Online
Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Cuba Libre I | |
| Pievienota: 06. May 2019, 19:33 Atjaunota: 06. May 2019, 21:51 | Citas galerijas no lietotāja Mr-Scorpion |
nu tad - braucam ar. un tā mani ceļi veda nosvinēt ziemassvētkus un sagaidīt jauno gadu pasaules visbrīvākajā salā - KUBĀ. Ceļš sākumā ved uz lidosta Rīga, kur jau mani sagaida pirmie pārsteigumi. mazums, ka pēc kontroles iziešanas, biju smagi vīlies, ka nakts laikā lidostā nevar padzert kafiju… tad vēl pēkšņi sadzirdu pa radio savu vārdu, ka jāierodas biļešu kasēs. pārsteigums - lidojot ar Aeroflot, ir mazliet cita kārtība. tavs vārds vairs nav vārds, bet ir kļuvis par uzvārdu. un vārda/uzvārda maiņa vietām izmaksā papildus 14 EUR
nu labi - pēc brīža jau iekārtojos Sukhoy superJet 100 (jā, tādā pat, kurš pirms dažām dienām nogāzās un bik sadega) lai dotos uz Maskavu. atceroties SuperJet, ka to jau pat gandrīz vietējais Air Baltic iepirka slaveno CS300 vietā, nākas secinā - nu i paldies Dievam. kaut arī jauns lidaparāts, bet sajūta, kā zapiņā sēžot. tad jau CS 300 patiešām ir Rolls Royce. bet nu labi. kopumā par Aeroflot - lido neslikti, īpaši arī negāžās, bet flote, tīri pasažieru komforta ziņā, ir tīrās šausmas… nav atmodusies no 90. gada Mercedes Benz W140 style - uz priekšu iet labi, bet nu nodzīvoti līdz rokturītim. turpceļā salonā sēdēju siltajā jakā, cimdos, cepurē… kāpēc salonā bija tik auksti ? 
bet toties stjuartes glītas 
izkāpjot Havannā pēc 12 h lidojuma (kas no Rīgas kopumā ar 3h intermedia stop sanāca kādas 17 h) no kājām nogāž pamatīgs karstuma, mitruma un naftas smoga triecienvilnis. Taksis - kaut kāds made in China braucamrīks, bet iekšā smirdēja trakāk, kā 80. gadu vidus GAZiks. uzreiz nākas pieminēt, ka jau piesauktais naftas atgāzu smogs (kādu ik pa laikam var manīt Vecmīlgrāvī, tikai x 100) mūs pavadīja pilnīgi visu Kubas braucienu. pat brīžiem šķiet - smēķēšana tur veselībai nodara daudz mazāku kaitējumu, kā šis permanentais naftas piesārņojums, no kura glābiņa nav pilnīgi NE KUR! Tad nu tieku līdz apartamentiem un tad Havannai pāri pāriet kaut kāds negaisa mākonis, kas vietējā līcī saceļ pamatīgus viņus un daudzas centra ielas tiek slēgtas. jūras ūdens ir tā apm. līdz potītēm. un tas viss apm. 150 m attālumā no mūsu apartamentiem. jautri . (ne par ko neizdodas vertikalizēt šo bildi
)
baidoties no vētras un izsistiem logiem - tos šādi aplīmē. skats baiss, jo aizdomas, ka atkala ir sākusies Kubas krīze
Krīze iestājās gan. bet gan pavisam citā pasaules nostūrī. kā jau pēdējos gadus ierasts - ap ziemassvētkiem Londonas lidostas paralizē kaut kādi force majeure. šoreiz tie bija droni
un mūsu ceturtā ceļojuma biedrene nespēj mūs iepriecināt ar savu klātbūtni. prognozes - nekādas. tam visam pa virsu - a sakaru ta brīvības salā vienkārši nav 
ejam uz vietējo Intūristu, pa 2 EUR tiekam pie Wi Fi, lai sazinātos ar nelaimē nonākušo un stresa pārņemto kamrādi. skaidrs ir viens - vismaz vienu dienu būsim spiesti zaudēt, gaidot tālākās ziņas un notikumus. pa to laiku braukājam apkārt ar īres auto (par kuru būs atsevišķs stāsts mazliet vēlāk). tikmēr baudam karību vētru. 
