Online

Pašreiz MOTOpower skatās 37 viesi un 2 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

VJETNAMA

Pievienota: 22. Dec 2018, 13:08
Atjaunota: 22. Dec 2018, 15:19

Komentāri (18)

Citas galerijas no lietotāja JohnnyB

Motociklu ceļojumi pa Eiropu jau vairs nedod tās emocijas, pēc kurām visu laiku dzenamies, tādēļ tika pieņemt lēmums doties uz Vjetnamu. Un pats galvenais – apceļot to ar motociklu (var uzskatīt, ka mopēdu). Jebkurā gadījumā mūsu platuma grādos tas tomēr šķiet diezgan eksotisks brauciens.

Tika noskatīti ļoti daudz video materiāli iekš youtube un lasīti ceļojuma apraksti kopā ar kartēm. Visi sāka ceļojumu no Hošiminas un devās līdz Hanojai. Ceļojuma pamatā ir iegādāties motociklu un ceļojuma galā to pārdot. Ņemot šo vērā pieņēmām lēmumu darīt visu otrādāk – ceļojumu sākt Hanojā, kurā visi motociklus pārdod un doties uz Hošiminu, kurā pārējie tūristi motociklus iepērk. Tādējādi lētāk varētu iepirkt un dārgāk (ar mazākiem zaudējumiem) tos pārdot otrā galā.

Šī ir valsts, kurā ir nepieciešama iebraukšanas vīza. To var nokārtot uz vietas lidostā un cena ir 25 USD, taču pirms tam ir nepieciešama ielūguma vēstule, kuru var pasūtīt internetā un cena ir ap 10 USD. Attiecīgi 35 USD kopā ar 2 fotogrāfijām un esi veiksmīgi ticis valstī.

Pats lidojums arī jau ir pieejams no mūsu lidostas un cena vienā virzienā ir ap 300-350 eur.

Ierašanās Vjetnamā.

Hanojā pirmais ir kultūršoks saistībā ar satiksmi. Skatoties apkārt, liekas ir pilnīgs haoss. Pilns ar rolleriem un brauc visos iespējamos virzienos vienlaicīgi. Gājēju pārejām vispār nav īsti nozīmes mūsu izpratnē, jo neviens neapstājas, lai palaistu gājējus. Uzmanīgi jāiet pāri un satiksmes dalībnieki vienkārši tevi apbrauc. Rolleriem bieži sarkanais gaismas signāls nav īsti aizliedzošs un viņi brauc tāpat. Vienīgais, kas ir obligāti nepieciešams piedaloties satiksmē ar motociklu un rolleri, ir ķivere. To nosaka viņu noteikumi.

Ieteikums tiem, kuri plāno apmeklēt šo valsti – naudu visizdevīgāk mainīt uz vietas no EUR vai USD uz vietējiem dongiem. Visās kartēs kurss ir neizdevīgāks (arī Revolut), turklāt tiek ieturētas komisijas par naudas izņemšanu. Komisiju parāda vietējie bankomāti.

Pēc iekārtošanās sākām meklēt motociklus (mopēdus) mūsu tālākam ceļam. Sākumā, protams, tiek iemēģināti lētie ķīniešu varianti ap 200 USD. Pēc neliela testa brauciena uzreiz ir skaidrs, ka tie neizturēs ne pāris dienas – viss ļodzās, bremžu praktiski nav, kārba strādā mistiski (neitrālo atrast nevar) utt. Pēc nelielas konsultācijas ar vietējiem tikām nogādāti vietējā servisā, kurā tāpat piedāvāja ķīniešu variantus pa 250 USD un vjetnamiešu ražojumus pa 350 USD. Pēc testa brauciena uzreiz sapratām, ka labāk ņemsim dārgāk, taču ar kaut kādu cerību, ka tiksim līdz ceļojuma galam. Tad nu tika iepirkti divi Sufat 100 cc un viena Yamaha Nuovo. Mans Sufat bija ražots tālajā 1986.gadā!

Iepērkot motociklus galvenais ir tos ņemt kopā r Blue card (tehniskā pase). Te, protams, vēlams arī pārbaudīt, vai šasijas numuri sakrīt. It kā daudz esot zagti un var nesakrist.

No servisa komplektā saņēmām arī ķiveri (to gan brūti tā nosaukt, bet tehniski skaitās), troses bagāžas nostiprināšanai, lielāku bagāžas balstu aizmugurē, Vjetnamas karti un improvizētu tefelona turētāju.























Pirmais brauciens.
Mērķis - Ha Long līcis.

