Online

Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Numurs, lukturis un pati vecākā Jawa

Pievienota: 06. May 2016, 21:54
Atjaunota: 10. May 2016, 16:04

Komentāri (7)

Citas galerijas no lietotāja nk

Pēdējās dienas cītīgi skaitot, bija pienācis visu ziemu gaidītais 29. aprīlis. Tā kā ļoti labprāt pārvietojos ātrumā līdz 90 km/h, šo sezonu kopā atklāt bijām sarunājuši ar Mārci un Gundegu, kuru kaujas zirgs ira Jawa 360 350.

Nepārtraukti uzpasējot laika prognozi sapratu, ka brauk ar bobber kitu būtu nedaudz riskanti un neērti. Tāpēc visus neglītos dzelžus saskrūvēju atpakaļ un esmu gatavs doties ceļā no Liepājas uz Dižpilsētu.


Pa ceļam pats ar sevi apspriežos un nolemju, ka jāizmet līkums cauri Jelgavai, ieelpot Jelgavas motosezonas sākuma atmosfēru. Jelgava diezgan patukša, turpinu garlaicīgo ceļu uz Varoņpilsētu.


Veiksmīgi noliekos pēc iespējas tuvāk Jawa karogam, cerībā sastapt Mārci. Ventilators jau rūc, močam karsti


Nepaiet ne pāris brīži, kad melni ģērbto, sūro vilku barā, izceļas kāds spilgti rozā džemperītī tērpts simpātisks jauneklis Bet tas tak Mārcis


Pāris vārdi, neliels līkums pa piebāzto Mola stāvlaukumu, senu čomaku satikšana


Brauciens nobraukts, eļļas uzkarsētas, braucam atvēsināties


Ērgļu TT bija tik interesents, ka stāties malā un taisīt bilžas aizmirsām 40 km garumā līkums aiz līkuma, kalni, lejas. Uz ceļa 95% no transporta ir motocikli.

Aizbraucam līdz galam, tā kā vienā no vīenīgajām Ērgļu ēstuvēm bija pilns ar bokseru dīdītājiem, meklējām citu vietu. Ceļmalā ieraugām necilu uzrakstu - Kafejnīca. Stājamies malā, mo novietojam zem daudzstāvu mājas logiem. Pie viena loga dūmu velk kāds vietējais iedzīvotājs, un, ieraugot Mārča moci, pārējiem istabā esošajiem izbrīnā sauc - Eu, tā tak ir pati vecākā Jawa :shock: Nedaudz uzjautrinājušies par piešķirto titulu, apjautājāmies jaunēklim, kur var uzēst, šis sūtīja uz to pašu vietu, kuru bumeristi bija aizsituši. Uz kašķi nevilka, tāpēc nospļāvāmies, iebraucām vietējā staķikā, kurā darbojās ļoti laipna un atsaucīga pārdevēja, sapirkāmies burgerus un barojāmies ar tiem


Vēl neliels līkumots posms pa Ērgļu TT trasi un esam spiesti nogriezties uz taisnu un nelīdzenu ceļu, kurš ved uz Skrīveriem. Skrīveros gaida Elmāronkuls un Vijas tante Piestājam veikalā paņemt cienastu un kādu slapjo cienastu, jo vakarā paredzēta arī pirts. Veikalā ieraugām divlitrīgos Brāļus, nedomājot krāmējam grozā un ejam uz kasi. Viens čalis ar dūdu rindai priekšā stāvot ierauga, ka mums Brāļi groziņā, apgriežas, izkrāmē Tērveti, pieiet pie brāļu plaukta un paņem kādas piecas divlitrenes ar garšīgo alu. Laikam vakarā neliela, romantiska pasēdēšaniņa briest
Kamēr ar Mārci esam veikalā, Gundegai komplimentus sāk teikt divi vietējie iedzīvotāji, vienu no kuriem pēc brīža savāc un ieliek policijas busiņā. Tas viss, kamēr esam veikalā Tātad, mīļotās vienas pašas aizliegts atstāt pie veikala


Veiksmīgi tikuši līdz Skrīveriem


Cik numura paliknis un izpūtēja caurule ļāva, tik guldīju


Saēdušies frikadeļu zupu pārvācamies uz pirtiņu, apmazgāt sasvīdušās dirsas


Ar drēbēm pa karsts, tāpēc izmetāmies


Nu jau sadzērušies brāli ciešam karstumu


Nomazgāti, pabaroti, izguldīti ceļamies, lai dotos dziļāk platajā galā


Pa ceļam piestājām krūmus paindēt (kautkur platajā galā, kur vienā aplī ir divi apļi), un atgriežoties pie mo pavērās acij netīkama aina Tur kur jābūt lukturim, karājās vadi


Ne brīdi nekavējoties, lecu zirgam mugurā un dodos atpakaļ meklēt nozaudēto numuru. Vēl tā padomāju- ja pa gaismu braucu mājās, tad bez bremžuguns varētu iztikt - parādītu ar roku..un tajā brīdī tik sapratu, ka arī numurs bija klāt tai plāksnei Vilku kārtīgi (ap 110kmh, kas pēc 80-90kmh likās kā 70 pēc 50 ) vienīgā doma bij pa to, ka tik kāds nav pamanījis un labu gribēdams savācis, lai vēlāk pa radio paziņotu, ka atrasts numurs.

Bet nē, pēc attītiem 19 km ar acs kaktiņu pamanu kkādu melnu sūdu, kurš mētājas uz asfalta, kā izrādās tas bija nozaudētais numurs Prieks pa visu seju


Lukturis nedaudz traumēts, numuram ne vainas - visi cipari un burti vietā
Šajā brīdī piestājās kāds motobraucējs ar sarkanu VFR (laikam), kurš bija ceļā no Tukuma uz D-pili - uz dragreisa sezonas atklāšanu, piedāvāja instrumentus. Pastāstīju, ka pēc 50 km ir sarunāta darbnīca, kur saskrūvēšu. Paldies, vecozēn


Šīs dienas pirmais galamērķis - Varieši. Izkūlušies pa kaļķainajām graņķerofkām, pieripojam pie labas kvalitātes piebraucamā ceļa. Laikam tikko asfalta klājēji bija savu darbiņu paveikuši


Pārsimt metri pa piebraucamo ceļu un esam klāt pie senās tehnikas pazinēja (rūsa ir viņa maize un vecas eļļas krāsas noņemšanas smarža ir viņa atkarība)...kriminālajās aprindās pazīstams ar pievārdu "Jelgavas".. Jelgavas Krišjānis, kuru sastopam Variešos!


No fonā esošās darbnīcas izripos ne viens vien spoži restaurēts eksemplārs.Bet šobrīd neliela reanimācija vajadzīga manam mocim


Nedaudz kko paskrūvējot, parādās pirmās dzīvības pazīmes


Arī džeki man cītīgi palīdz


Gundega ar dabūja kantējot iesvīst


Sajūtot skrūvēšanas smaržu Krišjānim rokas sāka trīcēt - fleksis rokā, dzirksteles pa gaisu, numura paliktnis gatavs


Numurs un gaisma kārtībā, gaļa un kartupeļi sacepti


Ja dzīvotu laukos, tad vajadzētu šitādu


Piebarojamies, ķešas pār plecu un tinam uz māju


Mājupceļš


Daugmalē atvadāmies un laižam katrs uz savu pusi


Divās dienās saskrējās ap 900 km. Vidējais patēriņš ap 4,5 litri, vidējais ātrums 85 km/h. Laiciņš perfekts, tāpat kā kompānija

Ceļojumiem bagātu jauno sezonu
Top.LV