Online

Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 1 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Atlaid savu muļķi NORGĒ

Pievienota: 15. Jul 2016, 11:25
Atjaunota: 15. Jul 2016, 12:37

Komentāri (14)

Citas galerijas no lietotāja z-puse

Kāpēc gan neuzdāvināt sieviņai un sev uz Ziemassvētkiem prāmja biļeti Ventspils-Nyneshamn un atpakaļ. Domāts darīts, dažas minūtes un biļete jau uz ekrāna! Štrunts, ka pus gadu jāgaida, darba dēļ tas paskarien nežēlīgi ātri. Ceļojuma mērķis Norge, bez konkrēta maršruta – tā teikt, kur deguns rāda. Esam bijuši Norgē nu jau astoto reizi (ir kāpelēts pa kalniem pāris nedēļu garumā ar visām parpalām un paikām plecos, ir ceļots ar mašīnu, veļukiem un arīdzan ar autobusu). Iepriekšējos braucienos ir redzēts gana daudz un tas ir galvenais iemesls, kādēļ nav jāplāno maršruts konkrētu obkjektu apskatei un jāmet kreņķis, ka kaut ko nepaspēs. Braucam, kur deguns rāda, iepriekšējā dienā pasekojot laika ziņām ... ceļš ved tieši tur, kur mazākas cerības uzrauties uz ilgstošu lietu – tas arī lielākoties izdodas.
Abiem Dievs ir dāvājis vēlmi ceļot un to arī cenšamies izmantot tik cik laiks un darbi atļauj. Neesam vairs jaunieši, kas nozīmē, ka arī uz lietām skatamies nedaudz no cita skatu punkta un ar ne tik lielu dullumu kā agrāk. Tātad braucam nevis saplānotā daudzkilometru moto ceļojumā uz Norvēģiju, bet paklīstam pa Norgi uz mocīša muguras.
Par gatavošanos pus gada garumā – viens no intersantākajiem laika pavadīšanas veidiem. Tiek zāgēts vīlēts, slīpēts, metināts, pēc tam atkal viss nahrenizēts un atkal no jauna. Tiek funktierēts, kur salikt visas parpalas un parējos nepieciešamos štruntus. Visam ir jābūt viegli sasniedzamam tieši tanī brīdī, kad tas nepieciešams. Gatavojos galvenokārt es no šī pasākuma gūstot arī morālu apmierinājumu, vienlaikus atbrīvojot no domāšanas un liekiem jautājumiem sieviņu. Par miesu pārvietotāju tiek izvēlēts vienīgais optimālais agregāts garažā – 2008.gada Honda CB600f ar nobraukumu uz pulksteņa 15k. Pietiekami labi zinot slodzi, kas būs uz tehniku cenšos minimizēt visu liekO svaru, sākot ar aķīša nomaiņu (ieguvums -2 kg) un beidzot ar savulaik sameistaroto un uzstādīto aprīkojuma demontāžu un/vai pārtaisīšanu jau izmantojot vieglākus materiālus. Darba beigās atbrīvojos no nevajadzīgiem 6 kg. Tiek izmesta pat Givi kastes stiprinājuma plate, kas jau sākotnēji nelikās pārāk ok, vienlaikus par pāris centimetriem pazeminot topkeisa atrašanās vietu. Tiek nahrenizēti visādi lieki kronšteini. Galvenā baža visā gatavošanās procesā ir par massu un tās sadalījumu uz mocīti. Skatoties uz rūpnīcas noteikto (MAX load 188 kg) kasu pakausi uz izdzeru ne vienu vien aliņu. Aizsteidzoties priekšā varu pateikt viss bija čikiniekā neraugties, ka visa kopējā ārpusrūpnīcas masa bija ap 220 kg.
Par līdz paņemtām mantām:





