus (pat ļoti labās ēd. iestādēs).
Palikām Sarajevā pa nakti, viesnīcas adrese Sarajevskih gazija 45, Sarajevo, 71000.


10.07.2013. Šodien dodamies uz Melnkalni (Montenegro), ceļš līdz robežai bija drīzāk jānosauc par Asfaltētu Kazu taku, šaurs, nelīdzens, daudz lopu (govis, kazas, bullis, vistas, suņi, utt), bedres un absolūti nenorobežots no jebkādas puses -







Robežpunkts, pametam Bosniju -


Tilts uz Melnkalni un Melnkalne -



Dodamies tālāk un jau nākamais mūsu apskates punkts bija paredzēts DURMITOR nac. parks, šajā parkā nav kārtējie ūdenskritumi, tas drīzāk līdzinās Kanjonam! Ceļš uz parku ir ļoti šaurs un līkumots, bieži sastopas klintī "izkaltas arkas", tilti un dambis.

Tilts un klints arkas -









Dambis no vienas puses -


Un no otras -


Vēl neliels ceļa posms uz parku -




Pēkšņi reljefs mainās un pamazām sākās arī pats parks -






Parks ir ļoti klinšains, taču uz tā aug sūnveidīga zāle, bija vērojama liela dzīvība lopu izskatā, apčamdīts arī sniegs jūlija vidū -










Uzspiežam zīmogu arī šeit -


Otrpus kalnu pārejai un parkam, braucam prom no parka -




Nu ir jau ir tas ceļš pašaurs -


Individuālais VNZ "ZB LANAZ" -


Neatminos Latvijas CSN grāmatiņā šādu zīmi -


Parks vienkārši lielisks, jāņem vērā tikai fakti, ka parka centrs atrodas 2000m augstumā, kā rezultātā tur ir diezgan vēss ~15 grādi! Otrs fakts, kas būtu jāņem vērā ir tas, ka DUS Melnkalnē ir ļoti liels retums un būtu ļoti vēlams vadāt rezerves degvielu tad, ja jūsu motocikls nav spējīgs nobraukt ar vienu uzpildi vismaz 300km!

Dodamies uz viesnīcu, šoreiz tā atrodas 13. Jula 14, Kolašin, 81210 Montenegro. Pa ceļam uz viesnīcu kārtējo reizi dabūjām lietu un pamatīgu! Lietus kalnos pie +13 grādiem ir visai nepatīkams pārbaudījums Jums, taču veiksmīgi nonākuši līdz viesnīcai, kas šajā gadījumā vairāk bija Viesu nams, mūs - ceļiniekus ļoti laipni uzņēma viesnīcas saimnieki, kuri dzīvo tur pat viesnīcā. Saimnieks nekavējoties piedāvāja izgaršot vietējo pašdarināto alkoholu (kandžu) ar skaļu nosaukumu "Rakija", dzēriens tika atdzīts par ļoti labu esam!

11.07.2013. No rīta brokastis mums pasniedza paši nama saimnieki, visa uzņemšana bija tik lieliska, ka izmantojām iespēju un atstājām savu pozitīvo vērtējumu Atsauksmju grāmatā -


Dodamies ceļā, šodien ir jānokļūst Kosovā (Serbijā) un vēlāk arī Albānijā! Nobraucot noteiktu attālumu nonākam uz visai skaistas un svaigas kalnu pārejas, ceļš svaigi izveidots, mašīnu ļoti maz, laiks pietiekoši labs, lieliski, beidzot atkal var izpriecāties, daži kadri no ceļa -






Taču, aiz kārtējā līkuma, braucot kā pirmajai "ekipāžai", mūs sagaidīja ļoti nepatīkams pārsteigums, ceļu bija bloķējusi kritusi egle, ar ļoti lielu veiksmes palīdzību, šai eglei neuzbraucām, pēc nelielas foto sesijas un draudzīga spēka apvienojuma, egli no ceļa novācam -




Ceļu turpinām, nobraucam vēl ~10km un mūs sagaida nākošais pārsteigums un šoreiz stipri lielāks -





Asfalts tā vienk. ņēma un beidzās, ar akurātu taisnu līniju uz zemes! Tālāk bija tikai milzīgs grāvis ar betona blokiem tajā, klintis no vienas puses un ūdens no otras. Aizsūtām mūsu "Enduro" tipa motociklistus izlūkā, kas darās aiz bedres un kā mums tagad tikt uz Kosovu? Pēc brīža motocikli atgriežas un apbēdina, tālāk ceļa nav vispār!!!
Jautājums, kāpēc kartē un navigācijā šis ceļš ir iezīmēts, kas ar to ir noticis un vai tas vispār kādreiz bijis/būs?
Tiek nolemts virzīties atpakaļ un meklēt citu ceļu, lieki 60 km, kas šajos kalnu apstākļos ir 1-1.5h brauciens!

