Online
Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Kustīgās bildes 2017-18 | |
| Pievienota: 14. Oct 2018, 19:40 Atjaunota: 14. Oct 2018, 21:58 | Citas galerijas no lietotāja blrind |
Ar darbu (foto) ir savādāk, tur vajag.
Jau pāris gadus mana lielā mīlestība ir video.
Man liekas, ka tā arī ir interesantāk - skatīties un atcerēties, izņemot to līdz nāvei garlaicīgos skatus uz priekšu no kameras, kura uzmontēta uz ķiveres. Diemzēl tādi ir 99% motociklistu video.
PS 80s filmēju ar 8mm kameru, bet turt tikai visādi neveikli tizlumi sanākuši.
Nesaprotu kā man te divas reizes ielikusies galerija ar Mārtiņu un Elīnu indijā.
Tur beigās ir arī video, kur vienā gabaliņā var redzēt brīnišķigu neceļu. Toreiz to nejauši atklāju, jo izmantoku Sygic offline karti telefonā. Googlē šī ceļa nav, nav arī visas citās aplikācijās. Nezinu par nopietnajiem verķiem - garminiem un tomtomiem.95
Toreiz es to ceļu visu neizbraucu, jo sieva visu laiku baidījās un pukstēja. Daļēji viņai ir taisnība, jo pa tādien ceļiem nav diez ko ērti ar pasažieri - gan braucējam, gan pasažierim.
Šajā dienā atvedu uz turieni manus draugus papriecāties. Mums labi sapas, jo viņiem arī tuvāk sirdij ir dubļi, akmeņi un grants.
Tā sākās manu filmu sērija "Dirt Forever"
Swati tas mozis ir maķenīt par augstu, viņa var zemi aizsniegt tikai ar purngaliem. Bet meitene mācās. Viņa ar Marku aizvālēja no Bangalores uz Nepālu un pa ziemeļ-austum indiju pabraukāja kamēr Marka royal enfield Himalajam tiešā vārda nozīmē neizjuka pa gabaliem (bez avārijas un hard enduro).
Dirt Forever 2.
Es vienmēr plānoju maršrutus google maps satelīta uzņēmumu skatā. Acīs iekrita apūdeņošanas kanāli, piezūmojot tuvāk sapratu (ieraudzīju), ka tiem visu laiku paralēli iet servisa ceļš. 90-95% no tiem ir grants. Jābrauz izpētīt! Pasaucu Marku un Swati.
Dirt Forever 3.
Te es vienārši ar sievu aizbraucu uz vienu no maniem mīļākajiem rajoniem. Viņai patīk, tikai man pa grubuļiem jālaiž ļoti maigi lai viņai dupsis pēc tam nesāpētu.
Dirt Forever 4.
2018. gada janvāris. Nolēmām pateltot. Izvēlējos brīnišķīgu vietu, kur jau pirms gada biju nakšņojis. Pie viena iepinu te arī manu lielo jauno mīlestību - apūdeņošanas kanālus. Nenobraucām gar tiem, cik es plānoju, jo sievai tas palika nogurdinoši. Mēs plānojām pie ezera apmesties tikai uz vienu nakti un nākošā bija plānota kalnos (to sākumu var redzēt ezera otrā ktastā). Bet tur bija tāds miers, tāda paradīze, ka plāni mainījās un palikām tur abas naktis. Vispār tagad tur vair snedrīkst teltot, bet es nospļāvos jo uz turieni kādi 300+ km vālēti.
Ciemiņi.
Ierodas Jānis un Laila. Jānis ļoti motocikletiski noskaņots. Sacīts, darīts. Paņēmām nomā Triumph Bonneville. Jānis bija pirmais no visiem letiņiem (kas pie manis viesojušies un motociklējušies) kurš bija uzreiz kā pīle ūdenī. Tā it kā viņš te būtu visu mūžu braukājis (kā es
. Mēs kaut kā tur baigi nomuļļjāmies un netikām uz ezeru nopeldēties (skat. Mātriņa un Elīnas filmā).šo izbraucienu nosaucu par "Sholay tribute ride". Sholai ir ļoti populāra indiešu filma. Domāju, ka visi tie, kam ir ap 50 un vairāk ir redzējuši šo šedevru LPSR kinoteātros. Tajā vietā, kur aizvālējām tikai filmēti visi tie beigu kauju skati un tas ciemats tur arī tika uzbūvēts (butaforija).
Atpakaļ pie dubļiem.
Dirt Forever 5.
Man ir lielas bēdas. Mani uzticamie kompanjoni Mars un Swati mani pameta. Pārcēlās uz Deli (šobrīd jau tālāk - Marks tagad strādā Filipīnās, bet Swati UK).