Nākamajā dienā jau izbraucām uz Ha Long līci. Tā ir viena no populārākajām vietām dēļ klinšainajiem kalniem, kuri ir izkaisīti pa visu līci. Pirmie km, protams, mazliet bailīgi, jo tomēr tā nav mūsu ierastā satiksme. Laika gaitā gan sapratām dažus pamata noteikumus:

1.Priekšroka lielākiem transporta līdzekļiem. Nav svarīgi kādu manevru tas grib taisīt. Tikpat labi var mierīgi taisīt kreiso pagriezienu, kad vēlās, kā arī braukt virsū pa pretējo joslu vienkārši pamirkšķinot un uzpīpinot (tas tā, lai pamana un spēj laicīgi mukt nost no ceļa).

2.Ja taisi manevru, tad dari to līdz galam. Nevajag baidīties un palikt ceļa vidū.

3.Uzmanies no visiem, jo pa lielceļu iet gan gājēji, gan dažs labs brauc pa pretējo joslu, gan jebkurā mirklī kāds var taisīt negaidītu manevru.

Kopumā Ha Long ir tūristu vieta. Regulāri no Hanojas iebrauc tūristu autobusi, lai tālāk dotos apskatīt Ha Long līci, kas ir slavens ar klinšanaijiem veidojumiem. Alas gan arī ir pielāgotas tūristiem - viss smuki sagatavots, izgaismots utt. Neliela ekskursija pa līci un ir gana.
Iebraucam tālāk pilsētā, lai apskatītu kalnu Nui Bai Tho, taču pieeja tam ir slēgta. Kādā youtube video tika parādīts, ka piekļuve iespējama no privātā pagalma. Tā arī darām. Dodamies uz noteikto pagalmu, samaksājam 100 000 dongus (~4 eur) un caur pagalmu piekļūstam kalnam. Tas gan arī ir nelegāls ceļš. Augšā skats gan bija tā vērts. Ha Long līcis no augšas.
Pa ceļam vēl uzduramies atrakciju parkam, kurš arī tika apskatīts. Sen nebiju tā purināts pa kalniņiem.
Būvniecība šeit norit pilnā sparā. Nākamgad šeit ir sagaidāms liels tūristu pieplūdums vai arī pārrēķinājušies un daudzas ēkas paliks tukšas. Tas paliek viņu ziņā.

























Cat Ba

Lai būtu interesantāks ceļš līdz Ninh Binh, tad izplānojām maršrutu ar 2 prāmjiem caur Cat Ba salu.
Pašā rīta agrumā jau varēja atkal baudīt Ha Long līča lieliskos skatus. Pati sala arī sniedza neredzētas ainavas, kurās vēl nav manāma cilvēka roka. Principā visa sala ir nacionālais parks. Laika trūkuma dēļ gan nepaspējām visu apskatīt, taču salas lielāko alu gan izdevās izstaigāt.








Ninh Binh

Pilsēta un tās apkārtne pazīstama ar dažādiem tempļiem un daudzveidīgām dabas ainavām - rīsu laukiem, kalniem, alām utt.
Tālāki komentāri ir lieki. Lai bildes visu pasaka.






















Ceļš uz Phong Nha

Izvēlējāmies 2 dienu braucienu caur Cua Lo (pludmales pilsētu). Kopā nobraucām ap 420km. It kā nav daudz, taču šie vjetnamiešu motocikli īpaši ātrāk par 50 km/h nebrauc. Ja arī brauc, tad bail, ka izjuks.
Cua Lo - negaidīti laba pieturvieta - silts laiks & pludmale. Ziemā te neviens nepeldas, bet ūdens bija ļoti silts, ja salīdzina ar Baltijas jūru. Vakarā tika atrasta vieta, kur pašiem bija iespēja grillēt garneles un dažādas izcelsmes gaļu. Viesnīcas tukšas, jo sezona beigusies.
Atrasta arī vieta, kur veikt pirmo servisu močiem.
Tiek pievilkts ķēdes un nomainīta eļļa (to ieteica darīt ik pa 500-600 km).








Nākamā diena - neskatoties uz sliktajām laika prognozēm, rīts iesākās ļoti labi, taču pēc nobrauktiem 100 km prognozes piepildījās un sāka līt. Atlikušie 100 km pilnīgā lietū ar maksimālu koncentrāciju uz ceļu, jo tie ir bīstami.










