Online

Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 5 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Morocco Dakara Road 1raunds:)))!!!

Pievienota: 16. Apr 2016, 21:04
Atjaunota: 16. Apr 2016, 22:49

Komentāri (11)

Citas galerijas no lietotāja motomeitene

Esam atpakaļ. Jauns rīts ir sācies, laiks iestiprināties un novērtēt dienu!

Dienas rīts patīkams, var izbaudīt arī peldes priekus.

Bet šoreiz izskatās, ka izklaide nebūs pirmajā vietā, jo ir iekrājušies darbiņi.

Piektās dienas rīts sācies ar riepas remontu, vietējais džeks izpalīdz ar servisa kantori, kur var nopirkt kameras. Negantelis labu gribot iepērk uz priekšdienām, ja nu, kas, lai jau būtu. Tā katrs kaut ko uzlabojam moto braukšanas ērtībām. Rīts protams ieilgst un ir jūtams, ka būs karsta dieniņa.

Čik pik, kameras nost, kameras virsū.

Te drusciņ ādiņa jāpiešuj, lai dibentiņam ērtāk. Darbmācības pulciņš lieti noder!,



Esam gatavi doties, šodienas maršruts pazīstams un šķērsojamās upes arī. Tātad tiekamies Zagora.













Es atkal izbaudu savu mīļāko skatu, priecājos par iespēju aplūkot ainavu un dzirdēt apbrīnojamu klusumu.







Diena ir trāpījusies super karsta un cīniņš pāri upes gultnei diezgan izsmeļ spēkus. Protams šoreiz jau visi gudri un to visu pievaram daudz ātrāk. Protams, ka mazie akmentiņi un smalkās smiltiņas, tikpat neparedzami mētā motociklus, kā iepriekš.



Artūrs jau upes gultnē ir atradis, ko man parādīt, jo es esot ļoti gribējusi redzēt Āfrikas iemītniekus. Saku “Ja, tas ir skorpions, nemaz nerādi, jo tad man visas atlikušās dienas būs jāguļ uz moča.” Bet takā esot kaut, kas labāks, gāju vien skatīties.

Jā, ļoti piemīlīga čūska, kā izrādās pēc vēlāk noskaidrotā, indīga, iekož un dzīve beidzas.





No upes ielejas ārā, pāri milzīgajam plašumam, kur atkal katrs var atvilkt pa savām sliedēm. Un galā šodien nonākam pavisam izpumpēti. Labi ieturējām maltīti, palikām jau zināmajās naktsmājās, tikām aizvilkti uz vietējo servisu un vēl visādi naksnīgie pilsētas apskates piedzīvojumi.





Nu tā Grūtākā diena ir klāt, šodienas brauciens uz Erg Chigagu-sarežģītais bezceļš ir pienācis. Rīta brauciens ved pa skaistu rupju asfaltu un nekādas grūtības nesagādā.





Pēc tam nogriežamies pa labi un turpinām, pa pieņemamu zemes ceļu savu rīta braucienu tālāk, atduramies pret krustojumu, kur jāizdara izvēle braukt pa labi vai pa kreisi. Tātad jābrauc, pa kreisi, kur arī jautrība sākas, karstums ir klāt un ceļš viss akmeņains, tāda pamatīga kratīšanās sanāk un piedomāšana, lai nepārsistu riepas.



Vējiņš nav jūtams un sāk rādīties jau mirāžas, šķiet, ka tālumā ir ezers ar ūdeni, brauc tuvāk nekā nav, viens vienīgs akmeņains tuksnesis. Ieraugot vienīgo koku uzreiz gribas piestāt atvilkt elpu un saprast, kas vispār apkārt notiek.



Lecam tālāk pa akmeņiem un atrodam vienu aku un pamestu smilšu mājiņu.





Nu jau arī sākas vairāk smiltis un nevar saprast vieglāk bija pa akmeņiem ar grabošiem zobiem kratīties, vai pa nēsājošām smiltīm. Tā, kā mums ar Artūru iet tā pamazām, sakām Negantelim, lai laiž dzīvē un izbauda braucienu.









Sasniedzām ar Artūru vienu kārtīgu smilšu bedri. Es nolēmu paskatīties, kā tad Artūram ies, viens, divi, pa labi, pa labi un gar zemi ir. Domāju nē, tas ceļš neder un krist neplānoju, gāzi grīdā līdz pusceļam zem koka un eju palīdzēt ceļabiedram. Tā nu sēžam un domājam, ka jātiek ārā un jābrauc tālāk. Šodien siltumiņš +36.





Ārā izkūlāmies veiksmīgi, tālāk brauciens arī gāja jautri. Drusciņ žēl motociklu, jo izklausījās grūta dzīve viņiem šajā dienā.



Bet nu ieraugam tuksneša pirmo Bungalo un laižam iekšā. Tur pasēžam ēnā, padzeram tēju un paēdam cepumus ar mušiņām. Negantais arī kārtīgi izbraukājies pa kāpām, mūs atrod.



Ilgi iesēdēties nevaram, jo jātiek atpakaļ un, lai arī šodien no motocikliem mantas noņemtas, nemaz viegli braukšana neiet. Pēc nelielās atpūtas šķiet braukšana iet mazliet labāk. Tomēr varu teikt, ka ik pa laikam, padzerties manāmi gribās un, kaut 2min pauzīti arī.



Jūtu, ka vakars tuvojās, jo visi kamieļu vadātāji dodās no tuksneša uz pilsētas pusi un visi džipi, kollonām vien no tuksneša brauc ārā. Negantais atkal mūs ir 2x ceļā saticis, bet uz vakaru, jau pavisam pazudis.

Artūram prasu cik km vēl jākuļas,jo nu spēka nav, “Vēl esot kādi 10km līdz tuvākajam ciemam.” ļoti grūti paiet 5km, jo mainīgs ceļa segums, tad ciets, tad bedres, kurām pāri baltās smiltis, tad kaut kādi puduri, apkārtne tā saplūst, ka nevar jau arī saprast kur braukt,jo viss tāds vienāds, sliedes krustām šķērsām un ceļa jau protams nav.

Izspētam Navigātoru, Artūrs parāda “Tur kaut kur tajā virzienā, vlēl tikai 5km.” Ha, kā Es šo atcerēšos, visu mūžu, tikai 5km un tikai izsmelti visi spēki, tikai 4 kritieni Artūram, viens kārtīgs man un vispār nesaprotu, kā to moci tur varēja vadīt.





Vienkārši, super trakās smiltis, kuras moci rauj kur pašas grib. Tas tik bija brauciens, nezini kur, nezini, kā un tumsa jau nāk, tepat jau pakausī pūš.



Tādas puķītes mums te dūrās riepās...



Bet mēs ieguvām kausu par 2 un 3 vietu- Aukstu Citronu Fantas dzērienu!!! Tad vien atlika pieveikt mazo ceļa gabalu līdz naktsmājām.

Jē mēs tikām mājās un var izpausties mantu šķirošanā.


Turpinājums sekos...
Jūs vēl neziniet, kā mums rīt ies, bet ticiet man-Es Jums Pastāstīšu!!!

Top.LV