Online
Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Tūres turpinājums - kalni | |
| Pievienota: 25. Jul 2017, 21:30 | Citas galerijas no lietotāja Gasjs |
Ar ko Mihene ievērojama? Ar mājām? BMW? Vēsturi? Nekā – ar upju sērfotājiem. Minhenes Angļu dārziem cauri plūst vairākas Isaras attekas vai pietekas. Un dažās ir sirnsnīga straume komplektā ar šķēršļiem, kas rada pastāvīgu vilni.
Bet nu tuvāk pie motolietas – BMW muzejs.
Pie muzeja interesenti var pasēdēt uz dažādiem BMW modeļiem.
Muzejā var piebildēt 100iem bilžu, tāpēc šeit likšu tikai, manuprāt, interesantākos eksemplārus
Ciltstēvs
Pirmskara sacīkšu aparāts, 500 kubi, mehāniskais kompresors, virs 60Zs, virs 220kmh. Ar nelielām izmaiņām tika būvēts un braukts sacensībās vēl 50ajos.
Manu bērnības plakātu (No čehu Svet Motori atvērumiem) verķis
Jau vecie boxermotori bija gana labi, lai dzītu uz priekšu “sporta auto” – BMW 700 Sport
Pirmais sērijveida ielas mocis ar 200+ kmh BMW R90S
Kaut kāds nemoto mazlitrāžas motors. 1.5l, R4, pie zināma turbīnas spiediena 1100Zs
Pareizs boxer motorrāds
Tas, ko reāli vajadzēja ražot ar R6 dzinēju, bildēts caur stiklu
Ciltstēvs #2
Pēc BMW muzeja turpināju ceļu uz Dienvidiem. Gribēju apskatīt Neuschwanstein pili. Iekšā iet negribējās. Pēc tam, kad ieraudzīju tūristu pūļus oficiālajos stāvlaukumos, man pat tuvumā tai pilij negribējās iet. Nobildēju no šosejas
Netērējot laiku pilij, pēkšņi parādījas laiks citām atrakcijām. Dodos uz miestu Eibsee, netālu no Austrijas robežas un arī no Garmišas. Tur sagaidu šādu sliežu transportu un dodos kalnos
Nedaudz datu, kas man liekas interesanti. Šitais ir Zugspitze Railway. Līnijas sākums ir Garmišā, bet tas man nešķiet interesants. Interesanti ir no Eibsee. Te ir arī milzīgs stāvlaukums, kur moci nometu par brīvu un ir arī skapītis motolietām. Bet nu par pašu transportu. Distance no Eibsee līdz Zugspitzplatt ir tikai 8km. Tajā skaitā 1.6km pa vertikāli. Tas ir 20% kāpums, ja distanci pieņem pa horizontālu. Neslikti. Šie 8km gan aizņem 45 – 50 min vienā virzienā un izmaksā EUR 55 (turp un atpakaļ). Cenā ir iekļauts arī pacēlājs līdz pašai virsotnei.
Pa ceļam augšā
Augšā diemžēl ir nemīlīgs laiks, tāpēc nekādas peizāžas nesanāk
Pirms dodos uz nakstmājām, apmeklēju lietotāja Andreits ieteikto Leutasch aizu. Interesants režģu celiņš gar aizas malu. Realitātē augstums šķiet krietni iespaidīgāks nekā bildēs
Nākošā dienā ir pāreju diena – Fernpass (tāds parasts ceļš vien ir), Timmelsjoch – man patika. Maksas pasākums – 14EUR vienā virzienā, augšā ir motomuzejs, ko šoreiz izlēmu neapmeklēt.