Pēc nobrauktiem vēl 100km - Uzvara! Atrodam citu ceļu un līdz ar to, robežu ar Kosovu, jāpiebilst, ka šis robežpunkts atrodas 2000m augstumā, vēl nedaudz un nabaga robežsargiem būtu jāstaigā skābekļa maskās! Tas protams ir joks, taču līdz šim, tik augstus robežpunktus nav nācies sastapt.
Kosovā mūs tomēr nolemj neielaist, jo kā izrādās, lai arī Kosova ir febdo-republika (līdz šim Kosova nav atdzīta kā atsevišķa Valsts un tā aizvien ir Serbijas daļa), noteikumi Kosovā ir maigi sakot dīvaini/drastiski. Lai iebrauktu Kosovā Jums nederēs nedz EU visatdzītā OCTA polise, nedz arī "zaļā karte", kas savukārt ir derīga pat Krievijā un visdīvainākais - Serbijā, bet Kosovā ir sava, atsevišķa OCTA!
Šo polisi Jūs protams varēsiet iegādāties uz robežas esošajā bodē un tas Jums izmaksās 15EUR, kad būsiet veicis šo iemaksu Valsts kasē, varēsiet turpināt ceļu cauri vai pa Kosovu. Kosovas robežpunkts -


Tranzīts cauri Kosovai mums ilga ~250km, šajā laikā secināts, ka Kosovā ir ļoti maz kalnu, tajā drīz ir klajumu īpatsvars. Kosovā ir daudz nepabeigtu celtņu, dažas ēkās ir pat 5 stāvos, bet pabeigti būs tikai daži un arī tie būs augšstāvi.
Kosovā ir ļoti, ļoti daudz "treknu" automašīnu, tādu kā Audi A8, BMW 7 sērija, Audi Q7, MB dažādu modeļu, manīti Bentley un pat Ferrari, kas savukārt pamudina uz jautājumu: "No kurienes?" Iepriekšējās Balkānu valstīs bija mazlitrāžas un budžeta auto īpatsvars, šeit, tieši pretēji!
Atbilde izrādījās ļoti vienkārša - Pēckara laikā USA un EU maksāja kompensācijas un palīdzības naudu Kosovai(Serbija), varam secināt, ka nauda ir novirzīta īstajiem mērķiem!

Daži kadri no Kosovas -



Jauns, privātmāju ciemats, izskatījās tukšs un neapdzīvots -


EU novērotāji? Ļoti savdabīgs VNZ -


Izbraucot no Kosovas, sākās ceļš, kurš apzīmēts kā Automaģistrāle un šis ceļš mūs veda uz Albānijas robežpunktu. Albānijā iebraukt bija ļoti vienkārši, ar dokumentiem viss izrādījās OK un pēc 1-2min bijām iebraukuši!
Šodien Albānijā mūsu mērķis ir nobraukt no tās augšdaļas, tuvāk lejai, lai tur atgrieztos Melnkalnē, kur mums bija rezervēta viesnīca Radosavovic, Ilino 16, Bar, 85000, Montenegro .

Iebraucam Albānijā -



12.07.2013. Šodien dodamies uz Albāniju, pavadām tajā visu dienu un atgriežamies atpakaļ šajā viesnīcā, šāds brauciena modelis mums ļauj braukt braukt bez liekām mantām un somām.
Navigācijā uzstādām Albānijas galvaspilsētu Tirāna, līdz tai ir nieka 150km, taču nokļūt līdz tai mums ir izdevies tikai pēc četrām stundām. Iemesli lēnai braukšanai ir dažādi - mazi, līkumoti ceļi, ar sliktu segumu, daži apskates objekti pa ceļam. Ja Albānijā Jūs redzēsiet ceļu, kurš līdzinās automaģistrālei, nesteidzieties izdarīt pāragrus secinājumus, jo uz šī ceļa var atrasties mājlopi, to var šķērsot skrienoši cilvēki, šajā ceļa posmā var tikt remontēts segums un tam nebūs tam vajadzīgo ceļu apzīmējumu, kā arī ja braucat savā kustības joslā, tā pēkšņi var kļūt par pretējo kustības virzienu!!!

