Online

Pašreiz MOTOpower skatās 47 viesi un 4 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Baltijas Dienvidi

Pievienota: 23. Jul 2017, 22:34

Komentāri (9)

Citas galerijas no lietotāja Gasjs

Pēc ilgas plānošanas un saskaņošanas izrādījās, ka šīgada mototūre man jāveic vienam. Tas ļāva pārplānot maršrutu, rēķinoties tikai un vienīgi manām interesēm. Tūres pirmo posmu izlēmu veikt pa Baltijas dienvidu piekrasti.
Pirmajā dienā ceļu sāku diezgan agri un uz Poliju dodos caur Šauļiem un Jubarkas. Paldies lietotājam Andreits par ieteikumu, robežu šķērsoju pa Vištytis – Wižajny maģistrāli, izvairoties no pretīgā fūru ceļa.
Tālāk dodos Baltijas jūras virzienā uz Fromborku, Kopernika miestu.



Laiks apmācies, velk uz lietu, izstaipu locekļus, iedzeru kafiju un velku tālāk uz Helas ragu. Mani vienmēr ir piesaistījušas visādas ģeogrāfiskas īpatnības (salas, ragi utt.). Diemžēl Helas rags liek vilties. Nav pat ko nobildēt. Ļoti cerēju uz kādu skatu torni vai vienkārši augstāku punktu, no kura varētu redzēt gan atklāto jūru gan Gdaņskas līci, bet nekā.
Nebrauciet ļauži uz Helas ragu tūrisma sezonā! Izņemot, ja gribiet kaitot (vietām debesis nevarēja redzēt aiz pūķiem) vai atpūsties kopā ar miljonu poļu tūristu. Varbūt kaut kas interesants ir militārajā muzejā raga pašā galā. Militārā vēsture Helas ragam ir visnotaļ interesanta, bet to var izlasīt internātā.
Naktsmītnes atrodu citā kūrortā – Jastrzebia Gora. Dienā ir novilkts 850km pa lēniem un ļoti lēniem ceļiem. Starp citu – visa ceļojum gaitā naktsmītnes atrodu tikai caur booking.com. Airbnb tā arī nespēja man neko pieklājīgu piedāvāt.
Otrajā dienā dodos uz Slowinski National Park. Šis man neliek vilties. Skati iespaidīgāki kā Kuršu kāpā. Tiesa, lai tiktu pie skatiem iznāk kopā kādus 12km nostaigāt. Slinkākie var braukt ar elektrobusiem. Piekļuve no Lebas puses uz Rabku. Maksas parkings (arī močiem), maksas ieeja parkā.









Uz Parku atspērušies ļauži no Maģārijas. Viens pat ar tabureti. Pirmo reizi redzu tabureti ar sānu keisiem.



Tā kā ar staigāšanu ir par maz, tad uzsvempjos vēl Rowokol paugurā pie Smoldzino, lai uz tām pašām klejojošajām kāpām paskatītos no distances.



Tālāk dodos uz Kolobrzeg pa ceļam sirsnīgi izlīstot. Kārtējais poļu kūrorts. Kaut kur līdzīgs pagātnes Jūrmalai, jo pilns ar sanatorijām. Skats no bākas





Bet ne jau bākas vai sanatoriju dēļ es še braucu. Pievērsiet uzmanību tam katamarānveidīgajam kuģelim iepriekšējā bildē. Uz tā verķa var uzstumt moci. It kā ņemot pat piecus. Velosipēdus gan var vest steriem. Tā ka stumju vien savu mopēdu uz klāja. 4.5h vienā virzienā un esmu Bornholmā, Dānijā. Loģistikas sarežģījumu dēļ uz salas esmu vien 6h. Ar to pilnīgi pietiek, lai apbrauktu salai pa perimetru, apskatītu dažus objektus un apēstu svaigi kūpinātu siļķi.
Ceļi Bornholmā ir lēni, bet ļoti ainaviski. Es to bildē iebāzt nevaru.



Kaut kādā mazpilsētā spēlē dixi.



Slavenākās drupas Hammershus





Un vienkārši skati





Vispār Bornholma nav īstā vieta moto (visādu čoperistu gan tur ir bez sava gala). Šo salu vislabāk ir iepazīt vairākās dienās ar velo. Tas būs pa spēkam pat nesagatotiem ļaužiem. Infrastruktūra priekš velo ir ideāla.

Pēc vēl vienas nakts Kolobrzeg dodos uz Wolinski nacionālo parku un Ščecinu. Wolinski nacionālais parks arī prasa laiku un kātošanu. Tomēr manuprāt līdz Slowinski nepavelk. Ir iespaidīgs stāvkrasts, bet tas ir aizaudzis un neko īsti redzēt nevar.
Ir pāris saglabātu krasta bateriju





Var arī kaut ko redzēt no Oderas izvirtībām pirms ieplūšanas jūrā



Ščecinas māju bildes šeit nelikšu. Pilsēta kā pilsēta. Toties vienā vecā tramvaju depo ir neslikts tehnikas muzejs ar dažādiem poļu brīnumiem.



Nezināju, ka poļi vēl ilgi pēc kara ražoja šitādus 4-takterus.



Un šādus brīnumus



Divtaktu bokseris



Izpratne par autobūvi poļiem gan savdabīga







Pēc Ščecinas dods uz Peenemunde. Te vācieši realizēja savu raķešprogrammu, kas diezgan lielā mērā ir pamatā gan padomju, gan amerikāņu raķešprograammām, ieskaitot pirmos kosmosa apmeklējumus.
V-2. Šo pašu verķi gan padomji, gan amerikāņi attīstīja par starpkontinentālo raķeti. Un cita starpā uzšāva kosmosā pa kādam sunim, mērkaķimi un kosmonautam.



V-1 ar visu rampu. To verķi vajadzēja iekustināt līdz kādiem 300km/h, lai viš pats sāktu lidot. Iekustināja ar tvaika palīdzību.





Bijušajā TECā iekšā ir iespaidīga ekspozīcija par raķešprogrammu.



Tālāk dodos Rīgenes salu. Līdzīgi kā visa Baltijas piekraste Polijā ir populāra atpūtas vieta poļiem, Rīgenes sala ir vāciešiem. Tas atspoguļojas sastrēgumos, cenās, viesnīcu pieejamībā.

Kaut kāda medību pils



Vietējais transports



Hitlera laikā celts kūrorts vācu strādniekiem Prorā. Kādreiz bijusi pasaulē garākā (ne augstākā) ēka. Šobrīd to renovē un tā turpinās savu eksistenci jau kā kaut kāds mūsdienīgs veidojums



Tomēr Rīgenes salas galvenais apskates objekts (manuprāt) ir Jasmund nacionālais parks ar savām iespaidīgajām kaļķakmens klintīms, kas paceļas savus 150+ metrus virs Baltijas jūras. Lai piekļūtu klintīm, moci atstāju oficiālajā (maksas) stāvvietā, kurā netipiski Vācijai nav skapīšu motomantu atstāšanai. Iznāk savus 10km nostaigāt, lai tiktu līdz labām apskates vietām. Par pieeju pie “galvenās” klints Konigstuhl vācieši prasa naudu – 8,5 EUR. Cenā iekļauts arī muzejs. Šos 8,5 EUR var droši ietaupīt (es neietaupīju), jo arī apkārtējās klintis ir gana iespaidīgas.











Te nu manas tūres pirmais posms “Baltijas Dienvidi” noslēdzas. Seko vienmuļš pārbrauciens pa bāni uz dienvidiem.
Top.LV