Online

Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 1 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Kā es braucu Vāczemē zirgu pirkt

Pievienota: 06. May 2014, 02:50

Komentāri (26)

Citas galerijas no lietotāja Fenders

Sveiciens moto ļaudīm! Lūk, īss stāsts par to, kā braucu uz Fāterlandi moci pirkt. Īsumā - pagājušogad siltās zemēs garāmejot apstājos pie HD Iron 883 un pirmo reizi nespēju paiet mocim garām bez pauzes - identificēju sevī motobraucēju. Atbraucu mājās, sazvanīju Neganteli un pieteicos pēdējā A kategorijas grupā. Tur pat sezonas izskaņā, divas dienas pēc jaunajām tiesībām kabatā, nopirku mazu lētu Virago 535, papriecājos, noliku ziemot. Ziemā palasījos moto medijus, paskatījos Youtube un nonācu pie lēnas atziņas, ka mans šī brīža sauciens ir moderns mocis ar spēju braukt tālu. Saņēmu Virago atslēgas, pārliecinājos, ka skaļas trubas (tam bija demontēti glušaki), hroms un statisks smukums (tas konkrētais bij mazliet modificēts un diezgan smuks, kamēr stāvēja uz vietas ) nav nosacījums brauktbaudai ilgāk par divām stundām sedlos. Pārdevu.

Lūk, un nonācu līdz Suzuki V-Strom. Sākumā gāju garām, likās nesmuks. Bet man arī tīņu gados sākumā aliņš negaršoja. Зря. Ir smuks!

Apskatīju pieejamos Rīgā - meklēju versiju ar ABS, apskatīju visus trīs, kas bija piedāvājumā - viens apgrauzts, divi bez vēstures dokumentiem no lieltirgotāja, ar zemākām cenām, kā Vācijā. Nenoticēju un devos meklēt uz to pašu Vāciju pats.

Atradu vienu mobilde.de, Berlīnē, čalim vārds Dennis, protams, aizdomīgi - droši vien Berlīnes slāvs, kaut kas būs slēpjams. Bet atsūtija izsmeļošu galeriju, safočētus visus dokumentus, sīku aprakstu, kas un kad bijis. Atradu viņu arī Facebookā, bildē pirms diviem gadiem ar to pašu moci kalnos. Noticēju. Nopirku biļeti.

Ielidoju Berlīnē 1. maija vakarā, satikāmies, nav nekāds slāvs tomēr , izbraucu, mocis liekas labs, viss kā aprakstīts. Satiekoties, viņš atvainojās, ka apsildāmie rokturi nez kāpēc tagad nestrādājot, esot paskatījies internetā, ka tie maksājot 145 eur un tāpēc 150 viņš nomet no cenas. Te nianse, kad izbraucu pa stāvlaukumu, viņš manu naudas konvertu nepaņēma, kaut piedāvāju. Tad viņš saka, ņem izlaid pa pilsētu. Nauda vēl aiz vien pie manis.

Vēl pirms lidoju, viņš piedāvāja nakšņot pie viņa, sieva neiebilstot. Prasīja vēl, vai man nav no kaķa alerģija. Sarunājām pēc testdraiva iet alu dzert. Gājām. Ievilkās, jo aizbraucām līdz Kreuzberg rajonam, kur 1. maijā vienmēr ir liels ielu pārtijs, kurš beidzās ar grautiņiem un policiju - atgriezāmies ap četriem, 10.30 vietējā CSDD ir pieteikta reģistratūra.



Pamostamies viegli neizguējušies, ārā +6, līst. Man it kā ir lietus drēbes līdzi, bet domāju, kas ta tur, 5-10 min pa pilsētu, kā tad, i saliju i sasalu, plus jauns mocis un man pieredze minimāla. Vācietis vispār džinsos, bez cimdiem, turklāt koda vakar bez stresa un pietātes. Starp citu, nauda vēl aiz vien pie manis.



Vācu CSDD ir mazliet lēnāks kā Rīgas, bet tiekam ar visu galā labi, Dennis pārskrūvē nummura zīmes. Uz papīra mocis jau uz mana vārda ar tranzīta numuriem. Nauda vēl aiz vien pie manis. Secinam, ka Stromam kaut kas ar tuvajām gaismām - te ir, te nav. Vācietis saka, ok, mums jābrauc uz Suzuki, šitāds tu nevari braukt. Aizbraucam, gaidam. Pēc 30 min viņš saka, ka jādodas uz darbu, bet tā kā man jāgaida un jāmaksā viņa prāt būs ne vairāk par 200 eur, tad vins nomet vēl 300 eur un tad lai dodu naudu viņam tagad. Dodu, atvadamies, par gaismām un siltajām ručkām, kam bij jānomaina tikai kaut kāds kontakts 170 eur, kas ir tipa daudz priekš padarītā, bet labs rezultāts manam darījumam.



Pirmā lieta, protams, Louis Giga store, Berlīnē Tegel lidostas rajonā. Jābrauc kādas 25 min no Suzuki. Ilustrācijai - mocim kompletkā TomToms un Dennis ir vēl pirms manas ierašanās uzlicis latviešu valodu. Impressive! Mums vēl kā sabiedrībai augt un augt

Louiss apēd vairākas stundas, tālāk nakts pie Rīgas draugiem Berlīnē un ap pusdienām ir ceļš mājās. Līdz Varšavai tieku vēl pa gaismu, bet plāns ir Bialystok un tie 180 km paiet tumsā, ārā zemākā temperatūra +1.5, esmu pārslēdzies izdzīvošanas režīmā un slavēju Visumu par silto ručku izdomāšanu - tās tiešām spēj noturēt pie dzīvības.



Nākošā dienā atlikusī Polija ir viegla, izņemot atsevišķus indivīdus, kam stipra ticība dieviem jau pa gabalu pamanāma, bet Lietuva atness lietu + aukstumu + stipru sānu vēju no kreisās puses + rises. Tas izskatās šādi - viss, ko paceļ pretīmnākošās fūres, vējš ienes manā pusē, pats epizodiski braucu mazliet leņķī sasvēries pa kreisi, man abās pusēs manā joslā smuki grāvīši, pilni ar balti putojošu ūdeni. Aptuveni stundu biju drošs, ka šis ir pāri manu spēju līmenim un ka nomaukties te būtu pat it kā saprotami. Bet -




dzīvs. Meistars nāk ar pieredzi.

Tā, lūk, man gāja ar Stroma iegādi - mocis ceļojumiem un pirmais ceļojums jau aiz muguras.

gan jau ka samāsimies pa ceļam.

Priekā!







Top.LV