Daži kadri no Albānijas -





Viesnīcas Albānijā mēdz celt pilnīgas "nekurienes" ceļmalā -


Kravas furgons ar trīs riteņiem - stabilitātes un vadāmības garants -


Iebraucam Tirānā -




Tirānas centrs -





Kustības uz Tirānas ceļiem -

Populārākais auto Albānijā ir MB, tie ir jauni un veci, lielās un mazs klases. Tikai kāpēc MB zīmei ir jānoņem riņķi? -


Vācija, tu? Līdzību saskatiet -


Tirāna kā pilsēta ir interesanta no tūrisma viedokļa, dzīve tur ir savādāka, arhitektūra, cilvēki, daba, viss ir savādāks!
Uz Tirānas un pat visas Albānijas ceļiem, vajadzētu būt ļoti piesardzīgam, šeit īsti nepastāv CSN (noteikumi), sarkanā gaisma nenozīmē apstāties, bet tikai piebremzēt un vēlreiz paskatīties. Dodiet ceļu - arī ir maznozīmīga ceļazīme, šeit visi taurē un brauc tā, kā viņiem ienāk prātā, taču jāpiezīmē, ka sadursmes nebija novērotas!
Gaisa temp. vismaz mūsu klātbūtnes laikā bija ~35 grādi, gaiss ir ļoti sauss un putekļains, vējš dzenā putekļus un smiltis, par braukšanu ar atvērtu ķiveres stiklu šeit vajadzētu aizmirst!

Pametam Tirānu/Albāniju un dodamies atpakaļ uz BAR (Melnkalne).

13.07.2013. Šodien sākas mājupceļš, nu vai vismaz uzsākam braucienu uz vietu, kur nododam motociklus mājupceļam.
Šodienas galapunkts ir Bosnija, pilsētiņa NEUM, šī ir vienīgā vieta, kur Bosnijai ir pieeja pie Adrijas jūras, 4km gara piekrastes zona.

Ceļš uz NEUM mums gāja cauri skaistai kalnu pārejai, ar ļoti skaistiem skatiem, ceļš vijās cauri Lovcen nac. parku, gar Adrijas jūras līčiem Kotoriski un Tivatski.
Daži kadri -





Mūsu ceļu bloķētājs -


Nelielā ciematiņa ieraudzījām bodīti, kur varēja iegādāties mājas vīnus, konjakus, Rakiju un protams auksti kūpinātu gaļu. Pabeidzot pirkumus, pārdevēja laipni piedāvāja ekskursiju uz gaļas kūpinātavu, kur katrs gaļas stilbs pavada vismaz 3 mēnešu, līdz tas ir gatavs -




Turpinam ceļu, vēlviena kalnu pāreja un vēl daži kadri -


Bildes vidū ir redzams neliela lidlauka skrejceļš-


Elpu aizraujošs lejupceļš -


Nonākot lejā, turpinām ceļu gar Adrijas jūras piekrasti un iebraucot Horvātijā, mūsu ceļš uz Bosniju ved cauri Dubrovņikiem. Dubrovniki ir ļoti populāra Horvātu kūrortpilsēta, kas ir īpaša ar to, ka atrodas pašā Adrijas jūras krastā un vecpilsēta atrodas uz pussalas, kas ir "ieskauta" mūra sienās -


Ielas ir ļoti šauras -







Ieraugam dīvainu eju -



Eja mūs noved uz ļoti neierastu pludmali -


Izmantojam iespēju nopeldēties-


Bija iespēja vērot vietējā mēroga čempionātu ūdenspolo -


Atstājot Dubrovnikus aiz muguras, dodamies tālākā ceļā uz Neum pilsētu un pēc daždesmit kilometru brauciena, to arī veiksmīgi sasniedzam. Šajā pilsētā mums bija plānots uzkavēties divas dienas un izbaudīt brīvdienu pie Adrijas jūras, taču lai arī Booking.com apsolīja viesnīcu ar skatu uz jūru, Wi-Fi, kondicionieri, SAT-TV, kā arī pludmali ar izklaides iespējām, mūsu sagaidīja kaut kas pilnīgi pretējs. Pusei mūsu braucēju kompānijas istabas bija ar skatu uz trepēm, kondicionieris nedarbojās, Wi-Fi nebija un SAT-TV nerādīja. Taču ar viss augstākminētais nebūtu šķērslis palikšanai, ja vien šeit tiešām būtu vismaz pludmale kurā uzkavēties brīvajā dienā, tā vietā bija tikai neliels betona tiltiņš, ar kura palīdzību varēja nonākt ūdenī un no izklaides iespējām tika piedāvāts vienīgi vecs ūdensmotocikls!
Tāpēc jau pašā vakarā tika nolemts, nākošajā dienā turpināt ceļu gar piekrasti un meklēt labāku atpūtas vietu Horvātijā.