Phong Nha

Diena iesākās ar viena moto nodošanu servisā apkopei. Plānojām braukt ar diviem, taču mans pusceļā uz "Dark cave" sāka degt! Problēmas ar elektrovadiem. Vakardienas lietus būs atstājis pamatīgas sekas. Lai nu kā, tomēr ar vietējo papildspēkiem izdevās to nogādāt servisā. Padoties negribējām un tika noīrēts servisa motocikls, lai trijatā varētu nokļūt kārotajā alā.
Neatlaidība atmaksājās un šādus skatus katru dienu redzēt nevar. Nokļūšana alā bija pa garu trošu ceļu. Pēc tam pelde vēsā ūdenī un galā pārsteigums - tumša, dubļaina ala. Principā spa. Tur tad katrs izpaudās pēc savām vēlmēm.
Pa ceļam redzēti daudz elpu aizraujošu dabas skatu. Dabas parks burtiski pārņem ar savām ainavām.
Vakarā saņēmām atpakaļ savus motociklus pēc remonta darbiem. Samaksāju miljonu! Un tas ir burtiskā nozīmē - 1 miljons dongu.



















Ceļš no Phong Nha

Bija jādodas tālāk, taču laika apstākļi piekrastē nebija daudzsološi, tādēļ izvēlējāmies kalnu ceļu vidienē. Pirms braukšanas vietējie jau pabrīdināja, ka jābrauc ar pilnām degvielas tvertnēm, jo kalnos nebūs, kur uzpildīties. Tā arī darījām - sagatavojām moto un uz kalniem.
Pirmie skati jau nedaudz atgādināja džungļu vidieni. Braucot pa līkumotajiem ceļiem augšup ainava mainījās - parādījās augsti, zaļi kalni, pa kādam strautam un cilvēku arvien mazāk. Ceļš tukšs. Tikai pa kādam strādniekam.
Pašā augstākajā punktā mitro klimatu jau bija nomainījušas vēsās gaisa masas. Pēc vairākiem desmitu kilometriem, kad vēsums jau bija sasniedzis visu ķermeni, sākās ceļš lejup un atkal varēja sasildīties.
Lai gan plānoto 150km vietā nobraucām ap 200, taču veiksmīgi izvairījāmies no lietus, kā arī izbaudījām lieliskus dabas skatus.
























Hue

Kārtējo dienu atkal lija un tādēļ nolēmām ar motocikliem nobraukt īsu posmu līdz nākamajai lielajai pilsētai - Hue.
Šī noteikti ir tempļu pilsēta. Tempļi šeit ir daudz un dažādi. Aplūkojām gan viņu seno pilsētu, gan budistu templi.
Neskatoties uz sliktajiem laika apstākļiem, dienu piepildījām ar jauniem iespaidiem.
Timēr atkal veicām apkopes močiem - eļļas maiņas, ķēdes regulēšanu. Vienam nomainījām arī sajūgu.
















Ceļs uz Nha Trang

Pēc kopējas apspriedes secinājām, ka laika ir pārak maz, lai izbrauktu visu Vjetnamas maršrutu ar motocikliem, tādēļ nolēmām izmantot vietējo kravu pārvadātāju pakalpojumus - šajā gadījumā iekšzemes vilcienu.
Lai visu paspētu, tad dienu sākām agri. Nokrišņus solīja daudz un bija jānobrauc ap 100 km līdz Da Nangas dzelzceļa stacijai. Pa ceļam vēl nolēmām izbraukt Top Gear vadītāja Džeremija Klārksona izslavēto Hai Van pāreju. Laika apstākļi gan bija pret mums un nācās visu maršrutu braukt lietū, turklāt augšā bija migla un no pārejas maz ko redzējām, taču no kalnu līkumotajiem ceļiem guvām gandarījumu no paša brauciena.
Tiekot līdz Da Nangai laika apstākļi krasi mainījās un plūdus nomainīja tropu karstums.
Atradām dzelzceļa staciju, nosūtījām motociklus kā kravu un paši arī paspējām uz tuvāko vilcienu līdz Nha Trang. Tas bija 10h brauciens, taču vagoni komfortabli. Motocikli gan devās citu ar kravas vilcienu 1 dienu vēlāk.












Nha Trang

Šajā pilsētā paspējām gan pazvilnēt pludmalē, gan nobaudīt vietējās delikateses turpat pludmalē, gan apmeklēt apkārtējās salas. Aplūkojām dažādus dzīvniekus. Sastapu arī pirmo čūsku šajā valstī.

Pārāk ilgi šajā pilsētā uzturēties nevēlējāmies.
Pilns ar krievu tūristiem, kuri atpūšas "tagil" stilā (dzeršana kamēr neturās kājās, bļaustīšanās utt.). Tas gan vairāk vakaros. Pa dienu visi pludmalē.

