Online

Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 4 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Gorod - gerojov - SANKT PETERBURGA

Pievienota: 05. May 2015, 19:09
Atjaunota: 05. May 2015, 20:34

Komentāri (18)

Citas galerijas no lietotāja varisons

Arī es izdomāju izmantot "garās" brīvdienas un izlaist mazu līkumiņu, laicīgi saplānoju maršrutu, un pirmdien pasūtīju vīzu uz Krieviju un ceturdien tās saņēmu un piektdien jau bija jābrauc prom. kā jau parasti ceļoju viens lai būtu vieglāk un mazāk tauta ar ko rēķināties. Kaut kā ir iepaticies ceļot vienam, un pārvarēt un risināt dažādus sīkumus kas atgadās ceļojuma laikā. ok ceturdien pēc darba esmu mājā un sakrāmēju koferus ar līdz ņemamajām lietām. Tā kā ceļoju viens un uz īsu brīdi tā nekas daudz jau nav ko līdz ņemt, iemetu koferos pāris apģērbus, desu un sieru un pa rupjo esmu gatavs.

kārtējo reizi mūsu latviešu bāleliņu MENTI izcelās un noštopēja un nosodīja par ātrumu 114 kur drīkst braukt uz 90. tā kā zvjatkas principiāli nedodu tā tiek veltīts 10 min laika par kuru tiek sastādīts kārtējais mistiskais protokols un valsts budžetā kādreiz ieripos 30 eur manas naudiņas, laikam pēc 2 gadiem kad iešu kārtējo moto skati, ātrāk diez vai man būs tik daudz naudas, karoče kvīti pazaudēju tur pat uz vietas.

Robež punkts sagaida ar mazu auto rindiņu un es kā iesācējs nostājos rindas galā. Kādu stundu nogulējis uz moci un mazliet sasildījies saulītē pie robežas pieripina "rūdīts"baikers un saka ka es lohatrons ka stāvu rindā. ir Takš ženēvas konvencija kur moči brauc bez rindas. ok ievērojot "ženēvas konvenciju"pabraucam visiem garām un sākam kārtot formalitātes. nu bez šī baikera palīdzības uz robežas būtu pavadījis mazliet vairāk laika, a šoreiz tas bija no 9 rītā līdz 14 pēc pusdienā.
karoče baikers man palīdzēja ar skaistiem krievu burtiem man pildīt deklerācijas un vēl veselu čupu ar mistiskiem papīriem, Paldies jāsaka šim par to. un tā ar visādām niansēm uz robežas es esmu ticis krievijā. Baikeru neielaida kaut kas nebija pareizi iztulkots un notariāli parakstīts, karoče šim ekskursija bija beigusies. ā baikers man izstāstīja lai nekādā gadījumā nelej nedz 95 un par 98 vispār lai nedomā, jālejot vienīgi un tikai 92 benzīns, ja vien negribot nokaut motoru, šis esot jau vienu nobeidzis. ok es šim klausīju un visu ceļojuma laikā lēju 92. mocis rūca labi un jauda arī netrūka, pat biki samazinājās degvielas patēriņš.

pēc tik ilgas robežas šķērsošanas pirmā zaļā pietura un pirmās pusdienas pie viena, kaut kur mežā celiņā. brauciens uz Piteru izvērtās diezgan intresants lai neteiktu vairāk. Labi, ka biju viens un nebija jārēķinās ar baikeru kolonnu. braucot uz Piteru normāli ir viena pretim nākošā josla, bet krievi tur mauca trijās joslās pretiim man un kā baikeru mani bija iespieduši ceļa malā gandrīz pa grants apmali. tādi bija pēdējie 50 km līdz pašam Pīteram. Ceļš ir diezgan bīstams par ko liecina regulārie puķu un krustu pieminekļi ceļa malā, vai ik pa 1km tur ir puķes vienā vai otrā ceļa malā.

Kaut kā biju pārliecināts, ka krievijā ir krīze un veikalu plaukti pustukši, bet kaut kā nepamanīju ka tur kaut kas trūkst, tur bija viss un pat vairāk kā viss. nu par ēdiena trūkumu tur nevajadzēja sūdzēties.





