Online
Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
ar telti pa Austrijas Alpiem | |
| Pievienota: 13. Jul 2021, 01:26 Atjaunota: 13. Jul 2021, 03:26 | Citas galerijas no lietotāja MartinsR |
tā kā galeriju sadaļā ir samērā liels klusums, nolēmu uzrakstīt īsu aprakstu par savu ceļojumu - varbūt kādam noder iedvesmai izbraukt ko līdzīgu.
Braucienu biju izplānojis jau pasen - ap Ziemassvētkiem. Sākotnēji plānoju braukt viens, taču beigās izdevās pielauzt vienu (kopumā gan uzrunāju kādus piecus) labu čomu doties līdzi, un finālā aizbraucām divatā.
Tāpēc, lieki netērējot laiku, sametu somās mantas un devāmies ceļā.
Turpceļš pagāja mierīgi, vienīgi Polijā ietrāpījām tik niknā lietus mākonī, ka palikām slapji, pirms paspējām uzvilkt lietus tērpus.
Jau esot Austrijā, ik pa brīdim piestājām pamielot acis ar kalnu skatiem - tādām ainavām ir grūti pabraukt garām.
Otrās dienas vakarā jau bijām galamērķī - kempingā Wildalpen ciematā.
Nākamajā dienā devāmies pārgājienā, 10km garumā.
Ja kādam ir interese, te ir links uz konkrēto maršrutu - tur var novilkt arī GPX failu un ielādēt OsmAnd'ā:
https://www.outdooractive.com/en/route/hiking-r...#dmdtab=oax-tab2
Kāpiens prasīja zināmu piepūli (ap 250m vertikāli jāpieveic), bet apkārt redzamie skati bija to vērti.
Pārgājiena augstākajā punktā ir atpūtas vieta.
Tur ieturējām pusdienas, ar lielisku skatu uz ciematu, upi un kempingu.
Kārtīgi izgulējušies, devāmies uz nākamo apskates objektu - ar vagoniņu uzbraucām 2108m augstumā, uz vienu no Austrijas augstākajām skatu vietām - 5 fingers.
Platforma karājas pāri klints malai, ar 400m brīvo kritienu zem tās.
Lai uz tās uzkāptu, ir tomēr drusku jāsaņem drosme.
Toties skats neliek vilties - paveras brīnišķīga panorāma uz Hallštates ezeru.
Turpat pa ceļam lejā, apskatījām arī alas ar iespaidīgiem ledus veidojumiem (Dachstein Giant Ice Cave) - tur valdīja patīkams vēsums, salīdzinot ar tveici ārpusē.
Nākamo objektu es laikam gaidīju visvairāk no visa brauciena. Zinātāji jau sapratīs, uz kurieni ved šie vārti ar maksas šlagbaumu - tas ir Grossglockner High Alpine road.
Uzbraucām pa tiešo Edelweissspitze virsotnē, no kurienes ir lielisks skats uz Austrijas augstāko kalnu - Grossglockner.
Kur nu bez bildes pie sniega 2571m augstumā.
Tomēr, īstais labums jau ir pats ceļš - tādus līkumus, ar tādu asfaltu un tādu peizāžu es vēl savā dzīvē nebiju redzējis. Maigi izsakoties - episki. Lejā braucot pie sevis nodomāju - ja katram islāmticīgajam esot reizi dzīvē jāaizbrauc svētceļojumā līdz Mekai Saūda Arābijā, tad nonācu pie slēdziena, ka katram sevi cienošam motociklistam ir jāizbrauc Grossglockner ceļš - tas ir kaut kas mega.
Aplūkot Grossglockneri piebraucām arī no otras puses - no Kaiser-Franz-Josefs-Höhe skatu vietas - tur redz arī ledāju (jeb to, kas no tā ir palicis).
Nākamajā dienā apmeklējām Eiropā augstāko - Krimml Wasserfalls.
Ūdenskritums paceļas 380m augstumā (bildē gan var redzēt apmēram 1/3 daļu, jo tas ir izvietojies vairākās kaskādēs). Mērogam - var provēt saskatīt cilvēkus attēla centrālajā daļā
Kad bijām tikuši līdz ūdenskrituma sākuma punktam (tas, starp citu, bija negadīti grūts kāpiens - gandrīz puskilometrs vertikāli jāuzkāpj), uzēdām pusdienas turpat pie upītes. Visa brauciena laikā pārtikām pamatā no tūrisma paikas, kā arī putrām un graudaugu batoniem - tāds arī bija ceļojuma koncepts - maksimāli izvairīties no kontaktiem - braukt, ēst (pa retam kāds benzīntanka hotdogs jau neskaitās
) un nakšņot atsevišķi no citiem. 
Turpmākajā dienā atkal cēlāmies augšā kalnos ar autobusiem un funikulieri, apskatīt ūdens dambju sistēmu (Stausee dams). Vispirms šādi divi.