un atkal man gribās piesaukt “viņa augstība - liktenis” (vai kā to saukt
) viss iegriežas tā, ka saņemam ziņu no nelaimē nonākušās kamrādes - vakarā ielidoju Havannā. kaut arī Havannas lidosta ir 3x mazāka par Rīgas lidostu, tur sēžas šobrīd pasaulē visa pieejamā flote. A380 ieskaitot. BET… a sakaru ta nav… sūtīt SMS ir bezjēgā, jo tās vnk nesaņem adresāts (visas viņas vēlāk iegāzās mūsu telefonos, kad jau bijām “civilizētajā pasaulē”). un kā mēs viens otru tajā cilvēku okeānā atradīsim? atradām! un pilnīgi mierīgi. tas viss atgādināja bērnību - bez mobiliem telefoniem, interneta, FB, utt - mēs pratām viens otru atrast. tā arī notika Havannas lidostā. Esam veiksmīgi satikušies, pārnakšņojuši un no rīta dodamies uz VINALES
kaut tie arī ir nepilni 200km, jautrības ceļā netrūka. ar ko sākt - 1.kārt - t.s. autobāņi tur ir tikai 1, kas savieno Havannu ar Santiago del Cuba. uz tā max. ātrums = 90km/h. un ne velti. ātrāk braukt jau kļūst ekstrēmi. pat uz 100-110km/h. ceļš līdzinās Jūrmalas šosejai, bet - sadalošo joslu nav, pa ceļu ganās dažādi dzīvnieki, visādi tirgoņi, velorikšas, zirgu pajūgi … un tas viss pilnīgi visās joslās. par kājnieku mīnas izmēra negaidītām bedrēm ceļa vidū es pat nerunāju. uz ceļiem ļoti lielā skaitā ir redzama policija, tāpat arī dažādas passcontroll. bet - radaru viņiem nav, alkometru - nav … nu kā tik viņiem nav
un tāpat arī nomas auto viņi netur. pat neuzskata par vajadzīgu vērst skatienu viņu virzienā 
jo tuvāk galamērķim, jo vairāk parādās visādi fake policisti. viens tāds mani apturēja. sākumā gribējās viņu pasūtīt ļoti tālu 
bet kaut kāds apzinīgais pilsonis man pat lika atpakaļgaitā brauk vairākus 100m lai viņu uzklausītu. lauzītā angļu valodā čalis centās ieskaidrot, ka mēs braucām pārāk mazā distancē bet jau pavisam drīz atklājās, ka viņš vienkārši gribēja, lai viņu aizved mājās. sarunu beidzām ar iedotu pusizdzertu plastmasas minerālūdens pudeli - tipa - atpirkāmies nu bet toties importa 
nonākam Vinales. sākam aplūkot vietējos skaistumus. slavenā klints - Fidels esot pasūtījis kādam vietējam māksliniekam :adolf.hitler.power: uzgleznot cilvēces evolūciju. nu … sanāca, kas sanāca
tālāk nolemjam sekot trip advise un aplūkot vietējos skaistumus. kaut kāds vietējais fermeris mums piedāvā aizvest pārgājienā uz kaut kādu mistisku alu. tur bez gida iet ir bīstami. nu … ne tik bīstami, cik vienkārši to neatrastu
dabas skati jau ļoti skaisti. arī cilvēki sākumā ir dikti laipni.
bet - kad pārgājiens beidzies - izrādās, ka vietējie jau pat angliski īsti nesaprot
nu … nauda atrisina visu 
Atgriežamies Vinales ciemā. un nolemjam te aizķerties uz vēlvienu dienu.
kārtējais apskates objekts. te esot notikusi pamatīga vergu sacelšanās un tie, izmantojot šo alu, ilgi slēpās no vergturiem un parāva fraciņu. protams, ka beigās viņus visus noķēra un viņiem klājās dikti smagi.
neliels atgādinājums, ka ziemīši tuvojās.
neko neatgādina? 50. gadu amīšu filmas, vai ne?
kopš Fidela nāves, Kuba ir atvērta tūrismam. protams, ka tas vietējiem patīk. un tūristu, īpaši - jeņķu - tur netrūkts.
daba, skaistums … tik neaizmirstam - tur visur ir pastāvīga militāro zonu klātbūtne. revolūcijas laikos tur pilnīgi nekas netika veidots ar domu - tūrisms. tikai un vienīgi militārās zonas. līdz ar to daudzi šādi dabas skati ir liegti pieejai. Vinales ir slavena ar savām tabakas un arī kafijas plantācijām. nu … mēs tur neko tādu neatradām … diemžēl
jau pēcpusdiena … jāpaēd un laiks doties tālāk. nākamais mērķis - Sjenfuegosa. ap 400 km. taču plāni pa ceļam mainās un … par to nākamā galerijā.
turpinājums sekos.