14.07.2013. Pēc visai nabadzīgu/negaršīgu iekļauto cenā brokastu notiesāšanas, dodamies ceļā. Kā galamērķi esam izvēlējušies pilsētu Vodice, kas atrodas ~200km attālumā, pa ceļam vēl iebraucam tūristiem labi pazīstamā pilsētā Split. Split ir interesanta pilsēta, taču ar divām stundām būs pilnīgi pietiekoši tās apskatei.
Split -


Visa tirgošanās notiek tādā kā senlaicīgā pilī -



Dodamies uz pilsētiņu VODICE, kad esam ieradušies, sākām meklēt viesu namu vai istabas, tas izdevās ļoti ātri, jo vietējie ir gana aktīvi un paši steidz piedāvāt Jums nepieciešamo. Pēc 30min, jau bijā iekārtojušies un devāmies baudīt Adrijas jūru.

15.07.2013. Šodien jānokļūst līdz pēdējai pilsētai Horvātijā, Opātijai. Pēc ~320km un 4 stundu brauciena esam sasnieguši šo pilsētu, kas atrodas tuvu Horvātijas un Slovēnijas robežas, tomēr tajā aizvien ir Adrijas jūra, kurā pēdējo reizi arī peldējām. Fakts - dzīvība šajā pilsētā sākās tikai ap plkst. 21.00, sākās šovi uz ielām, tirgotāji, muzikanti, utt. Sadzirdēti un satikti daudzi latvieši. Opātija ir populāra latviešu un lietuviešu tūristu vidū, jo no Rīga līdz Rijekai lido tiešais reiss un jau pēc ~40km ar pilsētas autobusu, var nokļūt uz Opātiju.

Opātija -



Netālu no mūsu naktsmājām, bija zīme, ka noejot ~3km pa stāvu augšupceļu, Jūs nonāksiet pie Baznīcas, kur būs lielisks skats uz pilsētu, daži no mums šo iespēju izmanotja -



Augšā izslāpušos ceļotājus padzirda -


Izskatās, ka tas ir tā vērts -


16.07.2013. Šīsdienas mērķis ir atstāt aiz sevis Horvātiju, Slovēniju un nonākt Itālijā, Bergamo. Pēc ~500km nonākam Bergamo, lai nodotu motociklus mājupceļam. Izņēmuma kārtā tika pabraukts arī pa ātrgaitas/maksas ceļiem, jāatzīst, ka bija savs šarms arī tajā, jo pa ceļam tika saspiegoti gan Ferrari, gan Lamborghini, gan Maserati spēkrati, tā teikt "savvaļā", nevis Baltijas bedrainajos ceļos.

Šis kungs labprāt iesaistījās ātrākā pabraukšanā ar mūsu kolektīvu -


Kad bijām nodevuši motociklus transporta kompānijas gādīgajās rokās, mūs nogādāja līdz viesnīcai, kas bija pavisam netālu no Bergamo vecpilsētas, ko protams izmantojām un devāmies vakara pastaigā uz to.

Par cik vecpilsēta ir ļoti augstu, tur ir iespēja nokļūt ar šādu savdabīgu sliežu funikulieri -



Vecpilsēta -







Motopeles ar Aprilia-


17.07.2013. Vēl tikai pēdējais "transfērs" uz lidostu un ar to šis ceļojums ir galā.

Paredzēto 3800km vietā, tika nobraukti ~4500km, 14 dienas un lieliski pavadīts laiks!
Ievadot maps.google.com ar "Bold" izceltos pilsētu nosaukumus un apskates objektus, kā arī pievienojot nedaudz izdomas, Jums izveidosies lielisks maršruts nākamajam ceļojumam!

Secinājumi - Braukt uz Balkāniem noteikti vajag, lielākā daļa cilvēku ir laipni un priecīgi redzēt mototūristus, kuri šeit ir liels retums. Ceļi lielākoties ir paciešami, daba ir kolosāla, cenas draudzīgas (izņemot Itāliju) un tās ir vietas, kur tūrisms daudzviet vēl tikai attīstās, līdz ar to, ir jūtama neliela piedzīvojuma pieskaņa!

Arrivederci!

Vortāls MOTOpower.lv darbojas
kopš 2008. gada 21. aprīļa.
Visas tiesības aizsargātas © 2008-2024.

Par MOTOpower.lv | Kontakti

Galvenā | Forums | Galerijas | Reģistrācija | Lietotāji | Meklētājs | Reklāmas izcenojumi |