Bākas somā (fotoapparāts Olympus OM-D E-M10 + ZD 17 mm, planšete, lādētāji, dokumenti, naudas zutenis (visnoderīgākais visā braucienā), cimdi, brilles, pīpojamās lietas, ķiveru pieslēdzamā trosīte, Leatherman handy tool, apm 5x8 cm finiera dēlītis, ko pamest zem pekas, kad akmeņa nav pa rokai, kartes, un vēl šadi tādi sū).
Zem beņķa tiek iestūķēti instrumenti, pāris 5 un 6 mm skrūvītes un uzgriežņi, rezerves lampiņas, savilcēji, lupatiņas, diegi un īleni riepas remontam, izolene, superlīme un ķēdes eļļa (mazais Silkolene flakoniņš – piektajā brauciena dienā izdvesa pēdējās dzīvības pazīmes – NEKAD vairs neņemšu. Nācās iepirkt jaunu pa nepieklājīgi lielu ciparu).
Sānu koveru kronšteinA aizmugurē vienā pusē 1 litrs ar 50 voltu RUMU, otrā pusē tubuss no 70 mm santehnikas ceurulēm ar telts mietiņiem un spininga kātu, no ārpuses piestiprināts rokas pumpis (nezinu, pat ko ar to varētu izdarītm, bet nu sirdsmieram bija paņemts).
Sānu koferis (mans, tas kurš labajā pusē) līdz pusei ar parpalām, kurām pa vidu spole spiningam un neliela kārbiņa ar jūras vizuļiem, gumijastēm un rotiņiem. Visai bagātībai pa virsu ķēķa saimniecība (katliņš, tējkanniņa, divas bļodiņas un krūzītes, ķeramie, kafijas tankšķele, sāls, pipari, panniņa, prīmuss, 450g gāzes balons, 0,2 l 60 voltu RUMS un dažas sausā spirta tabletes – hren viņu zin kādēļ paņēmu).
Sānu koferis (tas kurš sieviņai) lupatas, lupatas, maciņš ar higiēnas piederumiem, šad tad pārtika (galvenokārt pāris aliņi (tā tur sauc to suslu) man) un sidra tankšķele sieviņai).
Zem sieviņas kofera kanalizācijas caurule, kurā iestūķēta telts.
Centrālais koferis (Givi 47 l) – mugursoma (netika izmantota), divas drošības vestes, divi guļammaisi, divi paklājiņi, divi spilventiņi, divas biezās plīša jakas, divas nāģenes, peldamdrēbes, neliela aptieciņa ar kaut ko iekšā (pat nezinu ko), dvielis un ar laiku sakrājās arī netīro lupatu sainis.
Centrālam koferim pa virsu ar štropēm piesiets aizrullējamais mais ar 2x lietus jakām, biksēm un zābakiem, pa virsu tam tarba ar čībām un divi salokamiem padirseņi. Pa retam te vēl iemaldījās pa čipsu pakai. vissai bagātībai pa virsu vēl pārstiepts tīkliņš.
Pie motora dugām katrā pusē pa ūdens pudelei 0.7 l, no kurām vienā, turpceļā vizinājās arī tīrasiņu Gruzijas pussaldais sarkanvīns.
Zem centrālā kofera pārvalks mocim. Starp pasažiera beņķi un sānu koferi neliels aizrullējamais maisiņš ar paiku.
Braucienā tika izmantots pilnīgi viss izņemot rezerves lampiņas, riepas remontkomplekts, pumpis, peldamdrēbes, mobilā telefona lādētājs, mugursoma, moča pārvalks, dažas no sieviņas līdz paņemtām parpalām.
Pārtika tika paņemta tieši tik , lai varētu nedomājot ne par ko, kalnu zonā brīvsolī pavadīt 3-4 dienas. Sākām apmeklēt bodes jau otrajā dienā, kā rezultātā daļa no līdz paņemtās paikas tika pievinnēta tikai brauciena beigās. No līdzi paņemtā atpakaļ neatvedām neko.
Izdevumi. Būtu nepieklājīgi reizi pāris gados izbraukt atlaist muļķi un sākt sipt sanatīmus. Maksājām visur tieši tik cik tanī brīdī bija nepieciešams nedomājot ne par ko. Katru vakaru izdzēru pa pāris „aliņiem” es, sieviņa pa kādam sidriņam, ēdām ko vien sirds kāroja un, kas bodē bija acu augstumā un viegli aizsniedams (maize, sviests, čipsi, gaļa, desas, siers, zemenes, avenes utt).
Kempigu izmaksas – 100, 130, 150, 180, 220 NOK, kā nu kurā vietā. Duša galvenokārt 10 NOK par 4 min.
Degvielas izmaksas 1.5-1.6 eiro litrā. Kopā no 26.06. līdz 08.07. nobraukāti 3700 km un bākā salieti ap 280-300 eiro.
Kopējā maršruta bilde šāda:

