Online

Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 3 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Horvātija jeb sūrā bezdarbnieku ikdiena (papildināts)

Pievienota: 26. Apr 2015, 08:39
Atjaunota: 26. Apr 2015, 22:40

Komentāri (15)

Citas galerijas no lietotāja Dartagnan

Jau kādu laiku mani dīdīja doma par braucienu uz horvātiju. Domāju ka varbūt kad paliks siltāks, ja varēs darbā brīvu izkārtot u.t.t. Bet tā kā pēkšņi un ātrāk kā domāju sanāca kļūt par bezdarbnieku, tad tas nozīmē ka nu ir pietiekoši brīva laika lai brauktu! Pie kam izpētot laika prognozes sanāk ka pa ceļam mēs bēgam no lietus, un horvātijā sola saulainu un pa dienu +20 divas nedēļas uz priekšu! Domāts - darīts, nomainam eļļu, uzliekam kastes un braucam. Tiesa gan apzinamies ka ķēde ar zobratiem tāda pabraukta, un riepas vēl no Marokas, kurām labi padilušas malas. Skaidrs ka būs jābrauc pa mierīgo, vai arī nāksies kaut kur pa ceļam mainīt gan ķēdes komplektu gan riepas.
Pēc divu dienu neinteresantas braukšanas nonākam uz A2 sūda bāņa, kur jau paveras acīm tīkamāks skats. Kas drīz vien atkal noplok līdzenumos.






Nonākam Zagrebā, vilkšana pa bāņiem uz nezināmu laiku, bet vismaz nedēļu ir beigusies. Tagad sāksies ceļošana.
Nākamajā rītā izejam caur Zagrebas vecpilsētu un dodamies tālāk uz Plitvicu. Pa ceļam pamanam zīmes uz kautkādām tur alām, turpat pie Plitvicas, nolemjam nākamajā rītā pirms ezeru apmeklējuma vēl iebraukt alās.
















Alas nav lielas, toties gana interesantas, ar jautru gidu. Mums bija gandrīz privāta tūre, bijām mēs un pēdējā brīdī vēl atbrauca divi jaunieši, izrādas no austrālijas.










Plitvicas ezeri - pasakaina vieta, iesaku visiem. Tiem kas plāno braukt - šaj vietai vajag 5+ stundas. Biļetes cenā ir iekļauts autovilciens un prāmis, kuri pārvadā starp apskates objektiem.




















































Nākamajā dienā pa mazajiem ceļiem caur kalniem dodamies uz piekrasti. Zinām tikai to ka dodamies Dubrovnikas virzienā, tālākais maršruts vēl nav zināms, un pagaidām īpaši arī neinteresē
Ceļi te ir labi, kā arī skaisti un līkumoti, bet mums jābrauc mierīgi - jātaupa ķēde un riepas...








Zadar









Split















Omiš













Apelsīnu lauki pie Bosnijas piekrastes

Tālāk seko Dubrovņika.

Sēžam piekrastē, no ceļa mūs gandrīz nevar redzēt, garām pabrauc policija, strauji bremzē un brauc atpakaļ, kāpj ārā nāk pie mums. Es nevaru saprast kas, ko ,kapēc? Nāk klāt un prasa vai esam tūristi? Beigās izrādas ka šie ir iekasējuši sodu no kaut kādiem tūristiem, kuri daļu naudas viņiem ir iedevuši eiro monētās, un tās viņi nekur nevar samainīt, vai mēs nevaram tās samainīt uz kunām, par mums mega izdevīgu kursu! Samainam, šie laimīgi aizbrauc!































Tālākais plānotais punkts ir sasniegts. Itkā vajadzētu braukt atpakaļ, bet galvā šaudās dažādas idejas - varbūt peldēt uz itāliju, vai braukt līdz albānijai un no turienes ar prāmi uz Triesti itālijā. Vēl sākumā bija doma atpakaļ braukt caur bosniju un ungāriju, bet esot tur šis variants tika atmests, jo taj pusē lietains un vēss. Vispār jau pusi ceļojuma laika mūs pavadīja draudīgi melni mākoņi, bet lija kalnos, gar krastu nē. Visa brauciena laikā lietus kombinzonus uzvilkām tikai turpceļā polijā, un tad tik uz kādu stundiņu.
Beigu beigās nolemjam braukt atpakaļ pa piekrasti, pa ceļam varbūt vēl apmeklējot Krka nacionālo parku. Vēlāk gan izrādas ka tur izbraukāt visus apskates objektus sanāk diezgan padārgi, papētam googli ko vēl horvātijā labu var redzēt. Nolemjam braukt uz Pulu apskatīt amfiteātri.













No rīta izstaigājam Pulu un tālāk diezgan skrienam lai paspētu tikt cauri slovēnijai, jo šodien pēdējā diena vinjetei.






























Protams ka nespējam atturēties vēl izbraukt caur kādu mazo alpu pāreju, ja jau tās ir turpat blakus.










Seko divu dienu brauciens uz mājām pa gandrīz 900km dienā, jau ik pēc 500km pievelkot ķēdi un cerot ka aizmugurējā riepa pietiks

Nekur neuzkavējāmies, jo esam nesezonā un sēdēt piekrastē jakā un blenzt uz dzidro ūdeni kurā gribas vienkārši ielekt nav jāgas. Brauciena mērķis bija izvēdināt galvu un redzēt Horvātiju nevis atsēdēt nedēļu akmeņainā pludmalē. Rezultātā nobraucām Horvātijas piekrasti gandrīz visā garumā, nebijām tikai posmu Pula-Trieste (IT)

kopsummā:
13 dienas
810Eur
5420km
vidējais patērinš 4.3l/100km, kā arī mierīgi ripinot pa piekrasti uzstādīts jauns rekords, sākumā 3.8 un tad 3.7 l/100km


P.S.
nosaukums daļēji nospiegots no Goblina

P.P.S.
Bildēts nav ne ar alus pudeli (nelietoju), ne ar zābaku, bet gan ar parastu LG G-FLEX telefonu :P
Top.LV