T ear vienu čomu pabraukājām atkal gar kanāliem. Daļu ar viņu, pēdējo posmu vienatnē. Tur vietām ir tādi interesanti tilti - vietās, kur kanāls šķērso kādu upi ir uzbūvēts tilts, jo kanāla līmenis parasti ir augstāks. Bet vienā vietā ir "tupiks". Tur meklējot takas salauzu ātruma pārslēdzēju. Kaut kā garajā zālē nepamanīju akneni. Labi, ka Maisor enebij apārāk tālu. Manam mocim ir slidošai sajūgs tapēc nav problēmu uzsākt arī ar 3 ātrumu vai pa neceļu ar otro. Maisorē KTP servisā dabūju jaunu un tālāk vālēju viens. Tur reizi nožāvos jo nepamanīju drāti, ura aizķērās aiz manas ķiveres pazeltās priekšas. Ja tā nebūtu pacelta, tad drāts tikai pārsīdētu pāri. Palies Dievam, ka tā nebija kakla līmenī!
Šo es saucu par mazajiem dublīšiem - 'Lil' dirt', jo tas bija īss, pāris stundu garš brauciens. Šo vietu man ieteica Māris (nodzīvija te 3 mēnešus, iemācījās braukt ar moci. Vecis ar dzelzs pautiem. Iedomājaties - pēc 30-40 minūšu mācīšanās jau aizvālēja uz savām mājam.
Dirt Forever 6.
Piedāvāju izvizīnāt pa smukām vietām vienu latvieti. Ši tā kā jā. Es sastādu maršrutu (protams, ka jaunu, kur vēl pats neesmu bijis), bet, kad jābrauc, šī - tomēr labāk nē.
OK. Aizlaidu vienatnē. Atklāju vietu, kur var pārcelties ar laivu. Tur iz baisai gabals bez tila. kilometri 200 apkārtceļš, BET TE LAIVA, JOJHAIDĪ, LAIVA!!! APAĻA, BET NEGRIMST! Nolēmu, ka te jāatgriežas un jāpārceļas pāri.
Dirt Forever 7.
Sacīts, darīts. Atgriezos ar Ļubomiru.
Tikai filma nav samontēta.
Tikai trīs tīzerīši.
Ši bija brauciens ar teltošanu utt. Par to vēlāk, kad būs gatava filma.
Tīzeris 1:
šī ir tā pati upele, kuru šķērsoju pirms 8 dienām (skat iepriekšējo video. Bija karsti un es tur jauli paplunčājos). Bet pa šo nedēļu bieži lija un redz, kas no tā visa sanāca.
Tīzeris 2.
Te mēs atkal plunčājāmies, bet jau lielajā upē.
Galvenajā lomā Ļubomirs. Viņa tēvs ir indietis, tapēc viņš tā savādi izskatās priekš tāda vārda.
Tīzeris 3.
Te mēs nomaldījāmie sun izvēlējāmies grūtāko ceļu, kurš jau pavika uz nopietnu enduro. Video diemžēl to neizdevās parādīt. Nejūt to ceļa stāvumu + visus tos akmeņus. Pirmo reizi sajutu degošas gumijas smaku no manām riepām.
Te vēl dažas drupačas:
2017, gada beigu pēdējais brauciens. Kaut kad pirms paša jaunā gada. Filmēts tikai ar telefonu:
Mūsu mākslas galerijā šogad vienu mēmesi notika moto mākslas izstāde. 12 mākslinieki no Indijas. Tai skaitā es. Man tur bija izliktas fočenes (kaut kur pavīd video) un divi portreti ar video projekcijām. Gajs Martins ar liesmām ap galvu ir redzams video, blakus mans pašportrets, kurš vēro Martinu (uguns bumbas ir par to tēmu, kad viņš avarēja TT braucienā).
T etā pati moto izsāde, bet 2 nedēļas pēc atklāšanas:
Un te izstādes slēgšanas pasākums no manas vardes https://www.facebook.com/marialefrog/ (kuru šad tad ņemu līdzi ceļojumos) redzes punkta
Te pie manis bija atkūlies ciemos Verners.
Aizlaidām paplunčāties jūriņā. Filma arī nav samontēta, te ir pusotru minūti garš treileris:
Te man čom montē vējstiklu. Nopirku Yamaha frazer, jo djūkiem v''el neko jēdzīgu neražo.
Pie mums tikko viesojās Liepājas simfoniskais orķestis un vienam laimīgajam izdevās redzēt vairāk nekā pārējiem, kas bija busā:
Te pirms nedēļas nofilmēju divus pidarus. Vai nu bija kaut kādu sliktu zāli sapīpējušies vai apdzērušies. Viņi slalomoja starp mašīnām un kantēja nost. FUCK, ar 130 kg moci kantēja mašīnas! WTF, toč zāle vai šmiga bija ar izbeigušos derīguma terniņu. Es te barukāju jau 7+ gadus, bet šitādus lopus redzu pirmo reizi. LV un citur šadi jefiņi noteikti pamostos nākošā rītā grāvmalā ar sadauzītiem mūļiem.
... bet no poličiem nomīza. T evisi, kas nav VIP vai bagāti mīž no poličiem.
Un nobeigumā pats svaigākais. Mazs gabaliņš no šodienas (2018.g. 14. okt.). Vakar iešāvās prātā doma - kā būtu, ja es uzliktu gopro uz aizmugurējā dubļubleķa. Nebiju vēl nekad redzējis nevienā moto filmā tādu rakursu. Kaut gan pa Mātei Zemei riteņo miljoniem motociklistu un droši vien kādam desmitam tas jau bija ienācis prātā.