Brauciena režīms +/- atļautais ātrums un ātrāk arī nemaz negribējās lūrot pa malām un apskatot apkārtni. Veselības dēļ garākos pārbraucienos ar 5-10 min pauzēm ik pa 30-120 km vai pauzēm kafijas uzvārīšanai. Ikdienas braukšanā Norgē pauzītes sanāk krietni biežāk - jābauda apkārtne, kaut kas jānofočē, vai vienkārši jālaiž muļķis. Īsākie dienas posmi 120-160 km – garākie 580-610 km.
Atziņas nākotnei: 1. arī nākamā braucienā neplānot maršrutu, bet braukt, tieši tad un tanī virzienā, kur gribās; 2. turpināt braukt vienatnē (vai divvientulībā) – nav jārēķinās, ka tu kādu vai kāds tevi aprobežo, iegrožo vai uzspiež savas vēlmes; 3. turpināt neskaitīt santīmus (to varēs darīt mājās); 4. līdz jāņem tieši tas, kas patiesi ir vajadzīgs nevis tas, kas var noderēt; 5. sagatavot un apkopt tehniku, lai tā netraucē atlaist muļķi.
Pa dienām:
26.jūnijs Garciems-Ventspils (210 km). Ceļmalā iepļaujam pa kafijai, sēžamies uz prāmja paēdam un gulēt.
27.jūnijs. Nyneshamn-Sordertalje-Arboga-Orebro-Karlskoga-Karlstad-Arvika-Kongsvinger-Gjovik (580 km). Nakšņojam jau zināmā kempingā neazbraucot līdz Gjovikai. Brauciens aizņem visu dienu startējam ap astoņiem rītā un kepingā ierodamies īsi pirms septiņiem. Pēdējos 80 km vietām viegli smidzina tomēr slinkuma dēļ lietus drēbes nevelkam.
28. jūnijs. Gjovik – Dokka – Fagernes – pagriežam uz 51 ceļu (beidzot esam tur dēļ kā esam braukuši) – Lom – Grotli (nogriežamies uz veco Strynas ceļu, pa kuru nekad agrāk nebijām braukuši) – Erdal (kempings). Nobraukti 360 km. Perfekta diena, ļoti patīka ceļš, laika apstākļi perfekti. Pašā vakarpusē paliek vēsāks – temperatūra nokrīt zem desmit grādiem. Labi, ka drīz kepmpings, kur arī siltumam atskrūvēju rumu.






















29. jūnijs. Nākamās četras dienas Jostedāles un Jotunheimenas nacionālo parku apkārtnē, kā arī uz leju no tiem tiek prognozēts ilgstošs un uzmācīgs lietus, kas galīgi nav mums pa prātam. Griežam sturi uz Alesund un lēnu garu dudinam uz augšu. Maršruts – Erdal- Stryn – Briksdāles ledājs (pastaiga) – Stryn – Hornindal – Stranda – Aure – prāmis – Magerholm – Valle (kempings). Liks labs. Ceļš visāds – gar fjordiem skaisti, vidusdaļā atsevišķi ceļa posmi nedaudz garlaicīgi. Kopā nobraukts 230 km.












30.jūnijs. Valle – Skorgenes – Tresfjorden – Andalsnes – Eidsvag – Molde – Bud (kempings). Nobraukts 270 km. Ceļš skaists, apbraucam visā godībā vairakus fjordus. Laiks perfekts, tomēr pie Moldes nepaspējam uzvilkt lietus drēbes – rezultātā – pieslapinātām ūzām laižam tālāk. Pēc dažiem kilometriem atkal saulīte un slapjās drēbes ātri vien apžūst un līdz kempingam jau esam praktiski izžuvuši. Kempings pie jūras. Vakarpusē izvelku bada pātagu. No septiņām aizķeksētām mencām divas aiziet ar visiem vizuļiem, divas dūšīgākās paturu vakariņām. Visu vakarpusi un līdz diviem naktī cepam un ēdam zivis, pa virsu tā susla, ko iezemieši dēvē par alu.














1.jūlijs. Pētam laika ziņas. Vēl ar vien vidusdaļā saulīti neredz un nolemjam nemainīt nakšņošanas vietu. Pievācam bardaku ap telti un laižam pa Atlantijas ceļu (iegriežoties mazajos sānceliņos) līdz Kristiansundai un atpakaļ, kopā 120 km. Laiks perfekts. Pa ceļam iepērku vēl dažus vizuļus, lai vakarā ir atkal ko noraut. Vakara programma paredzama – jāizmāna no ūdens zivs un atkal jāpieēdas. Plānotais pasākums bez lielām pūlēm piepildās. Brauciena vadmotīvs – „atlaid savu muļķi” tiek īstonots ar pilnu krūti.


















2.jūlijs. Lietus tiek solīts visur un nolemjam – kāda atšķirība, kur salīt? Sapendelējamies un taisnākā ceļā dodamies uz Andalsnes, lai izbrauktu Troļļu ceļu (pastaigājamie s, uzvāram kafiju) un pucējam uz Geiranger (kempings). Kopā nieka 170 km. Visu dienu braucam lietus drēbēs, tā teikt - esam gatvi, lejiet cik tīk, mums po! Neraugoties uz lietu atsevišķos posmos esam sausi un laimīgi. Ceļš neapšaubāmi skaists, nedaudz traucē hauzītes/tualetes uz riteņiem (tā uz prāmja satiktie šoferi sauc kemperus), esam iecietīgi un cenšamies pagaidīt, kad šie tiek galā ar sevi un savu meistarību. Apzinoties, ka arī mēs neesam tie ātrākie uz ceļa (friču motobraucējiem uz BMW paspēju izlasīt tikai D burtiņu) respektējam pārējos cik iespējams. Nekur nav jāskrien un neko nav iespējams nokavēt.


