Nu te nu ir mans gala mērķis. GOROD GEROJEV. satiksme bija intensīva un ātra, un tai pielāgojoties bija ok. galvenais ir iekļauties plūsmā kas ir no 100 līdz 120 pa pilsētas ielām. nu lēnāk tur īpaši toč nebrauc. Runājot par bīstamību - laikam bija viena situācija kad pakaļā gandŗīz man ievilka kārtējais žigulis, bet pa rupjo biju pats vainīgs bremzēju kur nevajadzēja un viss.

Būvē tur visur un ar ļoti plašu vērienu, dzīvojamos kvartālus būvē uzreiz pa mājām 6 -10, ceļi tur tiek būvēti ar ļoti plašu vērienu nu tur ir "nauda", un tie ir apjomi kas man likās fantastiski, salīdzinot ar mūsu latvijas būvniecību.

ziemas pils - Ermitāžs, kā vēlāk izrādījās tad 2 maijā šiem arī ir moto sezonas atklāšana un visi pulcējas tieši pretim ziemas pils laukumā. es tur mazliet iegriezos 2 maijā, bet uz īsu brīdi jo dienas plāns bija tālāk tikt līdz helsinkiem, zinot to ka pa vidu ir robežas punkts kur ir neprognozējams laiks tā šķērsošanai tad laicīgi tomēr braucu prom no Pitera. kaut kā nevilka tur braukt pa nakti.





pa nakti sanāca pavizināties pa Piteru. tur vienos naktī bija tāda satikmes plūsma kā mums rīgā darba dienas vidū varbūt biki lielāka. un ātrumi tur arī stipri lielāki.

tā kā nakts bija klāt tā vajadzēja sākt meklēt viesnīcu kur apmesties, jo braucot vienatnē viesnīcas nekad netiek rezervētas, jo plāni mainās un top tieši brauciena laikā. apmeklējot kādas 10 viesnīcas visas bija pilnas vai cipari neadekvāti, viesnīcas pilnas jo visi no laukiem bija sabraukuši uz pilsētu svinēt pirmā maija svētkus, kā rezultātā nekur brīvu vietu nebija. lai laime būtu pilna sākas lietus un tagad jau bija klāt arī biki satraukums, par to kur gulēt. viesnīcu kaut kā atradu 50 km no Pitera un tur arī noparkojos, biki salijis un sasalis ragā.





nākamā diena jau biki esmu pamodies drēbes biki pažuvušas un gatavs biju braukt tālāk. gluži sauss viss gan nebija, zeķi galvā nācās mitru vilkt un sajūtas nebija pašas labākās, bet tas takš sīkums, parasti braucot drēbes tiek izžāvētas.

braucu atpakaļ uz Piteru uz moto sezonas atklāšanu, pie reizes arī apskatot šo to ko tūristi parasti neskatās jo nevar piebraukt.





moto sezonas atklāšanā piebraucu pašā sākumā, bet tauta jau tik pat daudz kā pie mums pilnā plaukumā. kaut kā man negribējās gaidīt 2 stundas līdz brauciena sākumam lai izbaudītu domāju konkrēto bardaku pie kolonnu braucienu. biki patusējis pasildījies un tinos prom uz Helsinkiem.



te ir rezultāts kas notiek ja 7 stundas brauc pa lietu, smalks lietus bet izēdās cauri līdz ādai, un izēdās tas cauri tieši pie kakla, ķiveres savienojuma, pa to vietu es galu galā biju slapš, nosalis utt, labi ka robežā mani palaida visiem garām un 10 min robežu biju šķērsojis kaut gan arī te bez acesiem neiztika.

ņemot verā ka bija viscaur slapš un nosalis tā nolēmu paņemt normālas naksmājas lai var izžāvēt drēbes un labi atpūsties. tas bija to vērts,

kārīgas brokastiņas un braucu mājā

un te mazliet suvenīrs kas tika atvests un apēsts


Kaut kā tā man sanāca pavadīt maija jaukās brīvdienas, 3 dienas pa lietu un mazliet sauli. pēc ceļojuma viena diena pavadīta ar temperatūru, bet nu jau esmu atkal uz kājām un rīt atkal ar moto uz darbu.

Top.LV