Online

Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 8 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Rudenīgs klusums TET takās

Pievienota: 03. Oct 2019, 18:43

Komentāri (11)

Citas galerijas no lietotāja nk

Bija 2012. gads, rapšu ziedēšanas laiks, kad iegriezos Ezerē, lai uz laiku aizlienētu motociklu Kymco Zing 125. Vajadzēja iemācīties ar kāju pārslēgt ātrumus, ar roku spiest sajūgu, bremzes un piedot gāzi, turklāt vēl griežot stūri, darīt to visu reizē. Kā kosmosa zinātne, kā mēles mežģis divgadīgam bērnam, kā jauniņajam pirmie mēneši darbā. Kamdēļ citiem tā jāskrien? Vējš visu laiku pūtīs ķiverē un krūtīs? Pa kuru joslas pusi labāk braukt? Baigā brīvība, nekas netraucētu garām braucošai kravas mašīnai ar roku pieskarties - domas, kas smadzenēs kūlās.

Ir pagājuši 7 gadi, karotīns (sarkanais pigments) koku lapās nomaina hlorofilu (zaļais pigments), klusums putnu dziesmas, un dubļi putekļus. Traktori ceļmalu laukos pirms tumsas steidz nobeigt uzsāktos darbus. Miglas smarža, kas no zemākām vietām paceļas, ļauj vēl spilgtāk izjust kopējo ainavu. Esmu ceļā uz Ezeri. Kloķu un slēdžu bakstīšana ierakstījusies šūnās un notiek automātiski, 60km/h vairs neliekās kā lidmašīnas pacelšanās ātrums un nobraukto kilometru skaits tuvojas simts tūkstošiem.


No Liepājas plānoju izbraukt ne vēlāk kā 19:00 piektdienas vakarā, lai līdz ar krēslu ierastos Ezerē, kur mani gaida Dāvis. Zemā saule gan liek plānu nedaudz mainīt un pasteigties. Saģērbjos siltajā veļā, iemetu kastē montējamās lāpstiņas, maiņas trenūzenes un startēju 18:45. Rītdienas laika prognoze parāda, ka Ezerē lietus sāksies 8:00 no rīta un turpināsies teju visas dienas garumā. Muļķīgi būtu jau no paša rīta tīties lietus drēbē un sutināties visa ceļa garumā. Sestdienai plāns tikt līdz Mālpilij, kur būs daudz moču, silta zupa, skaļa mūzika un nopietni vīri.

Līdz ar tumsiņu ieripoju Nīgrandes Topiņā, kur iegādāties ciema kukuli. Ieeju veikalā, taupot laiku, nenoņemu ķiveri, tik paceļu žokli uz augšu. Dēļ nenoģērbtās ķiveres, krosa zābakiem un pārējā stīvā ekipējuma sajūtos kā Terminātors, pietrūkst tikai vinčesters, ko pārlādēt ar vienu roku nedaudz pametot gaisā. Ar acs kaktiņu ievēroju pārdevējas sejā nelielu neizpratni, pajautāju, kur parastā kola atrodas? Pastiepj kaklu, paskatās plauktā – nav mums diemžēl. Caur rāciju zvanu Dāvim, Dāvis nav diez ko izvēlīgs, bet zero kolu gan nedzeršot. Dodos prom, laukā jau nakts melnums. Plkst. nedaudz pāri astoņiem esmu pie Dāvja, šodienas pirmie simts kilometri pievārēti. Vakarā neliels svētku galds un sarunas, sarunas, sarunas…

Sestdiena, 29.septembris. Plkst 6:45, modinātājs klusi čivina, ziņojot, ka pienācis laiks celties, nedaudz nomiegojies dzirdu, ka Dāvis jau augšā un šiverē pa māju. Iedzeram kafiju, paņemam līdzi siltu tēju, dažus kondzervus, desmaizes un, dūšīgam lietus mākonim pa priekšu dodamies ceļā.


Īpaša noskaņa, debesis vairāk atgādina saulrietu nekā lēktu.


Lai atmostos, nedaudz novirzamies no TET maršruta, Dāvis saka, ka pa šo maršrutu esot grūtāk izbraucams posms.