3. jūlijs. Pat neskatoties laika ziņas pucējam uz Lom, kur nogriežamies uz sen gaidīto 55 ceļu. Ar priekpilnām sejas izteiksmēm (caur aizlijušiem ķiveres stikliņiem) izbaudam ceļu. Vēlme izbraukt Tindevegen (no Turtagro uz Ovre Ardal) tiek atmesta miglas, lietus un aukstuma dēļ. Mierīgā tempā nobraucam līdz kempingam Lusterē, uzslienam telti un izmetam vēl vienu līkumiņu līdz Nigarsbreen, kur uzvāram kafiju, pakūkojam ar skatu uz ledāju un atpakaļ uz kempingu. Diena pilna emocijām noripināti 290 km.
































4. jūlijs. Lustera – Gaupne – Sogndalsfjora – Leikanger – Dragsvik – prāmis – 13 ceļš gar Gaularfjellet –Forde – Sande (kempings). Noripināti 220 km. Diena pilna. 13 ceļu nekad agrāk nebijām braukuši kādēļ tas ļoti patika. Kempings tā – bijām arī vienīgie. Noslēgumā ar ruma un kolas devu nosvinam manu vārda dienu.





















5.jūlijs. Sande- 610 ceļš – vēlreiz gar Gaularfjellet (tikai otrā virzienā) – Dragsvik – prāmis – Vangsnes – Vinje – Flam (kempings), nobraukti 160 km. Diena pilna smuku skatu. Tiktāl aizrāvāmies ar dabas baudīšanu, ka vienā no apstāšanās vietām pielaidām pārāk tuvu dusmīgo Trolli. Līdzīgi, kā citās apstāšanās vietās novērtēju, kā ir noparkots kumeļš, vai nav iespēju, ka var paripot/paslīdēt – it kā viss ok. Kad jau bijām gabaliņu atgājuši no moča un mēģinu iemūžināt kārtējo ūdenskritumu dzirdu dīvainu skaņu. Pat neatskatoties saprotu, kas noticis. Abi raitā solītī ejam pie savārgušā kumeļa. Piestutēju kājās un sāku novērtēt skādes. Kaut kas apskrāpēts, kaut kas palocīts. Bija atgūlies uz sānu kofera, motora dugām un stūres. Atlieku visas kustīgās daļas atpakaļ savās vietās un skatos, ko varētu izdarīt sajūga hēbelim, ar kuru tanī brīdī būtu labāk ķert zivis. Sieviņai saku, ka viss ir OK un varēsim turpināt brauk, tikai nedaudz jāpaķimerējas. Viņa nomierinās. Izvelku štrumus noņemu hēbeli un dodos pie ceļa barjerām, ar kuru palīdzību iztaisnoju hēbeli līdz tādam stāvklim, ka varētu braukt. Nemiers un Trollis, kas ais stūra vēl aizvien ķiķina liek locīt vēl un vēl, kamēr klinš – ir. Nu labi, eju atkal pie kumeļa izvelku zem beņķa paslēpto savilcēja stīpu, izoleni un superlīmi. Salīmēju abas pusītes, stīpa gar vienu malu – izolene – apliecam gar otru malu – izolene un hēbelis kā jauns – pat ērtāk kā bija. Uzsmaidu Trollim un turpinam ceļu. Vakarā Flāmē aizejam iepirkt kādu ķinķēziņu, apskatam, kas mainījies, novērtējam sienu, kur pirms 10 gadiem visas dienas garumā rausāmies augšā, alus un migā iekšā.






























6. jūlijs. Lēnām jāpošas māju virzienā. Izbraucam smuko Aurlandes-Laerdales ceļu pa augšu (ne caur 25 km tuneli) tad pa 52 ceļu līdz Gol – Leira – Gjovik – Kapp (kempings). Diena ļoti skaista gan no skatu gan no laika apstākļu viedokļa. Kalnu galā varbūt nedaudz vēsāks kā gribētos tomēr tas netiek ņemts vērā. Nobraukti 340 km.


























7. jūlijs. Izbrucam netipiski agri - jau pirms septiņiem, lai mierīgā tempā varētu nokļūt līdz prāmim (610 km). Paliec sveika Norge un gaidi atkal.
8. jūlijs. Home Sweet-Home. Esiet sveicināti neprognozējamie, nervozie un viegla stresa pārņemtie ceļa braucēji!

Top.LV