Motocikli arī tika saņemti dzelzceļa stacijā un bijām gatavi tālākiem piedzīvojumiem. Te gan nedaudz elektroproblēmas izrādīja otrs motocikls, taču laika trūkuma dēļ nolēmām braukt tālāk un cerēt, ka izturēs līdz galam.









































Da Lat un apkārtne

Šī ir kalnu pilsēta. Ceļš uz šo pilsētu ved pa līkumotiem kalnu ceļiem, tādēļ temperatūras atšķirība bija jūtama. Pati pilsēta ir 1500 m virs jūras līmeņa. Pilsēta ir skaista. Ne velti to sauc par medusmēneša pilsētu.
Paši vairāk no tā visa izbaudījām ne tik daudz pašu pilsētu, bet gan kalnu līkumotos ceļus un apkārtni - dabas ainavas, ūdenskritumus.
















Ceļš uz Hošiminu

Pēc nelielas ekskursijas Phan Thiet, kur paspējam apskatīt tūristu pārpildīto krasta līniju un sarkano smilšu kāpas, devāmies pēdējā ekspedīcijas posmā lidz Hošiminai.
Šī pilsēta ir ievērojami lielāka un dzīvīgāka par Hanoju. Brauciens lidz pilsētas centram bija ļoti nogurdinošs, jo motocikli uz lielajām ielām ir nodalīti no kopējās plūsmas, tādēļ jāvadās tikai pec šiem atsevišķiem ceļiem.
Jāierēķina arī laiks, lai notirgotu motociklus un apskatītu šīs pilsētas apkārtni, kā arī izbaudītu pēdējās siltās dienas pirms mājupceļa.






Hošimina jeb Saigona

Nokļūšana bija smaga, jo šīs pilsētas satiksme ir ļoti intensīva un braukšana prasa lielu koncentrēšanos.
Nomazgājām motociklus, lai ieliktu smukākus pārdošanas sludinājumus. Nolēmām vēl veikt apkopes, lai jaunajiem īpašniekiem būtu pilnībā sagatavoti braukšanai, taču pa ceļam uz servisu burtiski uz ielas braucošus mūs pārtvēra vietējais pārpircējs ar tekstu - Do you sell bikes? Mēs, protams, apstiprinām, ka tirgojam. Tad nu sākās šovs visiem - ielas malā tirgošanās ar vietējo pārpircēju. Tas piesaistīja gan vietējo darbinieku interesi, gan tūristu, jo viss process tiešām kā tādā izsolē ar cenu skaitļu saukšanu viens otra virzienā. Tā kamēr nonācām pie piedāvajumam un pieprasījumam pieņemamiem nosacījumiem. Divi motocikli tika notirgoti turpat uz vietas. Atdevām ķiveres, atslēgas, zilās kartes (tehniskās pases) un devāmies katrs savā virzienā.
Paldies motocikliem, kuri par spīti visiem pārbaudījumiem un dažādām tehniskām problēmām mūs tomēr veiksmīgi nogādāja galapunktā.
Ar rollera tirdzniecību tik viegli negāja. Piedāvājām arī to, taču vietējie teica, ka Yamaha esot mēsls. Atzīstot tikai Hondas.
Satiksmē gan tiešām bija redzams pārsvarā Hondas.

Pēdējās dienās paspējām vēl apskatīt vietējo parku un tuvākos objektus - Bitexco torni un vietējo pasta ēku.
Pa ceļam arī iegriezāmies "street food" tirgū, lai nobaudītu vietējo ēdienu piedāvājumu.

Bijām arī liecinieki tam, cik populārs seit ir futbols. Ielas pārpildītas ar faniem tā, ka satiksme praktiski ir apturēta. Ir uzstādīti lieli ekrāni un visi fano. Pēc spēles vēl gaviles vairāku stundu garumā ar karogu vicināšanu un taurēm.




































Uzziņai:

1 EUR = ~26 000 dongu
1 litrs degvielas (95) = ~20 000 dongu
Ēdienreizes solīdās ēstuvēs = 50 000 - 100 000 dongu

Palikšana viesnīcā bija ap 15 USD par nakti uz visiem. Te gan jāņem vērā fakts, ka bijām nesezonā.

Kopējais ceļojuma ilgums - 3 nedēļas. Pietrūka vēl nedēļa, lai apskatītu visus iecerētos objektus.

Navigācija - tika izmantos Here Maps, Google, Waze. Katram risinājumam bija savas problēmas, tādēļ maršrutus salīdzinājājām visos.
Pa bāņiem ar šiem motocikliem braukt aizliegts, tādēļ tos vajag izslēgt no maršruta.
Top.LV