Stelvio. Neskatoties uz slavu, man šī pāreja nepatika. Iespējams tāpēc, ka te man uzdeva mīzējnervs. Pārejā ir kaudze ar ļoti asiem, šauriem, ļoti lēniem līkumiem. Visjaukākie ir labie, augšupejošie. Pirms līkuma ir sirsnīgi jāpaņem kreisā puse, lai pēc pagrieziena būtu savā joslā. Atliek tikai cerēt, ka lejupbraucošie redz un respektē Tavu manevru. Lejupbraucot, redzamība atvieglo šo uzdevumu, kreisie pagriezieni vispār nav problēma. Mēģināju izdomāt analoģiju – Turaidas kāpumā vajag uzzīmēt motolaukuma 8-nieku. Un tad ar ceļojumam piekrautu moci, šo 8-nieku izbraukāt. Vēl jāpiezīmā, ka jebkurā brīdī ir jāspēj apstāties (tā nav problēma) un noturēt moci (man vienā līkumā kājas bija par īsu), lai palaistu pretīmnākošos. Bildēs sirsnīgākie līkumi nav iekļuvuši.
Lai nebrauktu pa Stelvio atpakaļ, iznāca paņemt Bernina pāreju (nedaudz iebraucu Šveicē), izbraukt caur Livigno un tad vēl Ofenpass. Ja kas, Livigno ir ne tikai lēts alkohols, bet arī par 1/3 lētāka degviela.
Nākošajā dienā turpināju pāreju tūri ar Grosgloknera augstalpu štrāsi. Salīdzinot ar Stelvio šis ir patīkami un ātri braucams gabals ar nebūt ne sliktākiem skatiem. Un labi attīstītu tūrisma infrastruktūru, par ko ir jāmaksā. Vienas dienas cena mocim Grosgloknerā ir 25 EUR.
Edelweis špicē mani pārsteidz lietus, kas turpinās visu nobraucienu. Velku Zalcburgas virzienā. Mocarta pilsēta man ir pie vienas vietas. Bet virzienu man vajag. Pie Zalcburgas, vācu pusē ir Bodenezers. Skaists pasakaini, bet neder steidzīgajiem. Pie ezera piebraukt var tikai vienā vietā, visas stāvvietas par maksu, ir motolietu skapīši. Un tālāk vai nu ar elektrokuģi vai kājām.
Atgriežoties stāvvietā, satieku vīrus gados ar vienādiem krekliņiem un vienādiem braucamajiem (veci bet smuki kopti Puch). Var ceļot arī tā. Pēc novelcenēm uz kastēm spriežot, pabijusi šī kompānija ir daudz kur.
Netālu no Bodenezera ir viena māja ar pagrūtu piekļuvi. Atkal maksas stāvvieta. No stāvvietas vai nu buss (16.1 EUR turp un atpakaļ) vai kājām (kāds 1km pa vertikāli). No mājas smuks skats uz Bodenezeru.
Pati māja
Mājas celtniecību noorganizēja bariņš biedru un uzdāvināja savam fīreram viņa 50ajā dzimšanas dienā. Mājeli sauc Kehlsteinhaus (Ērgļa ligzda) un tā kalpoja kā viena no fīrera oficiālajām rezidencēm. Cita starpā šeit stāvvieta satieku citus mototūristus no LV – kompāniju no MC Patrioti. Kopā braucām ar busu augšā. Bijām paredzējuši augšā saskrieties, bet visā tajā tūristu drūzmā es noklīdu. Tā kā izlēmu tās pašas dienas vakarā jau sasniegt poļu zemi, tad arī stāvvietā vairs viņus nesagaidīju.
Vēl nevaru tā vienkārši uzsēsties uz bāņa un durt mājās. Vēl vajag izbraukt pa mazajiem celiņiem un apskatīt dažus no lieliskajiem Austrijas ezeriem. Šoreiz apbraucu apkārt Mondsee un Attersee.
Tās pašas dienas vakarā šķērsoju CZ / PL robežu. Nākošajās dienā vēl 1000km un esmu mājās. Ar to arī šī gada tūre beidzas. 12 dienas, 6000km, vidējais patēriņš 5.4l/100km.