Pēc tam viens trešais - turpat mazliet zemāk.
Katrā ziņā, šo būvju gabarīti ir prātam grūti sagremojami - cilvēki uz tā dambja izskatās kā mazas skudras.
Pēc tam turpat netālu (Kaprun pilsētā) ar vagoniņu cauri mākonim cēlāmies aplūkot Kitzsteinhorn virsotni.
Interesanti, ka tur augšā uz ledāja pat vasarā - jūlijā, bija atvērtas kādas 4-5 trases. Gribējām arī paslēpot, taču radās problēmas ar ekipējuma nomu - uz vietas varēja iznomāt visu, izņemot jaku un bikses. Tā kā slēpot mototērpā īsti negribējās, tad nācās atmest šo domu, lai arī kārdinājums bija pamatīgs
Obligātā tūristbilde pie augstuma atzīmes, un maucam tālāk.
Šai brīdī gribēju pateikt pāris labus vārdus par Duke 790. Pastāv viedoklis, ka ar naked tipa motocikliem ceļot nav diez ko prātīgi, taču šis ceļojums pierādīja tieši pretējo - var atrisināt gan bagāžas gan vēja aizsardzības jautājumu (vējstikls + braucām ar +- atļauto ātrumu), mocis lieliski jutās gan uz šosejas, gan Austrijas kalnu serpentīnos, arī sēdeklis gana ērts tālākiem gabaliem, kā arī atgriežoties Rīgā, vidējais patēriņš nostājās uz 3,5 litriem, kas manuprāt ir super rādītājs priekš tās griezes un braukšanas prieka, ko sniedz šis aparāts. Turklāt, atklājās, ka ar vienu bāku tas var nobraukt vairāk nekā biju domājis: 310km+ (iepriekš likās, ka ap 250km).
Tikmēr bijām sasnieguši nākamo apskates objektu - pasaulē senākās sāls raktuves - Salzbergwerk Dürrnberg, devāmies tūrē pa tām.
Interesants fakts - ekskursijas laikā nākas šķērsot starptautisko robežu (manā pieredzē - pirmo reizi pazemē
), jo raktuves daļēji atrodas zem Vācijas teritorijas.
Pēc tam turpat netālu nobraucām pa Austrijā garāko rodeļu nobraucienu - Hallein rodelbahn.
Sākuma punkts ir diezgan augstu kalnā virs Zalcburgas.
Tālāk jau mūsu ceļš veda uz Austrijas mazpilsētu ar nosaukumu Mattighofen - tur dīvainā kārtā savu vietu ir atradis Eiropas lielākais motociklu ražotājs.
Vārdusakot, ieripojām KTM muzejā. To ir vērts apmeklēt katram, kam tuva tehnika. Ekspozīcijā atradām gan savu moču motorus,
gan arī varēja plašā klāstā apskatīt visu, ko šie uzņēmīgie austrieši ir paspējuši saražot kopš 1957. gada.
Atceļā vēl turpat netālu piebraucām aplūkot oranžos staļļus (no ārpuses, jo iekšā nelaiž), no kuriem izripojuši abi mūsu braucamie.
Tālāk jau 2 naktis pa kempingiem, un esam atpakaļ katrs savās mājās.
Noslēgumā mazliet statistikas. Sanāca apmēram šādu maršrutu izbraukt, kā redzams kartē. Tas gan diezgan jūtami atšķiras no tā, kas bija sākotnēji plānots, bet dzīvē jau tā notiek, ka plāni ir jākoriģē uz vietas, dažādu faktoru dēļ - laikapstākļi, utt.
Brauciens kopā aizņēma 9 dienas.
Kopējais nobrauktais attālums: 4220km.
Lielākais pieveiktais attālums vienā dienā: 1050km.
Lielākais nobrauktais attālums nenokāpjot no moto: 287km (no uzpildes līdz uzpildei).
Nakšņojām tikai kempingos un teltīs (izņemot 2 naktis, kad bijām salijuši un jau ieripojām tumsā - tad tikām pie namiņa).
Kempingus iepriekš nebukojām - lai saglabātos brīvība attiecībā uz korekcijām maršrutā.
Nakšņošanas izmaksas bija no 8 - 18 eur uz degunu.
Papildus vēl jāņem vērā valsts īpatnības - močiem iebraucot Austrijā ir jāpērk vinjetes (maksā ap 5-6 eur uz 10 dienām), neatkarīgi no tā, pa kādiem ceļiem plānots braukt.
Kā arī, Austrijā dīvaini likās tas, ka pārsvarā visi tūrisma objekti diezgan agri veras ciet - jau ap 15-16. Tāpēc, no rīta jāceļas laicīgi.
Kopumā ļoti patika, noteikti iesaku visiem izbraukt ko līdzīgu, diezgan droši var teikt, ka gūtie iespaidi ilgi paliks atmiņā.
Paldies par uzmanību, tiekamies ielās!