Caur šaurajiem, krūmu aizaugušajiem, līkumotajiem un ļoti aizraujošajiem grantētajiem ceļiņiem (jeb, iepriekš satiktu dāņu vārdiem sakot – gravel highway) aizlidojam līdz Zvārdes kurgānam, kurš senāk kalpojis kā aviācijas novērošanas tornis. Skats apkārt brīnišķīgs!






Braucam garām Lielaucei, kur spēcīgu ozolu aleja liecina par šīs vietas kādreizējo diženumu.




Lielauci un Ložmetējkalnu savieno taisnākie ceļi Latvijā, sanāk gandrīz iemigt. Možumu uzturēt palīdz lietus mākonis, kurš brīdi pa brīdim padzen mūs uz priekšu.
Ložmetējkalna masīvs. Dāvim pirmā pieredze ar baiku smiltīs un sēņotāju takās. Kamēr šie provē saprasties, ik pa brīžam atraujos.


Kad saprašanās process noslēdzies, ķiverē iestājās klusums. Klusē abas rācijas. Brīdis, ko vārdi nedrīkst iztraucēt. Acīs mirdzums un mēle lūpas kaktiņā vēstī par maksimālu koncentrēšanos, par brīdi, kurš nav vārdiem aprakstāms.
Tas pārtrūkst neilgi pirms Rīgas apvadceļa, kur šķērsojams neliels grāvis. Saprotam, ka nav bijis laiks uztaisīt nevienu bildi…un varbūt pat nevajag arī!


Rīgas apvadceļa otrā pusē satiekam Kasparu, Dāvja novadnieku. Kaspars ir jauns motociklists uz jauna motocikla. Skaitlis Yamahas odometrā ziņo par pirmo 1000km, kuri ir pirmie gan mocim, gan Kasparam.




Ja līdz Rīgai domu par galamērķi nebijām apsprieduši jo pārsvarā klusējām, tad pildot degvielu, Kaspars pajautā, kāds mums plāns šodienai. Un plāns bija Mālpils. Nezinu vai vēlme. Laikam jau nē. Piedzīvotie mirkļi TET posmā bija tik sasodīti neaprakstāmi skaisti, ka vēlme bija mirkļus pastiept cik vien iespējams garus.
No Ulmaņa gatves pagriežam uz Liepājas ielu, turpinot pa navigācijā iekrāsoto TET maršrutu cauri Rīgai. Jaunciemā pametam koplietošanas ceļu. Ķiverē atkal klusums, vien brīdi pa brīdim atceramies par Kasparu, nedaudz piebremzējot, sagaidām nedabīgi spilgto Yamahas gaismu un atkal klususms.
Aiz muguras Jaunciema meža masīvs, Ādažu poligons un pārējās rudenīgu noskaņu apvītās takas.


Murjāņos, pie Gaujas tilta Kaspars mūs atstāj divatā izbaudīt turpmāko maršrutu līdz Siguldai. Ar praktiski nejūtīgām rokām viņš dodas citās darīšanās.


Mēs nepadodamies un turpinām, cīnamies ar nogurumu, ar bailēm, ar atrunām, ar sevis pažēlošanu, cīņa atmaksājas, netālu no Siguldas izdodas īstenot kādu sen lolotu sapni – lai arī neliela, bet ūdenstece pārvarēta. Pirmā simts tūkstošos!




Sigulda sasniegta! Esam tuvu spēka izsīkumam, mākonis mūs panācis. Sākas šīs dienas lielākais izaicinājums – 250km pa A kategorijas ceļiem uz māju pusi. Pa ceļam vien piestājam, lai ar apģērbu pielāgotos mitrumam un lēnu garu, tanku, bruņmašīnu un karavīru pavadījumā, čabinot nemitīgam sēņu lietutiņam virzāmies uz Rietumiem.


Saldū mūsu ceļi šķiras. Paldies, Dāvi, tas bija fantastisks piedzīvojums!
Vēl simts stīvi kilometri un pieripoju pie garāžas, nolieku motociklu. Šodien to vairs redzēt negribu, rīt jā, bet šodien pietiek.


Īsos vārdos Liepāja – Sigulda – Liepāja 668.0km
Džentlmeņi, lai sezona turpinās!

Top.LV